Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Romija]

Pēc bārdas noņemšanas Tesa nez kāpēc pie sevis ieķiķinājās, bet sekoja jau ar nopietnāku seju. Šī pasaule šķita tik dīvaina, ka viņu vairs nepārsteidza sīkas dīvainības.

Bibliotēkā pēc saimnieka teiktā Tesa jau bija paspējusi noņemt akmeni. Tagad viņa sēdēja un skatījās, kā Ēriks pamazām saīgst avien vairāk.

"Man šķiet, ka jūs zināt vairāk kā mēs," meitene skanīgā balsī ierunājās. "Tāpēc mēs labprāt klausītos. Ja jau sakat, ka te bijuši arī citi, tad viņi droši vien ir daudz ko stāstījuši. Ja vien viņi bija no mūsu planētas," viņa piebilda, iedomādamās, ka tie tik pat labi varēja būt kādi ķēmi no "Pasauļu kariem" vai "Svešajiem".

[Ného]

Neesiet nu dusmīgs uz mani, ne jau es jūs šeit atvedu - manīdams Ērika noskaņojumu, Isidors izmeta- Ko varu teikt par iepriekšējiem viesiem, tad viņi nākuši no dažādām pasaulēm, iespējams ka arī no jūs, bet neesmu par to drošs, visi tad mani pārliecinoši nepatika. Un manambrālim arī.
Tad nu parunāsim par pasauļu rašanos. Pie mums uzskata, ka visu radīja kāds milzīgs, noslēpumains spēks, ko saucam par Satoru. Bet pēc tam pasaules un dzīvību tālāk attīstīja viņa bērni - Torejs, Ardiāns un Neāra. Visi šie spēki radīja arī daudz noslēpumainu un neizprotamu, spēcīgu artefaktu, ar kuru palīdzību būtu iespējams pārvaldīt pasaules. Faktiski tas bija maģijas pirmsākums - apslēptais iekšejais spēks. Tā kā šie spēki nebūt negrasijās visu visu laiku pieskatīt, jo, lai arī visvareni, tomēr viņi nebija tik vareni, lai redzētu visu itin visur. Tādēļ viņi iecēla dievus( tas bija pirms daudziem gadu tūkstošiem, kādiem simt vai vairāk), kas kā augstāki spēki vadītu dzīvi un dzīvo. Jāsaka Sators un viņa bērni parūpējās, lai dievi neiegūtu pārlieku lielu varu u būtu vienīgie augstākie spēki. Un tas bija gudri, jo dievi unpusdievi tika agrāk iecelti no cilvēku vidus - tie bija viedi, gudri, drošsirdīgi un labi cilvēki - valdnieki un parastas personības cilvēku vidū. - Isidors uz brīdi apklusa, lai atpūtinātu ātrajā stāstījumā nogurušo mēli - Vai spējat izsekot līdzi ko stāstu?

[Roviela]

- Jā, - Ēriks lakoniski atbildēja. Viņš pagaidām nesaprata, priekš kam tas tiek stāstīts, bet pieņēma, ka Isidors zina, ko runā.
- Var turpināt, lūdzu!

[Romija]

Tesa klausījās, bet pārtraukt negrasījās. Stāstījums vēl nebūt nebija beidzies un izskaidrojis visu.

[Lia'angia]

Baiba sēdēja, ar pusausi klausījās un māja ar galvu. Otra puse domu bija pie zirgiem.

[Ného]

