Kad ir palikušas pēdējās cerības...., [C] Opcijas

[Zōzā zač zač]

Notikumi, kas bija pirmajā villa jau bija aiz muguras. Visi jau sēdēja automašinā(Milzīgā busā, ka slīdzīgs limuzīnam.) un devās uz nākamo villu, cerēdami, ka tur būs mierīgāk, lai varētu atkopties.
Jo bija noticies daudz kas. Dēļ pēdējo vilkaču uzbrukuma visi bija smagi cietuši.
Keila vēljoprojām bija bezsamaņā, un Tarra arī. Tarra nokļuva bezsamānā tad, kad Metjū viņu līdz ar Keilu iznesa laukā no villas un viņiem uzklupa divas vilaktes un smagi viņus visus traumēja.
Visi trīs aslēdzās pilnīgi.
Sebastians aiz sērām par Leiju, kura nomira, arī cieta no šim vilkatēm, kaut arī viņš pārvērtās par vikati un vienu no viņām saplosīja, otra tikmērt viņam jau bija ar savām ķetnām iekrāmējusi pa galvu un atlsēgusi viņu.
Grejs ar savu neadekvāto rīcību bija nokļuvis visā trulā situācijā. Viņš izvairoties no vilkaces cirtiena paklupa aiz kāda līķa un krisdams atsita galvu pret asfaltu un tūlītēji atslēdzās.
bija palicis vairs AMrkuss un Bens.
Bens savā "bloodrage" bija kļuvis stiprāks un ātrāks. Ievainojumi dzija ātrāk, bet tas bija letāli ilgi atrasties "bloodrage". Tāpēc viņš ar Markusu piebeidza šo pēdējo vilakti.
Markuss viņai novērsa uzmanību un Bens viņai izdarīja letālu triecienu. iztrieca caur galvu savu sudraba dunci, tādējādi atstājot vilkaces galvā milzīgu caurumu. Iespaidīgi.
Lēnāma tejot no šī "bloodrage" viņa acis beidzotieguva normālo krāsu, jo "bloodrage" laikā tās bija pildītas ar asinīm.
Viņš piegāja pie Lurdesas, kura par brīnumu vēl bija dzīva, bet varēja redzēt, ka viņa mirst.
Viņa viņam pateicās par to, ka dāvāja viņai mūzīgo dzīvību un jaunību, viņa būtu šo dāvanu lietderīgi izantojusi, bet viņu pārsteidza guļošu vilkaces.
Pār lurdesas vaigu notecēja pāris asaras, kuras bija nedaudz sārtas no asinīm.
noglāstījusi Bena vaigu viņa ar smaidu uz lūpām nomira bena rokās.
Bens gan garīgi, gan fiziski salūza un atgūlies blakus Lurdesai aizmiga.
Vienīgais palika Markuss, kurš noraudzījās, kā visi šeit bija pusmiruši, daži miruši.
Par laimi Metjū bij atjēdzies un nedaudz saplosīts piegājis pie Markusa ar viņu sarunāja, ka viņš palīdzēs viņiem. Protams par markusa paša zivēlētu pakalpojumu, ko Markuss pateiks vēlāk.
Metjū ar Markusus atrada Lielu mašīnu kurā varētu sagūldīt visus dzīvos, lai varētu turpināt savu ceļojumu.
Abi iegūldija Benu, Tarru, Keilu, Bastianu un Greju mašīnas aizmugurējos krēslos, kas bija pa visas mašīnas aizmugures sāniem.
Par laimi Markusa sadragātajā mašinā vēl bija asinss pudeles, kuras varēja lietderīgi izmantot vampīri, kas bija atslēgušies, kā Keila, Bens un Grejs. Katram no viņiem bija jau mutē ielietas asins glāze, lai viņi ātrāk atjēgtos un lai sevi pilnībā izdziedētu viņiem blaksu bija pa divlitrīgajai asins pudelei.
Markuss sēdēja pie stūres un vadīja šo automašinu. Metjū jau viņam bija izklāstijis norādes uz kurieni braukt. Tāpēc Metjū tur pat blaksu sēdētāja krēslā iemiga, lai nedaudz atgūtos no šīm traumām. Brūces vilkās ciet, bet iekšēji viņš bija pārguris.
Tagad visi brauca mašīnā un katrs gulēja savā krēslā, drīzāk uz trijiem krēsliem.

