Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[mehaniskais koli...]

Džeina vēroja Greju viņš bija izlēmis,viņš vēlējās spēlēt ar smago artilēriju.Džeina dziļi sevī cerēja kā tās beigsies ātri Grejs nebija viņas tips,vajadzēja tikai atzīšanos ka viņam viņa patīk.Otra meitenees puse atkal apgalvoja ka viņa uzvedas nepieņemmi,principā visi jau bija pieraduši pie viņas izdarībām.Pusaudze vienkārši centās baudīt dzīvi kamēr vēl var un spēj.Pieklājģi atbildēdama Tomam viņa izņema no mugursomiņas kas bija palikusi meitenes plecos spogulīti un sāka atjaunot grimuun ķemmēt matus,grims sastāvēja tikai no lūpu spīduma.Džeina jau tā bija ļoti skaista.Tikai meitenes māte zina ka šādi meita rīkojas tikai tad kad ir ļoti dusmīga.Zaudējusi kontroli viņa ātri iemeta mantas somā un devās pie skolotājas.Dzeina jau nu noteikti nav izlutināta,nokaitināt viņu nevar uz reiz bet izbojāta diena var sabojāt garīgo un tādā gadijumā viņa to parasti izgāž uz kādu,šoreiz neveicās skolotājai.Jūs notriecat aitu,mūsu autobusu aizvelk ar visām mantām,mēs stāvam uz ielas ,karstā saulē.Jūsu dēļ es nevaru laiku pavadīt nometnē,lai arī es negribēju braukt ,tas būtu labāk nekā stāvēt ielas malā,man bija paredzēt kopā ar draugu,iem braukt ar močiem uz pludmali un tur pavadīt trīs dienas,bet tā vietā es stāvu ielas malā.meitene neizskatijās saniknota tādas grimases viņas arsenālā nebija,vairāk gan noskumusi un nomākta.

occ:Džeina Džulija Eudora

[Malduguns]

Leanna vēroja Džeinu. Meitēnam bija vajadzīgs uzmundrinājums. Kaut neliels. Vismaz kāds draudzīgs vārds. Neizskatījās, ka viņa būtu īpaši labā noskaņojumā.
Lea paraudzījās uz žurku, kura vēl joprojām rušinājās viņas tuvumā. Meitene viegli paraustīja plecus un pasniedza tai vēl pēdējās cepumu druskas. Tad viņa piecēlās un notraukusi no bikšu aizmugures neesošas smiltis un putekļus lēnā solī devās pie Džeinas un viņu tā saucamās pasniedzējas.
-Tu esi Džeina, ja?-Leanna vaicāja, ignorēdama skolotāju.-Nevēlies piparmētu ledeni? Man vēl pārītis somā ir.
Leanna draudzīgi pasmaidīja.

[Lianjuks]

Kamēr Raiens ievilka dūmu šoferis un večuks bija atgriezušies. Večuks tik nosmēja - Cigāru negribi? Tagad mēs ar šo grabažu brauksim sataisīt jūsu autobusu. - viņš norādija uz traktoru. - Rausieties jūs abi divi piekabē un šoferis lai jums abiem iet līdz...

[Džezā tikai Meit...]

Nesaki man paldies. Pateiksies Džimam. Viņš mūs visus aizvedīs mājās. Viņa iesmējās un pasniedza roku sveicienam. Priecājos. Mani sauc Melānija Harisa. Sauc mani vienkārši par Melu. Visi mani tā sauc... Paldies, bet diezvai man būs kaut kas vajadzīgs. Viņa vēlreiz viņam uzsmaidīja un tad pagāja pa ceļu uz to pusi, no kuras vajadzētu parādīties autobusam...

