Tumšā Dūre, [PZP][C] Opcijas

[Demiurgs]

Ķīnā ir ziemas vidus, un Tumšās Dūres klana vadība ir vienojusies par to ka pienācis laiks uzņemt jaunus dalībniekus, kandidāti ir izvēlēti, un sūtņi ar ielūgumiem nosūtīti. Neviens no kandidātiem vēl nezina ka ir izvēlēts, lai gan 'pa provincēm jau pāris mēnešus klīst baumas ka klans uzņems jaunus biedrus.

___________________________________________________________________________________

Hakanaku Youhna(Haku) - Rowenny

Taiyuanā neviena nemanīti vakara krēslas aizsegā klusi ieradās pieci jātnieki, cik klusi ieradušies tikpat nemanāmi tie pazuda, atstājot vien zirgus stāvam pie pašiem pilsētas vārtiem.
Haku izvadīja no kroga pēdējo apmklētāju, un aizvēra durvis. Kad viņa jau bija pie galdiem un novāca netīros traukus un krūkas, vējš atgrūda kroga durvis, kaut arī tās bija aizdarītas ar būltu. Haku tiko paguva pagriesties pret durvīm ka pa tām ieslīdēja, acīm redzami, vīrietis tumšās pieguļošās drēbēs, viņam rokās bija bambusa dēlīšu tīstoklis. Vīrietis ienāca iekšā un nostājās aptuveni desmit soļu attālumā no Haku, no kroga ēnainākajiem stūriem iznāca vēl četri tādi paši karotāji. Pirmais kurš ienāca pa durvīm pacēla roku ar tīstokli ar Imperātora zīmogu, sniedzot to Haku.


Lei Vi Ku (Leis) - elesarels

Leis pēc kārtēja labi padarītā darba atpūtās kādā vietēja bordelī, ar visnotaļ jautru apkalpošanu, vairāku apkalpotāju ielenkts viņš saņēma visu kas pieklājas atpūtas iesākšanai, labu ēdienu un dzērienu un protams izskatīgas sievietes turpinājumam. Kad Leis jau bija pieklajīgi iedzēris telpā ienāca bordeļa īpašniece un pec viena viņas mājiena visi apkalpotāji strauji izmuka no tlpas. Vēl pirms Leis paguva ķerties pie zobena nojaušot ko nelāgu telpā ienāca pieci vīri tumšās drēbēs un jau atkal viens no viņiem pastiepa uz priekšu tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Hara Emi Vana - Dvēselīte

Siaņas pārvaldnieka nams bija labi apsargāts lai pasargātu pārvaldnieku un viņa ģimeni no slepkavām un dumieniekiem, taču Tumšās Dūres sūtņiem vērīgā un pieredzējusī sardze nebija pretinieki, tie kas viņus neredzēja un nedzirdēja paveicās vairāk kā tiem kas nekad netika atrasti.
Hara pēc vakara treniņa devās atpakaļ uz savām telpām tēva namā, kad viegli iešalcoties vējam, no tumsas iznira pieci stāvi ielencot viņu, jau atkal viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Šun Suzuki - Ilivarrs

Šuns vakara mīkrēslī no slēpņa uz kāda nomaļa ceļa uzglūnēja kādam vientuļam jātniekam brūnā apmetnī, jājēja zirgam bija ar sudrabu apdarināti iemaukti tāpēc varēja noprast ka viņu apzakt ir vērts. kad Šuns uzklupa jātniekam ar mērķi to nogrūst zemē, jātnieks veikli izvairījās un noleca zemē. Šuns apmetis pāris kūleņus pielēca kājās, pirms viņš paguva attapties viņu jau ielenca pieci stāvi un tas kurš jāja uz zirga joprojām tērpies apmetnī pasniedza Šunam tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Linesaijs - Pūķēns Sāra

