Espy Entropy Opcijas

[Andromeda]

Uz planētas Azduran.
Lietus uz Azduran nav nekas neparasts. Arī tagad tas līst, sīkām vieglām lietus lāsītēm. Jau pēc maza brīža tas pārstās, bet vēl nākamajā atkal sāks līt.
Arahorni – saprātīgās būtnes, kas dzīvo uz Azdurānas ir pētnieki, lieliski arhitekti un inženieri. Viņi uzskata savu rasi par augstākajām radībām. Viņiem raksturīgs mērķtiecīgums, iedomīgums, augstprātība, vienaldzība. Arahorniem nav nekādu emociju. Viņi neizjūt žēlumu, viņiem nerūp citu sāpes. Azdurānas zinātnieki sagūsta dažādas būtnes pētniecības nolūkos.
Laboratorijas
Arahornu laboratorijas ar neko īpašu neatšķiras cita no citām.
Gari gaiteņi ar kristāliska materiāla durvīm, kas sarindojušās cita aiz citas,
simetriski abās pusēs. Nav nekādu norāžu un zīmju, kas pateiktu, kas kur atrodas. Starmeši rada pienaini baltu gaismu. Gaitenis beidzas gaiteņa galā.
Lielāko daļu aizņem telpas, kurās glabājās no tā paša kristāliskā materiāla veidotas cilindriskas kapsulas. Šajās kapsulās atrodas nolaupītās būtnes.
Apkārt valda absolūts miers, nekur nav redzami paši arahorni. Rodas tāda sajūta, ja nokristu kniepadatas galviņa to dzirdētu visi.
1324k sektors ielūkojoties pa kristāliskajām durvīm.
Sektorā atrodas astoņas kristāliskās kapsulas.
Katrā no tām ir kāda būtne, kas tikai tagad atgūstās no nemaņas.
Vēl tikai nesen viņi bija kur nu kurais, katrs savā Visuma daļā,
bet nu viņi attopas šeit.

-------------------------------

Tātad jūs būsiet šīs nolaupītās būtnes.
Dvīņi ir vienā kapsulā, pārējie ir katrs savā.
Ja ir kādi jautājumi, jautājiet man ATD

[Miss Doherty]

Kuģis.. Ja Dans saka, ka viņa zin, tad tā kā būtu jāzin.. Ātri pārtinusi visus nevajadzīgos failus, viņa ieslēdza papildus atmiņu, kas bija lietojama tikai speciālos gadījumos. Un kas nu kuram bija speciāli paredzēts gadījums - arahorni noteikti bēgšanas mēģinājumu par tādu neuzskatīs. Neuzskatīs, ka tam ir paredzēts lietot īpašās programmas. Bet ja Dans saka, ka viņa zin..

Dažas sekundes viņa 'pārdomāja' Dana sacīto par tikšanu līdz kuģim. Tas bija pavisam citā tornī (uz zīmējumu balstoties). Kā uz turieni tikt? Naktī? Te tāds jēdziens pastāvēja tikai nosacīti. Darbs notika cauru diennakti. Aizteleportēt? Vai tur bija kapsulas uz kurām teleportēt? Jānoskaidro.
Nē.
Vai viņš tiešām domāja, ka Alexiela ne reizes nav izlaidusi Danu no kapsulas tā pat vien? Taču nē.
Ieslēgsies signāls. Pie jums atnāks uzreiz un visus aizsūtīs..
Tas nu bija atkarīgs no katras būtnes atsevišķi. Dimensio droši vien nekur neaizsūtīs. Tas ir - neiznīcinās. Pārējie.. cik nu vērtīgu kuru arahorni katru no viņiem turēs. Bet izlaišana - lai kā arī ar trusīšiem, Alexielai tā noteikti būtu pēdēja darbība šīs programmas ietvaros. Un ko robotam nozīmē jaunas smadzenes?
Es nedrīkstu atvērt kapsulas.

Ēkas shēma viņai bija galvā. Paredzēta dažādiem gadījumiem. Tā pat kā citas programmas, kuras atlika vien palaist. Bet katrs programmas aktivizēšanas gadījums tika piereģistrēts. Ilgākais - to pamanīs nākošajā tīrīšanā, kas visticamāk būs pēc dienas vai divām dienām. Ātrākais - tas var būt pavisam drīz. Atliek tikai nepaveikties un kādam rdīsies interese, kāpēc viena mašīna palaidusi tādu vai tādu mazu programmiņu. Tādi kā sargi, kas skatās novērošanas kamerās. Tikai nebija nekādu kameru. Viss parādījās lielā skaistā kristāla ekrānā. Maza iespējamība, bet tomēr.

