Tumšā Dūre, [PZP][C] Opcijas

[Dvēselīte]

(OOC - paldies! Biju palaidusi garām.)


"Jā, sadalīties būtu neprāts. Kaut gan es nebūt neiebilstu, ja daži atkristu" Hara domīgi un pavisam nopietni piebilda. Viņa negrasījās uzsākt nekādu apversumu, tomēr bija jāsāk nopietni pārdomāt situācija.

"Par vārtiem gribēju uzzināt tā iemesla dēļ, lai noskaidrotu, kāda ir to un sienas konstrukcija, gadījuma, ja nolemjam tai tikt pāri vai arī salauzt vārtus" lai arī cik smieklīga šī iespēja neizklausījās, tā tomēr bija un palika viena no iespējām.

Viņa vērsās pie vīrieša, kurš bija teicies esam bijis sardzes kareivis. "Cienītais, es nojaušu, ka ne visām sardzēm bruņojums ir vienāds, bet cik atceros, tad lielākajai daļai no parastās apsardzes, kas nav kavalēristi, nebija kakla aizsargu, vai ne tiesa?" Hara pieklājīgi apvaicājās. Viņas runas temps un tembrs ne mirkli nebija pārsniedzis pieklusinātu runāšanu. Viņa nevēlējās, lai kāds uzskata, ka jauna meitene cenšas diktēt noteikumus.

Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 06.08.2007 16:48

[Ného]

Kaars pieklājīgi atbildēja uz meitenes, kura nebija vēlējusies pilnībā atklāt savu vārdu, jautājumu - Cik es pats atceros, tad šai sardzei ir tieši tā kā jūs sakāt. redzu, ka jūs domājat par klusu aiziešanu, kas, manuprāt, būtu vislabākā - tādējādi mēs pierādītu savas spējas.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 06.08.2007 16:53

[Hikari]

Haku klausījās apkārtējo ieteikumos un šad tad pamāja ar galvu piekrītot sacītajam. Es arī domāju, ka būtu jānogaida, mums nav jābēg prom pa galvu pa kaklu, tumsā mums ir daudz lielākas priekšrocības kā viņiem, tā ir tiesa! meitene piekrita Kaaram.

[Hworang666]

Gan Zao klusēdams turpināja ēst, kamēr pārējie runāja par iespējamām taktikām... Arī imperatoram viņš bija paklanījies, lai gan zināja, ka imperātoram nav ne jausmas par to, kā viņu sauc... Uzdevums šķita gana interesants... Līdzīgu gan bija devis arī viņa aizbildnis, bet toreiz tie nebija nekādi pils sargi un arī skaitā viņu bija daudz mazāk... Pabeidzis ēst, jo izbadējies nav karavīrs, viņš klusu nokrekšķējās, tā mazliet censdamies pievērst pārējo uzmanību. Tas viss protams būtu ļoti labi, bet apsarszei ir pietiekami daudz cilvēku, lai viņi varētu atļauties patrulēt uz maiņām... Tādēļ sēdēt un gaidīt šeit, kamēr visi aizmieg mēs varētu līdz pat Imperātora nāvei... Zinu, ka varbūt neviens neklausīsies "muļķa albīnā", bet es ieteiktu aptuveni diviem cilvēkiem novērst uzmanību, kamēr pārējie tiktu prom... Viņš atrada starp zobiem rīsa graudu un uzjautrināts to norija... Jo, ja šie divi saceltu pietiekamu kņadu, pārējiem projām tikšana būtu ļoti atvieglota... Lai gan tas viss nav atkarīgs no manis... Ko sakat? Viņš ieinteresēts palūkojās pārējos.

[Semijs]

Suzuki, stāvēdams pie durvīm, noklausījās Zao teikto un piekrītoši teica.
-Gaidīt nav jēgas, tas tiesa un kā jau es teicu...-
Vīrietis atkal iegāja iekšā telpā, aizvērdams durvis aiz sevis. Pienācis pie galdiņa, Suzuki apsēdies turpināja teikt.
-Kā jau es teicu, ir vajadzīga diversija un es esmu gatavs būt viens no diversantiem.-
Vīrietim priekšā nokrita matu šķipsna, kuru viņš veikli pabīdīja malā.

