Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Roviela]

Staigājam, Ēriks mierīgi atteica, staigājam un skatamies. Redzi, bez paskaidrojuma - kāpēc mums te labāk nenākt, mēs nemēdzam klausīt. Turklāt te ir gluži labs krogs, paspējām novērtēt.
Nevarētu teikt, ka ķirurgs būtu pārāk pūlējies izpildīt Kaara prasību atrast nez kādu cilvēku, kas mēdzot bieži apgrozīties pilsētas laukumā. Drīzāk viņam bija padomā aiziet un to paprasīt krodziniekam - kas tas ir par tipu, kas bieži redzams laukumā. Varētu padomāt, ka Ērikam, kā vakar te uzradušamies, tas būtu gluži no galvas jāuzmin! Viņam jau tā riebās tāds uzdevumus, kur nu vēl apstaigāt visus cilvēkus ciema vidū, lai paprasītu, vai viņi nav tie, kas te dienām ilgi redzami.
Tomēr savādniekam no tilta viņš atbildēja pieklājīgi.

[Ného]

Vai nav vienalga, paskaidrojumu tev nesaprast, esis sasējies ar sliktiem cilvēkiem, tādēļ, tev labāk še nerādīties - lai arī Ēriks izturējās laipni, atbilde viņam skanēja nelaipni, ne tik nelaipni kā vakar, bet tomēr.

Tikām laukuma otrā galā isidors ieraudzīja, kapie viņa viesiem pieiet cilvēks, ko viņš labi pazina, tādēļ nu bija laiks doties pie viņiem - pārbaudījums bija gana labi izpildīts.

[Roviela]

Kāpēc tad nesaprast? Labprāt noklausīšos! Vismaz, kuri tad būtu tie sliktie cilvēki, Ēriks joprojām laipni un mierīgi turpināja.
Vai man to uzskatīt par apvainojumu manām ceļa biedrenēm?
Viņš noskatīja Tesu, Baibu un Merionu.
Te vairāk neviena nav, protams, ja neskaita jūs pašu, viņš gribēja teikt, bet tomēr atturējās. Tas jau būtu tīši uzprasīties uz lieku un nevajadzīgu kašķi.

[Romija]

Tesa nevēlējās kasīties ar šo dīvaino tipu, tāpēc pagāja nedaudz nostāk un galvenokārt nodarbojās ar apkārtnes aplūkošanu, cilvēku pētīšanu. Toties dzirdēja viņa visu.

[Lia'angia]

- Jā, viena izjāde - tas būtu īsti vietā. - Baiba piekrita, ejot projām no nelaipnā skolotāja.
- Tikai ne jau nu galvenajā laukumā. Aiziesim uz kādu nomaļāku, mīkstu pļavu, kur viegli krist. Es jums krist arī pamācīšu. Tas ir ļoti jāprot - labi nokrist. Es reiz nevarēju, un tādēļ nācās pamest sportu. - Baibas seja satumsa.
Kopā ar biedriem atgriezusies laukumā, viņa gan paskatījās apkārt, bet nespēja īsti iedomāties, kā būtu jāizskatās cilvēkam, kurš te bieži uzturas. Kad uzradās klaigājošais vakardienas dīvainis, viņai prātā iešāvās kāda doma, kas, viņam izsakot aizvainojumus, pārauga klusā pārliecībā:
- Un kas tad būtu tie sliktie cilvēki, kar kuriem mēs sienamies? - Baiba mīlīgi pavaicāja. Smaids gan nebija pārāk laipns.

- Un kādi būtu labie cilvēki, ar kuriem te drīkst sasieties? Tādi, kuri nevienam neko nav parādā?

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 20.03.2007 03:29

[Ného]

Jums to nesaprast un nemaz nevajag saprast, jūs esat sveši , jūs nezinat šo pasauli, neprasiet kā, bet es to zinu, es jūtu. Jūs šeit esat nākuši caur sliktām rokām, tādēļ jums ir jādodas prom, pat ja esat labi, jūs esat tikai ierocis svešās rokās, kas darot kaut ko sev darīs ar ko citam - vīrietis atbildēja nemainīgā balss tonī, kā iepriekš.

Var jau būt kā tālāk būt sācies lielāks strīds, varbūt tas nenotiktu, bet to mēs neuzzināsim.

Pie bariņa pienāca kāds svešinieks un vērsās uzreiz pie trakā vīrieša - Brāl, tu vari neuztraukties, viņi nenodarīs neko sliktu, esmu par to pārliecināts. Tu vari doties tālāk.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 21.03.2007 17:01

[Lia'angia]

- Es nu gan neesmu pārliecināta, ka esmu "laba" vai "slikta", un kur nu vēl, ka mēs te kaut kādām rokām esam atnākuši, - Baiba klusiņām pikti noteica Tesai.
- Mēs esam cilvēki ar savām vājībām un stiprajām pusēm, nevis statiskas teātra lelles, kā antīkajās lugās - labie un sliktie. Un es negrasos būt ierocis kāda rokās. Es tikai gribu tikt atpakaļ.

