Kad ir palikušas pēdējās cerības...., [C] Opcijas

[Zōzā zač zač]

Notikumi, kas bija pirmajā villa jau bija aiz muguras. Visi jau sēdēja automašinā(Milzīgā busā, ka slīdzīgs limuzīnam.) un devās uz nākamo villu, cerēdami, ka tur būs mierīgāk, lai varētu atkopties.
Jo bija noticies daudz kas. Dēļ pēdējo vilkaču uzbrukuma visi bija smagi cietuši.
Keila vēljoprojām bija bezsamaņā, un Tarra arī. Tarra nokļuva bezsamānā tad, kad Metjū viņu līdz ar Keilu iznesa laukā no villas un viņiem uzklupa divas vilaktes un smagi viņus visus traumēja.
Visi trīs aslēdzās pilnīgi.
Sebastians aiz sērām par Leiju, kura nomira, arī cieta no šim vilkatēm, kaut arī viņš pārvērtās par vikati un vienu no viņām saplosīja, otra tikmērt viņam jau bija ar savām ķetnām iekrāmējusi pa galvu un atlsēgusi viņu.
Grejs ar savu neadekvāto rīcību bija nokļuvis visā trulā situācijā. Viņš izvairoties no vilkaces cirtiena paklupa aiz kāda līķa un krisdams atsita galvu pret asfaltu un tūlītēji atslēdzās.
bija palicis vairs AMrkuss un Bens.
Bens savā "bloodrage" bija kļuvis stiprāks un ātrāks. Ievainojumi dzija ātrāk, bet tas bija letāli ilgi atrasties "bloodrage". Tāpēc viņš ar Markusu piebeidza šo pēdējo vilakti.
Markuss viņai novērsa uzmanību un Bens viņai izdarīja letālu triecienu. iztrieca caur galvu savu sudraba dunci, tādējādi atstājot vilkaces galvā milzīgu caurumu. Iespaidīgi.
Lēnāma tejot no šī "bloodrage" viņa acis beidzotieguva normālo krāsu, jo "bloodrage" laikā tās bija pildītas ar asinīm.
Viņš piegāja pie Lurdesas, kura par brīnumu vēl bija dzīva, bet varēja redzēt, ka viņa mirst.
Viņa viņam pateicās par to, ka dāvāja viņai mūzīgo dzīvību un jaunību, viņa būtu šo dāvanu lietderīgi izantojusi, bet viņu pārsteidza guļošu vilkaces.
Pār lurdesas vaigu notecēja pāris asaras, kuras bija nedaudz sārtas no asinīm.
noglāstījusi Bena vaigu viņa ar smaidu uz lūpām nomira bena rokās.
Bens gan garīgi, gan fiziski salūza un atgūlies blakus Lurdesai aizmiga.
Vienīgais palika Markuss, kurš noraudzījās, kā visi šeit bija pusmiruši, daži miruši.
Par laimi Metjū bij atjēdzies un nedaudz saplosīts piegājis pie Markusa ar viņu sarunāja, ka viņš palīdzēs viņiem. Protams par markusa paša zivēlētu pakalpojumu, ko Markuss pateiks vēlāk.
Metjū ar Markusus atrada Lielu mašīnu kurā varētu sagūldīt visus dzīvos, lai varētu turpināt savu ceļojumu.
Abi iegūldija Benu, Tarru, Keilu, Bastianu un Greju mašīnas aizmugurējos krēslos, kas bija pa visas mašīnas aizmugures sāniem.
Par laimi Markusa sadragātajā mašinā vēl bija asinss pudeles, kuras varēja lietderīgi izmantot vampīri, kas bija atslēgušies, kā Keila, Bens un Grejs. Katram no viņiem bija jau mutē ielietas asins glāze, lai viņi ātrāk atjēgtos un lai sevi pilnībā izdziedētu viņiem blaksu bija pa divlitrīgajai asins pudelei.
Markuss sēdēja pie stūres un vadīja šo automašinu. Metjū jau viņam bija izklāstijis norādes uz kurieni braukt. Tāpēc Metjū tur pat blaksu sēdētāja krēslā iemiga, lai nedaudz atgūtos no šīm traumām. Brūces vilkās ciet, bet iekšēji viņš bija pārguris.
Tagad visi brauca mašīnā un katrs gulēja savā krēslā, drīzāk uz trijiem krēsliem.