Džims sēdēja autobusā un klausījās Eiropas hitu radio. Viņš gaidīja viesmīli, lai veiktu pasūtījumu, bet pēkšņi iezvanījās telefons. Tā bija Mela. Nu mazā, ko vajag? Sveiks Džim! Klausies, mums gadījusies nelaime. Šoferis notrieca aitu, pats aizgāja ar vēl diviem zēniem uz tuvāko ciemu pēc palīdzības, bet pa to laiku atbrauca policija un aizveda mūsu autobusu, kurā palika visas mantas. Tu nevarētu atbraukt un aizvest mūs mājās? Lūdzu! Nu es nezinu, man ir daudz darīšanu... Ai Džim, tas neaizņems pārāk ilgu laiku, tikai atbrauc un savāc mūs. Es tev to kaut kā atlīdzināšu. Apsolu... Hahaha, kad viņa ir izpildījusi kādu solījumu? Bet tā taču ir Mela... Nu labi. Kur jūs esat? Ak, mēs esam kādus desmit km no tevis. Nu kaut kur netālu no Brikslavas... Tad jau tas būs ātri... Nu labi, jau braucu. Pagaidi. Ja tu redzi pa ceļam divus puišus un vīrieti, tad paņem arī viņus un izskaidro kas noticis. Labi? Kā gan varu atteikt? Ah... Nu labi. Čau. Atā. Tu esi īsts zelts. Hahaha... Atnāca oficiants. Ko jūs pasūtīsiet? Neko, paldies. 'Džims norūca. Jūs jau nokavējāt. Viņš uzspieda gāzes pedāli un aiztraucās prom, atstājot apjukušo oficiantu aiz muguras. Pēc piecām minutēm viņš iebrauca Brikslavā. Pabraucis nedaudz uz priekšu, viņš ievēroja divus puišus un vienu vīrieti sarunājamies ar kādu večuku. Viņš apstājās un izliecies pa logu uzsauca. Hei! Nevajag aizvest? Man zvanīja un teica, ka jūsu autobusu ir aizdzinusi policija. Sēdieties iekšā un es jūs aizvedīšu pie pārējiem.

[Lianjuks]

Šoferis mirkli apdomājies noteica. -Sveiki, sveiki.. Aizdzinusi policija? Lūk to es saucu par draņķīgu dienu. Vai nebūtu iespējams mūs visus, tai skaitā arī pārējos bērnus aizvest uz nometni. Bez tam nometnes vieta ir tuvāk nekā pilsēta. Mūsu autobusu kompānija segtu jūsu papildus izdevumus.. Protams, ja jūs esat ar mieru.. Atpakaļ mēs nokļūtu jau ar veco autobusu, ja to atgūtu..

[Džezā tikai Meit...]

Protams, tā jau bija domāts. Uz nometni, ja? Nu skatīšos. Es nezinu īsti ceļu, bet jūs vismaz to zināt... Nu tad leciet iekšā un braucam pēc pārējiem. Viņi jau droši vien ir nogaidījušies līdz nelabumam. Šitādā tveicē...

[Lianjuks]

- Domāju gan.. - piekrita šoferis un iestūma abus zēnus braucam rīkā, pie reizes atņemdams Raeienam cigareti aizrādot, ka autobusā nedrīkst smēķēt un pamādams večukam, ka viņa palīdzība vairs nav vajadzīga. - Ja nekļūdos jūs jau zināt kur pašlaik atrodas pārējie nometnieki. - šoferis apvaicājās Džimam. - Kāds jūs sameklēja?

[Džezā tikai Meit...]

Mhm. Man pazvanīja Melānija. Melānija Harisa. Viņa ir mana brālēna meita. Teica ka nepieciešama palīdzība. Jūs esot notriecis aitu.? Džims palūkojās uz šoferi un uzlika saules brilles. Nekas. Man ir gadījies notriekt stirnu, bet tas bija pirms pāris gadiem, un tad vēl šeit nebija likuma par notriekšanu. Toreiz gan bija asiņaini, jā... Džims atcer';ejās senos laikus un noskurinājās.

Šo rakstu rediģēja melomania: 31.07.2007 10:31

[Semijs]

Raiens izteica nepiedienīgu komentāru, kad viņam izmeta cigareti un viņš ,,netīšām'' visu dūmus iepūta šoferim ģīmi. Novērtējis autobusu, zēns iesēdās kādā no krēsliem, bet tad Raiena galvā iešāvās teikums ''Policijia ir aizvedusi autobusu'' un sāka sirnsīgi ņirgt.

[Lianjuks]

Šoferis uzmeta Raeienam aizkaitinātu skatienu, bet neko neteica. Neies meklēt kašķi ar kaut kādu pusaudzi kuram nervi dēlī. Jābūt kaut cik gudrākam.