Mūsu pasaulēs par dieviem tika iecelti 9 dažādi valdnieki un 3 personības, kaut kas līdzīgs slavenībām. Pie mums viņi ir kā dievi, bet jūsu pasaulē viņiem tik viegli neklājās, cilvēki strauji mainījās un viņus pamazām pieveica cita ticība, kas galu galā šodien daudzus ir atbrīvojusi no ticības sloga, vismaz tā smagākās daļa.
Nu vārdu sakot, dievus sauc - Neita, Dorejs, Irejs, Algeāts, Finola, Arejs, Beāra, Tiāra, Nartors, Tilliāns, Helēna un Vigejja. Savukārt viņi izvēlējās pusdievus - savus palīgus - no sev līdzīgo vidus - Argoru, odeju, Fearnu, Duīnu.
Kā jau jūs zināt, ar laiku domas, uzskati, vēlmes mainās, viss mainās. Īpaši jau cilvēki. Bet tā kā viņi bija cēlušies no cilvēkiem, viņos saglabājās kas cilvēcīgs. Šad tad uzvirmoja intrigas un dievi sāka zaudēt savu "dievišķumu" kļūdami raksturā līdzīgi mirstīgajiem. Parādījās "ļaunuma" iezīmes, gluži ne tīra ļaunuma, bet cilvēciska, kas sāka augt un var pārvērsties patiesā tumsas spēkā.
Kā jau minēju iepriekš, tad bija izdarīts tā, ka dieviem nav vienīgajiem teikšana pārpasaulīgajās lietās. Liels spēks piemīt arī 4 viedajiem - Erasdoram, Demiurgam, Ilīrai un Danatejam. Katrs no viņiemir kāda spēka aizbildņi. Erasdors - uguns, noslēpumainības, tumsas; Demiurgs - gaisa un gudrības; Ilīra - ūdens un dzīvības; Danatejs - zemes, spēka un gaismas. Diemžēl divi no viņiem- Erasdors un Demiurgs - ir miruši un spēku līdzsvars ir izjucis. Vienīgais veids kā savaldīt dievus, ir Satora un viņa bērnu atsaukšana. Bet tam jānotiek laicīgi, pirms nav radies patiesais ļaunums. Bet dievi nevēlas, lai viņu valdīšanu traucē kāds, tādēļ viņi kā vien var cenšās izjaukt mēģinājumus radītāja atsaukšanai.
Un te nu jūsu kārta pienāk, jo, lai izsauktu Satoru, vajag savākt vienuviet vairākus spēcīgus maģiskus priekšmetus, kas mums zināmi tikai daļēji. Savukārt tos zina dievi, kas viņus cenšas savākt. Bet to nevar izdarīt viņi, jo tie tā vienkārši nepakļausies dieviem. Tādēļ vajag parastus mirstīgos, bet šīs pasaules mirstīgie, pat tie, kas ir dievu kalpībā, nevēlas to darīt. Tādēļ uz skatuves parādāties jūs un jums līdzīgie. Jāsaka, gan, ka jūs esat īpaši, jo visi iepriekšējie, kas nākuši pie mums, ir bijuši izculi nepiemēroti uzdevumam, ko devuši dievi - tādēļ arī tikuši iznīcināti.

[Roviela]

- Interesanti, bet pagaidām nesapratu. Ne to, daļu, par dieviem, kuru vārdus, atvainojiet, tik ātri pat iegaumēt nevaru, bet to, kam un ko tagad no mums vajag, un ko mums tā, pa īstam vajadzētu izdarīt, - Ēriks domīgi noteica.
- Mūs sūta meklēt priekšmetus tie, kas nevēlas, lai tos pareizi izmantotu, tā? Bet kuram tad tos vajadzētu atdot? Vismaz es nekādus rituālus kaut kā izsaukšanai neprotu, un veikt nevaru, tātad - atdot kādam, kurš to prot. Un?
Ķirurgs vaicājoši pacēla vienu uzaci.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 04.04.2007 10:03

[Ného]

Tālāk jūs varēsiet darīt to, ko esat iesākuši, tikai ar norunu, ka jūs šos priekšmetus nododiet mums, jeb tikai man. Tomēr pastāv otra iespēja, kuru dievi nez kādēļ nav ņēmuši vērā - mēs jums varam palīdzēt nokļūt mājās bez jebkādas maģisku priekšmetu vākšanas. Jo mēs paši tos varam atrast un paņemt, mums tikai jāzina ko meklēt un to ir visgrūtāk izdarīt - uzzināt. Bet mēs esam izsecinājuši, ka kopā sanāk kādi 7 priekšmeti - 3 mēs zinām, par trīs šaubamies, bet par vienu nezinām neko. Diemžēl tas var izrādīties tas svarīgākais un jau dievu rokās esoš.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 04.04.2007 10:16

[Roviela]