Laiks bija samērā mierīgs, nedaudz apmācies, bet par lietu tas neliecināja. Pūlkstenis bija apmēram 2 naktī, varēja just, ka apmēra pēc 3-4 stundām saule ausīs, tāpēc vajadzēja pēc iespējas ātrāk tikt uz to villu, lai vampīri nebaudītu savu mūža pēdējo saullēktu.
Viņi visi brauca, pa Asfaltētu ceļu, kuram apkārt bija mežs, skujukoku mežš.
UN gar ceļa malu bija laternas, bet ļoti reti izkārtotas, ka katr laterna bija ik pa 200 metriem vai pat retāk. Un puse no tām pat nespīdēja.


(turpiniet visu, pēc ši uzrakstīt, ka atmostaties mašinā, katrs uz sava krēsla, kur varētu sēdēt 3 cilvēki. Masīna ir kā milzīgs Hamer limuzīns, kuram sēdekļi ir gar sāniem.)

[Forsaken]

Markuss dzirdēja skaņu uz jumta un parāva pistoli atpkaļ un pameta to Benam kopā ar divām aptverām vienā no tām atradās sudraba nitrāta bet otrā pamīši izkārotas lodes viņš mazliet pasmaidīja un paskatījās uz viņu Ceļš šķiet ,ka nemaz nebūs tik viegls! Iztiksim pagaidām bez strīdiem un tiksim galā ar to ,kas atrodas arā! Markuss izvilka savu senlaicīgo bisi ,kas bija nolikta viņam blakus pie durvīm, un pārlika to pāri sev klēpim.
Pēkšņi tika sasists stikls pēdējais ko viņš skaidri redzēja bija vilks. Parāvis ieroci atpakaļ Markuss vairs neturēja stūri tikai bija ielicis mašīnu maksimālajā atrumā un iespiedis gāzes pedāli grīdā viņš uzlādēja ieroci un notēmēja pa stiklu precīzāk pa pašu tā augšu tāda gadījumā ,ja vilks būs mainījis atrašanās vietu un atrastos uz jumta viņš viņam vai viņai trāpītu. Vampīrs sagatavojās un nobļāvās mašīnā Saturaties! pēc tam viņš izdarīja atlaida gāzes pedēlai un staruji nospieda bremzi un mazliet sagrieza stūri pēc tam nekavējoties izšaujot. Pēc pirmā šāviena pagāja apmēram sekunde un Markuss zināja ka skrotis sašķaidīs jumtu gabalos ,jo tās sastāvēja daļēji no sprāgstošām skrotīm. Viņš atsita roku atpkaļ un pārlādēja un parāva ieroča pārlādēšanas mēlīti pēc tam izšaujot pēdējo no lodēm ,kas atradās viņa ierocī tajā pašā virzienā kurā viņš bija izšāvis iepreikšējo...

[NaeosPsy]

Grejs nomuldēja: Trakais to nevajag darīt,zobens nav spēļmantiņa.Tad viņš iztrūkās no lielā būkšķa, kas atskanēja uz jumta. Tad viņš automātiski izvairījās no Sebastiana cirtiena, un izmeta šurikenu tā, ka tas atsitās pret asfaltu un uzlidoja atpakaļ augšā,tieši virsū vilkam,vai lapsai vai kas tur bija.

[Semijs]

Bens sagrābis pistoli, pamājoši pasmaidīja un notēmēja, lai jau šautu nezināmajam zvēram virsū, bet notika straujā bremzēšana un vampīrs uzgāzās virsū Sebam, bet izmantodams savu lielo ātrumu, iekārtojās atkal atpakaļ un ar pistoles apakšu, izsita stiklu, no kuras strauji izlīdis laukā, izvilka savu pistoli no jakas un izšāva divas sudraba lodes virsū mošķim.

[Vilku meita]

Galva bija tik smaga kā pēc pamatīgas dzeršanas, bet šāda iespēja uzreiz tika atmesta, atsaucot atmiņā miglainus pēdējo notikumu uzplaiksnījumus. Šāda kondīcija pārējo balsis, to kas atradās pie samaņas, likās ka tālas atbalsis, kas lauzās apskādētajā apziņā kā naglas, ko dzen salauztā miesā. Tās atskanēja ar vien tuvāk, skaļāk, kliedza viena uz otru, līdz tas sāka līdzināties savdabigai spīdzināsanai. Roka tika piespieta pierei.
Jūs varētu tā nekliegt, dažiem varbūt galva sāp, viņa klusu norūca, ar otras rokas pikstiem sataustot asinīm pildīto pudeli, no kuras arī tūlit pat lēnām iemalkoja asinis. Pēc kartējā malka sāpes sāka rimties, bet reakcija joprojām uz notiekšo vairak līdzinājas apātijai.
Būkšķis uz jumta, kas šķita nereāls. Mašina struji nobremzēja, gandrīz izraujot Keilu no sēdekļa. Šāvieni... Pirksti neizlaida pudeli un pēc mirkļa jau atkal pielieca pie lupām. Pēdējo, atgriežoties lidzsvaram, viņa izdzēra gandrīz vienā rāvienā, izbaudot patīkamo asiņu radīto mirkļa reibumu.

