Tumšā Dūre, [PZP][C] Opcijas

[Demiurgs]

Ķīnā ir ziemas vidus, un Tumšās Dūres klana vadība ir vienojusies par to ka pienācis laiks uzņemt jaunus dalībniekus, kandidāti ir izvēlēti, un sūtņi ar ielūgumiem nosūtīti. Neviens no kandidātiem vēl nezina ka ir izvēlēts, lai gan 'pa provincēm jau pāris mēnešus klīst baumas ka klans uzņems jaunus biedrus.

___________________________________________________________________________________

Hakanaku Youhna(Haku) - Rowenny

Taiyuanā neviena nemanīti vakara krēslas aizsegā klusi ieradās pieci jātnieki, cik klusi ieradušies tikpat nemanāmi tie pazuda, atstājot vien zirgus stāvam pie pašiem pilsētas vārtiem.
Haku izvadīja no kroga pēdējo apmklētāju, un aizvēra durvis. Kad viņa jau bija pie galdiem un novāca netīros traukus un krūkas, vējš atgrūda kroga durvis, kaut arī tās bija aizdarītas ar būltu. Haku tiko paguva pagriesties pret durvīm ka pa tām ieslīdēja, acīm redzami, vīrietis tumšās pieguļošās drēbēs, viņam rokās bija bambusa dēlīšu tīstoklis. Vīrietis ienāca iekšā un nostājās aptuveni desmit soļu attālumā no Haku, no kroga ēnainākajiem stūriem iznāca vēl četri tādi paši karotāji. Pirmais kurš ienāca pa durvīm pacēla roku ar tīstokli ar Imperātora zīmogu, sniedzot to Haku.


Lei Vi Ku (Leis) - elesarels

Leis pēc kārtēja labi padarītā darba atpūtās kādā vietēja bordelī, ar visnotaļ jautru apkalpošanu, vairāku apkalpotāju ielenkts viņš saņēma visu kas pieklājas atpūtas iesākšanai, labu ēdienu un dzērienu un protams izskatīgas sievietes turpinājumam. Kad Leis jau bija pieklajīgi iedzēris telpā ienāca bordeļa īpašniece un pec viena viņas mājiena visi apkalpotāji strauji izmuka no tlpas. Vēl pirms Leis paguva ķerties pie zobena nojaušot ko nelāgu telpā ienāca pieci vīri tumšās drēbēs un jau atkal viens no viņiem pastiepa uz priekšu tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Hara Emi Vana - Dvēselīte

Siaņas pārvaldnieka nams bija labi apsargāts lai pasargātu pārvaldnieku un viņa ģimeni no slepkavām un dumieniekiem, taču Tumšās Dūres sūtņiem vērīgā un pieredzējusī sardze nebija pretinieki, tie kas viņus neredzēja un nedzirdēja paveicās vairāk kā tiem kas nekad netika atrasti.
Hara pēc vakara treniņa devās atpakaļ uz savām telpām tēva namā, kad viegli iešalcoties vējam, no tumsas iznira pieci stāvi ielencot viņu, jau atkal viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Šun Suzuki - Ilivarrs

Šuns vakara mīkrēslī no slēpņa uz kāda nomaļa ceļa uzglūnēja kādam vientuļam jātniekam brūnā apmetnī, jājēja zirgam bija ar sudrabu apdarināti iemaukti tāpēc varēja noprast ka viņu apzakt ir vērts. kad Šuns uzklupa jātniekam ar mērķi to nogrūst zemē, jātnieks veikli izvairījās un noleca zemē. Šuns apmetis pāris kūleņus pielēca kājās, pirms viņš paguva attapties viņu jau ielenca pieci stāvi un tas kurš jāja uz zirga joprojām tērpies apmetnī pasniedza Šunam tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Linesaijs - Pūķēns Sāra

