Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Big Bad Wolf]

-Dodamies, dodamies.- šoferis kaut ko bubināja zem deguna.
Viņi bija gājuši jau kādas 10 minūtes. Ciemats vēl nebija redzams. Saule nepatīkami svilināja.

-Nū ar rokām, protams,- skolotāja atbildēja uz kādas meitenes jautājumu.

[Malduguns]

-Ar rokām?-Leanna neticīgi atkārtoja. Kaut ko tādu viņa nebija iedomājusies.-Varbūt jūs varētu mums sniegt kādu labu priekšzīmi, lai mums rastos kaut neliels priekšstats par to, kā tas īsti būtu darāms?

[Big Bad Wolf]

-Nu kādam būtu tās smadzenes jānokasa no asfalta. Es ar kāda palīdzību varētu novākt to aitu nost no ceļa,- teica nometnes vadītāja.
-Jā, lāpsta. Tā nav slikta ideja.-

[Bizii van Dope]

Mia mazliet nervozi noklepojās un novērsa dīvaini mirdzošo skatienu no izšķaidītajām smadzenēm. Viņa neizskatījās satraukta, varbūt tikai mazliet aizkaitināta un arī tas tikai par šofera muļķošanos un neatbildēšanu uz meitenes jautājumu. Šoferis, taisnību sakot, tikai mācēja kašķēties, nevis normāli runāt.
Miai vienkārši viņš nepatika.

Kāpēc gan mums būtu jākasa tās aitas smadzenes nost no ceļa? Kasiet taču pati! Vai pareizāk būtu, ja to darītu šoferis! Vai tad mēs esam vainīgi pie tā, ka viņš ir tik akls, ka uzbrauc virsū aitai?Mia mazliet aizkaitināti bilda, uzlūkojot nometnes vadītāju caur pieri. Skatiens bija piesardzīgs, tomēr manāmi dusmīgs.

[NaeosPsy]

Grejs pasmaidīja:Piekr\itu tai meitenei,smadzenes tiešām būtu jākasa kādam no jums.Ir takš šoferim tāda liet kā acis un mašīnai,kā nbremzes.Grejs paskatījās uz skolotāju un nočukstēja:Kur gan es pie velna esmu iekūlies.Interesants nometnes sākums.Kasīsim uzceptas aitas smadzenes...

[Džezā tikai Meit...]

Melānija jau bija nomierinājusies un piegāja pie pārējā bariņa. Strīds ar autobusa vadītāju viņu nepiesaistīja, taču viena frāze viņai iespiedās galvā. Ar bērniem lūdzu novācat šo aitu no ceļa Viņa paskatījās uz šoferi un tad atkal pievērsa skatienu notriektajai aitai. Skats tiešām bija atbaidošs. Es atvainojos, bet pārējiem ir taisnība. Tās smadzenes es jau nu noteikti netīrīšu nost no ceļa. Lai to dara šoferis. Pats vainīgs, ka nemāk braukt. Viņa dusmīgi paraudzījās uz audzinātāju. Piegājusi klāt pie aitas līķa, viņa dziļi ieelpoja, paskatījās uz pārējiem un jautāja. Kurš man palīdzēs nostumt viņu no ceļa?

[Bizii van Dope]

Visi izteica līdzīgu viedokli, bet Mia uzsmaidīja tikai zēnam, kas bija piebalsojis pirmais. Nebija īstais laiks nosaukt savu vārdu, un viņa atkal pievērsās sievietei, un notikuma vietai.
Patiesi neko idiotiskāku Mia vēl nebija redzējusi.
Arī visi atkārtoja viņas sacīto, protams, tikai savādākiem vārdiem. Arī tas bija idiotiski, bet meitene nedusmojās. Nebija jēgas. Pie tam visi gribēja izcelties.

Es!Mia skaļi iesaucās, kad kāda meitene ierunājās, ka vajadzētu nostumt aitas līķi nost no ceļa. To gan varēja izdarīt, ņemot vērā to, ka meitene gribēja ar kādu iepazīties un, ka neviens cits to nedarīs, tāpēc labāk bija piesacīties, ja jau uzņēmēja meita spēja nevemstoties nostumt nieka aitu no ceļa.
Mia klusiem soļiem pienāca pie meitenes un mazliet mulsi viņu uzlūkoja.
Tad stumjam uz trīs?gaišmate apjautājās un lūpu kaktiņā iegailējās viegls smaids. Acis mirdzēja. No satraukuma slaikajā būtnē nebija ne miņas. Bet kāpēc?
Pie tam neviens zēns nebija pieteicies šo uzdevumu izpildīt... Aij, aij, kādi mums tie zēni, bet no vienas puses, kurš taču nezināja, ka viņi nav stiprais dzimums?