- Kas, lūdzu, esat jūs? - Ēriks painteresējās. - Un kāpēc jums būtu jātic vairāk nekā citiem, ja jau, kā izrādās, mūs te visu laiku māna? Kāds tam visam sakars ar patikšanu vai nepatikšanu? Nu, nepatīkam kādam, nu un? Gadās! Argors apgalvoja, ka mēs viņam patīkot. Un nosauca piecas atrodamās lietas.
- Bet tad es vēl vairāk neko nesaprotu! Kāpēc mūs vispār sūtīja pie jums? Par šo visu, ko stāstāt, nezināja, ja? Un ko tad īsti nozīmē tie akmeņi? Iespēju mūs kontrolēt? Noklausīties? Kāpēc tie jānoņem? Ar to palīdzību patiešām var ātri apgūt dažādas lietas, kas man šķiet ļoti pievilcīgi, jo man patīk mācīties.

[Romija]

Stāsts, kas sākās kā pasaka, beidzās visai nepatīkami. Nogalināt!

"Tieši kā nogalināt?" Tesa bikli apvaicājās. Viņai nepatika kaut ko darīt, ja galā gaidīja kaut kas slikts. Kā tāds melns zīmogs.

[Ného]

Mēs esam Viedo sekotāji jeb Ordenīti. Mēs sekojam un palīdzam viedajiem viņu uzdevumu un mērķu izpildē. Šoreiz tas ir svarīgākais uzdevums, kāds jelkad ir bijis - izsaukt Satoru un apturēt dievus no viņu virzības pa tumsas ceļu. Tas kā redziet ir grūti, jo dievu spēks ir lielāks nekā viedo. Tomēr tas netraucē sparīgi cīnīties pretī.
Ordenītus dala divās grupās - Tardos un Vallidos. Pirmie ir tie, kas aktīvi cīnās pret dieviem, bet otrie nav tie, kas vēlētos cīnīties, bet padomu veidā atbalsta mūs. Protams arī katram viedajam ir savi sekotāji, bet tas nav tik svarīgs iedalījums.
Kā savus sabiedrotos mēs varam uzskatīt Satoriešus, kas neatbalsta ne viedos, ne dievus, jo īpaši dievus - viņiem netīk šīs varas lietas. Tomēr viņi ir uzticami palīgi un spēcīgs plecs, uz kā balstīties, jo dievi viņus sāk biedēt. Tādēļ viņi atbalsta Satora atsaukšanu.
Pretī mums ir dievi ar viņu atbalstītājiem - tiesa liela daļa ir vienkārši ticīgie, kas akli notic priesteriem.

Jāsaka vien tas, ka Argoram jūs patīkat tikai kā ierocis, savukārt man jūs esat neitrālas personības - es jūs nezinu tik labi, lai zinātu - jūs man patīka vai ne. Tomēr mani dara bažīgu tas, ka jūs esat tuvāk Argoram. Cik noprotu, tad jūs domājat mana brāļa izturēšanos - redziet viņš ir krietni vien emocionālāks un naidīgāk noskaņots pret Argoru un citiem viņam līdzīgajiem, kuru dēļ viņš ir tād kāds nu ir - ar sašķobītu prātiņu.

Tagad jums jāizvēlas kam palīdzēsiet, vai arī jāpieņem otrs, mūsu piedāvātais variants, vispirms pastāstot visu, kas jums zināms, ko jums teica Argors. Rēķinieties ar to, ka jūs nebūsiet vajadzīgi tiem, kuriem, nepalīdzēsiet - tātad es redzu vienu izvēli. Neļaunojieties uz mums, bet mēs nedrīkstam zaudēt neko.

Runājot par tā sauktajiem argora akmeņiem - jā tie palīdz mācīties ātrāk, bet tos nav ieteicams ilgi turēt pie sevis šajā pasaulē, jo tie izstaro enerģiju, kas var pakļaut prātu.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 04.04.2007 20:24

[Lia'angia]

- Un kādēļ gan mums būtu jātic jums? - Baiba beidzot pavēra muti.
- Vai nu jūs speciāli stāstat tā, ka grūti saprast,vai arī slēpjat kaut ko, kas to visu spētu sasaistīt kopīgā ainā. Te nekas nelīmējas kopā. Vai visi tie dievi ir sarunājuši un darbojas kopā, vienotā frontē? Vai viens pret otru? Kas atsauca iepriekšējos meklētājus un kas viņus nogalināja? Kāpēc iepriekšējie meklētāji bija nepiemēroti? Viņus taču izvēlējās pēc kaut kādiem kritērijiem vai ne? Un kāpēc dievi, taču varenas būtnes, lai ātri vien neuzzinātu to, ko mēs meklēsim ilgi un dikti, un vēl ar nāves draudiem? Es nudien nesaprotu, ar ko parasts cilvēks, lai arī no citas pasaules, būtu pārāks par dievu.