Linesaijs izpildījis kārtējo darbiņu bēga no trijiem ļoti prasmīgiem apsargiem kas negribēja samierināties ar sava saimnieka nāvi, tie jau bija pierādījuši cīņā ka vienam Linesaijam viņus nepieveikt. Skrienot Linesaijs atskatījās un ievēroja ka sekotāji sāk atpalikt, turpinādams skriet Linesaijs izdzirdēja vieglu švīkstoņu, atskatījies vevienu rezi viņš redzēja ka visi trīs apsargi guļ zemē miruši. Linesaijs apstājās, un paspēra pāris soļus atpakaļ, blakus apsargiem parādījās tumšs stāvs tinot kopā virvi, kurai galā varēja manīt tumšu sirpjveida asmeni. Stāvs satinis virvi atkal pazuda tumsā, tajā pašā mirklī Linesaijam apkārt parādījās četri stāvi un viens no tiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Kaars Li - Noveau

Kaars devās uz savu guļvietu, pēc garas apspriedes pie cietokšņa ģenerāļ, kurši izteica sau neapmierinātību ar slikto sardzes organizāciju, par kuru šobrīd bija atbildīgs tieši Kaars. Nonācis pie savas guļam telpas durvīm Kaars ievēroja ka tuvumā bija izdzēstas visas gaismas. Sajutis ko nelāgu Kaars izvilka zobenu un sagatavojies cīņai viņš atrāva vaļā savas guļam telpas durvis tūdaļ sekoja viegls trieciens kas lika zobenam izkrist no Kaara rokām, viņu ielenca pieci tumši stāvi un viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

[Elony]

"Nē, nekāds maskēšanās!" nikni ierunājās Leis. "Vai aizmirsi, ka iedzīvotāji ielās nav, tikai kareivji? Ja viņiem ir aizliegts rādīties ielās, tad katrs svešāks stāvs nevajdzīgi piesaistīs uzmanību.
Balsoju par lavīšanos prom klusām, tas ie ierastāk, lai gan protams paliek vēl diversijas iespēja...
Bet ja lavīsiems prom naksts aizsegā, tad visprātīgākais būtu sadalīties pa vienam. Kaut arī tā protams, var vienu pamanīt, tomēr pamanītais tieši neapdraudēs pārējos. Ja visi būs kopā, tad pamanīsānas gadījumā būs apdraudēta visa grupa."
Leis patiesībā neuztraucās par argumentiem. Ja jau viņi mēģinās paskriet garām sargiem nemanīti, ar vai bez viltus ugunsgrēka, viņš netaisījās pieļaut, lai viņu pieķer tikai tāpēc, ka līdzās ir kāds mazāk prasmīgs un pieredzējis cīnītājs.
"Jebkurā gadījumā jāizlemj ātri. Saule riet." noteica Leis, skatoties aŗā pa logu.

(OCC: ķīniešu pilīm ir logi? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) )

[Ného]

Maskēties var par sargiem, šaubos, vai katrs pazīst katru un tas mums dotu iespēju pietuvoties sargiem. Es tagad būšu noteikts, es negaidīšu, balsojumu, bet gatavojos doties pa rietumu pusi uz R vārtiem, pēc tam, paārpilsētas pusi uz Z vārtiem. Vēl es iesaku neiet pa vienam, bet 2-3. - Kaars Li piegāja pie viena no Rietumu sienas logiem un nedaudz izkāries pa to aplūkoja apkārtni - viss bija tīrs, bet tā nevarēja būt ilgi - piedodiet, ka es esmu tāds tagad, bet laiks nestāv - kas ir ar mani!

[Elony]

Leis atkal sāka spēlēties ar irblīšiem un rīsiem.
"Varbūt tiešām sargi nepievērsīs uzmanību citiem sargiem, kas ārpus posteņiem lavās prom no pilsētas, tas atkarīgs no viņu spējām.
Ja kāds grib lavīties grupās, tad uz priekšu. Ne viens no mums nav līderis pārējiem."
Leis paskatījās uz Kaara pusi.
"Bet gribu atgādināt, ka mums ir jādarbojas kopā, jo tas ir Tumšaš dūres tradīcijās. Kamēr nav iestājusies pilnīga tumsa, doties prom ir riskanti, turklāt ja kāds dosies tagad, tad viņš var darīt uzmanīgāks sargus un tā apdraudot parējos, kas paliks gaidīt nakti."

[Dvēselīte]

"Jā, un īpaši viņi nepievērsīs uzmanību tādiem, kas lavās," Hara sarkastiski piemetināja. Viņai jau sāka apnīkt šī bezjēdzīgā teoretizēšana, kas nekur nenoveda. Pie tam, nezināmu iemeslu pēc, viņai šķita, ka Pārvaldnieks bija teicis, ka zirgi jau atrodas pie vai aiz vārtiem, nevis staļļos.