[Džezā tikai Meit...]

ooc: Nevis nostumjam, bet paceļam un noliekam grāvī...

Melānija paskatījās uz meiteni, kas piegāja pie viņas un arī mazliet pasmaidījusi atbildēja. Mhm. Tad uz trīs.Viens... Viņas saņēma aitu aiz kājām. Divi... Viņas pacēla aitu gaisā. Trīs! Viņas piegāja pie grāvja un nolika aitu uz siena kaudzītes. Tā... Tas nu būtu padarīts... Viņa pagāja nost no grāvja un pagriezās pret meiteni. Starp citu sveika. Mani sauc Melānija. Viņa ielīkojās meitenes acīs un sejā atkal bija redzams jautrais smaids, kas agrāk.

[Bizii van Dope]

ooc: Ok.

Mia ar klusu nopūtu pieliecās un ieķērās vilnā, kas cirtojās turpat netālu no asiņainā rumpja. Meitene izdarīja dīvainu kustību, taču izvairījās no asinīm, kas varēja aptašķīt viņas apģērbu, un ļāva, lai meitene skaita, bet pati tikmēr sakoncentrējās uz drošāku ceļu, nešanu un pacelšanu.
Kopīgi viņas ātri vien aizstiepa aitu līdz kādai siena kaudzei, un Mia iesmējās.
Kāds zemnieks noteikti ļoti dusmosies par tādu asiņainu pārsteigumu!viņa sacīja, nobraukot rokas un mazliet paberzējot tās pret saviem džinsiem. Rokas bija mazliet taukainas, bet tas arī viss. Toties jakas piedurknē iesūcies mazs asiņu pleķītis.
Nu, bet Mia jau nebija no veiklākajām un jo vairāk no kaut kā izvairījās jo vairāk tas lipa klāt. Parasta neraža.
Mia. Mia Aradorfa!meitene vēlreiz skanīgi iesmējās un, vēl pabraucījusi rokas, sniedza vienu no tām jauniepazītajai meitenei - Melānijai.
Lieliski!Mia nopriecājās. Uzacis mazliet nolaidās uz leju, bet pleci saspringa. Acis viltīgi iemirdzējās, nezaudējot acu kontaktu ar meiteni.

[Lianjuks]

Redzot kā meitenes aiznes aitu līdz grāvim Toms juta nelielus sirdsapziņas pārmetumus. Vai viņš tiešām nevarēja palīdzēt? Kaut kas tai aitā viņam nepatika, bet vai tieši aitā?
Nez kādēļ Tomam likās, ka aita jau bija beigta pirms notriekšanas, bet tās laikam bija kārtējās stulbās iedomas...

[Big Bad Wolf]

Skolotājai ļoti nepatika bērnu attieksme. -Es viņus vispār nesaprotu... Viņi taču ir braukuši uz nometni. Izpriecāties un labi atpūsties. Laikam jau viņu prātā ir tikai viena doma. Dators un internets. Phh...-
Viņa piegāja pie aitas smadzenēm, kas nekustīgi mētājās uz ceļa un nedaudz kūpēja. Viņa tās ar labo kāju mēģināja nospert ceļa malā, bet nekas nesanāca, jo tās bija piecepušās pie zemes ceļa un pielipa pie viņas baltajām „Adidas” sporta kurpēm. Tas bija tik pretīgi. Skolotāja ātri aizsoļoja līdz ceļa malai un noplūca vienu lielu lapu. Ar to viņa ņēmās slaucīt savus apavus.
Nekas neatlika, kā vēlreiz iet uz novākt no ceļa asiņainās aitas smadzenes. Viņa tās ar neliela koka palīdzību nobīdīja ceļa malā.
Nometnes audzinātāja paskatījās uz aitu, kuru divas meitenes bija iemetušas grāvī. Tās viena kāja bija saliekta ļoti jocīgā leņķī. Izskatījās kaut kas līdzīgs lotosa pozai.
Ak, Dievs, TĀ TAČU IR TIKAI AITA.