[Roviela]

- Hmmm... - ķirurgs novilka. - Dariet, ko zināt, es tāpat neko nesapratu, izņemot to, ka mums kādam jāpalīdz atsaukt Sators, lai ko tas arī nenozīmētu. Saprotiet, mums šī, jūsu pasaules politika ir diezgan vienaldzīga. Mūs tāpat te iemeta, neprasot, vai to gribam, un tieši tāpat mums var iestāstīt viskautko, jo mēs vienkārši neko nezinām. Jūs saucat tik daudz vārdus, kuri mums neko nenozīmē. Pilnīgi neko! Kā jau te no sākuma iegājies, atliek tikai ticēt uz vārda, par pārliecināšanu vai ko tādu nav ne runas! Lai pārliecinātu, jums ar mums jārunā mūsu valodā, bet jūs visi runājat tikai savējā.
Viņš paskatījās uz biederenēm:
- Ticēsim atkal? Es esmu ar mieru noticēt. Man ir visai vienalga, kam mēs gādājam prasītās mantas, lai gan Argors vispār pieteica tās tikai atrast, nevis kādam atdot. Tiesa, ja akmeņi ar laiku pakļauj prātu, tad beigās var sekot tieša pavēle.
- Nē, es domāju jūsu abu izturēšanos. Es nesapratu, kas tā bija par maskarādi ar pārģērbšanos un parādiem. Kāda bija jēga? Ir tāda lieta, ka man vienmēr gribas atrast notiekošajā kādu jēgu.

- Bet es jau pastāstīju, ko Argors teica! - Ēriks bija izbrīnījies, - viņš teica, ka, ja mēs gribam tkt mājās, mums jāatrod Patiesības ūdens, Mūžības koks, Mēness akmens, Zilā uguns un Erasdora acs, par kuriem ziņas jāmeklē Demiurga grāmatā, kas esot pie jums. Un, ka par zirgiem nevajagot maksāt vairāk kā 15 monētas. To viņš teica.

[Romija]

Tesa nopūtās. Atbildi uz savu jautājumu viņa nebija saņēmusi. Bet visu stāstīto būtu labāk gribējusi redzēt kāda ciltskoka vai organizācijas shēmas veidā, savādāk saprast varēja tikai daļēji.

"Un kas tad īsti mums būtu jādara, ja mēs ticētu jums, nevis Argoram?" meitene vaicāja skolmeistaram.

[Ného]

Kādēļ gan jātic mums? tā nu ir jūsu brīva izvēle. Iemesls tam varētu būt tas, ka mēs jūs uz šo pasauli neatvedām un otrkārt mēs jums, atšķirībā no dieviem, piedāvājam atgriezties jūsu pasaulē, neliēkot neko darīt mūsu, it kā jūsu, labā.

Es saprotu jums tas viss ir svešs un liekas pilnīgi ačgārni un jokaini. Jūs esat loģiski domājoši, bet vaiabstrakti jūs arī kādreiz domājat? Sators ir radījis daudz dažādas lietas un iespējas, kas neļautu kādam pārņemt kontroli par visu.

Diemžēl jums saprotamāk es nemāku paskaidrot, jo mēs taču esam dažādu pasauļu pārstāvji. Un katrai no tām ir citādāka domāšana, tradīcijas, atmiņas un daudz kas cits vēl.

Ja jūs ticētu man, tad jums būtu jādara tas pats, ko saka Argors, bet galu galā jāatdod viss atrastais mums, nevis Argoram. Tomēr es šajā situācijā uzskatu, ka jums būtu vienkāršāk pieņemt mūsu piedāvājumu, ka mēs jūs aizvedam atpakaļ uz jūsu mājām. Jūs esat mums snieguši vajadzīgo informāciju, tā kā sakiet savu jā vārdu un mājuupceļš varēs sākties.