Linesaijs izpildījis kārtējo darbiņu bēga no trijiem ļoti prasmīgiem apsargiem kas negribēja samierināties ar sava saimnieka nāvi, tie jau bija pierādījuši cīņā ka vienam Linesaijam viņus nepieveikt. Skrienot Linesaijs atskatījās un ievēroja ka sekotāji sāk atpalikt, turpinādams skriet Linesaijs izdzirdēja vieglu švīkstoņu, atskatījies vevienu rezi viņš redzēja ka visi trīs apsargi guļ zemē miruši. Linesaijs apstājās, un paspēra pāris soļus atpakaļ, blakus apsargiem parādījās tumšs stāvs tinot kopā virvi, kurai galā varēja manīt tumšu sirpjveida asmeni. Stāvs satinis virvi atkal pazuda tumsā, tajā pašā mirklī Linesaijam apkārt parādījās četri stāvi un viens no tiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Kaars Li - Noveau

Kaars devās uz savu guļvietu, pēc garas apspriedes pie cietokšņa ģenerāļ, kurši izteica sau neapmierinātību ar slikto sardzes organizāciju, par kuru šobrīd bija atbildīgs tieši Kaars. Nonācis pie savas guļam telpas durvīm Kaars ievēroja ka tuvumā bija izdzēstas visas gaismas. Sajutis ko nelāgu Kaars izvilka zobenu un sagatavojies cīņai viņš atrāva vaļā savas guļam telpas durvis tūdaļ sekoja viegls trieciens kas lika zobenam izkrist no Kaara rokām, viņu ielenca pieci tumši stāvi un viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

[Dvēselīte]

Hara bija bezgala pateicīga Pārvaldniekam par viņai izrādīto žēlsirdību. Noliekusi galvu pār šķīvi viņa klusi ēda, līdz brīdim, kad Pārvaldnieks atkal ierunājās. Vārdi slīdēja gar ausīm ka pavasara vējš, taču izdzirdusi pieminam Imperatora vārdu, Hara sastinga. Viņā sastinga pilnīgi viss. Tikai uz mirkli. Sirds izlaida vienu pukstu un turpināja dunēt vienmērīgā, lēnā ritmā. Arī roka nodrebēja tikai tik mazliet, ka to būtu pamanījis tikai ārkārtīgi acīgs cilvēks.
Un tikai domas virpuļoja un griezās trakā dejā.
Imperators... šeit. Tik... ļoti.
Klusi. Klusi. Visam ir jāpaliek klusi.
Lēnām Hara noklusināja kliedzošās domas un paceļot galvu, viņas seja nepauda neko vairāk kā dzelžainu apņēmību.

[Margo]

Meitene apsēdās pie galda. Viņa nevēlējās ēst, taču izrādot cieņu pārvaldniekam viņa ielēja sev ūdeni un lēni to malkoja. Meitens acis slīdēja pār visiem klātesošajim. Misuzu kārtīgi nopētīja katru no viņiem. Kad pārvaldnieks atkal ierunājās Misuzu saspicēja ausis.
Imperatōrs? viņa nodomāja, neticēdama. Protms, viņa zināja, ka agri vai vēlu būs jātiekas ar pašu imperatōru, jo uz tīstokļa bija viņa zīmogs, bet tieši tagad un šeit?Vai viņa bija cienīgi saģērbusies? Viņa nolika glāzi uz galda un pavērās uz pārvaldnieku. Viņa centās apslāpēt satraukumu,

[Pūķēns Sāra]

Linesaijs savu zirgu bija palaidis kādu gabalu no noteiktās vietas, mazliet pastaigājies viņu aicināja pie pārvaldnieka. Paraustījis plecus, viņš arī paklausīja un gāja uz norādīto pusi.
Ar vienmuļu skatienu viņš uzlūkoja pārvaldnieku, kurš runāja no vietas un ieņēma vienu no vietām pie galda. Tā bija blakus kādai melnamatainai meitenei, kura, kad viņš bija ienācis iekšā, stādījās priekšā kā Hara. Otrā pusē viņam arī sēdēja dāma, bet tik viņš bija dzirdējis vai pareizāk nedzirdējis, šī sieviete nebija stādījusies priekšā, bet mugurā viņai bija vīriešu drēbes.
Kamēr pārvaldnieks atkal atsāka runāt, Linesaijs bija nolaidos kapuci, kas pirms tam sedza viņa galvu, un lai neaizvainotu runātāju, ielēja glāzē ūdeni un uzlika uz šķīvja mazliet ēdamā, bet neskārās nekam klāt, piesardzība bija pirmajā vietā, pat ja šī vieta bija ekstradroša. Izdzirdot, ka piemin imperatoru un viņa atbraukšanu, mirkli viņa sejā pavīdēja, kaut kas no smīna, bet cik tas ātri parādījās, tik pat ātri arī pazuda, un vairāk gan varēja nodomāt, ka tas tikai izlikās nevis bija. Iespēja. Puisis atminējās bērnību un klanu, kas agrāk bija viņa klans Iespējams.

