Kad ir palikušas pēdējās cerības...., [C] Opcijas

[Zōzā zač zač]

Notikumi, kas bija pirmajā villa jau bija aiz muguras. Visi jau sēdēja automašinā(Milzīgā busā, ka slīdzīgs limuzīnam.) un devās uz nākamo villu, cerēdami, ka tur būs mierīgāk, lai varētu atkopties.
Jo bija noticies daudz kas. Dēļ pēdējo vilkaču uzbrukuma visi bija smagi cietuši.
Keila vēljoprojām bija bezsamaņā, un Tarra arī. Tarra nokļuva bezsamānā tad, kad Metjū viņu līdz ar Keilu iznesa laukā no villas un viņiem uzklupa divas vilaktes un smagi viņus visus traumēja.
Visi trīs aslēdzās pilnīgi.
Sebastians aiz sērām par Leiju, kura nomira, arī cieta no šim vilkatēm, kaut arī viņš pārvērtās par vikati un vienu no viņām saplosīja, otra tikmērt viņam jau bija ar savām ķetnām iekrāmējusi pa galvu un atlsēgusi viņu.
Grejs ar savu neadekvāto rīcību bija nokļuvis visā trulā situācijā. Viņš izvairoties no vilkaces cirtiena paklupa aiz kāda līķa un krisdams atsita galvu pret asfaltu un tūlītēji atslēdzās.
bija palicis vairs AMrkuss un Bens.
Bens savā "bloodrage" bija kļuvis stiprāks un ātrāks. Ievainojumi dzija ātrāk, bet tas bija letāli ilgi atrasties "bloodrage". Tāpēc viņš ar Markusu piebeidza šo pēdējo vilakti.
Markuss viņai novērsa uzmanību un Bens viņai izdarīja letālu triecienu. iztrieca caur galvu savu sudraba dunci, tādējādi atstājot vilkaces galvā milzīgu caurumu. Iespaidīgi.
Lēnāma tejot no šī "bloodrage" viņa acis beidzotieguva normālo krāsu, jo "bloodrage" laikā tās bija pildītas ar asinīm.
Viņš piegāja pie Lurdesas, kura par brīnumu vēl bija dzīva, bet varēja redzēt, ka viņa mirst.
Viņa viņam pateicās par to, ka dāvāja viņai mūzīgo dzīvību un jaunību, viņa būtu šo dāvanu lietderīgi izantojusi, bet viņu pārsteidza guļošu vilkaces.
Pār lurdesas vaigu notecēja pāris asaras, kuras bija nedaudz sārtas no asinīm.
noglāstījusi Bena vaigu viņa ar smaidu uz lūpām nomira bena rokās.
Bens gan garīgi, gan fiziski salūza un atgūlies blakus Lurdesai aizmiga.
Vienīgais palika Markuss, kurš noraudzījās, kā visi šeit bija pusmiruši, daži miruši.
Par laimi Metjū bij atjēdzies un nedaudz saplosīts piegājis pie Markusa ar viņu sarunāja, ka viņš palīdzēs viņiem. Protams par markusa paša zivēlētu pakalpojumu, ko Markuss pateiks vēlāk.
Metjū ar Markusus atrada Lielu mašīnu kurā varētu sagūldīt visus dzīvos, lai varētu turpināt savu ceļojumu.
Abi iegūldija Benu, Tarru, Keilu, Bastianu un Greju mašīnas aizmugurējos krēslos, kas bija pa visas mašīnas aizmugures sāniem.
Par laimi Markusa sadragātajā mašinā vēl bija asinss pudeles, kuras varēja lietderīgi izmantot vampīri, kas bija atslēgušies, kā Keila, Bens un Grejs. Katram no viņiem bija jau mutē ielietas asins glāze, lai viņi ātrāk atjēgtos un lai sevi pilnībā izdziedētu viņiem blaksu bija pa divlitrīgajai asins pudelei.
Markuss sēdēja pie stūres un vadīja šo automašinu. Metjū jau viņam bija izklāstijis norādes uz kurieni braukt. Tāpēc Metjū tur pat blaksu sēdētāja krēslā iemiga, lai nedaudz atgūtos no šīm traumām. Brūces vilkās ciet, bet iekšēji viņš bija pārguris.
Tagad visi brauca mašīnā un katrs gulēja savā krēslā, drīzāk uz trijiem krēsliem.