Laiks bija samērā mierīgs, nedaudz apmācies, bet par lietu tas neliecināja. Pūlkstenis bija apmēram 2 naktī, varēja just, ka apmēra pēc 3-4 stundām saule ausīs, tāpēc vajadzēja pēc iespējas ātrāk tikt uz to villu, lai vampīri nebaudītu savu mūža pēdējo saullēktu.
Viņi visi brauca, pa Asfaltētu ceļu, kuram apkārt bija mežs, skujukoku mežš.
UN gar ceļa malu bija laternas, bet ļoti reti izkārtotas, ka katr laterna bija ik pa 200 metriem vai pat retāk. Un puse no tām pat nespīdēja.


(turpiniet visu, pēc ši uzrakstīt, ka atmostaties mašinā, katrs uz sava krēsla, kur varētu sēdēt 3 cilvēki. Masīna ir kā milzīgs Hamer limuzīns, kuram sēdekļi ir gar sāniem.)

[Bizii van Dope]

Ar klusu vaidu no bezsamaņas krāsainās tumsas pamodās Tarra. Viņa uzreiz tvēra pie galvas un centās trausties augšā, lai arī neapjēdza ne kur atrodas, ne kas īsti noticis.
Bija grūti tā vienā paņēmienā apjaust visas tās ķermeniskās sajūtas un emociju mežonīgo jūkli. Bet Tarra mēģināja. Jau pirmkārt viņai mežonīgi griezās galva un, tāpēc sieviete, lēnām traušoties augšā, grīļojās, taču labā puse tam bija tas, ka, jo vairāk vilkate kustējās jo vairāk spēku ieplūda sievietes stingrajos locekļos. Mute bija sausa, un mēle sastingusi un piekaltusi augstlejām, tāpēc nācās to locīt un vingrināt, lai tā atjēgtos un Tarra arī varētu kaut ko pateikt kādam, kas pagadītos tuvumā.
Asinis, šalkdamas ausīs, ar lielu švunku ieplūda galvā, un ausīs sāka spēcīgi dunēt no pēkšņā spiediena. Sieviete mazliet gārdzoši ievaidējās un viegli piespieda pirkstu galus deniņiem.
Au, au...viņa klusu novaidēja. Balss bija piesmakusi un vāja kā cilvēkam, kas uz vienu nakti pārdzēris prātu un nu ir atmodies no dziļā dzērāja miega.
Galvā ar lielu švunku atgriezās domas un Tarrai nevien tikai nācās savilkt kopā dubultos attēlus, bet arī salikt pa plauktiņiem visu, kas bija no tiem izkritis.
Brīdi viņa sēdēja un bužināja mīkstos matus, nedzirdot neko kas notiek apkārt un arī neko neredzot. Visbeidzot Tarra izslējās un izlaida roku no matiem, palūkojoties apkārt. Acis spoži mirdzēja līdz ar spīdumu sievietes sejā. Vilkate bija attapusies un gatava turpināt iesākto.
Viņa ar prieku konstatēja, ka izspūruši ir tikai mati un, ka no ievainojumiem ir palikuši tikai mazi, kņudoši skrāpējumi, kas noteikti aizvilksies ciet jau pēc kādām piecpadsmit minūtēm. Tad sieviete palūkojās apkārt un atklāja, ka sēž uz kādas mašīnas aizmugurējā sēdēkļa. Daudz nedomājot, Tarra tvēra pēc durvju roktura un veikli izlēca no mašīnas. No sēdekļa apakšas izspruka viņas pūkainais kaķēns un žigli piebiedrojās saimniecei, acīm esot tik kristāliskām kā nekad.
Tarra paskatījās pār plecu uz melno dēmonu un uzsmaidīja viņam mazliet draisku ''liktenīgās'' sievietes smaidu. Viņa dziļi ievilka gaisu krūtīs un mazliet pakasīja roku tajā vietā, kur vīdēja asiņains skrāpējums - rētas palieka. Uz lūpām uzplauka smaids. Nekad mūžā Tarra nebija jutusies tik mierīga, nosvērta un pašpārliecināta. Nekad mūžā ķermeniskās vēlmes un pašas dvēseliskās vēlmes vēl nebija bijušas tik labi izprotamas un tik patīkamā līdzsvarā. Nekad vēl Tarra nebija juties pilnīga valdniece pār sevi. Bet nu viņa tāda jutās. Pat zvērs krūtīs kā pārbijies kucēns smilkstēja. Iespējams tas bija tikai īss laimes mirklis, taču, kas nekaitēja to baudīt?