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 22.03.2007 09:01

[Ného]

Jaunā svešinieka lūgts agresīvais vīrietis, vien atmeta - Tici, man, tu pat nezinātu, ka tiec izmantota, ka tiek izmantotas tavas kvēlākās vēlmes. - un devās prom, tā it kā nekas nebūtu noticis.
svešais vīrietis noteica - Lūdzu neņemiet vērā manu brāli, uz jums viņa īgnums neattiecas - nāciet man līdzi, es jūs apgaismošu - vīrs pārējiem redzot noņēma liko bārdu un atklāja seju, lai tiktu saprasts, kas tad viņš ir.

[Roviela]

Labdien, vēlreiz! Ēriks noteica, nedaudz izbrīnījies.
Vienā ziņā viņam taisnība - mums nepaprasīja, vai vēlamies nokļūt te. Rotaļlietas dažiem esam, nekas vairāk. Bet kā tas viss saistīts ar parādiem un to atdošanu?

[Ného]

Es jums visu pacentīšos izskaidrot, kad būsim nokļuvuši pie manis.

Pēc nepilnas pusstundas Isidors ceļiniekus veda uz pussagruvušo skolu. Cauri neaizslēgtajām durvīm viņi nonāca gaitenī, caur kuru viņi devās dziļāk ēkā. Tā izgājuši vairāk telpām cauri, viņi nonāca istabā, kas atgādināja noliktavu, kurā cauri jumtam iespraucās daži gaismas stari. Plauktos tika atrastas dažas lāpas, bet zem nekārīgi izsvaidītajām kastēm - lūkas vāks.
Pagrabstāvā, izgājuši cauri tumšam gaitenim, kuru mazliet apgaismoja lāpa Isidora rokās, viņi nokļuva palielā telpā, kas izskatījās pēc bibliotēkas. Gar 3 sienām bija plaukti, telpas vidū galds ar vairākiem krēsliem.
Isidors aizdedza lielās sveces uz galda un ielika lāpu speciālā turētājā. Telpa tagad bija izgaismota gana labi, lai varētu lasīt.
Lūdzu sēdieties. - vīrietis noteica un pats apsēdās galda galā.

[Roviela]

Ķirurgs nelika sevi lūgties, un apsēdās vienā no krēsliem.
Viņš bija platām acīm gājis cauri pussagruvušajai skolai, un tad vēl pagrabs. Un bibliotēka! Kas to būtu domājis, ka te ir vesela bibliotēka. Nu jau viņu pārņēma pamatīga ziņkāre.

[Ného]

Kad visi bija piesēduši, Isidors dziļi nopūtās - Redziet, jūs esat man nezināmi, pareizāk jau nepazīstami, sveši, tādēļ arī bīstami. Bet, cik noprotu, ne jau tādēļ, ka esat nākuši no svešas pasaules. Es pat īsti nezinu ar ko sākt. - vīrietis piegāja pie grāmatplaukta un paņēma vairākas grāmatas.

[Roviela]

No sākuma, Ēriks ieteica. Sāciet no sākuma, jo mēs pagaidām neko daudz nesaprotam. Mums sastāstīja veselu rindu dabūjamu mantu, par kurām mēs nezinām, kas tās vispār ir. Tās vajagot, lai mēs tiktu atkal mājās, savā pasaulē.
Kāpēc jūs tā baidaties no nepazīstamiem? Kas par lietu? Kā tas var būt bīstami?

[Ného]

Vispirms lūdzu pastāstiet no kurienes jūs nākat un tieši kādēļ jūs esat šeit, ko jums par to teica. Un arī kas jums ir dots uzdevuma izpildei.

[Lia'angia]

Pēc izgājiena ar bārdu Baiba vispār vairs nezināja, ko domāt. Ja no tā nebūtu atkarīga viņu atgriešanās mājās, viņa būtu patiekusi diezgan daudz, ko viņa domā par šādu ļaužu muļķošanu.
Tagad viņa vienkārši gāja līdzi, pie sevis skaitot "es nedusmojos, es nedusmojos, es nedusmojos, ka mani čakarē, sasodīts!!! Es nedusmojos..."
o.o.c. - klusiņām skaita, var redzēt tikai, ka lūpas kustas. Un seja ar nav diez ko laipna).
Nonākusi bibliotēkā, viņa aizmirsa, ka jādusmojas. Pārāk neparasti un intriģējoši. Bet runāt viņa ļāva Ērikam - šitādu savaldību!

