![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Valara ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 ![]() |
tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.
Aleksandrs Čaks Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz Un vairs nezinu miera ne mirkli. Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet -- tās tukšas es notekās beru. Tad es veros tāpat visos logos, varbūt Tavas acis tur redzēšu spīdam, Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd, Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam. Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst Man no vientuļā mākoņa sejā?... Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst Manā asā un satrauktā dzejā? Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc, Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?... Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#161
|
|
Mācās koptelpas paroles ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 27.03.07 Kur: Dzīves virpulī ![]() |
Viens no maniem mīļākajiem dzejoļiem...
Tikai autoru nespēju vairs atcerēties... *** [/center]
[center]Atkal magones, Sarkanas magones kliedz, Atkal tu kvēlošas lūpas No magonēm sniedz. Atkal tulpes, Melnas tulpes pusnaktī tumst, Atkal tavas acis Melnajās tulpēs skumst. Atkal lilijas. Smarža caur logu kāpj, Tavu roku maigums Caur liliju smaržu sāp. Atkal ceriņi, Ceriņi nāk un bēg, Tavi mati man ceriņu naktīs Uz krūtīm deg. Atkal sveces, Baltas sveces klusumā raud, Kāpēc tu esi visur, Un nekur tevis nav. |
|
|
![]()
Raksts
#162
|
|
Bēg no sera Kedogena ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.03.05 ![]() |
***
Kā atvadu vēstule diena ar sauli, no kuras sāp acis. Un vakara ēnā mans paraksts kā maigums, līdz pēdējam izšķiests. Un zaļacu nakts nu būs pastnieks ar vienīgo vēstuli somā, un sapnī no pastkastītes tu izņemsi aploksni spožu kā sauli, no kuras sāp acis. *** Kāds pārbīdījis mēbeles un ēnas un spokains mājīgums te apmeties bez manas atļaujas. Daudz brīvas telpas starp pulksteņa tikšķiem, ik vārdam nozīmju vairāk par divām, klavieru melnā bura šūpojas gaišā vilnī un iemirdzas grīdas dēļi, pa kuriem drīz nāks mūsu bērns. /A.Aizpuriete/ |
|
|
![]()
Raksts
#163
|
|
Cep speķi Dūdijam ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 23.10.06 Kur: Balvi, Balvu rajons. ![]() |
F.Barda
Aka Pie tumsas, dzilas akas Reiz engelis staveja Un vina asara aka ka zvaigznite iekrita. ir gajusas dienas un gadi, bet aka vel zvaigznite mirdz. -Ak, klusais engel, vai zini, ta aka bij' mana sirds. |
|
|
![]()
Raksts
#164
|
|
Loveless ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 06.03.04 Kur: playing the hydrogen sonata Oriģinālākā pareģojuma autore ![]() |
Pēteris Brūvers
Mehāniskais ````s. Mehāniskā ````a pienākumi nav grūti: izlasi rīta un vakara avīzes, izspiego kaimiņus, nemanot un regulāri saīsināt mirkļu nogriežņus, līdz tie nograb uz nomoda plaknes kā sauja kaltētu zirņu uz zārka vāka; Mehāniskā ````a pienākumis nav viegli: paturēt prātā visus čempion- līgas spēlētāju vārdus, rūpēties, lai neierūs laikrāžu mehānismi, lai Laiks nekad neaizkavējas, lai kuģi laikus atgriežas ostās un uz bruģa lai vienmēr ir kāda samīta sirds; Mehāniskā eņģeļa pienākumi ir viegli: smaidot aplidot ciemiņu galdus, saliet kausiņos indi, nodziedāt šāgada lipīgāko šlāgeri, satilpināt simt caurumus vienā, pavēlēt no alus putām piedzimt Afrodītei, ieiet sieviešu tualetē un vairs neatgriezties; Mehāniskā eņģeļa pienākumi ir grūti: ik nakti pārvērsties par metronomu, ik rītu uzsmaidīt rētainajam manekenam, uzvārīt viņam kafiju, sacīt tos pašus vārdus, izvadot laukā pa durvīm, reizē būt par olu un vistu, neatcerēties pārejošas parādības; Mehāniskā ````a pienākumi ir mūžīgi: nemitīgi mainīt vietām dievišķas himnas ar sātaniskām vārsmām, neļaujot nofiksēt neko vairāk par šaubu kvintesenci, nepārtraukti baidīt ar mūžīgu pārdzimšanu, izsist ķeblīti no kājapakšas, smejot savus metāliskos smieklus |
|
|
![]() ![]()
Raksts
#165
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 12.01.06 Kur: In a world, where good things happen to me. ![]() |
Sanita Stepēna.