Laiks bija samērā mierīgs, nedaudz apmācies, bet par lietu tas neliecināja. Pūlkstenis bija apmēram 2 naktī, varēja just, ka apmēra pēc 3-4 stundām saule ausīs, tāpēc vajadzēja pēc iespējas ātrāk tikt uz to villu, lai vampīri nebaudītu savu mūža pēdējo saullēktu.
Viņi visi brauca, pa Asfaltētu ceļu, kuram apkārt bija mežs, skujukoku mežš.
UN gar ceļa malu bija laternas, bet ļoti reti izkārtotas, ka katr laterna bija ik pa 200 metriem vai pat retāk. Un puse no tām pat nespīdēja.


(turpiniet visu, pēc ši uzrakstīt, ka atmostaties mašinā, katrs uz sava krēsla, kur varētu sēdēt 3 cilvēki. Masīna ir kā milzīgs Hamer limuzīns, kuram sēdekļi ir gar sāniem.)

[Lea Iesmotāja.]

Meitenei bija apriebies vazāties no vienas nožēlojamas vietas uz otru. Bet nekas cits jau neatlika.. Mēness apspīdēta viņa devās uz priekšu laiku pa laikam paskatīdamās uz mēness pozīcijām debesīs...
-drīz lēks saule.. – viņa pie sevis nomurmināja un pielika soli – drīz jau jābūt klāt.. –
Nepagāja ne ilgs laiks, ka viņas vārdi bija piepildījušies, un mēness sāka izbālēt, pēkšņi tur pat netālu no sevis krūmos viņa sadzirdēja izteiktu ... maiguma norišu izpausmes, meitenes sejā parādījās ļauns smaids un pirksti lēnām apvijās ap viņas sudraba zobenu.. . pietiekoši ātri, bet klusi viņa devās uz skaņas pusi.
Vēl pēdējais ļaunais smaids, kam sekoja veikls dūriens krūmos un sāpju kliedziens. Mirklis un no krūmiem izleca jauns vampīrs.
- ...tā tas nedarās- meitene nočukstēja ar ļaunu smaidu uz lūpām norādot uz pusaizkosto meiteni krūmos
- Tik tiešām..?- vampīrs nodūdoja
- skaties.. – viņa piegāja, ar veiklu kustību pacēla meiteni un iekodās viņā... nepagāja ne mirklis kad upuris bija izsūkts sauss.. – tā tas darās dārgumiņ.. – viņa nočukstēja un izvilkusi savu koka iesmu no mēteļa iekšpuses ietrieca to vampīra krūškurvī.
-Piedod.. – viņa klusi nočukstēja pasmaidot un pavēra sev priekšā esošos krūmus, beidzot viņas skatam pavērās meklētais – asins nodošanas centrs, kas vairāk atgādināja villu... Sena klasicisma stilā celta ēka ar smagnējām koka durvīm, kas likās nekad mūžā nevērtas vaļā. Mājas visi logi šķita tumši, bet bija jūtama kustība
Neraksturīgi ēkas aplupušajai fasādei apkārt maldījās daudz vampīru. Lea tos neredzēja. Viņa tos sajuta. Viņa sajuta viņu asins smaku. Viņa sajuta viņu upuru asins smaku un patikā aplaizīja lūpas.
-lieliski.. vēl slepkavības šonakt ir sagaidāmas..- noteikusi viņa devās uz mājas pusi
Atgrūdusi smagnējās ko durvis viņa nostājās durvīs un ļāva mēness gaismai sevi apspīdēt un ienirt mājas tumsas dzīlēs. Mirkli stāvējusi viņa spēra soli uz priekšu, pieliekot kāju pie grības vīna dzirdēja tās čīkstoņu... Sataustījusi sveci un svečturi netālu no durvīm, viņa paņēma rokā un aizdedz sveci.
Šķita dīvaini, bet priekš vecas villas māja izskatījās pārlieku labi.. vismaz no iekšpuses. Meitene pacēla svečturi ar aizdegto sveci mazliet augstāk, lai varētu aplūkot istabu, kurā bija ienākusi...Istabas vienā siens pusē slējās milzīgs kamīns, savukārt kamīna mute bija pārveidota par durvīm. Virs kamīna slējās kāda vecam vīrieša iesmošanas aina visos tas izteiktajos sīkumos...
- Burvīgi.. – meitene pasmaidīja un apgriezās lai nopētītu pārējo istabu, kas stipri vien atgādināja slimnīcās sastopamo uzņemšanas telpu jauktu ar reģistratūru.
Māja šķita neapdzīvota un pilnīgi vientuļa, līdz meitene uzkāpa pa kāpnēm ko varēja manīt reģistratūr tipa telpas kreisajā pusē.. uzkāpusi patrepēm viņa nopētīja istabas, ko nācās sastapt ceļā. Istabas izskatījās sasodīti labi apdzīvotas ar klātiem zīda palagiem un asins smaržu katrā istabā...
- Dīvaini.. – viņa nočukstēja un devās uz gaiteņa pēdējo istabu, lai apmestos uz gulēšanu un pārlaistu dienasgaismu ...