[NaeosPsy]

Grejam pilnīgi nebija ko teikt, viņš tikai izdvesa paberzēdams vaigu kas tomēr.. sāpēja:Paldies.... Noderēs.Tad viņš piebilda, pasmaidīdams:A, kurš ta te pa mums domās, vilkačiem nekas, Markusam galvenais ar kādu paņemties,un pārējie, tie esam mēs, nemāk braukt ar mašīnu. Un lai gan es māku lidot, to nevar darīt ar dažām pārgrieztām vēnām.

[Semijs]

Bens paskatījās uz Vilku Meitu ( piedo es aizmirsu tava tēla vārdu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ) un nedaudz nosmīnēja, kad Grejs dabūja pļauku. Ievērodams Tarras iznākšanu, vampīrs pasmaidīja un noteica.
-Prieks, ka esi atkal pie samaņas. Grej, kas tev liek domāt, ka tikai Markuss prot ar mašīnu braukt?? Tu pa savu vampīru mūžu varbūt neesi iemācījies braukt ar mašīnu!?-
Viņš paskatījās nedaudz izbrīnīts uz Greju un tad atkal paskatījās uz pārējiem.
-Davai, visi nomierinamies, iesēžamies mašīnā un izveidojam pamieru līdz esam tikuši līdz nākamaji villai.-
Vampīrs nedaudz saviebās, jo sāni vēljorpojām sāpēja un asiņoja.

[Forsaken]

Markuss mazliet notīrija žaketi un piecēlies kājās ielika abus asmeņu žaketes aizmugurē un pēc tam mazliet noklepodamies paskatījās uz Tarru un pasmaidot teica
Patiess prieks tevi redzēt ar atvērtām acīm!
Vampīrs piegāja Tarrai mazliet tuvāk un viņu nopētija pēc tam savā samtainajā balsī pasakato
Tu izskaties lieliksi! Tikai žēl ,ka mums jāatvadās!
To pateicis Markuss noskūpstīja Tarru un pasmaidīja, pēc tam viņš straji pagriezās un ielika pistoli ar aptverēm žaketes speciālajā iekškabatā un piegājis pie mašīnas paņēma portfeli un meteli ,ko viņš bija paņēmis no savas īstās mašīnas pēc tam pārmesdams mēteli pār plecu un stingrāk satverdams portfeli viņš sāka iet prom no mašīnas un turpināja iet gar ceļa malu pēc maza brītiņa no tā nogriezdamies...

Šo rakstu rediģēja Forsaken: 28.05.2007 16:37

[Semijs]

Bens ievēroja, ka Markuss sāk iet prom un izmantodams savu lielo ātrumu pēkšņi parādījās viņam priekšā. Nopietni skatīdamies vampīram acīs, viņš teica.
-Kur tad tu iesi? Tu vienkārši mūs tā pametīsi?-

[Forsaken]

Kad Markusa priekšā parādījās Bens viņš vienkārši viņu ignorēdams sāka iet uz priekšu ,bet pēc tam apstājās un viņu uzrunāja..
Jā! Piedod, bet neuzskatu ,ka man ar jums ir vispār kaut kas kopīgs! Hibrīdi man ir vienalga un tici man es savu laiku varu pavadīt daudz labāk kā ````oties ar kaut kādu sīku vampīru pusfabrikātu!
Markuss paskatījās apkārt un pagāja Benam garām viņam ausī iečuksots
Pieskati Tarru! Kaut arī viņa uzskata ,ka var pati tik ar sevi galā. Vienkārši izdari to!
Vampīrs atkal sāka iet prom un aizvientālāk atālinājās no Hammera..