Alexiela domāja. Bet nekas labāks nesanāca vai to lietu pagriež tā vai citādi. Ēkas plānu parādīt citiem viņa nevarēja. Ne šajā telpā, kur nebija nevienas virsmas, kur projecēt attēlu. Atvieglot sazināšanos - arī ne.

Dan Rod, es varu atvērt kapsulu, bet tad tev jāskrien. Visiem atvērt - visiem jāskrien.

[ooc]Man šķiet, ka mums drīz vajadzēs GM (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) [/ooc]

Šo rakstu rediģēja Kī Kī: 17.01.2007 15:04

[Roviela]

Skriesim, Dans piekrītoši pamāja.
Ja kāds to nedarīs, pats būs vainīgs, tikai parādi man, uz kurieni. Vēl labāk - pati nāc līdzi. Kā mēs bez tevis? Es negribu, lai ar tevi notiek kaut kas slikts tāpēc, ka tu mūs izlaidīsi. Vai vēl kāda arahorniem vien zināma iemesla dēļ, mehāniķis bija par to pārliecināts. Androīdei nekādi neklāsies labi, un to viņš patiešām negribēja pieļaut, ja vien tas būs viņa spēkos.
Kurš no citiem šeit labi prastu atvērt slēgtas durvis? Es no kodiem jēdzu maz. Es varu durvis vienīgi izjaukt pa detaļām, bet tam nebūs laika. Šim mērķim viņš būtu ar mieru ziedot arī auskaru no auss, jo neko citu, izņemot vēl kombinezonu, sagūstītāji viņam nebija atstājuši. Vienīgi - nebūs laika.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 17.01.2007 16:16

[Margo]

Enaoli "saklausīja" androīdes teikto. Acis bija āizvērtas, jo bija vieglāk koncentrēties.
Bēgšanas plāns? viņa nodomāja, kad bija atvērus acis. Cik pēc dzirdētā varēja noprast androīde un cilvēks, kas atradās kapsulā runāja par bēgšanu. Cilvēka balsi gan Enaoli nesadzirdēja, bet būtnes tikto meteolīde saprata.
Acis aizslīdēja uz vulfora un einham, kas izskatījās arī bija samanījuši, kas notika. Brālis vēl aizvien klusēja. Lai arī kā viņai dažreiz nepatika šie klusum brīži, brāļa klusēšana nozīmēja, ka viņš vai nu izzina apkārtni, vai arī sparīgi domāja.

[Miss Doherty]

Vai tas nozīmēja, ka viņai tagad jāievada kods durvju atvēršanai? Vai tieši šajā brīdi? Dans vēl ko teica.. tādad ne tieši šajā mirklī.

Durvis šeit es varu atvērt.
Vismaz tā domāja viņa pati. Cik tad tādu durvju vispār sanāk?
Ieeja kuģu stacijā. Kuģa durvis. Izejas durvis.
Nekas sarežģīts tas nebija. No kurienes tāda informācija par kosmisko kuģu piestātni, viņai nebija ne jausmas. Bet viņa ar tādām 'nojaušanas' darīšanām nekrāmējās. Ja zinu, tad zinu. Ja ne, tad ne. Punkts. Un viņa zināja. Līdz kuģim un ārā kā. Par to, ko tālāk - tumša bilde. Iespējams, ka viņa varētu glābšanās režīmu ieslēdzot tikt līdz tuvākajam punktam X, bet tas viss. Tāpēc viņa neizprata iemeslu, lai dotos līdzi. Bet cilvēciskā daļa lika par to nedomāt. Ja tā, tad tā.
Pārējais ir gaiteņi.
Nekur jaunebija rakstīts, ka viņa nevar kļūdīties. Parasti visi darbojas precīzi, bet kas ir parasti? Pat visdrošākās mašīnas mēdz iziet no ierindas. Nekas nav 100 %.

Dan Rod, 383.
Viņa pacēla metāliski spīdošo pirkstu līdz panelim. Gaidīja. gaidīja atļauju nospiest podziņu.