[Zōzā zač zač]

Metjū pavēra acis, miegainās un miglaņās acis saskatīja cēlu. VIņi vēljooprojām brauca.
Izberžot tās metjū palūkojās uz šoferi. Merkuss bija nopietns, kad sēdēja pie stūres vismaz no malas tā varēja pateikt. Metjū klusēja, jo negribēja viņu traucēt.
Nedaudz stīvi pagriezies viņš apstījās, kā aizmugurējiem klājās.
Visi vēl gulēja, visi vēl atguvās no traumām, bet cerams, ka drīz būs veseli.
-"Cerams, ka viņi drīz atgūsies, jo negribētos lai mēs ar MArkusu būtu vienīgie cīnīties spējigi."-
Metjū nodomāja un pagriezies atpakaļ krēslā viņš iekunkstējās, jo viņam īes''apējās mugura un ribas.
-"Labi, laikam Markuss vienīgais, kas būtuu cīnīties spējīgs, es tikai varētu aizkavēt, lai nenogalina visus."-
Satvēris sānus Metjū nodomāja. pacēlsi acis viņš skatījās uz ceļu un apkārtējiem skuju kokiem.

[Elven]

Sebs pēkšņi padomdās un klusi iekliedzās pēc tam pieklusinot balsi un paskatīdamies apkārt. Viņa drēbes ja tās vēl tā varēja nosaukt bija pilnībā saplosītas driskās. Sebs aizvēra acis un atcerējās ,kas bija noticis ar Leiju viņš pie sevis nikni nodomādams Nolādēts, kāpēc tam bija jānotiek? Kāpēc tieši tad un kāpēc tieši ar viņu. Bet tas tā pat būtu noticis tikai viņa man bija kļuvusi pārāk tuva, es biju pārāk stipri ar viņu saistīts! viņš šabuzināja matus un paskatījās uz Metjū un pēc tam uzsavu zobenu ,kas stāvēja uz grīdas.
Sebastians pacēla zobenu no grīdas kur tas bija nolikts un pielika pie Metjū kakla klusā balsī pateikdams Man žēl taču dēļ jums hibrīdiem pašreizējajai pasaulei nav nākotnes! Man žēl par Leiju patiešām tikai tas liktenis viņai bija gaidāms un tas arī viss! Vienīgais kas mums bija nepieciešams bija Jūsu asins paraugi lai varētu izveidot vielu ,kas padarītu vilkačus izturīgus pret sudrabu un vampīrus pret saules gaismu! Tas ir vienīgais jūsu mērķis šajā pasualē padrīt mūs neuzvaramus! to pateicis viņš pabīdīja zobenu mazliet uzpriekšu taču neizdarīja dūrienu vai uzbrukumu...

[Zōzā zač zač]

Metjū sajuta asmeni, bet nekustējās. Viņš iekšēji zināja, ka šodie nemirs.
Noklasījies bastiana teikto Metjū pasmēja.
-"Tu tiešām domā, ka tu ļausi vampīriem būt neuzvaramies, tas nav loģiski. Bet tu zini, ka ja es miršu, tad jums cerības zudīs pavisam un jūs nevarēsies vairāk izdzīvot. Protams slepus slēpties, kā todarījās jau vāriākus gadsimtus, bet diez vai tas ir mūsus visu dabā. "-
Viņš noteica un smagi ieklepojās. VIņš izklepoja asinis, ks notašķīja visu mašīna spaneli, kas viņam bija priekšā.