- Nē paldies.. nesāp.- Toms atteica Džeinas piedāvājumu palīdzēt, jo nekas traks taču nebija noticis. Viņš nevarēja saprast vai jūtas patīkami pārsteigts, vai tieši nepatīkami pārsteigts pēc Džeinas rīcības. Mirkli vērojis pārējos ekskursijas biedrus viņš sāka domāt, ka varbūt vajadzēja nokavēt autobusu un nebraukt uz to nometni, bet kas darīts darīts. Toms jutās bezgala sarūgtināts un nikns, ka atrodas kaut kādā pasaules caurumā kurš pat nav lāga apdzīvots. Pēc kāda laika ceļa galā parādijās autobuss, piegājis pie Melānijas Toms iejatājās.
- Vai tas ir tas autobuss par ko tu runāji?

[Džezā tikai Meit...]

Melānija mazliet pārsteigta palūkojās uz runātāju. Mhm, tas ir īstais. Viņa paskatījās uz Toma plaukstu un klusi jautāja. Es varbūt likšos pārāk uzbāzīga, bet kādēļ tu nepateici Grejam, ka tevi sakoda čūska?

Pa to laiku, saceldams lielus putekļus, skaists, sarkans, divstāvu autobuss jau bija atbraucis un apstājies pie kādas nokaltušas ābeles, ceļa malā. Atvērās durvis un no tām izkāpa laukā pievilcīgs vīrietis ap kādiem 30 gadiem. Mugurā viņam bija melni šorti, balts krekls un uz acīm melnas saulesbrilles. Viņš piegāja pie Melas un apskāva viņu. Sveika mazā. Tik sen neredzēta. Viņš viņu nopētīja un mazliet izbrīnīts noteica. Tu nu gan esi izaugusi. Atceros tevi pavisam savādāku. Viņš pagriezās un noteica. Tā. Man teica, ka jums ir maza problēmiņa, bet neuztraucieties, es jūs aizvedīšu uz nometni un vēlāk atdabūšu jūsu mantas atpakaļ. Tagad lūdzams visi kāpiet iekšā, lai varam ātrāk nonākt galā.

[Lianjuks]

Toms acīm redzot saskuma. - Nezinu.. Vai tik tiešām par to zin visi? - bet tad pats visai pārsteigts uzlūkoja savu plaukstu.. Tā nebija sakosta, bet asins tērcīte kas nāca no īstās brūces bija notecējus pār roku uz plaukstu. Tādēļ varbūt tā likās savainota. Aizlicis roku aiz muguras viņš atkāpās no Melānijas, jo tieši tobrīd pie viņas piegāja Džims. Klusēdams Toms atkāpās līdz kokam. Nepagāja ilgs laiks kad pie Toma atgriezās viņa žurciņa. - Par tevi laikam ar zin visa pasaule.. - viņš skumji uzlūkoja žurciņu kas pašlaik visai sparīgi mazgājās. Toms nolēma kāpt autobusā viens no pēdējiem.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 08.08.2007 17:49

[Big Bad Wolf]

Tātad, mēs visi tagad ierodamies nometnē! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)

Nometne atradās dziļi mežā. Kad nometnieki beidzot bija to sasnieguši, tad nedaudz jau krēsloja. Visi bija ļoti pārsteigti, jo mežā bija tikai viena mājiņa. Pa labi no mājiņas bija neliels ezers, kura ūdens laistījās rietošās saules apspīdētajos staros. Mazā mājiņa bija apmēram toaletes lielumā, tur nebūtu iespējams sagulēt.
-Tātad, esam klāt,- noteica nometnes vadītāja, -es jums tūdaļ iedošu guļammaisus, varēsiet iekārtoties netālu no ugunskura vietas.- Sieviete pasmīnēja.

Sieviete ieskrēja mazajā mājiņā un iznesa no tās kādu duci guļammaisu. -katrs ņep pa vienam un iekārtojās pie ugunskura. Tur arī jūs gulēsiet,- sieviete noskaitīja.

[Džezā tikai Meit...]

