Espy Entropy Opcijas

[Andromeda]

Uz planētas Azduran.
Lietus uz Azduran nav nekas neparasts. Arī tagad tas līst, sīkām vieglām lietus lāsītēm. Jau pēc maza brīža tas pārstās, bet vēl nākamajā atkal sāks līt.
Arahorni – saprātīgās būtnes, kas dzīvo uz Azdurānas ir pētnieki, lieliski arhitekti un inženieri. Viņi uzskata savu rasi par augstākajām radībām. Viņiem raksturīgs mērķtiecīgums, iedomīgums, augstprātība, vienaldzība. Arahorniem nav nekādu emociju. Viņi neizjūt žēlumu, viņiem nerūp citu sāpes. Azdurānas zinātnieki sagūsta dažādas būtnes pētniecības nolūkos.
Laboratorijas
Arahornu laboratorijas ar neko īpašu neatšķiras cita no citām.
Gari gaiteņi ar kristāliska materiāla durvīm, kas sarindojušās cita aiz citas,
simetriski abās pusēs. Nav nekādu norāžu un zīmju, kas pateiktu, kas kur atrodas. Starmeši rada pienaini baltu gaismu. Gaitenis beidzas gaiteņa galā.
Lielāko daļu aizņem telpas, kurās glabājās no tā paša kristāliskā materiāla veidotas cilindriskas kapsulas. Šajās kapsulās atrodas nolaupītās būtnes.
Apkārt valda absolūts miers, nekur nav redzami paši arahorni. Rodas tāda sajūta, ja nokristu kniepadatas galviņa to dzirdētu visi.
1324k sektors ielūkojoties pa kristāliskajām durvīm.
Sektorā atrodas astoņas kristāliskās kapsulas.
Katrā no tām ir kāda būtne, kas tikai tagad atgūstās no nemaņas.
Vēl tikai nesen viņi bija kur nu kurais, katrs savā Visuma daļā,
bet nu viņi attopas šeit.

-------------------------------

Tātad jūs būsiet šīs nolaupītās būtnes.
Dvīņi ir vienā kapsulā, pārējie ir katrs savā.
Ja ir kādi jautājumi, jautājiet man ATD

[Piligrims]

Viena no tukšajām kapsulām piepildījās ar spožu gaismu un pašā kapsulas centrā parādījās balta matēta lode apmēram 50cm diametrā. Gaisma nodzisa, bet lode palika karājamies gaisā kapsulas vidū.
Dimensio sāka skenēt apkārtējo telpu un analizēt tās struktūru salīdzinot to ar datubāzes saturu. Noskaidrosim, kur tad mani ir atsūtījuši. Skolotājs teica, ka būšot pārsteigums. Tā – atmosfēras sastāvs, 74% 2*7/14, 20% 2*8/16, 5% 6/12*2*8/16, un 1% sīkāk pārstāvētu gāzu, tas atbilst H5 klasei un spēj nodrošināt dzīvības vidi 2^64-1 dažādu dzīvu formu, no kurām ar mentālām spējām ir apveltītas 2^16 dzīvu būtņu. Atrodos slēgtā telpā, kura savukārt ir lielākā slēgtā telpā, kurā atrodas vēl 7 tādi paši slēgti konteineri, kādā atrodos es. Interesanti, kāpēc es esmu izolēts slēgtā konteinerā, ja atmosfēras sastāvs, gan iekšpusē, gan ārpusē ir pilnīgi identisks? Nu gan jociņi. Tā – izskatās, ka neesmu es šeit viens tādā stāvoklī, paskatīsimies, kas tad mums te vēl ir – H5-685, tālāk 821,867,divi 895,23431,25341. Interesanta kompānija, ko viņi visi te dara? Tādu daudzveidību ar H5 augstākās klases būtnēm vienuviet nemaz necerēju sastapt, tas laikam būs tas pārsteigums, ko minēja skolotājs (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