[Lia'angia]

- Pagaidiet! - Baiba pēkšņi saslējās. Viņa nupat tikai bija iedomājusies kādu briesmīgu lietu.
- Mājās, tas ir lieliski. Bet kā rit laiks tur attiecībā pret šejieni? Vai mēs nenonāksim kaut kādā 300 gadus tālā nākotnē? Ziniet, kā pasakās, kur cilvēks uz mirklīti paciemojās feju valstībā? Un pat, ja laiks te rit ikurāt tāpat, ko mēs teiksim mājās? Kur bijām visu šo laiku - nu, cik mums te, nedēļas divas ir pagājušas? Teiksim, ka bijām drusku aizgājuši paciemoties uz citu pasauli?

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 09.04.2007 19:14

[Roviela]

- Aha, - Ēriks gan īsti neticēja tādai iespējamībai, bet dzirdēt uz to atbildi viņš gribēja noteikti.
- Baiba, tu vēl piemirsi zirgus! Es noteikti vēlos iemācīties jāt, un savu Lūsi te neatstāšu.

[Ného]

Par šādām laika cilpām varat neuztraukties, jo citādāk nevarētu pastēvēt laba starpasauļu satiksme, nebūtu neviens, kas vēlas doties prom no savas pasaules. kaut gan jāsaka tas, ka tas nav neiespējami, ka tā var notikt. Nekas nav nekļūdīgs, pat augstākie spēki. Ko varu vien piebilst, tad jūs paši varat būt mainījušies - fiziski - portāli spēj nodrošināt laika cilpu neesamību un vēl citu tamlīdzīgu lietu. Cik zinu, tad jūs varat nokļūt atpakaļ pat pirms jūs tikāt atsūtīti uz šejieni. Tomēr jūs būsi kļuvuši vecāki par to laiku, kādu esat pavadījuši šeit. Varbūt pat būs kādas pamanāmākas fiziskas izmaiņas.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 09.04.2007 21:47

[Lia'angia]

Baiba uzsmaidīja Ērikam:
- Jā, kādu jāšanas stundu es jums labprāt novadītu.
Sakiet, skolotāj, ja jūs noteikti varat nodrošināt mūsu nokļūšanu mājās - varbūt mēs tad te varam nedaudz uzkavēties? Ja es zinu, ka tieku atpakaļ, es labprāt nedaudz iepazītu šo skaisto pasauli. Mēs, protams, varam jums kaut kā palīdzēt par atlīdzību, informāciju ievākt vai kā. Citādi būtu tā skumji - uzzināt, ka ir citas pasaules, pat paviesoties vienā no tām un ieraudzīt tikai vienu pili un vienu ciemu...

[Romija]

Solījums atgriezt viņus vecajā pasaulē Tesu mazliet samulsināja. Jā, no vienas puses gribējās, no otras - kas viņa tur bija? Prasta bāra viesmīle. Kaut gan, paga! Viņa taču aizgāja no darba! Nu, jā, tagad viņa bija prasta bezdarbniece Ņujorkas piepilsētā. Ne viņu vairs apbrīnoja Ēriks, ne bija tādas draudzenes kā Baiba. Tomēr nē, iespējas bija - braukt citur un sākt no gala. Sākt kaut ko skaistu, jo šī ceļojuma laikā Tesa pavisam noteikti sevi bija iepazinusi labāk, sapratusi, ka viņai patīk palīdzēt citiem, ne tikai noslēgties sevī. Viņa bija atvērusies pasaulei - vienalga, šai vai citai! Aizbraukt uz Zviedriju un izstāties māsu skolā, pēkšņa ideja iešāvās prātā, likdama sirdij iepukstēties straujāk. Zviedriju... slimnīcu... Ēriks? Sirds sitās kā negudra, likdama Tesai sākt nedaudz dīdīties. Pat ja viņam tur ir jau kaudze mīļāko, varbūt pat sieva, Tesa būtu kaut ko sasniegusi, cenzdamās apgūt daudz noderīgāku profesiju par bārmeni. Ir jāriskē!

"Vai mēs nevarētu vēl iemācīties jāt, izjāt kādu riņķi pa šo pasauli un tad atgriezties pēc tik ilga laika, lai būtu it kā loģisks ceļojums mūsu pasaulē bijis? Vai tas ir iespējams?" viņa vaicāja.