[Eņģeļu gūstekne]

Vinji shaava, tie maitas shaava no visaam puseem. Nienna secinaaja, peedeejaa mirklii atlekusi malaa vilcene knapi izvairiijaas no shovera shautaas lodes. Tad mashiina tika strauji nobremzeeta un ar klusu smilkstu vinja nolidoja no jumta, tachu taadejaadi vinja nodeva savu buutiibu, to, ka vinja nav gluzhi parasts vilks. Peleekaa lapsa vilka formaa paripoja paaris kuulenjus un dabuuja baltajaa vilnaa paaris asinjainas liinijas, bet jau peec mirklja tur pat priekshaa, kur tikko bija atradies vilks tupeeja meitene teerpaa, kas vairaak vai mazaak atgaadinaaja brunjas. Melni baltie mati bija pajukushi un no pedantiski kaartiigaas astes vairs nebija ne minjas. Nienna elpoja klusi un mieriigi, ne ta kaa saakotneeji. Uz mashiinas jumta ne no kurienes bija uzradies kaads puisis, kas shaava. Vilkate izvairiijaas pa mata tiesu, sudraba nitraata lodes nebija no vinjas miiljaakajaam. Tikai tagad meitene saprata kur ir iekuulusies, tie viss nebija parasti, stulbi ljautinji, kas pashaa riita agrumaa kaut kur tesaas, tie bija vilkachi un vampiiri. Paga, paga, vilkachi UN vampiiri?!? Vinja savaa galvaa atkaartoja tikko izdariito secinaajumu un sapurinaaja galvu. Tas, tachu nav iespeejams, bet nu... dabas kljuudas arii meedz gadiities. Nienna atkal paartapa vilkaa un ik pa briitinjam izvairoties no kaadas lodes, kas jaatdziist vilkam esot bija daudzkaart vieglaak, metaas virsu Benam, jau pa gabalu bija saozhama vampiiriem raksturiigaa smaka, tas smaards kas izstaroja no lielaakaa ienaidnieka.

[Elven]

Sasodīti vilki viņiem laikam tik vienkarši nevar ieskaidrot ka viņi mirs tā pat! Sebastians niknā balsī pateica pēc stikla ieplaisāšanas kad pēkšņi mašīna bremzēja viņš ar galvu atsitās pret krēsli un pie sevis nolamājies ataisīja mašīnas durvis un turot rokā zobenu izkāpa arā.
Redzēdams kā vilks metas virsū Benam viņš pie sevis klusā balsī pateica Kāpēc man tas vispār ir vajadzīgs? īsi pēc tam kad vilks sāka skriet virsū Benam viņš ar plecu meiģināja ietriekties vilkā lai pagrūstu to malā, to darot viņš uzsauca vilcenei Varbūt vari nomierināties? Vai vienkārši vēlies mirt?

[Semijs]

Bens būdams uz jumta ievēroja, ka ar to vilku kaut, kas nav ne tā un redzēdams, ka viņam tešās virsū vilks, bet Sebs cenšās to taranēt, Bens drošības pēc parādījās vilkam trīs metrus priekšā, tad sānos un beigās kādus septiņus metrus aiz viņas, pavērsis savu pistoli pret vilka muguru. Uzslēdzis savu pistoli burst režīmā ( tobiš vienu ložu vietā, pa divām šauj ), gaidīja vilka rīcību.
-Klausi labāk viņu ( Sebu ).-
Bens noteica un turēja pistoli gatavībā.