[Dvēselīte]

"Jā, man ir padomā ietiekt klusu aiziešanu" Hara piekrītoši pamāja. Viņai patika tas, ka kandidāti paši sev nemanot jau bija sākuši lietot daudzskaitli, runājot par mums. Un tomēr atsevišķu indivīdu nepatika pret apkārtējo sabiedrību bija visai redzama.
"Diversija! Divi novērš uzmanību, kamēr pārējie tiek prom. Lieliski! Un, kas notiks ar tiem diviem pēc tam? Vai kāds par to ir padomājis?" viņa kļuva mazliet nemierīga.
"Cienījamie dlībnieki steidz pamest šīs viesmīlīgās telpas. Bet vai nebūtu prātīgāk piekrist vairākuma viedoklim, kurš pašreiz pauž ieteikumu nogaidīt līdz tumsai, un tikai tad, pēc vispārēja plāna tikt ārā." Hara piemetināja.
"Un nez kā ir ar mūsu zirgiem? Vai tiem mēs varam tikt klāt bez draudiem?"

[Ného]

Kaars tāpat kā Hara iebilda steidzējiem. - Neviens necer, ka kāds no apsargiem gulēs, tas būtu nepiedodami, ja šeit ir pārvaldnieks. Un novēršot uzmanību, aizbēgt var būt pavisam grūti, jo ticiet man, neskries visi skatīties, bet maza daļa, pārējie paliks savās vietās.

[Elony]

Lei Vi Ku uzmanīgi klausijās pārējo prātojumos. Savas domas par viņu izteikumiem, Leis paturēja pie sevis.
"Noteikti jādodas prom naktī, tas ir skaidrs.
Jautājusm ir par to, cik sargi ir informēti un iesaistīti šajā lietā. Ja tie ir parasti sargi, kuriem teikts uzbrukt katram, kas staigā pa pilsētas ielām, tad uzdevums būs vieglāks. Ja viņi zina, kas mēs esam un ka gribam nonākst pie zirgiem ziemeļu vārtos, tad uzdevums būs grūtāks.
Es uzskatu, ka drīzāk ir pirmais variants. Tas nozīmē, ka ir cerība tikt garām sargiem nepamanītiem, proti, viņi negaida, ka kāds lavīsies arā. Nav svarīgi, ka lielākā daļa negulēs. Prasmīgs slepenais kareivis spēs paskriet garām nemanīts parastam armijas kareivim un ja nepieciešams, tad iemidzināt tos. Ja kāds šajās mākslās nav pietiekami prasmīgs," Leis pasmīnēja, "nu ko, tad viņam nav vietas Tumšajā Dūrē.
Diversija darīs modrus visus kareivjus, turklāt iespēja diversantiem izkļūt ārā dzīviem būs divreiz mazāka. Tātad, ja es nekļūdos, bet kļūdietes es tomēr varu, tad kareivji mūs negaida un ir iespējams izlavīties ārā bez cīņas.
Bet ja kļūdos, tad taisām diversiju. Tādā gadījumā tiem, kas izbēgs pie zirgiem, būs ar tiem jāatgriežas pēc diversantiem, jo mēs taču esam komanda." pēdējo vārdu leis centās pateikt ar cieņu, taču tas izklausījās pusņirdzīgi. Viņam joprojām nepatika, ka te ir tik daudz sieviešu. Tuklāt tik jaunu ieviešu, gandrīz vai meitenes. Kā lai viņš, pieredzējis slepkava, uzticas viņām? Jo īpaši japānietei?

Pēc savas runas Leis atkal apsēdās un sāka spēlēties ar irbulīšiem un rīsiem.

[Dvēselīte]

(OOC - intereses pēc - kura ir japāniete?)


Hara apmierināti pamāja ar galvu. Tātad viņai tomēr bija taisnība par vairākumu.
"Man tomēr nav ticības tam, ka sargi nebūtu brīdināti par šeit notiekošo," viņai bija nelāgas aizdomas par to, ka viņus visus neapved ap stūri, pārtrumpojot viņu plānus ar dubulto māņu taktiku.

Un viņa nebija kļūdījusies par vēl vienu lietu - šeit katrs gribēja katru pazudināt. Tas mazliet skumdināja, jo, ja ar šādiem cilvēkiem vajadzēs sadarboties turpmāk... tad jau labāk, ka viņi iet bojā jau tagad. Un tik daudz sieviešu. Un viņa pati. Būs grūti.
Tomēr kāda urdoša doma neļāva palikt mierā.
"Cienītie... vīrieši. Varbūt es esmu pārsteidzīga savos lēmumos, bet ņemot vēra to, ka šeit vairākumā ir daiļā dzimuma pārstāves, man radās kāds priekšlikums" Hara nedroši iesāka. "Ja spēkā ir variants, ka sargi nezina par notiekošā patiesajiem iemesliem, tad varu piedāvāt lūk ko..." viņa nopūtās un sagatvojās protesta vilnim.