[Elony]

Sev pašam par pārsteigumu, Lei Vi Ku nejuta nemazāko pārsteigumu vai satraukumu, kad viņš uzzināja, ka ieradīsies pats Imperators. Iespējams, ka viņš to jau bija intuitīvi nojautis. Kāpēc nebija satraukuma? To Leis nezināja, bet tā nebija laba zīme. Jā viņš nebijā nāves, taču bija jābūt godkārei, kas dzītu viņu pretī mērķim.
Tad Leiam atausa gaisma. Viņa brāļi un radi! Viņi taču kalpoja paša imperatora priekšā! Ja nu tie ir ar viņu? Ja nu viņi atpazīst savu brāli? Leis jauta, ka viņa saja piesarksts, bet spēja sevi novaldīt un atkal izskatīties auksts un vienaldzīgs.
Tāda iespēja bija ļoti maza, viņam nevajag raizēties. Viņš nebija noziedznieks un nebija nodevis savu ģimeni.
Bet tikšanās ar Debesu Dēlu un Triju Valstību valdnieku būs interesanta, tas nu nopietni. Slepkavas, mežonīgi kareivji un Debesu Dēls, Ķīnas imperators.

[Eņģeļu gūstekne]

Viegli "sudraba" malinju rotaataa veedeklja veezieni lika atslaabt ari Kazu. Vinjsh nebuut nebija uztraucies, ieaudzinaata vinjaa bija tikai un vieniigi cietsirdiiba, labi, arii paaris citas rakstura ieziimes, bet gandriiz ne viena no taam nebija laba. Viiriesha kaajas bija sakrustotas. Acu priekshaa paraadiijas Imperaatora seja, ieksheeji Kazu kjermenii, paraadiijaas kas liidziigs smaidam, vismaz taa apgalvotu tie kas zinaaja ko shis vaards noziimeja, tachu Kazu tas bija sveshsh. Gaishzilaas acis auksti veeraas paarvaldniekaa ar domu izdzirdeet ko interesantu, vai vismaz dzirdeet pazinjojumu, ka Imperaators jau ir ieradies. Otori nepatika gaidiit, galiigi ne un pie shii principa vinjsh arii taisiijaas tureeties visu atlikusho muuzhu.

[Semijs]

Suzuki, ignorēdams pārējos, bija piekrāvis sev šķīvi pilnu ar ēdienu, pat vilka vēders nebija tik izbadējies cik Suzuki. Vīrietis ēda, klausoties visu, ko teica pārvaldnieks, dzirdēdams pa imperātoru, Suzuki turpināja mierīgi, bez steigas ēst. Viņa tēvs dienēja imperātora armijā un kalpoja labi, tēvs esot stāstijis Suzuki, kad viņš pats esot bijis uzaicināts pie imperātora uz vakariņām, bet vīrietis tam īsti neticēja. Ja imperātors viņu atpazīs un pateiks dažus labus vārdus, tad Suzuki tēva stāstiem tomēr bija taisnība..

[Demiurgs]

Ārpusē varēja izdzirdēt daudzu pakavu klaboņu kam sekoja kāju dipoņa un bruņu dīnkstēšana, zāles durvis strauji atvērās un pa tām iesteidzās aptuveni trīsdesmit Imperatora gvardu sudrabotās bruņās, tie izkārtojās gar zāles sienām, vārti palika vaļā, varēja redzēt ka ārpusē palika vēl vismaz divreiz vairāk gvardu, vārtos parādījās imperatora stāvs zeltītās, ļoti krāšņās bruņās, viņš pasniedza savu ķiveri tuvākajam gvardam kurš to paņēma notupies uz viena ceļa, tas tūlīt atkāpās ar ķiveri rokās, imperators iegāja iekšā un apsēdās pie sava glada, viņam protams piebīdīja krēslu, kalpotāji tūdāļ ņēmās Imperatoru apkalpot taču viņš pamāja un kalpotāji atkāpās, imperators paņēma tējas tasi un sāka lēnām malkot nepievēršot pārējiem nekādu uzmanību!!!