Abi puiši, kuri gāja kopā ar šoferi bija sasvīduši. Laiks bija drausmīgs.
Pēkšņi aiz līkuma varēja saskatīt tādus, kā dažu māju siluetus. BEIDZOT!

[Semijs]

Raeinam aiz karstuma, grebene jau sāka jukt laukā, karstums tik tiešām bija nepanesošs un tas tracināja viņam tā garoni, ka gribējās kādu sist. Ievērodams mājas, viņš atviegloti nopūtās.
-Beidzot civilizācija!-

[Džezā tikai Meit...]

Melānija iesmējās un saņēma meitenes roku. Prieks iepazīties! Tikai tad viņa pamanīja, ka bija gandrīz iekāpusi asiņu peļķē vietā, kur bija gulējusi aita. Ah... Viņa paskatījās uz asinīm un pagāja nost. Viņa pamanīja, kā audzinātāja mēģina nostumt no ceļa aitas smadzenes, bet tās pielipa pie viņas kurpēm. Mela novērsās un paskatījās tālumā uz mežu. Pie tā kaut kas sakustējās, bet varbūt viņai tikai izlikās? Lai nu kā, tagad viss bija nokārtots. Bija tikai jāsagaida šoferis un tad jau varēs turpināt ceļu uz nometni. Šausmas cik karsts! Viņa noteica un novilka savu jaku. Zem tās viņa bija uzvilkusi baltu topiņu uz lencītēm. Viņa pieliecās un uzlocīja savas džinsu bikses līdz celim. Tā jau ir labāk. Viņa nodomāja un piecēlusies pārlaida acis visiem klāt esošajiem. Melai bija skaists brūns iedegums un kājās baltas jēzenes. Mela iekāpa autobusā un paņēmusi savu somu padzērās ūdeni. Nedaudz parakājusies pa priekšējo kabatu, viņa izņēma matu gumiju un sasēja matus bizē. Izkāpusi no autobusa viņa iejautājās. Ko tagad?

Šo rakstu rediģēja melomania: 10.07.2007 18:37

[Lianjuks]

Toms atsēdās tālākā zāles pleķītī cerībā, ka neiesēdīsies kaut kādās aitas iekšās.
Pašlaik vienīgā un diemžēl interesantākā nodarbe bija vērot to kā žurka grauž zālē atrastu lazdu riekstiņu. To apēdusi tā aizskrēja uz tuvējo lazdu krūmu un sāka rāpties zarā pēc nākamā riekstiņa. Toms sāka pētīt apkārtni kurā nebija nekā diža. Kaut kāds mežiņš, grāvis, lazdu krūmi un viņu avarējušais ekskursijas autobuss un nemaz nerunājot par aitu grāvī. Viņš pēkšņi sadzirdēja kādu blīkšķi aiz muguras un gandrīz tai pašā mirklī žurka nez no kurienes uzradusies paslēpās zēna kabatā. Radībiņa tik ļoti trīcēja, ka Tomam vajadzēja labu brīdi lai saprastu kurš no viņiem ir tik ļoti pārbijies un trīc. Aiz muguras noteikti neatradās nekas tāds kas spētu sacelt tādu troksni. Tuvumā neviena nebija, bet skaņu iespējams varēja dzirdēt arī tālāk. Troksnis neizklausījās diez ko dabīgs. Piecēlies viņš aizgāja atpakaļ uz autobusu burkšķēdams kaut ko par pārāk dziļu iztēli.

[Malduguns]

Lea noskatījās kā meitenes iemet aitu grāvī un pasniedzēja cenšas atbrīvot ceļu no aitas smadzenēm. Viņa atspiedās pret kāda koka stumbru un izbaudīja vieglo paēnu. Vienīgais, ko viņa tagad vēlējās bija kaut kas jauki padzerams un arī auksta duša nenāktu par sliktu.

[Big Bad Wolf]

Skolotāja pēkšņi pieskrēja pie Melānijas un izrāva viņai no rokām ūdens pudeli. -Vai drīkstu?- viņa nesagaidījusi atbildi visu ūdeni uzlēja uz stikla.
-Tur!!! Brauc policija! Ātri! Jānomazgā šis asiņainais stikls, jo var sanākt nepatikšanas. Un tad nometni jums neredzēt.-

[Bizii van Dope]

ooc: Iespējams mans pēdējais posts līdz augusta sākumam.