[Eņģeļu gūstekne]

Neskatoties uz mezhoniibu Nienna apzinaajaas, ka shaadaa situaacijaa labaak paklausiit, jo pagaidaam savu ciltsbraalju likteni vinja negribeeja sagaidiit. Vinja apstaajaas un klusi ruuca, liidz pieveera aci, mirdzoshu un dzeltenu, otru gan paarklaaja reeta, ko droshi vareeja nosaukt par vilka vai vilkacha radiitu. Peleekaa lapsa ielankta tikai no divaam puseem un tomeer, skries uz vienu pusi, izshaus, uz otru... tas pats. Pats par sevi saprotams, ka shoreiz labaak bija nolaist tvaiku. Nienna paarveertaas par to pashu meiteni, kas vinja bija saakumaa-mezhaa. Izpuurushie mati sedza seju, acs bija piepildiita sarkaniem asinsvadiem, nogalinaat, izniicinaat, izshkjaidiit. Tas bija viss, kas atbalsojaas slepkavas galvaa, vinja bija mezhone, neaudzinaata un briiva, tikai shobriid nokljuvusi taadaa kaa kraatinja situaacijaa. Peec Bena saciitaa Nienna strauji pagriezaas. Nesaki, ko man dariit, asinssuuceej! Balss asa un pilniigi noteikti naidiigi noskanjota, varbuut pat indiiga, bet ko gan vinji gaidiija, blondu skukji minisvaarkos ar milzu pupiem un stulbiem, naiviem teikumiem? Nemuuzham, tas nebija Lapsas dabaa, nee, nekad, vinja labaak mirtu nekaa paklausiitu simtprocentiigi, jau taa vinja riikojaas sev neraksturiigi, bet situaacijas analiizee tika izsecinaats, ka savaadaak nevar. Tagad bija jaanogaida, ko vinji dariis, kaa riikosies. Nogalinaas meiteni, brutaali izniicinaas, noshaus kaa suni? Vai tomeer pasaudzees un... ko gan vinji vareetu dariit? Taalaak izspriest nesanaaca, Nienna nekad nebija saskaarusies ar situaaciju, kuraa vareetu notikt, kas liidziigs saudzeeshanai. Aizvien daljeejaa tupus staavoklii vinja veeroja pret vinju paveerstos ierochus. Buu. Gribeejaas iebljauties un tad mesties kaut kur, varbuut atkal kaa vilkam mesties mezhaa.

[NaeosPsy]

Grejs ātri ātvēra durvis un izlidoja no mašīnas, tad ātri pielikdams pie locītavām pistoles, izvilka zobenu. Tad nolasījis domas,viņš nodomāja:Vilkacīt, es neesmu dabas kļūda,bet tu gan.Tad viņš uzsauca Benam:Varbūt tu varētu viņu vienkārši piebeigt, es nevēlos, lai man šī būtu pēdējā nakts.Tad viņš pasmaidīja.

[Eņģeļu gūstekne]

Sajuutu kad pa tavu galvu makareejaas kaads cits Nienna pazina un pat ljoti labi, skatiens asi tika piegriests Grejam. Nelien tur kur asinssuuceejiem nav jaalien. Visvairaak domu lasiishana vilkaci aizskaara tieshi taapeec, ka Naorns bija bijis tas, kursh muuzhiigi kjircinot meiteni liida vinjas galvaa, bet tai pat laikaa vinjsh bija arii tas, kursh patureeja meiteni virs uudens,kad pashai shkjita gals klaat, ka vinja vairs negrib dziivot muuzhiigi, nogalinaat un tikt mediita. Neskatoties uz to, ka shie vaajuma briizhi bija sasodiiti reti, arii tie netika izpausti un Naorns paliidzeeja, vinjsh zinaaja kaa riikoties. Shkjiet tas, kuru vajadzeetu novaakt esi tu, mazuliit, tev kaajas no dibena veel nav izdiigushas, bet tu, mazais punkjutapa, jau lec priekshaa saules gaismai. Taadaa gadiijumaa, Naorns bija vieniigais kursh driiksteeja liist manaa galvaa. Un tu, peliit, nebuusi tas kuram es atljaushu sho godu, tu esi..... nekas tu neesi, tur ir taa probleema. Taas bija Peleekaas lapsas domas un aptraipiit sava labaakaa drauga godu vinja netaisiijaas atljaut. Atkal jau praatu paarnjeema bads, asinskaare, agresija, shis puiseens vinju izveda no pacietiibas, lika vinjai griezt zobus. Tikai savaldiities, tikai savaldiities, tas bija vieniigais, kas vilkatei bija vajadziigs, savaldiiba, kuru dabas maate vinjai nebija sagaadaajusi, labi varbuut bija, bet visai minimaalaas devaas, patiesiibu sakot... Smiekliigaas devaas. Peec skata, seshpadsmitgadiigaa vilcene savilkusi rokas duurees kaut ko pie sevis burkshkjeeja, lai tikai nenogalinaatu vampiireenu.