[Bizii van Dope]

Tarra pasmaidīja Benam, taču jau nākamajā mirklī acu priekšā uzpeldēja vampīra bikšu priekša kārtīgā palielinājumā un sieviete ieirgojās, bet kā par laimi izdevās ātri noliekt galvu un pabezēt degunu, ar rokas plaukstu aizsedzot muti. Un līdz ar to arī aizsedzot smaidu. Pleci mazliet paraustījās, un acis dzirkstīja, bet, kad Tarra nolaida roku gar sāniem lūpas rotāja tikai viegls, mazliet nekaunīgs smaids. Tas taču neko nenozīmēja. Sieviete tā smaidīja vienmēr, vai ne?
Kāds pamiers? Par ko jūs runājat?viņa, jau kļūdama nopietnāka, iesaistījās galvenajā sarunā. Piere mazliet saraucās vieglā neizpratnē. Bet tikai uz īsu mirkli, jo pēc tā atkal sejā uzplauka ierastā nekaunīgā nebēdnība.Ziniet, es arī māku braukt. Drīkstu?vilkate šķelmīgi apjautājās un viegli, bet izaicinoši pavīpsnāja.Jeb te notiek spēcīga sieviešu diskriminācija un vecu, aizvēsturisku ieskatu cilāšana? Sieviete pie stūres nekam neder, ja?
Pēkšņi Tarra izdzirdēja tik pazīstamo balss toni un paskatījās uz Markusa mīlas apmāto seju.
Ak, nabadziņš! Viņš patiesi ir ieķēries manī!viņa nodomāja un maigi pasmaidīja - tā mierinoši un mātišķi, gandrīz vai žēlodama.
Mmm... man patīk, kad tik izskatīgs vīrietis kā tu priecājies par manu netiklo miesu uzcelšanos kājās...Tarra klusā balsī nomurrāja, panākot tuvāk un sejā gailot īpašajam mirdzumam, kas jau tā skaisto seju vērta tumšāku un jutekliskāku. Balss bija tik zema, ka gandrīz izklausījās pēc nesaprotamu, tomēr uzbudinošu trīsu uzdzenošu skaņu kopumu.
Vilkate pasmaidīja un labprātīgi saņēma skūpstu un tikai tad, kad Markuss jau gāja prom un Bens steidzās viņu panākt Tarra attapās.
Uz kurieni viņš iet?!!
Sieviete savaldījās, lai nemestos pakaļ un nervozi nespiestu ceļu turpinošā vampīra roku, un mierīgi piegāja pie Bena ar neizpratnes pilnu skatienu, noskatoties pakaļ glītajam gaišmatim.
Kāpēc viņš iet prom?Tarra klusu pajautāja, pierē iegulstot grumbai.Un uz kurieni?
Viņa vieglā gaitā metās Markusam pakaļ un, sperdama lielus soļus, ātri vien panāca diez ko tālu netikušo vīrieti. Sieviete satvēra Markusa elkoni un to cieši saspieda, viņu apturot.
Mēs vēl satiksimies?viņa pēc īsa apdomāšanās mirkļa jautāja, verotiet Markusā caur pieri.

[Forsaken]

Ieraudzījs, ka Tarra arī viņam pienāk klāt Markuss pie sevis nodomāja Viņa tiešām ir manī saķērusies! vampīrs pagriezās un pasktījās uz Tarru mazliet uzsmaidot Godīgi sakot, stipri šaubos, jo saulēkts ir jau pēc pārdesmit minūtēm, bet varbūt es būšu laimīgs un spēšu atrast kādu ēnaināku vietiņu! Markuss mazliet pasmaidot pateica, viņš līdz šim vēl nevienam nebija atklājis par savām spejām uzturēties saulē ilgāku laiku nekā parast vampīrs. Markuss turpināja skatīties uz Tarru un pārdomāt notiekošo.

[Zōzā zač zač]