[Semijs]

Bens strauji atvēra acis un iztaisnojās uz sava krēsla. No viņa mutes strauji izskanēja vārds ,,Lurdesa'', bet tad viņš atcerējās, kas notika. Vampīra acu zīlītes bija šauras, viņš alka pēc asinīm un gribēja tās iegūt tagad, tūlīt pat. Ievērodams, ka Sebs tur pavērstu zobenu, Bens sagrāba viņu roku un raustīdamies teica.
-N-nol-laid, r-r-roku ja gr-ri-b-i v-vēl tādu.... Asinis, man vajag asinis!-
Vampīrs jau nebija tālu, lai izdemolētu visu, kas ir, bet ievērodams asins pudeli, viņš atlaida Bena roku un sagrābis pudeli, sāka no tās dzert.

[Elven]

Sebastians nepakustināja zobenu un pagriezies pret Benu viņam uzbļāva Aizveries niecība! pagriezies atpkaļ viņš mierīgā balsī turpināja runāt ar Metjū Tas ir loģiski! Es nēsmu viens mēs esam vairāki gan vampīri ,gan vilkači un pat cilvēki! Sebastians mazliet sasprindzināja roku un paskatījās uz Markusu ,kas vienaldzīgi bija turpinājis braukt. Ja tu dzīvosi tu meiģināsi pārņemt varu pasualē un tas nav saistībā ar mūsu plāniem! Tici man visu mūsu dabā nav nogalināt visus cilvēkus un pēc tam vampīru rase varētu mirt badā domā loģiski vampīri tā pat nekad nespētu pilnībā valdīt par pasauli vieni paši nē un viņi to labi apzinās! Viss maz daži.. Pēdējos vārdus viņš pateica diezgan lēni un pēc tam dūra ar zobenu kaut arī zināja ,ka tas hibrīdu nenogalinās tikai vēl vairāk savainos!

[Semijs]

Bens bija izdzēris savu asins devu, bet izdzirdēdams uzbraucienu no tā nolāpītā Seba, viņš palika niknāks, bet redzēdams, ka viņš dur vilkacim ar kuru Bens pirmīt bija labi smējies, vampīrs izmantodams savu nežēlīgo ātrumu, strauji un negaidīti ar dūri no visa spēka sita pa vilkača (Seba) deniņiem.

[Zōzā zač zač]

Metjū sajuta, ka plecu caurdur. Tas sāpēja.
asinissāka tecēt, bet, kad viņš paliecās uz priekšu un izvilkās no zobens asmeņa viņa brūce aizvilkās ciet.
Aizvēris acis viņš nedaudz norūca. Bija bezjēdzīgi skidrot bastianam, ka tagad viņš ir vienīgā un pēdējā cerība viņem, ja viņš mirs, tad vairs viņiem nķā nebūs, labi no viņa nolies asinis, bet tās nebūs mūžīgas un nespēs apgādāt pilnīgi visus vampīrus un vilkačus. Sebam, to vajadzēja apzināties.
Bet tiklīdz bens trieca savu dūri Sebam Metjū ar strauju kustību satvēra bena roku un apstādināja dūri pie pašas Seba galvas, bet ar otru roku metjū satvēra Seba zobenu, ali tas nevarētu Banam neko izdaŗit.
-"Es ieteiktu nomierināties jums abiem, ticiet man mums tagad labāk būtu jāuras kopā un kaut maz vienotiem, jo, kad jūs piekritāt meklēt hibrīdus un rūnas jūs sevg paši parakstījāt, tā sakot nāves spriedumu, jo ik katrs varenākais vilaktis un vampīrs par šo zin un viņi būs gatavi uz visu lai mūs apturētu un kopīgi mēs varētu izdzīvot, protams būs arī zaudējumi, kā Leija. Un lurdesa."-
Metjū pēdējos vārdus izteica ar skumjām, it īpaši Leijas.
-"Tāpēc es ceru, ka mēs sadzīvosim, jo tad mums visiem ir lielāka iespēja izdzīvot."-

[Elven]

Sebs palaida vaļā zobena rokturi jo pašu zobenu bija satvēri Metjū un no zobena roktura izvilka sīku nazīti, ko nemanāmi ielika nemanāmi aiz rokas. Pēc tam viņš pagriezās pret Benu un viņu uzrunāja Tu vari to meiģināt tikai nēsmu pārliecināts vai pēc tam te nepaliks maza, nenozīmīga pelnu čupiņa! Sebs sabruka uz grīdas un uzrunāja Metjū Nolādēts es ierados šeit lai viņu nogalinātu taču viņa iemīlējos! viņš palika sēžot uz grīdas sagrābis galvu...