"... tātad mums ir jātiek gala ar sargiem. Visi sargi ir arī vīrieši. Un vīrieši, vairumā gadījumu, patīk sievietes," Hara cerēja, ka viņai nav jāturpina, lai izklāstītu sīkumus. "Bet tas ir tikai piedāvājums."

[Hikari]

Haku turpināja klausīties idejās un tad palūkojās uz Haru. Ideja būtu laba, ja sargi būtu pietiekami aprobežoti cilvēki, lai uz kā tāda uzķertos, jo es domāju, ka viņiem ir skaidrs, ka kāda, kas piedalās šajā uzdevumā noteikti varētu būt sieviete un viņi varētu būt uz ko tādu modrāki kā parasti. Protams, mēģināt var. meitene piekrītoši pamāja. Tikai kā tu domā to īsti izdarīt? Iet pie visiem sargiem reizē?

[Elony]

Lei Vi Ku centās ar irbilīti uzdurt rīsu. tas neskādēl neizdevās. Toreiz, Tibetā viņam tas gan padevās labi. Vai būtu uzjaukts viņa iekšējais līdzsvars?
Izdzirdot sievietes, kura liekas, stādijās pārvaldniekam priekšā kā Hara, priekšlikumu, Leiu pārņēma ļoti... pretrunīgas izjūtas.
"Tas varētu nostrādāt, taču mēs nevaram zināt, cik ļoti šie sargi ir disciplinēti. Pat ja viņi nezina kas mēs esam... mana doma bija tāda, ka pilsētā ir aizliegts rādīties uz ielas. Sargi nogalinās katru, kurš to darīs. Vismaz tā es sapratu, redzot pilsētas tukšās ielas. Jebkurā gadījumā visus sargus neiekārdināsi ar sieviešu jaukumiem, šo plānu var īstenot tikai lai apmānītu nelielu sargu grupu.
Neatkarīgi no tā, cik daudz sargi zina, un ko mēs izlemtu daŗit prātīgākais vienalga ir rīkoties naktī. Tumšā Dūre tā visdrīzāk darītu."

[Šamanis]

Zans kurš jau kopš atbraukšanas bija turējies mēli aiz zobiem pēkšņi piecēlās teikdams: Es piekrītu Lei Vi Ku, un ko mēs darīsim, ja sargi vienkārši jūs daiļo dzimumu pārstāves ievilinās slazdā? Mēs mūžīgi nevarētu viņus apstrādāt neievainojot viņus ar nāvējošām traumām, viņi ir daudz lielākā skaitā. viņa sejā bija redzama dziļa nopietnība: Es domāju mums viņus pašus vajadzētu ievilināt slazdā, tīrā komandas darbā! Cīnītājs apskatījās apkārt un vēlreiz noteica :Un to mēs varētu darīt naktī......tikai vēl par slazdu neesmu pārliecināts! Mēs varētu radīt lielu troksni, tik iespaidīgu, ka tas mierīgi varētu būt dzirdams visā pilsētā,vai arī milzīgu dūmu mākoni tas iespējams atvilinātu sargus uz kādu noteiktu vietu, tikmēr mēs varētu pārvietoties kaut cik necik bŗivāk. to pateikdams viņš paskatījās uz Lei Vi Ku.

[Demiurgs]

Tumšās Dūres kandidātiem apspriežot iespējamās rīcības plānus bija pienācis vakars, pa Suzukī atvērtajām durvīm telpā ielauzās spilgti saules stari, saule lēni slīdēja aiz apvāršņa, pilsētās ielas kļuva krēslainas saulei lēnām padodoties tumsai!!!

[Hworang666]

Gan Zao pasmaidīja, kad viens no dalībniekiem piekrita kļūt par diversijas dalībnieku. Īstenībā, mums uzmanību pievērst nenāktos pārāk grūti... Man padomā bija nevis censties divatā ar kādu pastaigāties, cerot, ka pievērsīsim visu sargu uzmanību, bet gan tikt līdz stallim, paņemt pilnībā visus pieejamos zirgus un ar tiem censties tikt līdz vārtiem... Viņš atkal kārtīgi ievilka elpu, jo tik ilga runāšana bija samērā nogurdinoša... Māku tos apvārdot, tādēļ nedomāju, ka tas būtu tik neiespējami... Toties tai daļai, kas būtu slepus tikuši tālāk, nāktos pabrīvēt mums vietiņu pie vārtiem... Un, kad zirgu bars tuvotos, atliktu tik tikt prom... Aiz vārtiem mūs neviens nedzenās un visi tiks pie zirgiem... Zao apklusa... Tātad?