Šo rakstu rediģēja Kī Kī: 17.01.2007 16:00

[Eņģeļu gūstekne]

Leio uzmanīgi, ar visām šūnām klausījās androīdes balsī. Viņa zināja kā izkļūt, tas bija visnotaļ labi, bet, kā vienmēr bija tas nejaucenis "bet" vai visi spētu tikt bez ievainojumiem un tāda veida cūcībām? Viņš šaubījās, bet tā kā metiolīdiem tādas emocijas kā naids un dusmas nepastāvēja, bija tikai pozitīvās, avārijas un neitrālās emocijas. Tad baidīties par citiem nebija vērts, Leio jau izgatavoja domās plānu kā būtu pareizāk un racionālāk rīkoties vairākās situācijās. Pirmais- ja anahorni viņus noķertu, viņš ar māsu varētu aprunāties un mēģināt tikt pie miermīlīga risinājuma, gan jau būtu vēl kāds, kas piebiedrotos. Otrais-ja kāds tiktu savainots, protams tas bija galējais variants, ko metiolīds spēja iedomāties, jo viņam nemaz nepatika savainojumi un tādas lietas, labāk bija dzīvot mierīgi, saticīgi, bez jebkādām problēmām, tad viņš varētu piepalīdzēt un izdziedēt. Un trešais pats labākais no visiem variantiem, viņi visi vienkārši bēgtu, nokļūtu līdz galamērķim un laimīgi nokļūtu ārpus šīs anahornu mājvietas.
Kad androīde ko bija teikusi par skriešanu, miermīlīgais smaids sejā kļuva vēl platāks, lai gan viņš saprata kādā ziņā bija domāts šis termins, Leio apsvēra kā izskatītos, ja metiolīdi skrietu pa gaisu. Pie zemes ar kājām pieskāries līdz šim nebija neviens metiolīds, vismaz cik tas bija zināms pašam Leio. Puissis aizvien gaidīja. Mierīgā poza nebija nomainīta, arī uz Enaoli viņš nepaskatījās. Bija jādzird tālāk, kas notiks un uzmanīgi jāseko skaņām.

[Ného]

Kā izpētes objekts, nu ir gan dieniņas pienākušas - Kaers sašutis un reizē izmisis atspieda galvu pret stikla sienu. Viņš bija dzirdējis par šiem arahorniem un to izdarībām, bet nu pats bija iekļuvis viņu nagos. Viņš arī saprata, ka nav vērts mēģināt izlauzties no šī ieslodzījuma, šīs kapsulas bija ļoti izturīgas, pat ar heopsītu spēku grūti atdarāmas, vismaz tik šaurā telpā. Nu ko Kaer Lean, gatavojies ziedot svas ķermeņa daļās burciņām un visādiem izpētes rīkiem, nožēlojami .. - heopsīts pie sevis nosmējās - nekas, tik viegli mani viņiem nedabūt..

Kaers pēc kāda brīža saprata, ka Androīds runā ar cilvēku par izbēgšanu. Tātad bija cerība. Heopsīts uzmanīgi vēroja, ko dara androīds.

[Pūķēns Sāra]

Fins ļoti uzmanīgi bija noklausījies puscilvēka teikto, Cik gan dīvaini, kādēļ lai kāda radīta mašīna, kas būtu radīta citām funkcijām un iespējām, tagad taisītos nodod savus saimniekus? Puisis pie sevis mazliet pārsteigti nodomāja, Dažkārt mašīnas tiešām ir neizprotamas.

"Es ceru." Uz brīdi tika viegli saraukta piere, bet tad tā iztaisnojās un uzradās viegls smaids. "Bet ar mašīnām nekad neko nevar zināt, tāpat kā ar citām būtnēm."

Skatiens novērsās no vulfora un atkal tika caurskatīti visi kaspulās atrodošie. Smaids, kas bija pazudis atkal uzradās, ieraugot metiolīda smaidu, tā iemesls tika aptuveni minēts, bet metiolīdi visbiežāk, tik viņš zināja, bija miermīlīgi un smaids to sejā nebija nekas tāds, kas būtu redzams reti.

Fins atkal pievērsās vulforam, "Ceru, ka tomēr viss izdosies, savādāk šī šaurība sāk kaitināt." Nemaz nelikās, ka šo zilādaino, mazliet smaidošo radību, kas sāktu kaitināt, bet ko gan varēja zināt.