[Elony]

Lei Vi Ku nekavējās un tiklīdz parādijās imperatora gvardi, piecēlās no savas vietas un nometās uz ceļiem un piespieda galvu pie zemes. Viņš dzirdēja, kā kāds pārliecinošā gaitā nāk iekšā un aiziet līdz pat paaugstinātajai vietai un apsēžas.
Lies domāja par to, cik savādi, ka imperators Vu Hans personīgi ieradās tikties ar kandidātiem. Daļa var taču neizturēt pārbaudījumus un izgāzties. Imperators parāda lielu godu. Bet ja godīgi, vai viņam ir izvēle? "Tumšā dūre" ir jāgodā, citādi viņi var atbrīvoties arī no nevēlama imperatora. Kandidātiem parādītais goda liks viņiem cenesties no visa spēka. Leiam bija jāatzīst, ka arī viņu imperatora ierašanās bija pagodinājums. Tas, galu galā, bija pats Debesu Dēls!

[Margo]

Arī Misuzu ienākotImperatoram, aši pierausās kājās un izrādīja Imperatoram cieņu godbijīgi paklanoties. Ar acs kaktiņu meitene vēroja gan Imperatoru gan pārējos viesus. Meitenes sirds sitās kaut kur kaklā. Rokas nedaudz trīcēja, taču Misuzu centās sevi saņemt rokās. Tas bija liels pagodinājums redzēt Imperatoru. Kur nu ja viņš bijaieradies tevis dēļ.
Meitene uzmanīgi vēroja Imperatoru, bet viņš vienaldzīgi piesteidzās pie galda un pat nepateicis neko sāka ēst. Misuzu bija ļoti apmulsusi. Meitene nesaprata, ko darīt. Viņa neuzdrošinājās celties kājās, jo tas varēja izrādīt necieņu. Nedaudz uztraukta Misuzu vērās visapkārt.

[Dvēselīte]

Esi drosmīga, mīļā, esi drosmīga... Hara pati pie sevis skaitīja. Viņa neiedrošinājās pacelt skatienu, lai uzlūkotu Viņa Majestāti.
Jo tuvāk zemei, jo labāk. Hara ar tādu spēku spieda galvu pie zemes, ka likās - paklāja raksts nekad nepametīs viņas miesu. Bet viņa nespēja piecelties.
Esi drosmīga... Viņa saņēmās. Lai nepaliktu kaunā.
Hara atrāva pieri no grīdsegas un atgriezās savā vietā. Viņa pievēra acis un koncentrēja visas savas spējas uz dzirdi. Viņa gribēja atkal dzirdēt Imperatora balsi.

Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 02.08.2007 15:47

[Semijs]

Suzuki nedaudz neapmierināts piecēlās kājās, jo viņš izbadējies, bija nesen sācis ēst, bet nē, Imperātoram ir jauzrodas tieši mielasta vidū! Nolādējis imperātoru un visu viņu ciltskoku savās domās, Suzuki dziļi paklanījās Imperātoram un gaidīja, kad ļaus viņam sēsties.

[Demiurgs]