[Semijs]

Bens novāca savu roku un domīgi iesēdās savā krēslā - izdzirdēdams kārtējos draudus, viņš neļāva Sebam pabeigt un, kad viņš bija jau ticis līdz pusei, vampīrs viņam asi pateica.
-Ai aizveries vienreiz!-
Benam garonis bija vienkārši pagalam. Viņš šodien nogalināja divas sievietes, viena no viņām nomira viņa rokās un vēl Lurdesa, kuru viņš bija atstājis mašīnā neiedomādamies par sekām. Vampīrs paskatījās laukā pa logu un nopūtās.

[NaeosPsy]

Grejs lēnām pamodās. Viņš ieraudzīja ka ir noguldīts, kaut kādā stulbā Hammerī. Tad viņš ieraudzīja, ka Sebastians laikam bija izvilcis savu bakstāmo kociņu un kādam mēģinājis iedurt. Tad viņš nolasīja šī puiša domas , kā jau tas šādās lietās pieņemams, un uzsauca Sebastianam: Labāk noliec nazīti,vel sadursi kādu.Tad viņš pasmaidīja un piebilda: Vecīt,mums visiem viņa pietrūks.Bet tas ir liktenis. Tāpēc nevajag izturēties kā mazam bērnam.Tad viņš paņēma asiņu pudeli un izdzēra.

[Zōzā zač zač]

Metjū nopūtās, viņš bija palicis viens, tāds vienīgais.
-"nožēlojami, tas ir nožēlojami."-
puisis nodomāja un atlaidis zobenu, tas nokrita uz grīdas.
Viņa plauksta bija sagriesta un brūces, atkal, pašas par sevi aizvilkās, itkā tur nekad, nekas nebūtu bijis.
-"Jā mums visiem viņas pietrūks un lai via kādistrīdi jūsu starpā risināsies, atceraties, ka mums viens otru jāatbalsta, pat visbriesmīgākajā situācijā. Ja nē tad mēs visi ka viens mirsim."-
metjū noteica un nopūtās. Visi bija nikni un pārdzīvoja par k-ko.

[Forsaken]

Markuss šajā visā vienaldzīgi bija noklausījies pēc tam viņš izvilka pistoli kuru bija paņēmis no savas mašīnas un apmainīja aptveres sudraba nitrāta vietā ieliktdams aptveri ar uv lodēm. Viņš nedaudz uzgāzēja un turpinājis braukt paskatījās uz aizmuguri un notēmēja uz abiem vampīriem(Benu un Greju) un mazliet aizkaitinātā balsī pateica Neapkaunojat mūsu rasi vai arī jūs vairs tai nepiederēsiet! viņš uzlādēja ieroci un pamīšus tēmēja pa vienu un otru vampīru pēc tam mazliet uzrunādām Bastianu Nekusties vienkārši sēdi un esi mierīgs nezvedies kā pirms tam un neizrunājies kā šie abi! Markuss malziet pasmaidīdams pievērsās Metjū Neuztraucies ja viņi nesāks lekties paliks dzīvi!

[Elven]

Aizveraties! Sebs niknā balsī pateica Grejam un Benam. Viņš mierīgi paskatījās uz un Metjū pusi īsu skatienu pievērsdams Markusa ierocim un turpināja nekustīgs sēdēt un skatīties arā pa māšīnas logu vērējot zvaigznes un ignorējot visus apkārtējos..