Debesis, jau bija kļuvušas orandžākas un saule tuvojās.
Ja Vampīri tuvākā laikā nedabūs patvērumu viņi visi paliks par skaistām pelnu čupiņām, kuras viegla vēja plūsama aizpūtīs prom.
Metjū savā hibrīdiskajā veidolā nedaudz norūca un sajutis asins smārdu viņš uzrunājā 'pārējos, pat neskatoties uz to, ka visi bija paklīduši.
-"Es tagad ietiktu mums visie, Jā visiem, tevi Markuss arī ieskaitot, doties uz tuvējo villu un vismaz līdz nākošajam saulrietam pattverties tur. Un tas ir labāks priekšlikums, nekā vienkārši gaidīt līdz saule uzaust."-
to noteicis Hibrīda pelēcīgi zilie milzīgie kaulu sārni ievilkās atpakāl Lāpstiņās, protams, tas biaj redzams, ka viņam sāpēja, jo deformācija notikaatpakāl gaitā.
Pelēcīgi zilā āda un kroplīgā seja, kas bija starp vilkati un sikspārni, lēnām atguve paša Metjū cilvēcīgos vaibstus un ādas krāsu.
Lēnā solī iedams uz mašinas pusi viņš pārvērtās atpakāl par cilvēku, bikses jau knapi turējās kājās, jo tās jau bija saplēstas līdz pēdējams, ka tās uz dažām vīlēm turējās.
Atstu'tēdamies pret mašīnu Metjū, jau bija pārvērties atpakāl, viņam visas maliņas sāpēja, to varēja redzēt, ka viņa ķermenis bija sarāvies, atkal ierāpies priekšā, blakus sēdētāja krēslā viņš smagnēji nopūtās, itkā izspūstu visas sāpes, kas tagad viņam būtu.

[Semijs]

Pirms Tarra bija atnākusi, Bens pasmaidīdams uzsauca Markam.
-Es to darīšu. Dodu savu goda vārdu!-
Tad pienāca Tarra un Bens paskatījies uz viņu, smaidīdams neko neteica, viņš paskatījās uz Metjū un tad atkal uz Marku.
-Labāk tiešām Mark paliec, vēl dabūsi apdegumu.-
Vampīrs nosmējās sirsnīgi un gāja uz mašīnu.

[Bizii van Dope]

Tikai tad, kad Markuss ierunājās par to, ka varētu kļūt par pelnu čupu, Tarra attapa, ka drīz parādīsies saule. Taisni vai neticējās, ka pēc tik garas nakts varētu nākt spoža diena. Sieviete pacēla galvu un domīgi piemiedza acis pret mazliet gaišākajām debesīm. Roka atlaida Markusa elkoni. Viņa pakāpās mazliet nostāk un kaut ko domīgi norūca, taču neko neteica, bet mazliet pagriezās pret Metjū, paskatoties pār plecu. Viņš atgādināja zvēru esot kaut kur starp cilvēku un briesmoni. Arī pietiekami atbaidošs viņš izskatījās. Šis hibrīds (jā, Tarra nebija to aizmirsusi. Viņa to visu laiku paturēja prātā, gaidīdama īsto mirkli, lai spertu to vaļā un iespējams pat pārņemtu vadības grožus pār visu šo lietu.). Tomēr tas neko nemainīja. Vilkate nebija piemirsusi šīs nakts tuvumu ar cilvēcisko auguma pusi. Neskatoties ne uz ko, Metjū turpināja vilināt, bet seja neko neizteica. Šis tomēr bija svētās savaldības mirklis, kad pār visu valdīja viņa pati.
Jā, dodamies uz tuvējo patvērumu.Tarra steidzīgi piekrita, uzmeta Markusam jautājošu skatienu un, tad strauji pagriesdama vīrietim muguru devās uz mašīnas pusi. Viņas spēcīgā smarža vien viegli noglāstīja vampīra vaigu.
Sieviete piemiedza ar aci Benam, paiedama puisim garām, un nonākusi pie mašīnas eleganti atstutējās starp priekšējām un aizmugurējām durvīm.
Tātad turpināsim diskriminēt sievietes vai tomēr atļausiet man parādīt kā stūrē īsti vīri?viņa šķelmīgi smīnot apjautājās, sakrustodama rokas un kājas. Un sejā un visā sievietes būtnē iegūla kaut kas tik šarmants, tik liegs un pie reizes tik svelmais. Tik kārdinošs kā lielas zemeņu ogas un labi nostāvējies vīns.