Diez vai, bet to labāk nevajag slēpt. Nopietni teica Melānija un skat'jās uz zēnu mazliet noraizējusies. Pie viņas piegāja Džims un apskāva viņu. Sveiks. Atbildēja Melānija un arī apskāva viņu. Tu arī esi mainījies. Man prieks, ka tu atbrauci. Viņa pagāja uz priekšu un iekāpusi autobusā apsēdās kaut kur netālu no beigām. Melānija aizvēra acis un iemiga. Viņa pamodās tikai tad, kad viņi jau bija atbraukuši. Meitene atvēra acis un saldi izstaipījās. Izkāpusi no autobusa, viņa visai pārsteigta palūkojās uz mazo mājiņu un ezeru netālu no tās. Mums būs jāguļ šeit ārā? Būt būs taču nežēlīgi auksti! No ezera puses visai stipri pū'tis. Tas viņu pamatīgi pārsteidza, taču Mela piegāja pie vadītājas un paņēma guļammaisu. Es šo visu biju iedomājusies pavisam savādāk. Viņa aizgāja un nolika to netālu no kāda bērza, tuvu pie ugunskura, bet ne pārāk, tuvu pie ezera. Piegājusi pie Džima viņa teica. Klau, tu nevari pēc iespējas ātrāk atvest mūsu mantas? Mēs savādāk šeit nosalsim. Man nav nekā cita atskaitot šīs drēbes. Viņa lūdzoši ieskatījās viņam acīs un tad vēlreiz apskaujot, noteica. Man tevis sasodīti pietrūka. Viņa nočukstēja.

[Semijs]

Raiens jau grasījās kāpt ārā, kad dzirdēja pa mantas atvešanu un paskatījies uz abiem, pēc iespējas pieklājīgāk teica, kaut vai viņa skatiens viņu nodeva smagi.
-Es atvainojos, ka iejaucos sarunā, bet ja jūs brauksiet pakaļ mūsu mantām, tad lūdzu esiet uzmanīgs ar manu somu( raksturo ) tur ir viegli plīstošas lietas, paldies..-
Puisis izkāpa ārā un nopētija vietu kur būs jāguļ.
-Ir gulēts trakākās vietās...-
Saņēmis savu guļammaisu, Raiens aizgāja un iekārtoja to pietiekami lielā attālumā no ugunskura, lai būtu silti.

[Big Bad Wolf]

-Nevieam nevajadzētu būt auksti, jūs gulēsiet pie ugunskura. Un pie tam vēl jums būs guļammaisi,- skolotāja nicīgi noteica un nopētīja meiteni.

-Man tevis arī,- atzinās Džims un apskāva meiteni vēl ciešāk. -Starp citu, tu negribi braukt man līdzi pēc tām mantām? Varbūt tu varētu paķert vēl kādu draugu un mēs varētu doties ceļā,- Džims noteica ar smaidu acīs. Viņš uzlūkoja Melāniju un bija ļoti pārsteigts, ka meitene ir tik ļoti izaugusi.

[Semijs]

Raiens tikmēr stāvēja netālu no autobusa aiz koka un paņēmis cigareti, aizdedzināja to un ievilka dūmu, kuru arī uzreiz izpūta. Puisis uzmeta nelielu skatienu šoferim un Melānijai.
-Heh, mīļi...-
Viņš pasmaidīja un ievilka vēlvienu dūmu.

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 21.08.2007 15:59

[Džezā tikai Meit...]

Nujā, bet no ezera pūtīs štiprs vējš. Jau tagad tas ir visai liels, kas būs naktī? Guļammaisi nav nemaz tik silti. Bet labi. Ir piedzīvotas briesmīgākas lietas. Melānija pagriezās pret Džimu un smaidīja. Jā, es gribētu. Viņa pagriezās pret pārējiem un teica. Ei, vai vēl kāds negribētu braukt pēc mantām? Varbūt vēl būtu iespēja ieiet veikalā un šo to nopirkt.

[Semijs]

Dzirdēdams vēl par iepirkšanos, Raiens uzreiz nometa cigareti un aizmirsis to nodzēst, piesteidzās klāt pie autobusa un paskatījies uz Melāniju, ar nelielu smaidu teica.
-Es aizbraukšu līdzi! Šis tas jānopērk veikalā.-

[Džezā tikai Meit...]

Jauki. Melānija uzsmaidīja puisim. Varbūt vēl kāds? Viņa paskatījās uz pārējiem ar jautājošu skatienu. Uzpūta stiprs vējš un viņa nodrebēja.

Šo rakstu rediģēja melomania: 21.08.2007 16:23