Man vajag papīru! Es neiešu kakāt, Rakstīšu dzeju, Vārtīšos aliču zaptē, Kopā ar Pikaso Dzēsīšu cigarešu galus Nodzisušās sejās. Un katram garāmgājējam (Vienkārši par to, ka iet) Uzdāvināšu pa plūmes kauliņam, Ko audzēt puķupodā Es atvadīšos, jo ļoti nopietni domāju - Mēs visi esam garāmgājēji Saviem puķupodiem, kuros dīguļo nepiepildītie nomoda sapņi. |
|
|
![]()
Raksts
#166
|
|
Izrāda pirmās maģijas pazīmes ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 13.08.07 ![]() |
"Sapnis" (O.Vācietis)
Sapnī maziņš rūķītis man nāk un ar mani atkal tiepties sāk: - Iztaisi man tā un tā, un tā - - vienu nakti ogles melnumā, vienu rītu ogles sārtumā. Taisītu. Bet pasaki no kā? - Esi dzejnieks taisi no nekā. Lūdzu, un tad uztaisi vēl tā, lai šai rītā feja pretī nāk, lai mums mūžs ir egles staltumā, lai mums mūžs ir ievas baltumā, lai mēs noreibtu no salduma... Es tam vēlreiz prasu bet no kā? - Esi dzejnieks taisi no nekā. Paiet nakte ogles melnumā, aizkvēl rīti ogles sārtumā, aiziet mūži egles staltumā, nobirst mūži ievas baltumā, esi noreibis no salduma... Kur ir rūķītis? Nu, kā tad tā... Jāsāk viss no gala. No nekā. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wub.gif) Baletomānija (K.Elsbergs) Laimīgi atkal Pie loga es smejos, Manā sētā ````i dejo. Viņi to labāk Par normāliem māk, Viņiem tas iznāk Patiesāk. Umpapā, umpapā, ````i dejo, Umpapā, tralalā, Stāvu un smejos. ````i dejo Dienu un nakti, Es tik stāvu Un situ takti. Kleinajām kājelēm Baleta mānija, Mazo gulbīšu Grafomānija. Pagalmā manā Ir purvelis maziņš, Pazūd jau tajā ````i daži. Pasaulē tomēr Ir ````u daudz, Citi nāk vietā, Ar mašīnām brauc. Umpapā, umpapā, ````i dejo, Umpapā, tralalā, Stāvu un smejos. Komplimenti Smaržo kā spirts, Cik labi tev iznāk, Cik solītis tvirts. Kleinajām kājelēm Baleta mānija, Mazo gulbīšu Grafomānija. Daži, ar kuriem Es aprunājos, Teica, ka tas vēl Tik mēģinājums. Īstenā deja Pēc gadiem būs, Pie sava loga Es ielūdzu jūs. Šo rakstu rediģēja branvels: 16.10.2007 20:11 |
|
|
![]()
Raksts
#167
|
|
Bēg no sera Kedogena ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 04.03.06 Kur: somewhere else ![]() |
I. Ziedonis
taureņiem tik savādiem pilns gaiss laikam neesmu te vienīgais un tas salauzītais lidojums gan jau kādam vēl te ir no mums gaiss pilns taureņiem tik savādiem jums nav jāgrib it nekas no tiem gan jau virs tām rētām kuras dzīs viņi debesīs ko ierakstīs ķersies rīklē kumos taisni kamts satrūdēs zem zaļas zemes samts mana dzīve: salauzītā šī mana ticība: ir taurenī |
|
|
![]() ![]()
Raksts
#168
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 09.01.06 Kur: zaudētava ![]() |
Ojārs Vācietis.