[Semijs]

Bens pasmaidīja un piemiedza ar aci Tarrai pretī. Viņš noskatījās, kā apburošā daiļava aiziet diezgan pavedinoši līdz mašīnai un pie tās apstājās. Izteikusi savu komentāru, vampīrs nosmīnēja, viņam bija jāatbalsta sieviete, jo viņš deva savu goda vārdu. Piegājis pie mašīnas, viņš atvēra šofera durvis.
-Nebūt ne! Manuprāt te neviens nediskriminē, sievietes, vismaz es. Ja tu ļoti vēlies, tad sēdies pie stūres.-
Bens noteica un uz fikso nopētija, viņas stāju. Nemaz neskatoties uz to, kas notika pirmīt pie pirmās villas, meitenes augums tik un tā palika nepārspējams! Taču vampīrs jau villā parūpējās par to, lai tagad neatkārtotos tas pats, kas pirmīt. ( tāda rēka nāk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )

[Forsaken]

Markuss paskatījās uz Tarru un pēc tam uz ceļu ,kas stiepās uz priekšu un mazliet padomājis pagriezās ,lai dotos atpkaļ uz mašīnu. Nonācis līdz mašīnai viņš apstājās un apskatījā visus apkārt esošos.

*beisis kk raxtiit jaiet araa (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) *

Šo rakstu rediģēja Forsaken: 29.05.2007 11:46

[Bizii van Dope]

ooc: Tad neraksti nemaz, jo galu galā Tarra tomēr gaida kādu atbildes reakciju! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Tarra īsu brīdi ielūkojās Bena acīs un, tad viņam īpaši nekaunīgi pasmaidīja, mazliet sakustoties. Puisis varbūt varēja nodomāt, ka tas ir iedrošinošs ''paņem mani'' smaids, bet patiesībā Tarras smīns izsmēja viņa naivās cerības. Vīrieti, kuram ir tik sasodīti smieklīga erekcija biksēs, sieviete vairs nekad nespēs iekārot.
Nu, labi.Tarra noteica un atkrustoja kājas, turpinādama īpatnēji skatīties Benā. Viņa izslējās un nostājās uz kājām, atkrustodama arī rokas un novēršoties no Bena.Un, ja arī citi klusē, tad man nekas cits neatliek kā vien sēsties pie stūres!sieviete, neslēpdama pašapmierinātību, teica un atvēra aizmugurējās durvis, uzskatīdama pārējos, kas stāvēja turpat pie mašīnas.Lūdzu, mani dārgie, esiet laipni lūgti sēsties automašīnas aizmugurējā sēdeklī!Tarra galanti glāsmainā tonī noteica un viegli uzsita pa atvērto durvju malu. Viņas skatiens mazliet izaicināja. Izaicināja sēsties iekšā mašīnā, ko vada viņa pati.
Sieviete paraustīja uzacis Greija un Keilas virzienā, tad žigli ieslīdēja vadītāja krēslā un aizcirsta durvis.
Kamēr citi trausās iekšā, Tarra uzskatīja nopietnā paskata Metjū un uzsmaidīja viņam.
Liekas, ka šoreiz mašīnu vadīšu es.sieviete teica, sejā un balsī skanot jūtamai labvēlībai un patikai.Tu taču man teiksi kur braukt, vai ne?viņa apjautājās.
Viss patiesi bija lieliski, jo Tarra jutās lieliski. Viss gāja kā smērēts, un visi vīrieši bučoja viņas zābakotās kājas. Neteiksim, ka Tarra viņu pielūgsmi un labvēlību vēlējās izmantot ļaunprātīgi, tomēr bija patīkami ar viņiem paspēlēties. Tas taču nav nekas slikts, ja Tarra nevēl viņiem visiem ļaunu, vai ne?
Sievietes acīs kaut kas viltīgi nozibsnīja.
Pavisam noteikti, nē.

[Semijs]

Bens pasmaidīja un pēdējā brīdī palaida durvis vaļā, savādāk būtu palicis bez pirkstiem, jo Tarra iespējas diezgan stipri aizcirta durvis. Uzmetis aci pārējiem, vampīrs aizgāja uz hammera aizmuguri un iekāpis tajā, apsēdās. Pēkšņi viņa jaka sāka kustēties un no tās izlēca Bengāliju lapu trusis Tims, kas iekārtojās Benam klēpī. Glaudīdams trusi, Bens beidzot ievēroja, ka viņam nav krekla un uzvilka virsū savu jaku, jo dūriens pēc Metjū vēl nebija paspējis kārtīgi sadzīt.