[Roviela]

Dans, elpu aizturējis, sekoja Alexielas rokai. Tūlīt būs! Vai nu gals vai sākums, bet nekas nepaliks, kā bijis. Androīde nosauca viņa vārdu un, laikam, pieejas kodu, bet paceltā roka palika pacelta neskarot pogu.
Lieliski, viņš uzmundrinoši noteica. Tikai trīs durvis, kuras Tu zini atvērt, tas ir ļoti labi. Lūdzu, atver kapsulas, un skriesim uz kuģi, kā tu teici.

[Margo]

Enaoli savilka rokas dūrēs. Viņa atkal bija pievērsusies sarunai, kas notika starp cilvēku un androīdi. Tā patiesi izskatījās pēc bēgšanas, bet kādēļ viņi vēlējās, lai bēgtu visi? Parasti katrs steidzās glābt savu ādu.
Meteloīde paskatījās uz saviem pirkstgaliem. Pakriet patiesi viņa nevarēja. Viņai iešāvās prātā tāda doma kā brālim, taču levitējot arī varēja izbēgt.
Enaoli gaidīja. Vai patiesi šī būtne atvērtu durvis uz brīvību?

[Miss Doherty]

Jā.

Tad strauji pārdomājusi, viņa apgriezās un ar paceltu roku gāja uz telpas izeju. Un tomēr apstājās. Ar plaukstas pieskārienu aktivizēja mirgojošu paneli, uzspieda kodu. 383 - 1 2 3 4 5 6 7 8. Visas kapsulas atvērt vienlaicīgi. Apstiprinājuma taustiņš.

[Andromeda]

Kad Alexiela bij nospiedusi simbolu uz paneļa, kapsulas atvērās un visas radības varēja brīvi izkļūt laukā, bet tiklīdz kapsulas bija atvērušās, ieslēdzās, kas līdzīgs trauksmes signālam. Tā bija riebīga, uz nerviem krītoša , augsta skaņa. Gaisma, kas pirms brīža bija spoži balta nu bija sarkana. Bija pienācis brīdis bēgt ko nagi nes.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 17.01.2007 20:17

[Hikari]

Tā kā Lacus jau krietnu brīdi bija vērojusi Alexielas darbības un apkārtējo rosību, meitene skaidri spēja sajust visu bailes un satraukumu, jo viņa jutās ļoti līdzīgi. Brīdī, kad viņa nospieda simbolu uz paneļa, Lacus pasmaidīja un izlīda no savas kapsulas, taču jau nākamajā brīdī viņas ausis sāka džinkstēt no skaļās sirēnas. Meitene saprata to, ka, ja tagad nerīkosies ātri, viņas brīvība var būt smagi apdraudēta. Tapēc Lacus skrēja līdzās pārējiem, cerot, ka viņi zina ceļu. Pajautāt kaut ko laika neatlika, bija jāsteidzās. Lacus nolēma pagaidām nelidot, jo tādā veidā aiztaupītu lieku piepūli.

[Margo]

Enaoli šo mirkli jau bija saspringti gaidījusi. Sirēnas skaņas bija šausminošas, bet Enaoli loloja domu, ka brālim tās palīdzēs saskatīt cēļu. Meteolīde atskatījās uz brāli. Pati viņa izlidoja ārā no kapsulas. Viņa nezināja kurp doties. Nekas netika paskaidrots. Enaoli levitēja dažus centimetrus virs zemes te mezdama skatu uz Leio, te uz pārējām būtnēm.

[Roviela]

Alexiela, paldies Tev! Ved mūs uz kuģi! Dans, jau paspējis aizskriet līdz androīdei, iesaucās pietiekami skaļi, lai citas būtnes sadzirdētu un saprastu, kas ir nodomāts.
Visi līdzi, ātri, prom! mehāniķa balss skanēja ne pavēloši, bet tajā bija kaut kas tāds, kas lika nodomāt, ka būtu vērts paklausīt bez liekas prātošanas.
Ja nevēlaties, lai arahorni jūs izmanto par eksperimenta žurciņām, viņš vēl paspēja piebilst, pirms uzsāka skrējienu, kura laikā nekādas sarunas vairs īpaši nevarēja notikt.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 17.01.2007 22:07

[Pūķēns Sāra]

Uz mirkli bija tik jauki atkal sadzirdēt skaņas, kad atvērās kapsulas, bet pēkšņi visas maigā skaņas pāršķēla spiedzīga skaņa, kas pirmajā mirklī Eihmam lika sarauties, jo tas bija negaidīti. Nu, protams, nevis neparedzami, bet vienkārši negaidīti, asā dzirde lika skaņai izklausīties desmit reiz skaļākai un asākai, bet tā vairs netraucēja Eihmu, kā arī gaismas.