[Hikari]

Es gan ļoti brīnos sacīja Haku, uzlūkojot Leiu. Ka būdams šeit un apzinādamies, kādas spējas nepieciešamas, lai varētu kaut vai nedaudz pasapņot par iekļūšanu Tumšajās Dūrēs Jūs apsāubat mūsu spēku meitene ievikla dziļu elpu un, llgi negaidot, turpināja Iesaku tik tiešām pagaidīt, kad satumsīs. Un uzskatu, ka Kaars Li no mums domā vispŗātīgāk un viņam jau ir pieredze šajā jomā. Nepiekrītu diversijai, vismaz ne liela mēroja- tas tik tiešām radīs lielāku apjukumu, kā mums vajag. Jācenšas doties prom pēc iespējas klusāk un nemanāmāk.

[Elony]

"Tad lai tā būtu, dosimies prom no šejienes tumsā. Ieteicams visi reizē, bet katrs pa savu ceļu, vai mazās grupās." noteica Leis. Viņam bija apnicis domāt kā visiem izkļūt cauri sveikā.
Tad jau redzēs, kurš ir kā vērts, kad būs izturējis šo pārbaudījumu. Tad arī varēs runāt par uzticēšanos. Bet pagaidām viņš ies viens pats pa savu ceļu, kā jau parasti.
Leis beidzot uzdūra uz irbulīša rīsa graudu un pasmaidīja. Visa pamatā ir koncentrēšanās. Un pieredze. Tā ir prasmes un meistarības summa.

Šo rakstu rediģēja elesarels: 08.08.2007 16:29

[Hworang666]

Likās muļķīgi kaut tikai censties kontaktēties ar kādu no viņiem... Gan Zao paēda un bija gatavs doties kur tālāk... Sākums bija vienkāršs... Apkārt bija tumsa, tādēļ būs jāizmanto uguns apļi un aukla... Nekas īpašs... Iziešana pa logu... Ik pa brīdim galvā radās kāda doma, ka varētu lielu daļu nodot... Mazāk par ko jāuztraucas... Cīņa pievilinās lielāko daļu apsargu... Un lieta darīta... Viņš zināja, ka pirmajam nevajadzētu steigties, bet tupēšana šeit jau ieilga... Tādēļ, viņš spēra pirmos soļus uz loga pusi un palūkojās ārā... Tad, kāds ar mani? Visi uzreiz nevarēsim iet tik un tā...

[Pūķēns Sāra]

Linesaijs vērīgi klausījās cilvēkos, kas pēkšņi bija kļuvuši par biedriem. Strādāts komandā nebija sen, kopš... bet tas nebija nekas svešs.
Prātā malās ideja par to, ka dāmas varētu ievilināt slazdā kādus divus kareivjus, kuru tērpos pēc tam pāris no viņiem varētu ietērpties un tā tie divi varētu mierīgi pārvietoties, kamēr atlikušie biedri pārvietojas pa jumtiem vai citā veidā, kā jau katrs labāk ieradis, un tā viņi vienkārši nonāktu līdz mērķim, jo biedri sargu tērpos, novērstu citu sargu uzmanību ar runām, vai arī vienkaŗši brīdina'tu apr sargu tuvošanos. Bet vēl labāk būtu, ja šo varētu izmantot kā plāna papildinājumu tam plānam, kuru minēja vīrs, kas jau atradās pie loga un taisījās laisties laukā pa to, jo šī vīrieša plāns bija vistuvāk tam, ko pats Linesaijs būtu darījis, ja būtu viens.
Bet puisis neko no domātā neteica sakļi, bija jau pārāk daudz idejas izteiktas un tāpat nebiaj atrast kopsaucējs, viņa runas tikai visu sagrozītu vēl vairāk, tādēļ viņš vienkārši piecēlās kājās un pietuvojās vīram pie loga un albīnam, kurš bija kaut kur tur netālu, tā norādīdams, ka atbalsta šo biedru domas, nu vismaz Kaara.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 08.08.2007 22:43

[Dvēselīte]

Labi, tam nu bija jādara gals. Viņa piecēlās un ne vārda nesakot piegāja pie vīrieša, kas stāvēja pie viena no Rietumu sienas logiem (Kaars). Salikusi plaukstu pret dūri, Hara īsi palocījās.
"Ja atļausiest, es jutīšos pagodināta doties kopā ar jums," viņa noteica.