[Semijs]

Bens nenovērzdamies no vilkates nomurmināja.
-Grej.... Aizveries.-
Viņš nespētu iešaut neaizsargātai sievietei, kur nu vēl blondai ar lielām krūtīm! Jā dāmas un kungi, Bens ir izvirtulis! Dzirdēdams, ka Nienna pieminēja kaut ko pa sauli, Bens ievēroja, ka debesis sāk palikt gaišākas. Laik bija maz un vajadzēja rīkoties ātri. Šobrīd pa Bena prātu šaudījās domas, vai nospiest gaili vai nē.
-Saule, aust un es redzu, ka tu esi badā. Ja tu nomierināsies un nāksi līdzi, es varu apsolīt, ka dabūsi ēdienu cik vien uzlien.-

[NaeosPsy]

Grejs atcirta:Kur gribu,tur lienu nav tava darīšana. Un man liekas ka tu pati neesi nekas, tikai parasta vilkace. Un ja jau tu sajuti manu telepātiju, tad tu te esi visvājākā, jo nevienam citam tā netraucē un nekad nav traucējusi.Tad viņš sāka ar zobenu vīlēt nagus un pacēlās 100 metru augstumā un nokliedza:Un ja jau tu baigi vēlies mani nogalināt,tad es tev atļauju.Tad viņš pasmīnot piebilda :Vai varbūt tev bail no augstuma?Un Markuss,ja tu tagad nepiegāzēsi, es tevi nogalināšu.

Šo rakstu rediģēja gints: 22.05.2007 20:22

[Lea Iesmotāja.]

Lea nožāvājās ienākot isatābā.
- ah dienas gaisma... lai top tavs jaukais vaigs.. - viņa nočukstēja un palīda zem segas. metene laidās caurā miegā.. sapņos rādījās tikai un vienīgi Dio. atkal un atkal viņš mira viņas acu priekšā un atkal un atkal meitene dūra Tristanam. atkal un atkal viņš izzuda pēlēkā pelnu čupiņa. viņa redzēja savā acu priekšā ka vējš iesit sejā viņai Dio un Trisatan pelnus sajauktus ar viņas garajiem matiem.. te jau atkal viņa biaj kopā ar Dio.. laimīga..
pēkšņi metene atmodās no pār viņu varu ieguvušajiem sapņiem visa drebēdama
- vampīram tā neklājas.. - viņa sevi aprāja izkāpusi no gultas..
nevarēdama aizmigt viņa apkrāmējās ar saviem ieročiem, un devas uz lejas stāvu..
māja vēl līdz šim bija tukša, lai gan varēja jaust svaigu asiņu smaku, kas valdīja ikvienā telpā. patikā viņa aplaizīja lūpas..
- līdz ritausmai vēl laiks... - viņa nočukstēja pie sevis, un no mēteļa iekškabatas izņēma savu koka iesmu.
-lai sākas izklaides.. - metene ļauni pasmaidījusi nočukstēja un devās uz pagrabstāvu.

[Elven]

Aizveries Grej!Drīzāk mirsi tu pats! To pateicis Sebs pasmaidīja un nostājās aiz Greja muguras abus savus asemņus pielikdams klāt viņa kaklam tik tuvu ,ka ja Grejs mazliet pakustētos tika pārgriezts viņa kakls.

[Eņģeļu gūstekne]