Imperators pabeidza dzert tēju un nopētīja visus kandidātus, Debesu dēla skatiens apstājās pie pārvaldnieka, viņš pamāja pārvaldniekam un tas ierunājās
Sēdieties, Debesu Dļes runās ar jums.
Kad visi bija apsēdušies, izņemot imperatora gvardus, imperators sāka runāt
Lielāko daļu no jums es izvēlējos pats, daži no jums man ir labāk zināmi nekā citi. Taču tas nav svarīgi, esmu šeit ieradies tikai tādēl ka tad kad jūs pabeigsiet pārbaudījumus un Tumšās Dūres apmācību jūs apmetīsieties manā pilī un būsiet mana saikne ar klanu kā arī mana personiskā sardze, taču šāda uzticība dažiem no jums vēl būs janopelna Imperators briidi pakaveeja skatienu pie Suzuki un Kazu Citi jau ir nopelnījuši manu uzticību šoreiz Imperators pakavēja skatienu pie Haras, Misuzu un Kaara Taču jums visiem buus sevi jaapieraada Tumšās dūres biedriem, izturot viņu pārbaudījumus. Zinu ka daži no jums sevi uzskata par meistariem un jums palīdzība av vajadzīga, taču tumšās dūres spēks neslēpjas vienīgi nepārspējamā prasmē, bet arī tajā ka pieci biedri ir vienoti kā dūre Imperators pacēla savilktu dūri un trieca to pret galdu, tas salūza kaut arī bija taisīts pamatīgi, visi ēdieni novēlās zemē Jums būs jāpierāda tas ka varat būt tikpat vienoti un spēcīgi kā dūre. Imperators viltīgi pasmaidīja Taču tas sekos tikai tad kad pierādīsiet ka varat palikt dzīvi pie imperatora pienāca viens no gvardes kapteiņiem un iečukstēja viņam ko ausī, imperators pamāja Pārvaldnieks jums paskaidros pirmā pārbaudījuma būtību tiklīdz būšu devies prom, karš negaida. imperators piecēlās un izgājis pa vārtiem pazuda skatienam, gvardi vēl mirkli uzkavējās un tad arī tie pameta zāli aizverot aiz sevis durvis, atkal varēja dzirdēt pakavu klaboņu, un imperators bija prom.
Pārvaldnieks piecēlās un uzlūkojis kandidātus sāka stāstīt
Jūsu pirmais pārbaudījums sāksies tiklīdz iziesiet no šīs telpas, pie ziemeļu vārtiem jūs gaidīs jūsu zirgi, tiem kam zirgu nebij tika atvēlēti labākie zirgi no mana staļa. Turpat jūs sagaidīs arī informācija par nākamo uzdevumu. Zirgu somās būs jums vakjadzīgais ēdiens un inventārs. Tagad par uzdevumu, izejot pa šīm durvīm pārvaldnieks norādīja uz galvenajām diviru durvīm Vis būs sācies, jums ir jāizkļūst no pilsētas, nenogalinot nevienu pašu sargu, reiķinieties ar to ka ikviens no viņiem uzbruks lai nogalinātu, taču ārpus ````ētas mūriem jums nesekos. pārvaldnieks pasmaidīja un atkāpās līdz aizmugures durvīm jūtieties brīvi, nekur nav jāsteidzas varat pabeigt maltīti, atvilkt elpu. Dodieties laukā kad jums labpatīk Pārvaldnieks izgāja no zāles un aizslēdza aiz sevis durvis, atstājot kandidātus vienus pašus.

[Elony]

Lei Vi Ku piecēlās tūlīt pat, kā imperators to bija atļāvis. Viņš uzmeta īsu skatu Debesu Dēlam, tad apsēdās savā vietā, vair sneuzdrošinādamies uzlūkot valdnieku. Leiu pārsteidza, ka tie, kas nebija metušies zemē impartora priekšā, vēl bija dzīvi. Ja to būtu uzdrošinājušies darīt parasti zemnieki, vai amatnieki, tad visdrīzāk gvardi tiem jau sen būtu noņēmuši galvas no ķermeņa. Tumšās Dūres kandidāti bija īpasās personas. Gan jau viņi varēja atļauties nedaudz pārkāpt etiķeti.
Apsēdies savā vietā Leis skatijās uz savu šķīvi. Viņš uzmanīgi klausījās dižā valdnieka runu, un nenortīsēja, kad tas cirta ar dūri pa galdu.
Vienotība? Jāatzīst, ka tā nav stiprā Leia puse. Taču viņš pacentīsies.
Leis jau nojauta, ka pārbaudījumi sāksies šajā pašā dienā, tādēļ nebija dzēris un ēdis, nu, vismaz daudz ne.

Kad imperators un pārvaldnieks bija prom, Leis tūlīt atkal piecēlās.
"Kāds interesants pārbaudījums, Tummšās Dūres kandidāti, vai jums tā nešķiet?" Leis uzrunāja pārējos. "Mēs nedrīkstam nogalināt sargus, bet mūs viņi drīkst. Turklāt viņu ir daudz vairāk kā mūs."