Tā, telpā ienāca 732, paga, paga te kaut kas nav kārtībā -viens pa pusei 732, dīvaini...labi vēlāk būs jāpapēta sīkāk. Pa pusei 732 kaut ko darīja gar kapsulām un būtnes no tām cita aiz citas pazuda. Beidzot pienāca arī Dimensio kārta, uz mirkli viss pazuda un viņš nokļuva citā kapsulā, bet tur jau viens 732 jau bija priekšā. Šitas gan ir pilnīgi tipisks 732, nodomāja Dimensio. Mentālie viļņi no 732 tika raidīti Dimensio virzienā un viņš juta, velmi atstarot savu ārējo izskatu kā kristālu ar lielām acīm. Ja jau viņam tā patīk, man nekas nav pretī, nodomāja Dimensio un atstaroja, šādu izskata mentālo matricu. Mentālie viļņi no 732 izstaroja interesi par viņa izcelsmi un sniedza atbildi par savu izcelšanos. Dimensio papildināja datu bāzi ar jaunu saiti – 732=cilvēki un šis cilvēks ir Dans Rods. Dimensio atstaroja atpakaļ - patīkami iepazīties, mani sauc Dimensio, es nēesmu no jūsu Universa, bet mani atsūtīja šeit mācīties un iepazīties ar To un tajā esošajām būtnēm.

[Margo]

Enaoli palūkojās uz brāli. Viņš atkal bija iegrimis domās. Viņa nevļējās brāli traucēt. Meteolīde sākā pētīt apkārtējos. Tie izraisīja interesi. Šeit bija dažādu rašu pārstāvji. Dažus no viņiem viņa redzēja pirmo reizi. Runāt nebija jēgas, jo Leio bija teicis, ka šie "krātiņi" ir skaņas necaurlaidīgi.Pēkšņi Eanoli šķita, ka viss sagriežas. Vulfors bija mainījis atrašanās vietu. Tāpat arī daži citi.
Eanoli paskatījās uz brāli. Viņš bija tepat blakus. Likās, ka viņš neko nebīja manījis, jo aizvien "domāja".

[Roviela]

Priecājos iepazīties! Nekad nav gadījies sastapt kādu no cita Universa, Dans atbildēja, ar interesi aplūkojot un mēginot sajust šo dīvaino būtni. Nu jau pirmais pārsteigums bija pārgājis.
Tiesa, man šķiet, kāds būs kļūdījies sūtīdams jūs tieši uz šejieni. Šeit nav īstā vieta, kur iepazīties ar mūsu visumu, šeit, diemžēl ir mūsu visumā esošas civilizācijas - anhornu pētnieciskā laboratorija, bet viņi izmanto citas būtnes tikai savas pētniecības nolūkos, nemaz nerēķinādamies ar to, ka tās arī ir saprātīgas, un pat nepaprasot atļauju, mehāniķis paskaidroja.
Mēs sēžam kapsulā, kurā ievieto pētniecībai paredzētās būtnes, kuras viņi vienkārši sagūsta vai nolaupa dažādās galaktikas vietās. Neviens šeit nav labprātīgi, cik man zināms, un es arī nē. Vislabprātāk es dotos prom no šejienes, un jo ātrāk, jo labāk, kamēr anhorni vēl nav mani sadalījuši gabaliņos, lai izpētītu manu anatomiju, un jums un pārējiem es arī to sirsnīgi ieteiktu, bet, diemžēl, no iekšpuses šīs kapsulas nevar atvērt.
Dans pārvilka ar plaukstu caurspīdīgajai sienai.
Vismaz es to nevaru.
Viņš paskatījās uz "kristālu". Varbūt šī būtne ir spēcīgāka par citiem? Vai, varbūt, gudrāka?

[Demiurgs]

Divio garlaicības un neziņas mākts bija aizvēris acis, un meiģināja atcerēties kas bija noticis pēc sprādziena, taču viņš to nekādīgi nespēja. Pēkšņi viņš sajuta teleportāciju, šo sajūtu viņš zināja ļoti labi.
Kad viņš atvēra acis teleportācija jau bija pabeigta, un nu viņš raudzījās gandrīz tādā pašā telpā, vienīgi dažas kapsulas bija tukšas un tajās viens pēc otra parādījās pārējie no iepriekšējās telpas, šeit bija ārī viens kas nebija iepriekšējajā telpā, tas bija cilvēks, šķita ka viņš ar kautko sarunājas tikai Divio neredzēja ar ko.
-Droši vein nabadziņš jau sajucis prātā, vienspats tupot šitādā kapsulā, esmu dzirdējis ka cilvēki mēdz būt nestabili, kā viņi to sauca, laikam psiholoģija vai kutkā tamlīdzīgi.-
Divio runājās pats ar sevi.
-Sasodīts šķiet ka ar mani notiek kas līdzīgs.-