Saulstariņ, man tev ir kāds jautājums, cik tev ir gadu? 500, 600 varbūt 1000? Ja tu būtu pietiekoši pieredzējis zinātu, ka telepātijas pielietošanu izjūt spēcīgākie, tie kas zin tās garšu. Un esi drošs, visi tavas prāta spēlītes jūt pietiekoši labi, un viņiem tās traucē. Vismaz tie ir mani secinājumi, skatoties kā ik pa brīdim tev kāds piedraud. Plukata. Mazais nožēlojamais lidonis. SAvu ideju Nienna turpināja prātā, viņai nebija vēlmes visus, pret vampīru attiecināmos vārdus izteikt skaļi. Viņš atļāva sevi nogalināt... SPriedelēja Pelēkā lapsa sejā ielaužoties daļai no viltīga smīna, taču tikai daļai. Viens pelēko acu skatiens tika pievērsts Grejam, jāpiemetina, ka neskatoties uz to, ka viņa bija uz bada robežas, atstāt jaunuli nesodītu viņa neuzdrošinājās. Mazu mirklīti acu krāsa nomainījās uz nedaudz tumšāki pelēku, lai jau nākamajā brīdī pār Greja seju pāršautos četras dziļas strīpas, no kurām plūda asinis, pāris milimetri un varbūt puisēns būtu palicis bez acīm. Nienna zināja, ka šie ievainojumi vampīru neaizkavēs un tie arī sadzīs pietiekošā ātrumā, taču fakts, ka viņam bija jāsaprot vilkaces vara bija neapskaužams. Viņa varēja viņu novājināt līdz pēdējam, ar skatienu vien, bet ar savu jaunuļa bravūrību viņš to neizjuta. Es neesmu parasts vilkacis, bet tu esi parasts vampīrs, skaidrs? Viņa pārjautāja it kā runātu ar zīdaini, vai garīgi atpalikušo. Pēc Bena teiktā viņa tikai kārtīgi nostājās kājās, lai visu laiku neatrastos tupus stāvoklī un sasēja melnbaltos matus zirgastē, lai netraucē. Neilgu brīsniņu, aptuveni pāris sekundes, Lapsa salīgojās, ievainošana bez ieročiem atņēma vēl lielu daļu enerģijas un nu tā tikai gribējās nogalināt un tad ar visu medījumu saritināties savā meža mājā, gultā un laisties snaudā bez miega, bet bija skaidri saprotams viens fakts, viņa vairs nebija mājās un nekad nebūs. Vairs vecajā villā nebija ierastās gaisotnes, ļauno jociņu. Merfana melnā humora, Merlandī spēcīgo, bet mīlošo tvērienu un Naorna drošā pleca. Arī pārējo agresīvo jaunuļu vaidas, ka viņi nevēlās iet trennēties un tādu lietu. Arī pašas mājas vairs īsti nebija, tikai pussabrukusi koka ēka. Vilkate nopūtās un paskatījās uz Bastianu. Vilkacis, caur un caur, tikai kaut kādā netiešā sakarā viņā vijās vampīra smaka, bet minimāla, vairāk jautās sveša vilkača smaka, kurai piejaukta arī vampīrisma deva. It kā viņš būtu saskāries ar baru vilkaču, bet pa vidu vēl novācis kādu vampīrēnu. Nienna jau atkal spriedelēja, taču tad tomēr nolēmusi atbildēt uz vampīra piedāvājumu pavilka vienu lūpu kaktiņu uz augšu. Viņasprāt tas bija smaids, vismaz priekš svešiniekiem. Priekš draugiem tas bija īsts un sirsnīgs smaids, taču tādu vairs nebija. Tev ir redzīga acs, asinssūcēj, bet... Es šaubos vai iederēšos šai nenormālo kompānijā. Neesmu no tās sugas, zinies, vairāk atbalstu iznīcināšanu vienatnē, lai gan... zaudēt man vairs nav ko. Pēdējais teikums izteikts manāmi pieklusinātā tonī, jo zaudēt tiešām vairs nebija ko.

[Semijs]

* Umm elven... grejs ir 100 virs zemes, bet tas tāds ļoti sīks sīkumiņš (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) *

Bens nolaida savu ieroci un pasmaidīja Niennai. Vampīram likās, ka sieviete neuzbruks un ir ar mieru sadarbībai, tādēļ vēljoprojām smaidīdams, Bens teica.
-Nu tad viss sarunāts, starpcitu, mani nesauc par assinsūcēju, bet gan par Benu.-
Viņš noteica ar nelielu ironiju tonī, bet pozitīvu ironiju. Paskatījies uz abiem strīdiniekiem, Bens pirmo reizi pavērsa ieroci pret saviem ,,kompanjoniem'' un stingrā tonī noteica.
-Te un tagad neviens nemomirs un tuvākajā laikā arī, skaidrs?-
Visvairāk jau tas tika domāts Grejam, jo Sebs pēc Bena domām, vēl bija prognozējams, atšķirībā no Greja.

[Zōzā zač zač]