Fins bez steigas sekoja cilvēkam, kurš tika nosaukts par Danu. Soļi eihmam bija gari, tādēļ pāris cilvēka soļi, bija viņam labi ja divi. Vēl ejot garām meteolīda pārim, tika tiem veltīts viegls smaids, bet tad jau viņš bija garām. Soļi mazliet paātrinājās, bet to nevarētu saukt par skrējienu, vienkārši ātra gaita.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2007 20:25

[Margo]

Enaoli ar skatienu sekoja līdzi eihmam, kurš smaidot pagāja garām. Puisim gan smaids netika veltīts. Janu tikai meteolīdes dzidrais acu skatiens.
Enaoli palidoja nedaudz uz priekšu. Bija jāpagaida brālis Bez viņa meteolīde nakur nedosies. Ja arī viņi paliks gūstā tad abi divi. Viņa atskatījās uz Leio. Tad atkal vēroja pārējos izbēgušos, lai varētu tos panākt, jo šeit visus nozaudēt noteikti nebija grūti.

[Eņģeļu gūstekne]

Leio juta kā atverās kapsulas, atmiņā saglabājies bija telpas izskata fragments, kā rezultātā viņš izlidoja no kristāliskā krātiņa. Iedarbojās signalizācija, kas automātiski lika smadzenēm uztvert bezkrāsaino telpas kontūru. Sekodams kontūrām Leio tūdaļ bija blakus māsai un viegli steidzināja viņu. Uztraukuma kā vienmēr nebija, tas nebija pierasti, uztraukties.

[Piligrims]

Izkļuvis no kapsulas reizē ar Danu, Dimensio uztvēra visu no kapsulām izkļuvušo būtņu satraukumu. Viņš noraidīja visiem mentālu informāciju – Danam (un viņš noraidīja Dana mentālo matricu /izskatu/) ir izdevies sagatavot bēgšanas plānu no šejienes, jo palikt dzīviem šeit nav iespējams, tāpēc visiem, kuri vēlās dzīvot ir jāseko Aleksielai (viņš noraidīja Aleksielas mentālo matricu). Ārpusē ir star cluster klases kuģis (kuģa matricu viņš bija ieguvis no Dana un Aleksielas sarunas) -vienīgā cerība aizbēgt no šīs bīstamās vietas un palikt dzīviem. Man (viņš noraidīja savu mentālo matricu) briesmas nedraud, bet es palīdzēšu jums, cik tas būs manos spēkos, neskartiem tikt prom no šejienes. Dimensio centās cik labi spēja nodot visiem to informāciju, ko bija savācis esot kopā ar Danu, lai organizētu apjukušās būtnes un nerastos panika. Vajadzēja taupīt katru mirkli, bet organizēt saskaņotu bēgšanu nebija laika.
Viņš pagaidīja līdz visas būtnes bija izgājušas no telpas un tad sekoja, noslēdzot bēgošā bariņa arjergardu.

[Margo]

Brālis beidzot bija iznācis no kapsulas. Enaoli vēl redzēja izbēgušo bariņu. Viņa pamāja brālim ar galvu, liekot noprast, ka viņa sapratusi mājienu. Parasti māsa ar brāli sapratās no pusvārda. Tā notika arī šoreiz.
Enaoli jau lidoja pakaļ pārējiem, pa brīdim pamezdama skatu uz brāļa pusi, pārliecinādamās, vai viņš ir blakus. Drīz vien jau viņi abi bija pie bēgļu bariņa. Turēties kopā laikam pagaidām bija vienīgais risinājums, kā izbēgt.

[Roviela]

Tieši tā! Paldies, Dimensio! Dans, nedaudz piebremzējis soli, uzsauca savam nesenajam kapsulas biedram, es vienīgi ceru, ka kāds no jums ir pilots, citādi mums neatliks nekas cits kā ieslēgties kuģī un cerēt, ka arahorni mūs iznīcinās ātri un nesāpīgi.
To viņš pavēstīja tonī, kas liecināja, ka pat tāds iznākums būtu labāks, nekā palikšana te, laboratorijā.