[Piligrims]

Skaidrs, kāds būs pajokojis noliekot mednieku medījuma lomā, nebēdnīgi pasmaidīja Dimensio. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Jāpamēģina, ko te varētu darīt, mani sensori rāda, ka kapsulas nav hermētiski noslēgtas, Jūs piecelieties kājās, es mēģināšu maksimāli izretināties un pa kādu spraugu tikt ārā. Dimensio formas sāka izplūst un viņš sāka, kā migla krāties kapsulas lejas daļā to līdz pusei aizpildot, tad izdalot tādu kā taustekli – tievu dūmu strūkliņu sāka iztaustīt kapsulu. Pa kādām spraugām viņam izdevās pazust, bet atkal pa citām viņš tika iepūsts atpakaļ. Diemžēl nekas neiznāk, viņiem te ir slēgta gāzu apmaiņa, kas sadala kaitīgās gāzes un atfiltrē nederīgās sastāvdaļas, derīgo atgriežot atpakaļ kapsulā. No ārpuses ņemtā daļa ienāk zem tāda spiediena, ko es nespēju pārvarēt, bēdīgi ziņoja Dimensio par izpētes rezultātiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

[Miss Doherty]

Ne cik ilgi un telpā jau atradās pa pusei 732.

Dans Rods nav "sajucis prātā."
Ar šo terminu viņa bija sastapusies agrāk. Tas pats 'truša' termina ieviesējs bija Alexielai pasviedis arī šo apzīmējumu. Viņa pati neizprata pēc kāda principa daži fakti, notikumi, etc palika atmiņā, bet citi nē. Lai nu kā - tas šobrīd nebija svarīgi.
Tātad ar tevi nevar notikt tas pats, ja vien tu nedomā stāvokli "garlaicība", kas nav sākotnējais "tas pats" tavā tekstā.
Tiešām kaut kur bija sagājis uz īso.

Nevienai kapsulai, izņemot pirmo, nebija uzlikta skaņas necaurlaidība - un kam gan, ja līdz šim tās stāvēja tukšas? Viena īpatnība - skaņa gāja no iekšas uz 'āra' un no 'āra' uz iekšu, bet ne no vienas kapsulas līdz otrai. Tik liela caursišanas spēja skaņai šeit nepiemita.

Alexiela piegāja pie pirmās kapsulas un lūkojās Danā. Ar tieši tādu pašu bezizteiksmju seju kā uz citiem. Viņai vispār bija zināmas labi, ja pāris izteiksmes un neviena nelikās piemērota šim brīdim.

Roka pacēlās, piespieda paneļa pogu un kristāla sienas atkal nedaudz izmainījās. Kļuva skaņas caurlaidīgas.

Sveiks, Dan Rod. Ko man darīt tālāk?
Viņa acīmredzami atcerējās. Un kāds brīnums - Dans kā pus-līdzīgs viņai spēja likt izmantot normālas smadzenes saziņai. Un to atmiņu arahorni nespēja pārveidot parastā 'tīrīšanas' procedūrā.

Viņa tomēr izlēma likt lietā vienu no zināmajām emocij-izteiksmēm - jau trešo reizi pasmaidīja. Manāmi uzlabojušās iemaņas šīs darbības veikšanai.

[Roviela]

Dans stāvēja mierīgi un centās netraucēt Dimensio pētnieciskajam gājienam, un bija nedaudz apbēdināts, ka viņam nekas tāds neizdevās. Tiesa, to jau varēja gaidīt - arahorni tehniski inženieriskajā ziņā bija meistaru meistari. Mehāniķis, pat par spīti savam ne visai uzmundrinošajam stāvoklim par to nebeidza brīnīties un, ko slēpt! mazliet apskaust. Tiesa, viņam šķīta, ka Saimnieki tehnikai uzticas par daudz, un nemaz neņem vērā to, ka tā var pēkšņi sabojāties.
Jā, izskatās, ka tā nesanāks, Dans apstiprināja Dimensio domu. Tie, kas šīs kapsulas būvējuši, par to būs padomājuši. Pagaidīsim Alexielu, tad redzēs, ko darīt tālāk.