[Šamanis]

Zans apēda pavisam nedaudz, lai nebūtu grūti, ātri pārvietoties.Viņš paskatījās un Gan Zao, kas kā likās jau vāca savu komandu.Cīnītājs piecēlās un teica: Es nākšu ar tevi!Gan Zao! Zans piegāja pie otra cīnītāja un stāvēja tā labajā pusē, un bija gatavs doties ceļā.

[Margo]

Misuzu ilgi bija klausījusies savu biedru vārdos. Visiem nosauktajiem plāniem bija kāda vājā vieta. Kāds no klātesošajiem bija izteicis pieņēmumu par tukšajām ielām. Patiesi. Neviena uz ielām nebija, varbūt sargiem bija teikts nogalināt tos, kuri atradās uz ielām? Šis variants meitenei likās visticamākais. Misuzu alocīja galvu un klausījās ikkatrā biedru vārdā. Sargu bija vairāk, nekā viņu pašu. Lielāka apsarde noteikti atrastos pie Ziemeļu vārtiem, tādēļ vajadzēja doties pa citu ceļu un vēlāk nonākt pie zirgiem. Misuz bija par klusu aiziešanu nelielā grupiņās. Lai arī imperātōrs bija teicis, ka Tumšā dūre ir viens veselums, viņi bija tikai kandidāti. Galvenais bija izpildīt uzdevumu. Kā to izpildīt - tas bija cits jautājums.
Misuzu nopūtās un piecēlās no krēsla. Izskatījās, ka visi bija nolēmuši. Lai notiek. Meitene darīs pēc viņu prāta. Kaut arī mIsuzu rokas nedaudz drebēja, par gaidāmo uzdevumu, viņa bija apņēmības pilna. Viņa pavērās uz pilsētu. Saule laidās uz rietiem. Lēni iestājās tumsa. Meitenes sejā parādījās smīns. Viņas brāļa drēbes bija tumšā krāsā. Meitenes soļi bija gandrīz nedzirdami. Vajadzēja atrast tikai drošāku ceļu. Meitene pameta skatu uz pārējiem biedriem, palocot galvu. Tā bija zīme, ka viņa ir gatava doties.

[Elony]

Lei Vi Ku joprojām sēdēja savā vietā. Viņš nekur nesteidzās doties. Nakts bija gara. Viņaprāt, vislabāk būtu, ja citi ies pirmie. Ja viņi tiks cauri pilsētai, labi, būs pierādījuši, ka ir kā vērti. Ja viņi izgāzīsies un piesaistīs kareivju uzmanību - arī labi, tad Leis izmantos to, ka kareivji mēģinās aizturēt pārējos un pats tikmēr dosies prom pa citu ceļu. Tagad atlika tikai gaidīt, kad vairums būs jau devušies prom.

[Eņģeļu gūstekne]