[Roviela]

Ēriks brīdi apdomāja, kā pateikt, no kurienes viņi ir.
- Pateikt, no kurienes esam, ir pagrūti, patiešām. Mums tā bija vienīgā pasaule, pasaule, kurā nav burvju, nav brīnumainu lietu, ne dzīvnieku, ne kā tāda, un, jā, patiešām, tie ir palikuši tikai stāstos un pasakās, reāli nav sastopami. Tāda pasaule! Bet mums tur bija pietiekami labi, vismaz man. Un pēc tam es redzēju sapnī vietu - senu akmeņu, megalītu vietu, kuru mēs saucam par Stounhendžu. Sapnī bija norāde, ka man tieši zināmā laikā ir jābūt tur, un reizē radās vēlēšanās patiešām būt tur, neskatoties uz to, ka atrauties no ikdienas nemaz nebija tik vienkārši.
Viņš pavēras ceļabiedrenēs.
- Sapratu, ka citiem bija tāpat. Mēs satikāmies tur, tajā vietā, un pēkšņi visa apkārtne pārmainījās, un pie mums ieradies vīrs paskaidroja, ka mēs esam izvēlēti nokļūt kaut kur citur, no kurienes lai tiktu atpakaļ, būs daudz kas jādara. Viedajiem esot kļuvis garlaicīgi, viņi gribot izklaidēties. Un ka katram no mums esot dota iespēja redzēt vīzijas. Lieki teikt, ka mūsu piekrišanu šādam pasākumam neviens nepaprasīja. Pēc tam mēs dienām ilgi bridām pa vienmuļu tuksnesi, tad pāri upei, un tad nokļuvām alās, kas noveda mūs tieši Argora saimniecībā. Viņš mums iedeva apģērbu un vēl citas lietas, un pateica, ka mums esot jāatrod Patiesības ūdens, Mūžības koks, Mēness akmens, Zilā uguns un Erasdora acs, un ziņas par to esot atrodamas grāmatā, kas atrodoties pie jums. Tas īsumā būtu viss.

[Ného]

Nu jā, vecais labais Argors, vai viņš jums gadījumā nedeva vēl tos, it kā viņa atklātos akmeņus?

Šo rakstu rediģēja Noveau: 24.03.2007 17:58

[Roviela]

- Iedeva gan, - Ēriks noteica. Kas tur ko slēpt?
- Bet neteica, ka pats tos atklājis. Nezinu, vai akmeņi vainīgi, bet mēs jau paspējām šo un to gauži neierasti ātri iemācīties. Kas tad ir ar tiem akmeņiem un Argoru? Pusdienas pie viņa bija gauži garšīgas, un guļasvietas labas, sūdzēties nekādi nevaram.

[Ného]

Labi, es jums tagad ieteiktu šos akmeņus novilkt, kādēl, es jums pastāstīšu vēlāk, bet tagad es zinu no kā sākšu stāstījumu. Nebūs viegli, bet ceru, ka jums viss taps skaidrs. Pat nezinu kādēl, bet jūs esat ieguvuši manu uzticību, ne tā, kā iepriekšējie. - Isidors paņēma vienu no grāmatām rokās un sāka šķirstīt tās nobrūnējušās lapas - Redziet, jūs jau esat sapratuši, ka pastāv daudzas paralēlas pasaules, jeb citādāk sakot līdzīgas planētas, kas izkaisītas visā plašajā visumā. Tomēr starp tām pastāv vārti, tādi kā portāli, kas ļauj no vienas otrā nokļūt īsā laikā. Esat taču dzirdējuši par tādu teoriju. Kas jums vispār zināms, par pasauļu rašanos?

[Roviela]

Ēriks sapīka.
- Kopš esam te, mūs visu laiku bez paskaidrojumiem komandē. Dariet to un dariet šito! Nē, lūdzu, vai beidzot kāds nevarētu paskaidrot vispirms? Neņemšu nost akmeni, pirms nesapratīšu, kāpēc tā jādara.
- Uz otro jautājumu, par paralēlajām pasaulēm, varu atbildēt, ka jā, ir dzirdēts par tādu hipotēzi, kas ir tikpat tiesīga eksistēt, kā visas citas, bet tā nekādi nav mana specialitāte, par kuru es jel kad būtu interesējies vairāk kā par visu citu, ko māca skolā. Īstenībā, man ir diezgan vienalga, vai tādas eksistē, un tieši kā eksistē, ja eksistē, un kā pasaule radusies, arī ir diezgan vienalga. Tā ir, ar to man pietiek.