Greizsirdība. Ko tu skatījies Tajā nobirušajā kokā? Viņš ir lapas aizlaidis pa vējam Tā kā visi. Ko tu skatījies Tajā luksoforā? Viņš ir dzeltens, zaļš un sarkans Tā kā vienmēr. Ko tu skatījies Tajā vitrīnā? Tur ir pērkamais un pārdodamais Tā kā visur. Nav nekā vairs? Nav nevienas puses, Kurp tu drīksti kaut vai paskatīties? Nē, ir puses. Lielas četras puses. Četras debess puses. Bet tu nemīli mani. ___ Ojārs Vācietis. Ceļš. Pie visa, kā eju es eju kājām. Es gribu atnākt un nevis - ierasties. Bez ceļa piekusuma. Bez ceļa vientulības. Bez sevis satikšanas. Bez ilgošanās pēc tevis. Es gribu pienākt un nevis - uzrasties. Bez attāluma. Bez soļiem. Bez soļu balss, kas runā neizrunājamo. Jā, es noplēšu daudz zoļu, bet es nenoplēšu daudz cilvēku. ___ Māra Zālīte. ***. Dzimtais pavards pie debesīm kuras. Lai pārnāktu mājās, mēs neveram durvis, bet grāmatu vākus un brīvojam telpu sevī, kur dzimtenei būt. No gliemeža mācīties nevaram, jo mājas nav patvērums mums, bet mēs būsim patvērums mājām. ___ Māris Melgalvs. ***. Sapņi iet Daugavā. Tie nav atmiņu sapņi. Divreiz tās pašas ilgas uz jūru neplūst. Sapņi par to, ka kaut kur vēl stāvāki krasti būs, vēl zilākas debesis būs un kāds akmens nez kāpēc vēl raudās. Daugavu vari pat neredzēt. Bet tās sapņi ir jāredz. |
|
|
![]() ![]()
Raksts
#169
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 09.01.06 Kur: zaudētava ![]() |
Ojārs Vācietis.
*** Cik daudz ir vajadzīgs, lai saprastu, ka nav uz pasaules mēmo. Dažs tā ir nomirst, sevī klausīdamies tikai. Un svēti ticēdams, ka pārējie ir mēmi. Es putnu nopirku un izlaidu no būra. Putns sēdēja uz vietas it kā būrī. Bet pāri brīvi padebeši bija - pār abiem mums un - vieni un tie paši. Ojārs Vācietis. Sarkanā. Plandošas ugunis vēji nes, Plandošas lāpas mēs rokās turam, - Mūsu zeme no tālienes Šodien ir kuģis ar sarkanām burām. Pilsētas sarkani audekli tin, Un tās ir vienādas gluži kā māsas, - Šodien ir svētki, un svētkus svin Magoņu, liesmu un asiņu krāsas. Magones. Šodien ik karogā zied Latvijas magoņu sarkanās liesmas - Šodien, kad vējš līdz ar cilvēkiem dzied Cīņu un uzvaru sarkanās dziesmas. Liesmas. Cik tālu sniedz vēsturē skats, Uzvaru kalni bij grūti un stāvi. Blāzmo līdz šodienai Piektais gads, Degošo muižu sarkanie kāvi. Asinis. Viņas ik karogā kvēl, Sarkanās, dzīvās un bezgala straujās, Tās pland ik karogā vēl un vēl - Pukstošās šodien un izlietās kaujās. Ceļa vējš sarkanās buras pūš, Mīļotā zeme, gan brālis, gan māsa, Ir tavi matroži un viņu mūžs - Magoņu, liesmu un asiņu krāsā. Plandošas ugunis vēji nes, - Plandošas lāpas mēs rokās turam, - Mūsu zeme no