Visu šo laiku Kazu bija uzmanīgi klausījies, taču neuzskatīja par vajadzīgu dzesēt muti. Radis klausīties padotajos Otori uzklausīja, bet neizteica priekšlikumus. Diversijas, vienpatība, klusa lavīšanās. Visas šīs iespējas Kazu likās jēlas. Pats personīgi, ja viņam nebūtu jātēlo komandas biedru, Kazu droši būtu izmantojis spēku un atslēgtu lielāko daļu apsardzes, censtos apčakarēt tos, vai varbūt arī izdomātu kādu prātīgāku risinājumu nekā pārsteidzīgu mešanos notikumu virpulī. Pēc Gan Zao izteiciena par to, kurš iet ar viņu, klana kungs piecēlās un jau atkal galanti atvēra nāvējošo vēdeklīti. Kazu uz mirkli ieskremšļojās, lai pievērstu uzmanību, un tad iesāka domu, ko visu laiku bija kūlis savā prātā, gaidīdams klusumu. Puisis viegli vēdinot vēdekli gāja no labās uz kreiso pusi, pa telpu. Tātad, cik noprotu Jūs visi esat nolēmuši kādu taktiku izmantot, vai arī pēc mirkļa taisaties visu pārdomāt no jauna? Apsvēris katras izteiktās varbūtības plusus un mīnusus secinu, ka plāni ir ļoti izkropļoti un nestabili. Vēl neilgs laika posms mums ir dots līdz tumsas iestāšanās fāzei. Līdz tam es domāju mums vajadzētu sastādīt tiešus plāna punktus, kas apmierinātu ik vienu. Apzinos, ka par plāniem runājāt visu šo laiku, bet mums vajag detalizēt tos. Palikām mēs pie Kaara plāna, cik noprotu. Es tam piekrītu. Tātad, mēs sagaidam tumsas iestāšanos, visi tērpušies kā sargi plūstam cauri pilsētai ar domu, ka sargi būs pietiekoši neaptēsti, lai nesaprastu, ka esam viltvārži. Ideja ir laba, tikai vai jūs zināt kur mēs varētu atrast sardzes tērpus? Pieļauju iespēju, ka sardzes telpas ir arī kaut kur pilī, bet kur? Tas jau ir jautājums uz kuru mums ir jāatrod atbilde. Starp citu atļaušos stādīties priekšā. Otori klana vadonis Otori Kazu. Pēc izteiktā, monotoni vēsā monologa Kazu salika vēdekli kopā un viegli piemiedza acis nezaudējot modrību, ar domu, ka, ja nāksies uzklausīt muļķīgas piezīmes par teikto viņš labāk paklusēs nekā darīs ko, lai aizvērtu baru ar pieredzējušām slepkavām.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 16.08.2007 10:42

Rediģēšanas iemesls: Nesalasāms burtu lielums

[Elony]

(OCC: man apnika gaidīt.)

Nakts bija iestājusies, bet neviens no pārējiem vēl nebija pametis pili. Ja jau tā, tad Lei Vi Ku nolēma nekavēties un piecālēs.
"Es dodos prom tagad. Un dodos prom viens. Tiksimies ārpus pilsētas. Ja jums smaidīs veiksme."
Leis paklanījās pārējiem un devās ārā no zāles.

Leis pārvietojās ātri, bet ne tik ātri, lai saceltu skaņu skrienot. Viņš allaž izvēlējās tumšakos kaktus, ieklausījās visos trokšņos, lai noteiktu, vai netuvojas sargi. Viņš devās uz dienvidu pusi, prom no ziemeļiem, kur bija viņa mērķis, bet tas nebija svarīgi. Leis domāja izkļūt no pilsētas dienvidu virzienā, tad apiet tai apkārt un nonākt pie ziemeļu vārtiem.
Leis slēpās aiz statujām laukumā, vēroja kareivju tumšos sātvus uz mūra. Tiklīdz viņš juta, ka uz viņa pusi neskatās, Leis skrēja uz priekšu.

Nonācis pie mūra, leis piespiedās pie sienas un sastinga. No augšas viņu nevajadzētu redzēt. Izdevīgā brīdī Leis uzskrēja augšā pa kāpnēm, brīdī, kad kareivji neskatījās, viņš nonāca uz mūra. Ja šajā brīdī Leiu pamana kāds kareivis, kas ir blakus, viņš to apdullina. Pēc tam Leis lēca mūrim pāri. Leis laidās zemē no milzīga augstuma, taču viņš bremzēja kritienu ar pēdām un piedurknēm šlūcot zemē pa stāvo mūri. Tas sacēla zināmu troksni, taču mazāku, ja viņš būtu izmantojis škēpu vai zobenu, lai bremzētu kritienu.
Taču aŗi šis pārvietošanās veids bija par strauju un leiam draudēja nāve, atsitoties pret zemi, tāpēc divus metrus virs zemes viņš lēca sānis, tā mainot smaguma spēkus kas uz viņu iedarbojās. Piezemējoties, Leis apmeta kūleni un smaigi sasitās, škēps un zobens klusi iešķindējas. Zābaku zoles un piedurknes bija bojātas, bet viņš bija ārpus pils.