Mia paskatījās uz kādu baltmatainu zēnu, kas abās meitenēs visai vainīgi vērās.
Ak, tad māc sirdsapziņas pārmetumi, ko? Vajadzētu gan!viņa nodomāja, uz mirkli nekrietni samiedzot acis, tad uzsmaidīja puisim un piemiedza aci, it kā bez vārdiem gribētu pateikt: "Ko jau nu vairs! Gan paspēsi savu vīrišķību izrādīt vēlāk!" Tomēr nemaz nelikās, ka piemīlīgā, pat mazliet panaivā izskata puisis ir spējīgs uz drosmīgu rīcību. Drīzāk jau uz meitenes cienīgu iespiegšanos un nervozu kliegšanu: "Ak, Dievs! Rekur pele! Palīgā! Nositiet viņu kāds! Tā mani apēdīs!"
Pietiks.Mia pati sevi norāja, taču šķībo, nekaunīgo smīnu nenovaldīja un tāda mazliet izsmejīgi novērsās, esot pārliecināta, ka puisi ir lasījis viņas sejā kā atvērtā grāmatā.
Viņa atkal pievērsās meitenei, taču tā tikai klusēja un pakāpās malā. Arī Mia sekoja viņas piemēram un, tad turpinot tādā pašā garā palūkojās uz skolotāju, kas pukojoties un purpinot viena pati ņēmās ap aitas smadzenēm. Meitene apvaldīja smieklus un ar roku pakasīja degunu, lai kaut cik apslēptu plato smaidu. Tikai acu skatiens nodeva - tas draiski zaļā krāsā mirdzēja.
Viņa ir muļķe.Mia nevilšus nodomāja un nodevīgi nolaida acu skatienu, turpinot smaidīt. Kedu baltais purngals mazliet pabružāja asfalta raupjo virsmu.
Te gaišmate atcerējās par otras meitenes tuvumu, bet viņa, kaut ko runādama, jau bija nozudusi autobusā. Mia paraustīja plecus un pagājās malā no notikuma vietas un atkal pievērsās skolotājas izdarībām. Tāpat neko citu nebija ko darīt.

Nu, tad tik uz priekšu!Mia nenoturējusies izgrūda mazliet dzēlīgu piezīmi, kad sieviete sāka nervozēt, braucošās policijas dēļ. Ar katru brīdī šī sieviete likās aiz vien stulbāka un stulbāka.Es par jums turēšu īkšķus, iespējams polcija nepamanīs asiņu peļķi un aitas līķi uz siena kaudzes.

[Lianjuks]

Arī Toms pamanīja policiju. Pēkšņi viņa seja savilkās ļaunīgā smīnā. Izgājis no autobusa un piegājis pie skolotājas Toms visai bezkaunīgi un nedaudz savādā balsī noprasīja.
- Vai Jūs esat idiote? Vai tikai izliekaties? Man nav īsti skaidrs.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 11.07.2007 10:05

[Džezā tikai Meit...]

Melānīja mazliet šokēta paskatījās, kā skolotāja izlej viņas ūdeni uz stikla. Tiešām, vai viņa ir galīgi nojūgusies? Viņa piegāja klāt pie skolotājas, izrāva ūdens pudeli no viņas rokām un teica. Tā taču ir tikai... tikai aita! Kas tad par to? Nav jau cilvēks notriekts! Un turklāt, mums ir iedragāts stikls un nav priekšējās riepas! Viņa paskatījās uz ūdens pudeli savās rokās. Gandrīz viss bija izliets uz stikla, un turklāt tas tāpat neko nebija devis. Tas jau kļūst smieklīgi.

[NaeosPsy]

Grejs pasmaidīja un sāka smieties:Mums vasaras nometni neredzēt?Ļoti jauki!Būšu priecīgs.Tad viņš piegāja pie Toma un pateica:Sveiks!Piedod par tiem izteicieniem,man vienkārši bija sakā```` mazliet galvā.Visiem tā sanāk...Viņš apsēdās blakus Tomam...Es tavu žurku nekad neaiztiktu...

Jauka cenzūra....

Šo rakstu rediģēja gints: 16.07.2007 21:41