tālienes Šodien ir kuģis ar sarkanām burām. Ojārs Vācietis. *** Kā vējš alkšņiem tu uzpūti man - un es kļuvu gaišāks. Lapu apakšpuses alkšņiem ir baltākas. Cilvēku iekšpasaule ir trausli tīrāka par viņu ārpasauli. Tāpēc jau sargās, kā nu kurš māk. Bet es vairs nemāku. Lai nāk kas nākdams - kāda varena balss, Visstipra roka, visvarena vara man ir lēmusi, nolēmusi un piespiedusi no tevis nesargāties. Ojārs Vācietis. *** Vientulībai ir zaļas lapas, Vientulībai ir balti ziedi, Vientulībai ir zila debess, Uz ceļa trīcošas mēness ēnas, Rietā degoši logu stikli, Brīnumsvecīšu bērna prieki. Tikai vientulībai nav acu. |
|
|
![]()
Raksts
#170
|
|
Izvēlas zizli pie Olivanda ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 14.05.07 ![]() |
Lija Brīdaka
vairs nezinu... vairs nezinu, kā es to spēju,- es biju aizslēgti vārti. tu klauvēji, sauci un lūdzies, un veltīgi, veltīgi viss... un tagad man vienatnē izplēn nakts uguņu dzirkstīties sārti un krūtīs spītīgais lepnums, lepnums ir izdzisis. tagad durvis līdz galam, līdz galam atvērtas, gaida, es pati tev tiecos pretī- noliecies, noskūpsti, nāc! [..] tikai - tu esi tālu, un varbūt tā arī labāk- lai manus vājuma mirkļus vien istabas sienas glabā, bet rīt, rīt es ieslēgšos sevī atkal ieslēgšos sevī kā senāk, kad sirds tavu satraukto elpu, tavu soļu tuvumu jūt, un, skatoties manī, tev prātā nenāks, nē nenāks, ka varu kādreiz es citāda arī būt. |
|
|
![]()
Raksts
#171
|
|
Mācās koptelpas paroles ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 27.11.07 Kur: Ogres raj. ![]() |
Ojārs Vācietis.
BALTĀ ROMANCE. Nāk nakts ar visīsāko miegu un pašām visgarākām ilgām, un rasainām sudraba smilgām - nāk nakts ar visīsāko miegu. Nāk laiks ar viskarstāko pļauju un briesmīgu kastaņu krusu, un zeltainu birztalu klusumu - nāk laiks ar viskarstāko pļauju. Kā sienāžu dziesma pār sniegu tu atnāc un paliec un skani caur pasauli visu un mani - kā sienāžu dziesma pār sniegu. |
|
|
![]()
Raksts
#172
|
|
Bēg no sera Kedogena ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.12.07 ![]() |
Ojārs Vācietis.
Aizturiet asaras, aizturiet smieklus, aizturiet mīļumu, aizturiet naidu, aizturiet elpu, aizturiet, aizturiet, aizturiet... Ko visu tik nemāca aizturēt! Aizturiet asaras nelaikā izlīs. Aizturiet smieklus nevietā paspruks. Aizturiet mīļumu nepelnīts dabūs. Aizturiet elpu... Tā pati aizraujas brīnuma priekšā. Neko no pasaules neaizturiet, īpaši laiku. Veltīgas pūles. Bet sabrukt var. |
|
|
![]()
Raksts
#173
|
|
Perfect Nobody ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 30.10.07 Kur: Vanity Fair ![]() |
Māra Zālīte.