(OCC: Pagaidām pietiks. GM var rakstīt, vai ir kāda reakcija uz bēgšanu, vai Leiu pamana via ne. vai bija nepieciešams kādu atslēgt, vai ne)

[Šamanis]

Zans redzēja kā nepacietīgais Leis izskrēja arā no zāles, un tad viņš saprata ka ir jārīkojās: Gan Zao mums jādodas ir laiks! to pateicis viņš pār mutei pārlika savu lakatiņu un bija gatavs lai dotos ceļā. Cīnītājs piegāja pie durvīm un vēlreiz paskatijās uz Gan Zao dodams viņam mājienu, lai dodas šurp.

[Demiurgs]

Lei Vu Ku plāns bija izdevīgs vientuļņiekam, tas ļāva būt nemanāmākma, taču draude'ja lielākas briesmas ja jāiesaistās kautiņā.
Kan Lei Vu ku nonāca uz mūra nācās apdulināt divus sargus kas dežūrēja turpat pie kāpnēm. Viņa laišanos lejup neviens nedzirdēja, taču bija jāuzmanās no patruļām uz ielas mūra pakājē, ta bija galvenā iela kas veda apkārt pilij, pa to bieži staigāja patruļas, šobrīd neviena no tām nebija redzama tācu atāli varēja saklausīt kareivju soļus.
Nonākot lejā, Lei Vu Ku varēja sadzirdēt trokšņus uz mūra, kareivji bija ievērojuši divu apsargu pazušanu, tos atrada guļam bezsamaņā turpat uz kāpnēm. Drīzvien viscaur uz mūra jau bija sacelta trauksme, pils vārtus aizvēra un uz tiem tika nosūtīti papildus vīri. Tagad katrus vārtus apsargāja divdesmit kareivju uz mūra palika tie paši kareivji, taču nu jau daudz modrāki un dusmīgāki.
Taruksme izplatījās arī pa pilsētu un ārējo mūri, taču netika skandināti zvani vai kā citādi trokšņots, lai bēdzēji nezinātu ka par viņu klātbūtni kas zināms.

[Elony]

(OCC: piekrītu, ka apdullināto sargu dēļ sacēlās trauksme, bet domāju, ka pagāja vismaz dažās minūtes, līdz tas notika, tādēļ pārējiem visamz sākumā būtu iespēja rīkoties nemanāmi)

Lei Vi Ku nekavējās uz galvenās ielas, bet iebēga šķērsielā, kas veda rietumu virzienā. Viņš atkal centās skriet samērā ātri, bet tomēr galveno uzmanību pievērsdams klusumam. Leis centās saglabāt virzienu ielu labirintā uz dienvidiem, tomēr viņš izvēlējās vienmēr vismazākās un tumšākās ieliņas, tādēļ viņa ceļš bija visai līkumots. Katreiz, kad Leis dzirdēja tuvojamies patruļu, viņš atkāpās uz kādu dziļāku un tumšāku nišu, ja kareivji nāca pašo pašu ielu un nišā pamanītu Leiu ar savām lāpām, tad Leis devās atpakaļ pa šo pašu ieliņu uz sākumu un meklēja citu ielu, kur patruļas nebija. Ja patruļas nēca no abām pusēm, tad izņemuma kārtā Leis uzrāpās uz jumta, izmantodams to, ka ieliņas ir šauras, sienas ir tuvu un ka nabadžigajos kvartālos mūrus vienmēr ir raupjš un piemērots rāpšanai. No cīņam ar kareivjiem viņš izvairījās, ja patruļaš bija vairāk par trim cilvēkiem. Viņš bija pietiekami prasmīgs, lai spētu apdullināt arī piecis kareivjus, taču viņam neizdotos tos visus izveikt pirms tie sacēļ trauksmi.

Ja viss viņam izdevās kā plānots, tad Leis nonāca pilsētas dienvidu mūra tuvumā. Viņš atrodas uz kādas mazas ieliņas un lūkojas uz mūri, kas dienvidvārtu tuvumā. Viņu nevajadzētu rezēt no mūra, jo ieliņa ir tumšs.