"Es esmu radis rīkoties viens, bet izrādot cieņu godājamajam imperatoram Vu Hanam, es atbalsto domu par darbošanos kopā, vienoti. Turklāt manuprāt rīkojoties katram atsevišķi izkļūt dzīviem būtu pagrūti. Tāpēc es nosaucu jums savu vārdu. Es esmu Lei Na Tans, bet varat mani saukt par Leiu. "
Leis paklanījās pārējiem cīnītājiem. Viņa vaibsti joprojām bija vēsi un atturīgi, kā visu laiku.

[Margo]

Misuzu atkal ieņēma savu vietu pie klātā galda. Meitenes sirds sitās k'negudra un rokas trīcēja, tādēļ viņa tās ielika sev klēpī. Vina nespēja novērst skatu no Imperatora. Kad Imperators sāk savu sakāmo, meitene kāri ķēra ik vārdu, kas nāca pār Imperatra lūpām. Kad viņa skatiens pievŗsās Misuzu, likās, ka meitenes eociju kauss bija pārpildīts līdz malām un viss tā saturs gatavojās izlīt. Misuzu novērsās un sāka tukši blenzt uz glāzi sev priekšā.
Viņš uzticas. Viņs uzticas man. meitene satraukti domāja, iekozdama lūpā. Tad meitene adūšojās un atkal paskatījās augšup. Imperatora skatiens jau slīdēja pār citiem kandidātiem. Tas lika Misuzu nedaudz nomierināties. Meitene atkal uzmanīgi ieklausījās Imperatora vārdos. Kad Imperators uzsita ar dūri pa galdu, Misuzu nedaudz salēcās. Meitene cerēja, ka neviens to nebūs pamanījis. Ar lielu pārsteigum metene skatījās uz salūzušo galdu.
Kad Imperators devās prm, Misuzu pavadīja viņu ar apbrīnas pilnu skatienu.

Misuzu bija noklausījusies gan Imperatora, gan pārvaldnieka, gan arī Lei Ku uzrunu. Meitene nebilda ne vārda. Meitene apdomāja rīcības plānu. Tas patiesi nebija īsti godīgi. Sargi varēja nogalināt, bet kandidāti - ne. Pār meitenes muguru pārskrēja vieglas trīsas. Nāve. Attpakaļceļa vairs nebija. Bija tikai uzvara vai arī nāve. Misuzu apsvēra savas iespējas. Jā, viņa spēja pārvietoties ļoti klusi, tā bija priekšrocība, taču šeit bija pārāk daudz sargu un arī noslēpties nebija viegli. Vai bija kāda cita un labāka stratēģija? Meitene nolēma paklausīties, ko par to teiks pārējie.

[Hikari]

Haku bija ilgu laiku sēdējusi sevis pašas radītā klusumā un nebildusi ne vārda tikai vērojot to, kā uzvedās pārējie kandidāti, kā arī cītīgi klausoties imperatora stāstītajā un visu cenšoties sīki un smalki iegaumēt. Meitene tā arī nebija sākusi ēst- satraukums bija pārāk liels, lai spētu ieešt kaut kumosu. Kad imperators bija pabeidzis savu runu un izgājis no zāles, Haku apsvēra viņa teikto pie sevis. Darboties kā dūrei? Tas būs grūts uzdevums, ja pieņem to, ka lielākā daļa no mums ir līdz šim veiksmīgi darbojušies vieni. Ceru, ka mēs spēsim saprasties meitene ievilka dziļu elpu un beidzot pasniedzās pēc ēdiena uz galda, jo kaut kas tomēr bija jāiemet pēc tālā ceļa tukšajā vēderā. Haku dzirdēja ierunājamies vienu no dalībniekiem un pagriezās pret viņu, klausoties.
Priecājos iepazīties ar vienu no kandidātiem Haku viegli pieklājībai paklanījās. Ar Tavu atļauju dēvēšu Tevi par Leiu meitene sacīja un turpināja, ilgi negaidot. Mans vārds ir Hakunaku Youhna, dēvējiet mani par Haku, ja nav grūti. Bet tagad vajadzētu ķerties pie lietas un izdomāt, kā lai izkļūst ārā no pilsētas, nevienu nenogalinot. Es domāju, vajadzētu izstrādāt kādu plānu un katram tajā būtu sava loma. piedāvāja meitene.