Nulles cikls. Nulles cikls. Viss izrakņāts.. Vienās dangās. Dabūt nevar neko. Būvmateriāli mangoti. Nebūs te hesa, Nedz teātra, nedz gaismas pils. Ne māja kādam, ne muzejs, Ne debesu skrāpētājs zils. Te būs attīrīšanas ierīces. Manām domām un jūtām. Nulles cikls. Viss izraksņāts. Zeme uz grūtām kājām. Imants Ziedonis. Kad dzērves atkal projām dodas. Kad dzērves atkal projām dodas, Tās gaidot skatās vēl uz mums Un nesagaida. Kur viņs rodas - Starp mums šis mēmais pārmetums. Balts putns lido debess klajā Un krīt, un viss, un beigts, Un paliek mutē aizslēgtajā Tas pārmetums, kas nepateikts. Viens otru dzērām, kad mums slāpa, Bet tagad balta puķe lūdz: Tu, lūdzu, aiztaupi man sāpes! - Kāpēc, tev mani jāapzūdz? Vai lapai var ko pārmest lapa? Un ko drīkst pārmest ziedam zieds? Bet manu galvu kā pie kapa, Kāds dīvains smagums lejup liec. Un, kad tu balta nāc pār pelniem Man nav tev spēka pretī iet. Ar kādiem ziediem smagi melniem Pret tavu sirdi mana zied! *** Kā lietus knābā, kā mūs lietus knābā... Un - krusa, krusa krīt Un neizdabā... Un bailes, kādas bailes visā dabā... Es darīšu, cik varu, tavā labā... |
|
|
![]() ![]()
Raksts
#174
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 09.01.06 Kur: zaudētava ![]() |
Ojārs Vācietis.
*** Es arī pats savu dzērvi aizsūtīju uz ziemeļiem - tur ir tik īsas vasaras, ka vajag daudz dzērvju. Uz dienvidiem lidotojot, viņas pār mani katra pa dzērvenei nomet. Un šajā rubīnu lietū viena oga ir lielāka. ___ Ojārs Vācietis. *** Es izstiepu roku, lai barotu badaino tumsu, bet sapratu, ka es te ubagoju, un man delnā iegūlās bezsvara nakts. ___ Ojārs Vācietis. *** Kauna lieta, ka es tevis priekšā, kura man dod šajā dzīvē visvairāk krāsu, skaņu, un vārdu, kļūstu bezkrāsains, mēms un šļupstošs. Sāku raut riņķī kā veca plate uz vēl vecāka patafona: `man tev jāsa... jāsa... jāsa...` Un naktīs kā lietuvēns gulstas uz krūtīm tas viss, kas man tev jāsaka. Un es jūtos kā kaimiņu ābolos pabijis puika, kas palicis nepieķerts. No tā vien šķebina, ka tie āboli neēsti paliks un sapūs. Kaut kas manā dzīvē ir atgriezies nevainības visbērnišķīgākajā orbītā. ____ Ojārs Vācietis. Šķiršanās. Pagājušas divdesimt septiņas stundas. Varbūt... Bet ir pagājis pavasars - Es redzēju čurkstes, kas ņudzēja Gaujas krastā, un ķīvītes kliedza. Varbūt blakus istabā raudāja bērns. Pēc tam sāka smaržot siens Un gaiss dūca. Ar basu kāju es laikam uzkāp.is biju Uz kameņu perēkļa. Varbūt garām brauca mašīna. Pēc tam Kļavas lapa Dzinās pakaļ autobusam, Aizkusa, apstājās un atkal dzinās - It kā autobusā būtu aizbraucis Tās pavasars. Varbūt es vēl ticu, ka tu atnāksi. Pēc tam bija krusa. Tā krita patvertnes uzbēruma zaļakā zālē, Ripoja lejup pa doma zaļgano jumtu, Sitās caur divu koķetējošo Mākslīgo vārdu saharīnu, Bira skursteņos kuģiem, Un kā trokšņu stacija dūdinājās uz palodzes, Slāpējot sirdsapziņu diviem, Kas zaga mīlestību `kaut kā pēc`, Kam pietrūka ņemt to tāpat. Varbūt, ka es vairs neatšķiru galveno. Pēc tam nāca sniegs. No sākuma kusa uz rokas, Bet vēlāk vairs nekusa. Tāpat kā toreiz es laikam jūtas Rīga, Kad pa viņu brauc saldētavas. --- ♥ Šo rakstu rediģēja ogle.: 02.12.2007 22:19 |
|