Mistisku vai nemistisku iemeslu dēl Metjū bija izsviests no mašinas ārā.
kaut kādos krūmos gulēdams viņš bija dusmīgs viņš gribēja šajā mirklī visus šo nogalināt un saplosīt.
Un šajā mirklī viņš iekšēji juta, ka viņu uzrunā viņa zvērs. Tas viņam teica, klusi, kā pavasara vējš.
-"Izlaid mani paspēlēties"-
Metju pat neibilstams paklausīja un palaida šo zvēru laukā.
Otro reizi Metjū pārvērtās, viņa āda kluva pelēcīga un pats kļuva masās smagnējāks, lielāks un būdīgāks.
Milzīgs rēciesn, kas atbalsojās, pa visu apkārti.
Tiklīdz no puiša lāpstiņām izplēsās spārni viņš uzreiz metās skriešus pie tuvākā no viņiem visiem. U par nelaimi tas bija Grejs.
Pēkšņi viņu no mugurpuses sānēma stipra roka un ielidināja viņu kokā.
Pēc tam sekoja Bastians, kuru Metjū skatīja aci pret aci. Viens spēcīgs sities pa sāniem un Bastians tika ietriekts smagi zemē.
Tad sekoja Bens, bet ne pats nesvarīgais, jo bija pēdējais.
Ar savu asi kaulaio spārnu Metjū caururba Bena sānu uz pacēla viņu virs zemes un ar spāru atvēzējoties viņš viņu uzmeta Bastianam virsū.
Stāvēdams ar muguru pret Niennu viņš pagrizās un viņu uzlūkoja.
-"Tev ir dota iespēja, tagad. Esi gudra izmanto tagad."-
Balss bija raupja un samērā neskaidra, jo katrs vārds tika izteikts ar garu norūcienu.
-"Ja tu vēlies dzīvot, ej. un vairs neatgriezies, jo tad tu... "-
Nepabeidzis teikumu Metjū pārvērties pagriza viņai muguru, itkā viņa viņam būtu niecība. Sīks puteklītis viņa acīs.
Metjū nopētija viņus visus, kas bija sākuši viens ar otru strīdēties u kauties, jau iepriekš.
Tas viņu kaitināja un viņam palīdzēja pārvērsties pilnībā. Kaut aŗi viņš nespēja sevi šajā dzīvnieciskajā formā kontrolēt, viņam tas patika, jo viņš sajuta neparasti spēcīgu spēku, varu.


occ: esi pārliecināts, ka Grejs ir neparedzams (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 23.05.2007 15:20

[NaeosPsy]

*esmu,tas pieklājas mana vampīra īpašību buķetē.**Un Elven es atļaušos neņemt vērā, jo es tiešām atrodos 100m virs zemes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) * *Zozā,skriešus, tu traks esi, vai tev kaut kas sviestā sagājis?*
Grejs atsisdamies pret koku nokliedzās:Pirmkārt,nesauc mani par saulstariņu,otrkārt man te visi draud tapēc , ka viņi ir pilnīgākie izvirtuļi, un pēdējais nemāk kontrolēt savu spēku. Vispār šajā idiotiskajā misijā es piedalījos tāpēc ka Leija man palūdza. Un pēdējais, treškārt tu esi parasta vilkace. Tad Grejs bez mazākās piepūles ar telepātiju radīja vilkacei galvā milzīgu domu sajukumu. Tad viņš pacēlās gaisā un teica:Varat viņu ņemt līdzi, tikai to lai es ar viņu sēdētu automašīnā negaidiet.Tad viņš palidoja vilkacei garām un paņēma savu šurikenu kas bja uz jumta.

[Eņģeļu gūstekne]