[Forsaken]

Markuss iekāpa mašīnas aizmugurējajā sēdēkli un nometa savu somu vienā mašīnas stūri un pārbaudījis vai visi ieroči atrodas vietās iekārtojās mazliet ērtāk un apsēdās aizmugurējā sēdeklī ,kas atradās aiz šofera. Vampīrs mazliet pasmaidīja un paliecis galvu uzpriekšu iečukstēja vilkacei ausī Vienīgais mans palikšanas iemesls esi tu! noliecis galvu atpkaļ viņš apsēdās krēslā un nolika savu pistoli sev klēpī, jo viņam vēl joprojām nebija pārliecība par to ,ka sīkai Grejs nesāks lekāt un ārdīties pa mašīnu.

[Zōzā zač zač]

Metjū, jau bija uz galējības robežas. Nu, uz tās, ka vai nu atslēgsies vai nu turēsies un būs galīgi nelietojams, labi abos gadījumos būs nelietojams, bet vismaz vienā būs pie samaņas.
Sev pie kājām pamanījis asins pudeli, kas bij pustukša, to paņēmis Metjū uzreiz iztukšoja un pudeli izmeta pa logu ārā.
Nedaudz notrīcējis puisis uzlūkoja Tarru. šīs trīsas nebija nedz no iekāres, edz no aukstuma, bet gan no tā, ka svaigas asinis tiko caursŗēja caur visa viņa ķermeni, lab varētu tteikt, ka tas varētu būt arī uzbudinājuma stāvokļa pirmspēdējais posms pirms beigšanas. Viens jāsaka, tas, ka Metjū bksēs nekas ciets nebija, pagaidām.
Atkal, pievērsies tarrai Metjū viņai viegli uzsmaidīja.
-"Apmēram 2 km tālāk ir mūsu meklētā villa. Tā ir slimnīca, drīzāk assins donoru centrs, tāpēc, tur vampīriem būs ko izēsties."-
Metjū to noteicis ievilka dziļu elpu. Pastījies uz savu, gandrīz kailo augumu viņš, skaļi noteica.
-"Būs, kādam jāatņem drēbes, savādāk šādi es nevaru staigāt apkārt."-
Viņš to teica klusi, bet pietiekoši skāli, lai apkārtējie dzirdētu, ja klausītos.

[NaeosPsy]

Grejs pasmaidīja, teikdams:Necenties,netaisos ārdīties, nevēlos tak noplēst vienīgo lietu, kas mani glābj no galīgas noasiņošanas. Grejs ar galvu pamāja uz svārku stērbeli, kas bija apsieta ap viņa kaklu. Tad viņš piebilda: Labprāt lūgtu pasteigties,man tomēr gribētos palikt dzīvam.

[Bizii van Dope]