[Semijs]

Suzuki bija stāvējis ārā un skatījies, kā Leis aizskrien uz mūri. Vīrietis sākumā vēl viņu redzēja, bet tad tumsa pārņēma Lei ķermeni, taču drīz vien varēja dzirdēt, kā tiek apdūlināti sargi kuri visticamāk patrulēja pa mūri. Suzuki sejā ielauzās smīns un viņš sāka pēc iespējas klusāk skriet uz mūra pusi prātojot.
-Paldies, ka atbrīvoji man ceļu Lei..-
Nonācis augšā, Suzuki ievēroja, ka jau divi sargi ir apdūlināti, tas nozīmēja to, ja ilgi uzturēsies, tad viņam varētu klāties plāni, tagad galvenais bija pēc iespējas ātrāk tikt lejā. Uzskrējis pašā augšā Suzuki sāka meklēt kādu virvi ar ko nolaisties, cerēdams, ka sargu nav, ja ir, tad Suzuki mēģina no tiem tikt vaļā un dabūt virvi ar ko nolaisties lejā.

....Cerams, ka viss sanāks (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

[Pūķēns Sāra]

-Es varu nodrošināt nolaišanos, bet tad jums jāgādā, lai jūsu plaukstas būtu nosegtas,- kad Lei Vi Ku aizsteidzās prom, Linesaijs nekavējoties iesāka ko darīt, jo laika bija palicis mazs, lai šī aizskrējušā vīrieša dēļ viņi paliktu nepamanīti. No apmetņa apakšas viņš izvilka sirpja veida zobenu, kura galā bija virve, kas bija pietiekoši asa, lai parasti pieskaroties tai, tā spētu pārgiezt ādu. Droši nostipirnājis sirpi pie loga, viņā palūkojās uz leju pa pils logu, lai pārbaudītu vai tur kāds ir, atklājis, ka neviena nav, viņš nolaida virvi. Tā nesniedzās līdz pašai zemei, bet tomēr ļāva dzīvam tikt lejā no mājas. -Ieteiktu sadalīties, kamēr vieni novērš uzmanību, otri varētu doties pēc zirgiem, bet ja nē, tad pārvietoties pa jumtiem, kaut apsardze būs modra, mēs mākam maskēties.- To pateicis vairs negaidot atbildi, viņš vēlreiz nopētījis apkārtni, turoties pie virves, izkāpa pa logu un veiskmīgi nolaidās zemē, beigās nolecis.
Zemē, viņš nekavējoties nometa no sudrabainās miesas apmetni, un viņš momentāli saplūda ar sienas mūri, pie kura bija piespiedies, kamēr uzmanīgi pētīja apkārtni un ik pa laiku palūkojās uz augšu, kā biedriem sokas ar kāpšanu.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 16.08.2007 10:55

[Demiurgs]

Lei Vu Ku Veiksmīgi izdevās sasniegt mūri izvairoties no patruļām, taču pie mūra jau vis bija nedaudz savādāk, kamēr Lei Vu Ku pa pilsētu izvairījās no apsargiem, ziņas par bēdzējiem jau bia sasniegušas ārējo ūri un apsargi bija divtik modri un vārtu apsardze bija pastiprināta, lai gan tie stāeja vaļā, tos apsargāja ap trīsdesmit vīru.
LAi vai kā, taču Tumšā Dūre netaisījās visu padarīt tik vienkāršu, vajadzēja nedaudz sarežģīt, virs Lei Vu Ku galvas parādījās tumš stās stāvam uz jumta, no tā nokrita dakstiņš un skaļi saplīsa pret zemi. Kamēr dakstiņš krita stāvs jau bija pazudis, taču tūļīt pēc trokšņa Lei Vu Ku visapkārt iesknējās soļi un viņam priekšā un aizmugurē uzradās kādi seši sargi, ieliņā bija šaura, taču pietiekama lai trīs vīri varētu nostāties tuvu blakām, ar šķepiem pa pariekšu viņi lēnām tuvojās, uz sāniem ieliņu nebija.

Suzuki nonākot uz mūra kareivji vēl nebīja pamanīuši sardzes nozušanu, taču nupat jau tuvojās apgaitas kareivji, pārī. Suzuki bija spiests rāpties lejup pa mūri, lai nepiesaistītu uzmanību. Mūris ir pietiekoši slīps un iedobumi starp akmeņiem pietikeami dziļi lai cilvēks ar meistarīgām rokām tiktu lejā, taču tas neveicās tik ātri.