|
![]()
Raksts
#175
|
|
Bēg no sera Kedogena ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.12.07 ![]() |
Rainis - Ubagu dziesma
Līku muguru Apkārt klaidot, Dāvanu lūgties, Gaužot un vaidot - Zemāka liktens Vairs pasaulē nava: Lūgties tā paša, Kas tevi kava! Kas tev atņēma Tavu tiesu, Kas tev nospieda Garu un miesu! Lūgties, lai dzīvību Brīdi vēl vilktu, Nabaga gaita Par sprīdi vēl ilgtu! Pirmdzimtas tiesības Atļaut sev laupīt, Lēcas virumu Saudzēt un taupīt: Mirēji ļaudis, Mūžīgie nelgas, Nu jums no asarām Acis ir velgas. Raudat sev, raudat, - Kas gļēvos ies žēlot? - Cīnīties, krist, Ļaut sirdij kvēlot! |
|
|
![]() ![]()
Raksts
#176
|
|
Studē augstākās pārvērtības ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 09.01.06 Kur: zaudētava ![]() |
Ojārs Vācietis.
*** Man tev jāsaka tik milzīgs mīļums, ka man kauns par viņa milzīgumu. Es nevaru pierunāt lūpas, lai viņas to pasaka. Es nevaru salīgt ar papīru, lai tas viņu paņem. Un neizsacīts tas nevar palikt. Ar katru sekundi vairāk plīst kapilāri, kamēr saplīsīs pavisam. Laikam tas viss mēmi krājies pa gadiem, apvārtījies ziedputekšņos pa priekiem un bēdām un tagad pieprasa savu reizi un tiesu. Un stāv tā reize pār mani kā šķīlies un tagad vairs nedziestošs zibens. Cik negaisies bija jānāk, cik zibeņiem bija jāšķiļas, lai beidzot tie kļūtu nedziestoši! Ojārs Vācietis. Tu vari. Tu vari parādīties uz mirkli kā zibens. Tu vari atnākt ar ausmu un aiziet ar rietu kā diena. Tu vari aizdegties degot un dziestot kā svece. Tu vari būt visam pāri - pirms manis, man esot, pēc manis kā laiks. Tu vari visu. Tev nav atnākšanas un aiziešanas - tu esi manī. Ojārs Vācietis. *** zvaigzne skatījās uz leju tikai neredzēja sevi kā es tevi neredzēju arī skatoties uz leju dienu zāļu mūžamežā krustām šķērsām liktos mūžos tavu acu divas zvaigznes arī skatījās uz leju lai no dzīves nereibst galva. [♥] Šo rakstu rediģēja ogle.: 16.12.2007 15:11 |
|
|
![]() ![]()
Raksts
#177
|
|
Dzer sviestalu Trijos slotaskātos ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 31.10.07 Kur: putekšņu vācēju rumpīšos ![]() |
Šis man lika smieties no visas sirds.. ^^
"Vārdi, kas būtu jāatcerās grūtos brīžos un pārdomām: Galo es krītu no biksēm un čurāju krēslā.. es jūtos kā Humpa Lumpa tas sāk kļūt par iebiezinātu pienu priekš kafijas /tas man-atcerei/ Ziemassvētki, Ziemassvētki Sen jau jūsus aizmirsām Būs zirnīši, būs pupiņas, Būs brīvdienas vadziņā." |
|
|
![]()
Raksts
#178
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 30.10.06 ![]() |
visiem zināms veidenbauma dzejolis.