[Semijs]

Suzuki piesēdis, noklausījās, ko imperators teica un pie reizes vēl ēda iespējamo ēdienu, bet tad tika salauzts galds un vīrietis atkal bija neapmierināts.
-Velns, kad es beidzot tikšu normāli paēst?!-
Viņš pie sevīm nodomāja un izdzirdēja pirmo uzdevumu, kas viņam īpaši nesimpatizēja. Noklausījies Lei teikto, Suzuki pievērsās pārvaldniekam un teica.
-Sardzi ir aizliegts nogalināt, bet vai viņus ,,atslēgt'' drīkst??-

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 05.08.2007 20:52

[Dvēselīte]

"Viss, kas nav aizliegts ir atļauts," Hara klusi nomurmināja, neveltot šo atbildi uz uzdoto jautajumu.

No Imperatora vizītes viņa neatcerējās praktiski neko. Miglaini tēli un slāpētas balsis. Saviļņojums bija pārlieku liels. Tikai troksnis, kas radās dūrei salaužot koku un porcelāna traukiem sašķīstot pret grīdu, bija izrāvis viņu no transam līdzīgā stāvokļa.

"Droši vien, ka nebūtu pieklājīgi pārlieku kavēties, teiksim, ar iepazīšanos," Hara nerunāja daudz skāļāk kā iepriekš, "To var izdarīt arī vēlāk. Šobrīd ir vajadzīgs plāns... plāns..."
"Cienījamo pārvaldniek! Vai drīkst uzdot pāris jautājumu, kas tīri tehniski attiecas uz zināmajiem vārtiem un mūri? Vai arī mums tas ir jāizzina pašiem?" Nu jau viņa runāja pietiekami skaļi, lai Pārvaldnieks varētu dzirdēt.

[Elony]

(OCC: lasīt iepriekšējo Demiurga rakstu. Pārvaldnieks izgāja ārā un aizslēdza durvis!)

"Pārvaldnieka te nav, viņš ir izgājis." pusņirdzīgi teica Lei Vi Ku. Tad viņš atcerējās, ka ar šiem te kandidātiem ir jāsadarbojas. Visi bija jaunāki par viņu pašu, tatad mazāk pieredzējuši. Taču tik un tā uzaicināti. Cerams, ka ne velti.

"Bet jūsu vārdos ir taisnība," atkal ierunājās Leis, "nogalināt sargus mēs nedrīkstam, bet viņus sist, ievainot un iemidzināt drīkst. Taču kādu plānu lai izstrādā? Jāņem vērā, ka viņi, tas ir sargi, zina, kur mēs esam un ko gribam, proti, tikt līdz zirgiem un ziemeļu vārtiem. Sadalīties un bēgt katram uz savu pusi nez vai būs prātīgi, jo visiem ir jānonāk vienā punktā."

[Semijs]

Suzuki paskatījās uz Lei un noklausījies viņa teikto, teica.
-Skriet katrs kur grib nevar, tas beigsies ar to, ka neviens no mums netiks iekšā tumšajā dūrē. Musm ir jāizveido diversiju, tik kādu. Likt ik pa diviem sargiem nākt pie mums, lai dabūtu pa purnu ilgs ļoti ilgi..-
Vīrietis piecēlās un izgāja laukā pa durvīm tās atstājot vaļā. Suzuki tagad centās sameklēt ziemeļa vārtus un nopētīt tos kārtīgi.

[Ného]

Kaars visu šo laiku mierīgi baudīja tēju, bet te nu bija jāsāk iesaistīties sarunā. - Es esmu bijis sardzes kareivis, droši varu apgalvot, ka tas ir grūts uzdevums, tikt garām sardzei, kur nu vēl provinces pārvaldnieka. Bet mēs esam labākie no labākajiem, mēs esam klusi, mums ir acis arī pakausī, kas nav sargiem. cerams, jūs saprotat, ko domāju. Mēs arī esam gudri. Es iesaku nogaidīt labākus apstākļus mums, jo tumsā mēs iegūsim priekšrocības, bet sardze tās zaudēs. - Puisis atkal paņēma savu tējas krūzīti un pacēla to pie lūpām.