[Dvēselīte]

Harai jau likās, ka šī ideja netiks pieņemta, tāpēc pat nebija vērtsa censties.
Viņa skumji pasmaidīja un noraidīši pakratīja galvu uz meitenes pusi, kas bija viņai piekritusi. Tur nekas nesanāks.

Tikmēr jau kāds atkal kala diversijas plānus.
"Es protams atvainojos, bet, lai arī cik labi jūs nevārdotu zirgus," pie šiem vārdiem viņa nespēja apvaldīt nicinoši ironisko izteiksmi "tomēr ar manu jums nav nekādu cerību. Un tā nav tukša lielība," Hara stingri piebilda. Tas bija pilnīgi bezcerīgi. "Pie tam, ko jūs grasāties iesākt ar vārtiem? Vai jūs tiešām domājat, ka tiklīdz mēs pie viņiem parādīsimies jūsu apvārdotos zirgos, tie, kā uz burvju mājiena, atvērsies?! Nesmīdiniet!" nu jau viņa bija kļuvusi atklāti neiecietīga.
Plāns bija vajadzīgs saprātīgs. Un steidzami.

[Elony]

Leis centās sakopot domas. Visu sarežģīja viņu kopība. Kā lai šajā situācijā tas, ka vīņi ir viena grupa, palīdz nevis traucē?

"Ja aizlavīties garām sargiem uzskatāt par neiespējamu, tad nāksies rīkot diversiju. Lai cik ļoti man to negribētos, tad vispiemērotākais būtu ugunsgrēks. Tas var izcelties nejauši un novērstu sargu aizdomas, visma radītu šaubas. Taču reizē nedrīkst to radīt pārāk postošu. Šīs pilsētas iedzīvotāji taču ir imperatora pavalstnieki. Tiešām radīt vairāk dūmu kā uguns, lai iespaids rodas par lielu ugunsgrēku, kaut patiesībā tāda nemaz nav?
Bet par zirgiem - ja staļļi ir blakām pilij, tad tos nozagt nemaz nebūtu grūti. Es domāju, ka mēs varētu rīkoties tā..." Leis lēni un uzmanīg teica. Plāns viņam vēl nebija gatavs, tas dzima reizē ar viņa vārdiem.
"Vispirms vairākās vietās, iespējami tālu no bēgšanas ceļa sarīkot viltus ugunsgrēkus. Tad steigties uz staļļiem, nolaupīt zirgus, kad jau būs sākusies trauksme ugunsgrēku dēļ. Ja karavīri būs noskaņoti ugundzēšanai, nevis ienaidnieku medībām, tad ir izredzes, ak nakts aizsegā nepamanīs kādus desmit jātniekus, kas dodas pa to ceļu, kur nav ugunsgēku. Un pat ja pamanīs, tad mēs jau visdrīzāk būsim tikuši pietiekami tuvu pilsētās ārējiem vārtiem vai mūrim. Pēc tam, kad būsim ārpus pilsētas, varēsim mierīgi dotie uz ziemeļu vārtiem, lai atrastu mūsu zirgus."
Leis nebija īsti pārliecināts par savu plānu, bet tas bija labāksi, ko viņš varēja izdomāt, domājot par visu grupu kopumā.

[Šamanis]

Zana sejā parādijās neliels smaids un viņš pie sevīm nodomāja, cik labi, ka kāds atbalsta manu plānu! Viņš paskatījās uz Leisu un teica: Man ir vairākas idejas kā sarīkot dūmus, mēs varētu aizdedzināt kādu drēbju gabalu, vai arī paņemt čupiņu salmu no staļiem, tikai nesāt lielas salmu čupas sargiem neredzot nebūs pārāk viegli...Kamēr mēs to darītu kādam obligāti būtu jānovērš uzmanība tiem sargiem, kas stāv pie staļļa... viņš kādu laiciņu padomāja un tad atsāka.. Salmi būtu jānovieto pēc iespējas tālāk no mājām, lai neizceltos ugunsgrēks!

