Trīs vārdi:, Yet another game... Opcijas

[Torquemada]

Šito esmu redzējis visādos forumos izņemot šito. Noteikumi - gaužām vienkārši. Es pasaku trīs vārdus, nu piemēram: Kā lai mēs

nākošais pieliek vēl trīs vārdus, lai veidojas sakarīgs teksts, un tā turpinām, līdz 1000 postiem, kad izlasam visu garo penteri, kas ir sanākusi. Pieturzīmes un komatus drīkst likt kas grib un kur grib, kad viņš pievieno savus 3 vārdus. Protams, ka visam nav jābūt loģiskam, bet es ceru, ka būs fans.

Zo...


Kā lai mēs

[Antons Ego]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..pag.. jā gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus

[shanty]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams izņemot

Šo rakstu rediģēja Mākoņkaķis Aurēlija: 04.07.2007 20:07

[Margo]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu ...

[shanty]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas,

[Meitene no Priek...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti

[Džezā tikai Meit...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu.

[Meitene no Priek...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē

[Džezā tikai Meit...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad

[Meitene no Priek...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi

[Seila]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi, jo tu manī

[Meitene no Priek...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi, jo tu manī nekad neesi klausījies.

[Džezā tikai Meit...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi, jo tu manī nekad neesi klausījies. Tāpēc es tagad

[Margo]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi, jo tu manī nekad neesi klausījies. Tāpēc es tagad domāju iegādāties gōti.

[Meitene no Priek...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi, jo tu manī nekad neesi klausījies. Tāpēc es tagad domāju iegādāties gōti. Gote iepazīstinās mani

[Big Bad Wolf]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi, jo tu manī nekad neesi klausījies. Tāpēc es tagad domāju iegādāties gōti. Gote iepazīstinās mani skaistajā Stockam toaletē

[Mauvaise Mademoi...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi, jo tu manī nekad neesi klausījies. Tāpēc es tagad domāju iegādāties gōti. Gote iepazīstinās mani skaistajā Stockam toaletē ar savu daili.

[katrīna. 8D]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi, jo tu manī nekad neesi klausījies. Tāpēc es tagad domāju iegādāties gōti. Gote iepazīstinās mani skaistajā Stockam toaletē ar savu daili. Bez šaubām, es

Šo rakstu rediģēja katrīna. 8D: 15.07.2007 13:35

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Kā lai mēs atrodam šo skaisto, ar dimantiem pildīto sapni, kas it kā izsūc mūsu asinis, kas tiek lietas apzeltītā kausā un pārdotas par zeltu tiem, kam savu sapņu nav bijis, jo tie nekad nespēs līdzināties patiesajam Eštona Kučera spēkam, kurš sevī slēpj loģikas, neprāta un patiesas kaislības spējas. Un kā lai pārkāpj neprāta robežu, ja tādas nav?

Saklausīt klusumu, saredzēt, saostīt, sazīmēt, sataustīt - to vajag prast, un nebīties tā, kas nesataustāms, jo tikai alkohols notrulina jutekļus tādā (fui kā muldu!) līmenī, kas saprotams vienīgi pastāvīgiem lietotājiem. Bet bērnu līķīši... rādās vienīgi ūberadvancētiem sapņu noliedzējiem, kas nemaz nelieto alkoholu. Tomēr nedrīkstam ignorēt senzināmo tautas gudrību ka visas labas lietas rādās dzērumā. Dzersi daudz- neredzēsi, ko citādi zinātu. Arī makdonalds mums atvēris jaunus apziņas nogalināšanas veidus, izsmalcinātus līdz nelabumam. Tāpēc padzer absintu un mēģini atslēgt apakšbikses, lai spētu aizmukt no apkaunojuma, kas viņu vajāja, jo mazie zaļie cilvēciņi vienmēr ir blakus un nepamet Malderu, lai arī kā viņš klausītos metālu šķindoņā no tuvējās paranormālā ofica kafejnīcas. Ideju augstākajā līmenī mums ļoti garšo naglas ar sieru vai tukšas atmiņas, kuras ēdam vārītas aizgājušo dienu mērcē. Bet Maldera sapņi nebeidz mūs pārsteigt pat tad, ja viņš tajos nedzer Marsa okeānos pasmelto ar burbuļinādi pilno pensionāres katla dibenu, dzidri šmaukstot kausu. Dažreiz negribot jānotic, ka neesi zaļš bet gan zils ar sarkaniem punktiņiem. taču tikai smaržai no Maldera padusēm piemīt mēra izjūta. Pietam, kā zināms, Voldemorts kļūs tāds arī uz Marsa. Tas ir tāpēc, ka uz Marsa,Maldera paduses netiks ne skūtas, graizītas, un visvisādi apsmietas - tām atļaus smirdēt! Bet tagad pietiks spriest par Malderu, labāk par Skalliju, tā gan!

Vienkārši, kas gan būtu Skallija bez krūštura - Vai ne orungutāns? Un kas Malders? Tikai ar kaklasaiti un pelēko uzvaku, tikai zeķēm kājās. Tomēr mēs aizmirstam,kas dzīvē ir mazie zaļie cilvēciņi! Viņi taču arī spēlē lielu lomu dzīves teātrī, kamēr mēs graužam konfektes un dzeram pienu.

Vissvētākā imperatora vārdā, tauta par ko esmu augstās domās- taču vai ne man garšo ķirbji, protams bez sēkliņām, bet vairs nav nekāda piena ar zemesriekstu bēšajām čauliņām. Turpinot tēmu par to kā notiek, kad sastopam svešos - kas lasa Goldija ārkārtīgi emocionālās pārdomas - Goldijs vienkārši visus piedzirda un izklaidē dejojot striptīzu uz bāra letes. Patiesībā viņš nebija sajūsmā par alus daudzumu, viņa paša vārdiem "atdodiet manu alu un cepumus, kas jau pilnīgi noteikti ir sakaltuši, bet lai nu paliek''. Cik ilgi gan turpināsies šī bezjēdzīgā un pilnīgi nepamatotā patiesības slēpšana par sieviešu krūšturu izmēriem. Bet nu jau novirzoties no tēmas mēs atklājam patiesību dzīvojot aiz letes. Tas tāpēc, ka dažkārt notiek tas, ko sauc par TO. Nu TO! TAS sanāk labāk, nekā viss pārējais. Vislasbāk TAS piestāv darīšanai ar stilu. Es gribu goti ar lielām acīm. Es tik tiešam, TIEŠĀM gribu goti! Lai varētu sajust TRUE gotisko spēku un apkrist saprotot, ka es tiesaam gribu goti ar ko..Pag.. Jā, gribu goti ar ko spēlēt aklās vistiņas un baudkāros gailīšus. Tas taču nav perversi, protams, izņemot pāris sīku detaļu... Bet tas nevienam neinteresē! Izņemot urlas, kuri treniņtērpā ietērpti skraida pa stadionu. Visīstākā vienladzība piemeklē mani brīžos, kad runāju ar tevi, jo tu manī nekad neesi klausījies. Tāpēc es tagad domāju iegādāties gōti. Gote iepazīstinās mani skaistajā Stockam toaletē ar savu daili. Bez šaubām, es, protams, negribēšu