Aizvien mulkiigaa sejas izteiksme rotaaja Niennas seju. Smaids tas nebija, kaa jau ieprieksh vinja bija nojautusi asinssuuceejam vairs nebija slitu nodomu, arii vilkatis ar specifisko smaku bija nomierinaajies, vieniigi kaads no liidz shim neredzeetajiem, mashiina bijushajiem lika Peleekajai lapsai apmulst, peekshnji izmeties no nekurienes, tas KAADS visai izteikti atshkjiriigs no paareejiem saaka uzbrukt visiem peec kaartas. Ko gan mezhone vareeja dariit, shoks. Vilkate blenza uz skatu, atsaucot atminjaa visu, ko bija dzirdeejusi no Merlandii. Mums pariit jaadodaas celjaa, kaut kaads grupeejums mekleejot ruunas, lai atrastu slavenos hibriidus. Kaadus hibriidus? Nienna bija jautaajusi un vilkatis pavisam vienkaarshi atbildeeja. Ai, nu ir legjenda, ka vilkachi un vampiiri izdziivos, ja atradiis divus beernus, kuri ir vampiira un vilkacha krustojums. Pienjeemusi taadu radiibu eksistenci meitene piekrita shai avantuurai, bet jau naakamajaa dienaa, vinjai naacaas beegt, atstaajot draugu un radinieku saplosiitos, sashautos un paarrautos kjermenjus. Visur bija asinis, visur nagu peedas, shaujampulvera atliekas un visvisaadas citaadas ciininjam raksturiigas dranjkjiibas, dazhnedazhaadas kaartiigam slaktinjam raksturiigas paziimes. Nu Nienna veroties hibriidaa pati savaam aciim uzliesmoja, ko vinjsh uzdroshinaajaas, kaa shis drankjis atljaavaas uzbrukt kaadam, kas bija izveidojies par ko liidziigu vinja gjimenei, ko vinjsh no sevis iedomaajaas. Tas, ka vinjsh nespeej kontroleet sevii zveeru nenoziimee, ka vinjam ir tiesiibas izniicinaat tos, kas ir kljuvushi par vinja vieniigo acu raugu. Kur bija otrs hibriids, tam ar te kaut kur bija jaabuut, kaa tad savaadaak. Vilkate ar katru briidi arvien vairaak uzliesmoja, matugumija atkal jau pajuka. Vinjsh veel uzdroshinaajaas vilkati dziit prom, ko tad vinjsh iedomaajaas, ka vinju nogalinaas? Aciimredzams bija tikai viens fakts, hibriids sevi veel dizhi nekontroleeja, tas noziimeeja, ka bija kaut kaada iespeeja vinju apiet, tikai... nedaudz jaapiedomaa, kaada. Jo tad es ko? Mirshu? Izaicinoshi uzbreeca vilkate, lai jau naakamajaa mirklii paartaptu par visparastaako polaarvilku, bet veel peec sekundes vinja pieceelaas tikai uz pakaljkaajaam un ar paarpasauliigu vilkacha reecienu paartapa miitiskajaa zveeraa, taads vismaz tas skaitiijaas pirms diviem tuukstoshiem gadu. Sniegbaltaa spalva palika ogljmelna, vieniigi paar mugurkaulu aizvien stiepaas baltaa kazhoka streele. Zhoklis izvirziijaas veel vairaak un izauga biistami zhoklji, kjetnas ar milziigajiem nagiem... Tas viss piedieneeja vilkachiem, kas tiesa, tas tiesa, tikai viena lieta atshkjiira Niennu no ierastajiem "pilseetas" vilceeniem, vinja bija daudz masiivaaka, nekoptaaka un draudiigaaka. Kjetnas izskatiijaas daus speeciigaakas, tieshi taa iemesla deelj, ka vinja dziivoja mezhaa, mezhaa kur pat vilkachiem ir vajadziiga savaadaaka izdziivoshanas maaka, kaa arii veel viens punkts- vinja pilniibaa kontroleeja zveeru sevii. Vinja peec hibriida domaam bija nieciiba, lai jau. Ko gan asinssuuceejkuceens tgad vinjai izdariis? Caururbs savu kjetnu cauri vinjas milziigajam, melni spalvotajam kjermenim? Izniicinaas kaa lupatu? Lai tikai pameegjina. Nienna atkal nogaidiija. Varbuut vilkate arii turpinaatu taa vienkaarshi staaveet un veerot no mugurpuses hibriida riiciibu, bet taa kaa asinssuuceejs atkal jau netureeja savu muti naacaas vien sanjemties. Viens straujsh pagrieziens, paleecien un vinja jau it kaa devaas prom, lai jau pec mirklja atrastos uz taa pasha mashiinas jumta. Maanjkustiiba un tad speeciigs speeriens ar kaaju pa Greja ribaam. Neizaicini kakjeenu, ja neesi drosh par to, vai tas nav maskeejies tiigjeris. Vinja noruuca, visai diivainaa balsii, jo tajaa jautaas vilka ruucienu un cilveeku balss sajaukums.




EDITOTS. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Šo rakstu rediģēja Dvēseļu marionete: 23.05.2007 16:49

[NaeosPsy]

Grejs atcirta:Skaidri varu pateikt, otrais hibrīds bija mana māsa. Un ja jau tu tā vēlies viņai atriebties par to ko viņa neizdarīja, tad atriebies man.Tad viņš pasmaidīja un izvairījies piebilda: Es tev saku to pašu...
Tad viņš iegāja bloodrage režīmā un automātiski izšāva visas patronas no pistolēm, izmeta visus šurikenus un satvēra zobenu. To visu viņš izdarīja kustēdamies mazliet ātrāk nekā Bens. Un turklāt tagad viņš zināja ka izmantos vislabāko iespēju ko dod labi apgūta telepātija: pretinieka gājienu nolasīšana no domām. Tad viņš iekliedzās : Un nogalināt hibrīdu, kas vēl tituliski skaitās mans brālis arī tev neizdosies.