Pēkšņi ausī ieskanējās erotiski pazemināta balss, un Tarra tik ļoti satrūkās, ka nejauši ar roku delmiem uzspieda uz stūres signāla un visiem ausīs iegriezās varena, griezīga skaņa.
Sieviete žigli atrāva rokas no stūres un klusībā atviegloti uzelpoja, tad atskatījās pār plecu, uz aizmugurējo sēdekli un ieraudzīja, ka aizmugurē tieši kā sēž Markuss. Sejā iezagās drūma ironija. Viņa mazliet īgni pavīpsnāja pret mašīnas griestiem un atkal pievērsās stūrei.
Nezināju, ka mīlestība no citu puses var būt traumējoša.vilkate nodomāja.Būs jāuzmanās.viņa piesardzīgi pameta skatienu uz blakus sēdošo Metjū. Skatiens strauji pieskārās vienīgajai vietai (un tai pašai nepieklājīgākajai), kas bija nosegta ar bikšu paliekām.
Jāpiesargās nenosmakt pašai savās siekalās.Tarra sev piekodināja un lēni novērsa skatienu. Viņa uzreiz piesieda kādu pogu, it kā vēl pirms pāris sekundēm nebūtu lūrējusi uz Metjū bikšu priekšu, un ar elektronisku troksni atvērās logs sievietei blakus.
Tarra izliecās pa logu un atrada Greija un Keilas personas, kas vēl joprojām gozējās ārā.
Hei, ja nevēlaties kāpt iekšā tūlīt, nāksies iet ar kājām!sieviete jautri uzsauca, sejā pēkšņi uzplaukstot draiskam smaidam.
Viņa atkal atgriezās mašīnā un ieslēdza motoru. Tarra uzspieda uz gāzes pedāļa un uzdeva gāzi. No izpūtēja izskrēja zili dūmi un vareni ierēcās motors.
Sievietes sejā iemirdzējās nekaunības un dēkainas aizrautības spīdums un viņa pēkšņi strauji sagrieza stūri, reizē nospiežot gāzes un sajūga pedāļus. Mašīna līdz ar stūri sagriezās. Tarras mati noplīvoja. Viņa mazliet iekodās lūpā. Sieviete žigli attaisīja mašīnas aizmugurējos logus un īsi nozibināja skatienu ārā paliekošo virzienā.
Viņiem, protams, neatlika nekas cits kā lēkt iekšā pa logu.
Tarra paskatījās uz Metjū, kas iedzēra asinis, un, daudz nedomādama, spēra vaļā:
Labu apetīti, hibrīd!viņa droši noskaldīja un, tad atkal uzdeva pa pedāļiem (pieņemu, ka Keila un Greijs ielēca iekšā) un mašīna šāvās uz priekšu.
Aha.Tarra vēl bezbēdīgi atteica, veikli iestūrēdamās pareizajā joslā un uzsākot gludu gaitu pa ceļu. Viņa pat nepajautāja vai nav jābrauc uz pavisam citu pusi. Sieviete vienkārši brauca. Protams, ceļš arī nemaz nebija tik svarīgs, tāpēc Tarra uzmeta arī vēl vienu skatienu Metjū (viņa augumam). Īsu un strauju, kas izskatījās mazliet nevērīgs, bet patiesībā bija ļoti ieinteresēts.
Manis pēc tu varētu staigāt kaut pliks.sieviete nodomāja, vērdamās uz ceļu, kas veikli plājās mašīnas priekšā.
Atņem bikses Benam, lai tik ļoti neredzas viņa erekcija.Tarra pēkšņi uzjautrināti izšpļāva.
Tas bija nejauks joks, bet viņa īpaši nesatraucās.

Šo rakstu rediģēja sirds1: 29.05.2007 21:04

[Forsaken]

Markuss turpināja mierīgi sēdēt krēsla un ,ja priekšējais stikls nebūtu izsits un viņa sejā nepārtraukti neiepūstu dažas vēja brāzmas vampīrs jau būtu aizmidizis. Viņš pie sevis aizvēris acis un vienkārši centies ignorēt visus apkārt sēdošos nodomāja Būtu interesants skats,ja uzlektu saule!? viņš mazliet pasmaidīja un turpināja ignorēt visus apkārt esošos. Bet gandrīz visu runāšana par Metjū apģērbšanu sāka viņam ,jau krist uz nerviem.
Markuss atvēra acis un pievilka savu somu ,ko viņš bija savācis no savas sadragātās mašīnas, mazliet tuvāk. Vampīrs to nolika sev klēpi un izvilka žaketi ,kas stirpi vien atgadināja viņa tikai bija melnā nevis gaišā krāsā ,bet neskaitot krāsas viss pārējais žaketēs bija gandrīz vienāds. Viņš nolika žaketi uz krēsla un vēlreiz paskatījās somā un to mazliet pavandīja un pēc īsa brītņa izvilka arī bikses un kādu kreklu nolicis to visu sev blakus viņš uzrunāja Metjū pēc tam pasniegdams viņa apģērba gabalus Cerams ,ka tev derēs! Viņas ir mazliet saburzijušās ,bet ceru ,ka tev tas netraucēs! Vampīrs to pateicis nolika drēbes netālu no Metjū starp šorefa un blakuss sēdētāja vietu un atkal aizvēra acis, viņam tagad viss bija kļuvis vienaldzīgs un apnicis. Vampīrs vairs neko nevēlējās vienīgi mazliet atpūsties un pabūt viens un dažām minūtēm ,bet šķiet ,ka tas tuvākājā laikā neotiks.
Markuss izvilka no somas sudraba un zelta blašķītes ar ornamentiem un kristāla glāzi ,kas par brīnumu vēljoprojām bija vesela. Viņš ielēja asinis un vīnu glāzē, samaisīja tos ar mazo pirkstiņu ,ko pēc tam nolaizīja, un iekārtojies mazliet ērtāk krēslā sāka tukšot glāzes saturu un skatīties tukšumā.