"Fēniksa ordenis" manām acīm, Filmas recenzija Opcijas

[Edzinsh]

Lai kāds no šī foruma biedriem nepiedzīvotu letālu šoku, redzot šo filmu, divi Kurbijkurne biedri arī šogad tika uzaicināti noskatīties to pirms filmas oficiālās iznākšanas kopā ar citiem žurnālistiem un pēcāk izteikt viedokli. Tad nu šeit varat izlasīt manas vairāk vai mazāk subjektīvās domas par teju redzēto jaunāko filmu Potersērijā – Harijs Poters un Fēniksa ordenis.

Limitētā auditorija ienāk zālē un gaida. Gaida kārtējo brīnumu – poterfilmu, kas viņus pārsteigs, saraudinās, aizraus un, katrā ziņā, – neatstās vienaldzīgus. Atstājot zāli, par sevi biju drošs, ka tā arī noticis un filmas veidotāji savu uzdevumu izpildījuši. Veiksmīgi vai ne tik ļoti – to katrs var spriest pats. Bet nu es gribētu izklāstīt spilgtākos iespaidus. Bez spoileriem, bet, ja nu man tomēr gadās – spoilerbailīgajiem tālāk lasīt neiesaku. Kaut gan – grāmatu lasījuši tāpat visi, domāju, esam, un viss internets jau pilns reklāmas rullīšiem un dažādām ziņām un šķirbiņām, pa kurām palūrēt. (Piedodiet – nelegālo bilžu vai pārfilmēto video gan nebūs, mana uz acs uzliekamā lēcas kamera diemžēl tai dienā bija izgājusi no ierindas un telefons – atņemts pie ieejas.)

Pirmkārt jāteic, ka no tehniskām lietām, tādām kā montāža, operatora darbs un tamlīdzīgi, neko īpaši daudz nesaprotu. Bet, tā kā varu bez sirdsapziņas pārmetumiem apgalvot, ka man filmas laikā šīs lietas nebūt netraucēja, domāju, ka attiecīgie filmas veidotāji savu darbu ir izdarījuši godam. Tāpēc vairāk pastāstīšu par to, ko pamanīt bija vieglāk.

Ļoti iepriecināja fakts, ka neatceros ne brīdi, kad man būtu bijis garlaicīgi. Šī filma no visām par Hariju Poteru uzņemtajām varētu tikt klasificēta kā ar darbību visbagātākā un saspringtākā – varbūt ne gluži emocionāli (atceramies labirintu UB), bet fiziski (ne jau skatītājiem, bet vispār :D ). Filmas, tāpat kā daļēji arī spēles veidotāji ir atteikušies rādīt mācību stundu norisi, protams, izņemot aizsardzību pret tumšajām zintīm.

Saprotams, ka visu garākās potersērijas grāmatas saturu filmā iekļaut būtu neiespējami (nu vismaz tā, lai tā neizstieptos pārāk gara), bet dažubrīd tas man, kā vienmēr grāmatas par filmām vairāk cienošam indivīdam, šķita skumji. Daudzas ainas, salīdzinājumā ar grāmatu, bija ne tikai izlaistas, bet arīdzan pārveidotas. Par to vairāk vari lasīt un apspriest šai pavedienā. Tomēr jāatzīst, ka pārviedojumi tomēr bija vairāk vai mazāk veikli, un tiem, kas grāmatu nav lasījuši, absolūti nepamanāmi, bet rūpīgs lasītājs gan ik pa brīdim taptu zālē atrasts vai nu ķiķinām, vai neticībā ieplestām acīm un savilktu seju. Visumā – neslikti, bet varbūt varēja labāk.

Par aktieru darbu runājot. Šai filmā neizbēgami notika tas, kas parasti notiek ar ekranizācijām. Parādījās divi tēli, kurus biju iedomājies pavisam citādus, lasot grāmatu. Viens no tiem man sagādāja ne īsti labu pārsteigumu, bet otrs – nudien pozitīvu. Pirmais no tiem ir Arabella Figa, visiem zināmā Harija kaimiņiene. Nezinu, kā jums (ceru sagaidīt arī jūsu atsauksmes un komentārus), bet man šī kundzīte vēl joprojām spītīgi acu priekšā redzama vecāka un vecišķāka. Nevarētu teikt, ka arī aina ar viņas pirmo parādīšanos Glicīniju šķērsielā bija visai izdevusies. Bet to mēs aši pārdzīvojām un turpinājām skatīties.

Un nonācām pie nākamā tēla, kurš parādās: a) sēdē par Harija izslēgšanu, B) pirmoreiz pie skolas personāla galda Cūkkārpā, c) APTZ stundā. Uzminiet nu, kurš tas ir? Protams, tā ir mūsu visu mīļākā grāmatas varone profesore Doloresa Ambrāža. Te nu man jāsaka - gods un slava manā izpratnē aktrisei Imeldai Stauntonei par darbu šai filmā. Lai arī tēls atšķīrās no tā, ko biju iedomājies pirms tam, viņas izveidotais bija ne tikvien labs, lai aizstātu līdzšinējo, bet arī pārliecinošs, jaunākajiem skatītājiem patiesas dusmas izraisošs un kaitinošs - domājams, tāds, kādu autore Dž. K. Roulinga bija iecerējusi. Un tie smiekliņi...

Arī muzikālais celiņš bija savos uzdevuma augstumos – ne tik izcils kā dažā labā filmā par hobitiem, piemēram, (sorry, es nevarēju nepateikt :P ), bet pietiekami labs, lai radītu vajadzīgo gaisotni un sajūtas – gan liriskajos gabalos, gan starpainās, gan cīņas epizodēs. Skaisti un pietiekami grandiozi bija arī specefekti, protams, jo īpaši Burvestību ministrijas ainās.

Kopumā filmai desmit ballu sistēmai es dotu 8,5 balles. Labi, aizraujoši un tomēr ar dažām darvas pilēm. Uzreiz jāsaka – nāksies samierināties ar līdzīgu stilu un izpildījumu, ja vien paši nepiespiedīsim kādu to mainīt, jo režisors Deivids Jeitss uzņems arī abas pārējās atlikušās filmas.

Lai nu kā, šī tomēr ir man vislabāk patikusī HP filma no līdzšinējām piecām.

Nobeigumam mans quote of the movie jeb filmas citāts (lai arī nedaudz no grāmatas atšķirīgs, bet tomēr):
"There's one thing you have to admit, minister... Dumbledore's got style." (Kingslijs Šaklbots.) :) .

Biļetes iepriekšpārdošanā ir pieejamas, sākot ar 2. jūliju. Filma, sākot ar 13. jūliju, Latvijā būs redzama Rīgas, Valmieras, Daugavpils un Liepājas kinoteātros.

Šo rakstu rediģēja Edzinsh: 03.07.2007 19:23