[Semijs]

Bens noskatījās uz Markusu ar nicīgām acīm un nosmīnēdams teica.
-Labāk skaties kur brauc nevis tēmē uz mums ar savu pistoli.-
Tad atkal Sebs iebļāvās, lai visi aizverās un Bens paskatījās atkal uz Markusu kurš vicināja savu pistoli pa labi, pa kreisi.
-Noliec pistoli! Šā vai tā, ja kaut ko uzsāksi tu tikai paspēsi vienu no mums abiem novākt.-

[NaeosPsy]

Un turklāt,kad tu būsi novācis vienu,otrs novāks tevi. Man liekas tas katram bērnam skaidrs.Un starp citu, ar ko es esmu izpelnījies, ka uz mani tēmē ar pistoli. Man liekas es vienkārši pamodos.Jeb bija kaut kā citādi? - Viņš piebilda Benam,izvelkot pistoli un notēmējot uz Markusu.

Šo rakstu rediģēja gints: 21.05.2007 06:08

[Forsaken]

*wow no kurienes atslegtie vispar dabuja ierocus??*

Vari meiģināt maziņais! Tikai ja tu iešausi man mašīna visticimāk avarēs pietam viens no jums mīļajiem draudziņiem mirs un mašīnās avārījā gan jau arī uzprāgs dažas manas spēļmantiņas! Viņš nepakustināja pistoli un neskatījies uz viņiem turēja to pavērstu uz aizmuguri. Pēc neilga laika viņš satvēra ieroci mazliet stiprāk un nolika pirkstu gaiļa.

[Elven]

Sebastiana nazis ,ko viņš bija izvilcis no zobena rokturu atradās viņam rokās, bet pats zobens mazliet tālāk viņš lēnām pievilka zobenu klāt un pēc tam to ātri satvērdams cirta pa Greja ieroci ar mērķi pāršķelt to uz pusēm.

[Eņģeļu gūstekne]

Bads, taa bija vieniigaa doma, kas pulseeja peleekaas lapsas galvaa. Vinja smagi elpoja. Bija noskriets garsh celjsh, un tas laupiija daudz energjijas. Vilkate staaveeja mezhmalaa un veeroja shoseju pa kuru ik pa briidim klusiiteem pabrauca garaam kaada mashiina. Mashiinas gan nebrauca paaraak biezhi, reizi pusstundaa maksimums. Bet kaut kaadu iemeslu vadiita Nienna nespeeja uzklupt kaadai no mashiinaam, jo lielaakoties tajaas bija gjimenes, un nogalinaat kaadu kam ir gjimene, mezhoniigaa vilkate neuzdroshinaajaas, par daudz peedeejaa laikaa bija zaudeets, saakot ar pashu Merlandii, beidzot ar Leosu un Naornu.
Klusi elps vilcieni un sirdspuksti, tas bija viss ko vinja pati shai bada stadijaa speeja saklausiit. Lapsa atkaapaas, kaada koka paeenaa. Kad peekshnji no nekurienes izbrauca kaarteejais auto, tajaa valdiija striidu smaka, kas uzjumdiija paardroshiibu. Palekusies Nienna paartapa baltajaa vilcenee un nedabiigaa aatrumaa metaas auto pakalj.
Pavisam driiz vinja jau atradaas tam aiz muguras, un tad slaids vilka leeciens un vilkate piezemeejaas uz hammera jumta. Siekalas teceja no Niennas zhokljiem, vinja izskatiijaas peec parasta polaarvilka, mazliet lielaaka par vidusmeera vilku teevinju. Peleekaa lapsa neskatoties uz to, ka mashiina brauca visai pienaaciigaa aatrumaa tureejaas uz taas jumta kaa staaveetu uz zemes, protams ik pa briitinjam vinja sazvaarojaas, bet tas bija visai pienjemami. Meitene ielaidusi asos nagus mashiinas paarsegaa leenaam soljoja uz priekshu, soliiti pa soliitim, liidz vinja bija nonaakusi liidz pat auto priekshai, viens solis un vinjas kjepa atradiisies uz stikla. Vilcene paarkaara galvu paari un paluukojaas uz Markusu ar cilveeciigu, biistamu degsmi, kas liecinaaja, ka vinja nav iipashi draudziigi noskanjota.
Viens kjepas veeziens un stikls ieplaisaaja neljaujot shofera pusee redzeet celju. Protams shii riiciiba bija paargalviiga, jebkuraa briidii Nienna vareeja aizlidot pret kaadu koku, tikt notriekta pret celju vai vienkaarshi noshauta, bet pagaidaam tas vilkati neuztrauca, itin nemaz.