[Ného]

Kaars Li nolika savu krūzīti ar izdzerto tēju uz galda, un sāka sataigāt apkārt pa zāli klausoties citu spriedumos. Viņš piegāja pie kāda no logiem un uzmanīgi aplūkoja pilsētu, kur iededzās ugunis, bet joprojām atstājotdaudz tumsas. Galvenajās ielās viņš redzēja pavīdam pa kādaisarga cepurei. Viņam radās doma, kas varēja izdoties, bet ar noteikumu, ka tas notiek klusi. Viņš vēl papētīja telpas plānojumu un centās atminēties šīs ēkas ārējo izskatu.

Mēs nezinām, vai sargi ir informēti par notiekošo, bet es atļaušos izteikt minējumu,ka maza daļa nojauš, ka kaut kam jānotiek, vismaz tiem, kas sargā ceļu uz Ziemeļu vārtiem. Tāpat es redzu,ka galvenās ielas ik pa brīdim apstaigā sardzes kareivji. Un zinot, ko man mācīja, kad pats biju sardzes kareivis, tad varu droši teikt, to, ka diversija izsauks lieku visu sargu uzmanību. Mums mācīja, ka nedrīkst visi sargi pakļauties iespējamajai diversijai, tas nozīmē, ka tikai maza daāla sargu dodas apraudzīt notikuma vietu, bet citi bloķē vārtus, durvis, ejas - vārdu sakot ieejas un izejas. šauboties, ka šeit ir sliktāk mācīti vīri, saku, ka tas mūs šeit iedzīs strupceļa. - viņbš atsāka staigāt apkārt ik pa pbrīdim ieskatoties pa kādu logu - Ja jūs gribat veikt uzmanību piesaistošu pasākumu, tad tas jādara citur, citā pilsētas vietā, pēc iespējas tālāk no pārvaldnieka pils. Un kā jau izteicos iepriekš, tad manuprāt, tieši pilsēts Z puses sargiem varētu būt doti kādi norādījumi, īpaši Z vārtu sargiem. - Kaars pagriezās pret pārējiem - es piedāvāju tādu plānu - klusām doties no pils pa DA vai DR ceļu un ejot caur mazajām un klusajām ieliņām, kr sargu daudzums ir krietni mazāks. Tālāk klusu doties uz A vai R vātriem, no kuriem netālu tad izraisīt diversiju - bet mazu, lai novērstu tikai vārtu sargu uzmanību. Citur pilsētā to nedrīkst uzzināt. Tālāk iesaku doties, gar pilsētas mūri/robežu izejot no pilsētas uz Z vārtiem, kur mēs varēsim iegūt savus zirgus un citas mantas. Tā mēs visu būsim izdarījuši klusi un viltīgi, parādot, ka esam Tumšās dūres cienīgi.

[Elony]

"Bet vai visi spēs nemanāmi lavīties pa tumsu? Viena biedra kļūda un nelaimē ir visa vienība." Lei Vi Ku negribējās apšaubīt citu spējas, taču viņš netaisījās arī lieki riskēt.
"Protams, ka visus kareivjus ar diversiju nevarēs piemānīt, tas ir skaidrs. Savos posteņos paliks vismaz puse, ja ne lielākā daļa, taču daļa noteikti dosies skatīt to vietu, kur šķietami izcēlies ugunsgrēks. Iespējams, ka vietu, kur iedegt dūmus tiešām jāierīko uz ziemeļu ielas. Nu, ja visi ir pārliecināti, ka spēs izlavīties nepamanīti," Leis uz brīdi pieklusa, "tad viena grupa var iekurt maldugunis, bet pārējie lavīties prom pa citu ceļu. Domāju, ka tad otrajai grupai būs lielas izredzes izkļūt nepamanītiem, jo īpaši, ja viņi būs labi tālu prom no maldugunīm. Bet diversantiem būs izkļūt aŗi krietni grūtāk... bet ne neiespējami. "

[Šamanis]

Es nedomāju, ka ieliņas būs mazāk apsargātas, un vēl pie tam manuprāt, no sākuma derētu uztaisīt dūmu mākoni, kamēr viena grupa aiziet pēc zirgiem, tikmēr pirmā grupa cenšas visus sargus savilināt dūmu mākoņa vietā, tad kad zirgi ir aizvesti līdz vārtiem mēs varētu iziet pa kādu citu izeju......piemēram...ah..diez vai šij mājai ir sētas izeja, vai kaut kas tāds? viņš domāja.... Un starpcitu man ir ideja kā zirgu vedēji varētu tikt laukā neuzkrītoši, viņiem vajadzētu pārģēbties par parastiem staļu uzraudzītājiem, vai strādniekiem, tas iespējams varētu nostrādāt, kaut gan es neesmu pārliecināts.