tumsa un migla pasauli sedz, mūžīgas rūpes dzīvē tik redz. velti ir strādāt, veltīgs ir darbs, galā tak zemē grauž tevi tārps. laimības sapņi - blēņas un nieks; nava virs zemes sagaidāms prieks. ciešanas, sāpes sirds tikai jūt, nolādēts liktens cilvēkam būt! ~~~ vācietis. vecenīte ar miķelīšiem. vecenīte iet ar salnas puķēm - padusē nes miķelīši sauju tā kā pirtsslotu uz pirti. vecenītes nedēļa ir galā, lielā sestdiena ir pienākusi - rudens lietus vecenīti mazgā, rudens lapas vecenīti slauka, rudens dīķis uzmet miglas sutu, un par zilo pirtsslotu jau sacīts. vecenīte iet ar salnas puķēm. miķelīšu skropstās lāso lietus. vecenītei blakus dzlzsceļš stiepjas - satiekas un šķiras vēsas sliedes, aiziet garām ešelons ar tankiem, uzpūš vecenītei eļļas dvašu. nodreb miķelīšu zilās skropstas - tā ir mākslīga, bet arī salna, kas pašreiz gar semaforu aizdārd. vecenīte iet ar salnas puķēm, blakus parkā bērni lasa zīles, un aiz apsvilušiem rudens mežiem kaut kur atber kartupeļus sēklai, kaut kur sievas kliedz no labām sāpēm, kaut kur zilā jupiterā skatās. izskrien suns un vecenīti aprej. vecenīte apstājas un klausās - kamēr suns vēl rej uz tevi, vēl ir labi. |
|
|
![]()
Raksts
#179
|
|
Pārvērš vaboles par pogām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 30.03.04 Reģis 2008 ![]() |
Iztoks Osojniks
Ēna Pirms mana dvēsele noslīkst tukšumā un mana miesa krematorijā izkūp dūmos, man vēl daudz kas ir jāiemācās, - šādus vārdus norūca bārdā Tagada kungs. Piemēram, tas, ka man vienalga, vai tieku godāts, un ka negaidīts vēja pūtiens, kas ietriecas sejā un sajauc matus, ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs labai omai. Un ka viss cits ir tikai ēna, kavēklis dvēseles gaitām. Tagada kungs, ārsts no Osetijas Nevienu neinteresē, kas mēs esam. Vai kas esi tu. Un vēl mazāk, kas esmu es. Ģimenes ārsts kalnu ciemos, kurš nupat vienam jaukam skuķēnam izglābis dzīvību. Pēs daudziem gadiem viņai piedzims puika, kurš tagad lasa, ko es sapņoju 1999. gada novembrī. Pats pēdējais Tagada kungs, tas, kurš jums noteikti jau līdz kaklam, debesīs paskatījās un teica: Patiesi, ir mana pasaule liela kā visums virs man ciema, vienīgi žēl, ka pats ciems ir ievērojami mazāks. |
|
|
![]()
Raksts
#180
|
|
Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 14.10.07 Kur: Latvija. ![]() |
Eduards Veidenbaums
*** Ja gribi tikt pie labas vietas, Tad klanies, lokies, rokas laizi! Gan citi sauc tās kauna lietas. Par to nekas, kad nāk tik maize. Pie bagātnieku lepniem galdiem Tu pazemīgi klātu lieni Un glaimošanas vārdiem saldiem, Cik vien ir spējas, katru cieni. Bet, dieva dēļ, ar zemākajiem Nekad lai kopā neredz tevi! Min labāk kāju virsū vājiem, Jo prātīgs gādā tik par sevi. Tā drīz tu augstā vietā tiksi, Tev slavēs, teiks par lielu garu; Tu līdzbiedrus zem kājām liksi, Un katris bīsies tavu varu. *** Jebkuram cilvēkam ar principiem šis dzejolis ies pie sirds (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.05.2025 20:46 |