Gaidīt nenācās ilgi, tur jau viņa nāca.
Sveicināta, Alexiela. Kā jūties? Viņš rūpīgi ieskatījās viņas neizteiksmīgajā, bet glītajā sejā. Ko viņa atceras, un ko nē? Prasīt pa pusei mašīnai, kā viņa jūtas, bija dīvaini, tomēr mehāniķis bija pārliecībā, ka cilvēcīgā daļa ir dzīva un pelnījusi šādu jautājumu. Viņa pasmaidīja, un Dans saprata, ka pašu galveno viņa atceras. Visi tehniskie plāni pret to ir atkārtojami sīkumi un detaļas.
Viņš pasmaidīja pretī.
Alexiela, vai tu vari izdarīt tā, lai mēs visi varam sarunāties, dzirdēt viens otru? Mums ir jānoskaidro, ko katrs no mums prot un var.

[rudo lapu vilcēn...]

Vulfora uzmanību piesaistīja nedaudz tālāk esošais eihma. Viņš rakstīja kādu zīmi. Tās nozīmi viņš nojauta, bet nebija par to pārliecināts.
Taču pirms vēl Aldions spēja paŗleicināties par savas nojautas apreizību, viņš tika teleportēts. To izdarīja kāda cilvēkveidīga mašīna vai kas līdzīgs. Tas gan nebija vulfora iecienītākais paŗvietošanās vieds. Pēkšņā teleportācija uz mirkli uzdzina vieglu reiboni un atkal lika apzaudēt laika izjūtu. Interesanti kāpēc? jautājums radās pats no sevis. Telpa bija gandrīz identiska iepriekšējajai, ar vienu atšķirību - tur atradās vēl viena persona.
Kā pārliecinoties vulfors ļāva skatienam brīdi klejot pa telpu, nedaudz saistot uzmanību pie cilvēka un pēc brīža arī mietenes, ne gluži cilvēka. Tad Aldiona skatiens aizklīdēja pie einha.
Vulfors uzvilka uz kapsulas sienas to apšu rakstu, ko pirms tam četrocis. Tam sekoja plašāk izplatītākās galaktikas valodas vārds, kas apzīmēja "gara gurdums" un simbols, kas nozīmēja jautājumu. Vulfora zaļās acis nenovērsās no einha, gaidot apstiprinājumu vai noliegumu.

[Pūķēns Sāra]

Fins ar prieku apjauta, ka viņš beidzot kaut ko dzird. Protams, kapsula neļāva viņam dzirdēt, ko teica cilvēks, bet cilvēkveidīgo būtni gan viņš dzirdēja, un pat ļoti labi. Prātā puisis pārcilāja zināmās valodas un atklājis, ko līdzīgu, aktīvi centās atrast kopsakarības un citus faktus, kas ļautu izveidot šīs valodas alfabētu un vārdus, bet nodarbi iztraucēja vulfors.

Eihma ar vieglu smaidu, uzvilka uz sienas zīmi, kura bija tajā pasā valodā ar kuru vulfors viņam atbildēja. "Kas līdzīgs." Kādu laiku tika vienkārši domāts, ko varētu uzrakstīt, bet pie nekā veiksmīga šī nodarbe nenoveda. "Vai ir kādas idejas par iztikšanu?" Uz sienas atkal tika uzvilktas zīmes, bet tikai šoreiz jau daudz vairāk nekā iepriekš.

[rudo lapu vilcēn...]

Uz mirkli ieinteresēts skatiens tika vēlreiz veltīts cilvēkveidīgajai mašīnai, taču tad Aldions atkal pievērsās. einham. Tas atbildēja.
Tikko jaušami pasamidījis, vulfors atbildēja uz tikko uzdotu jautājumu: "Pagaidām gaidīt. Vēlāk- kādi būs apstākļi."
Stāvās ausis bija pievērstas skaņām, kas ieplūda no ārpasaules. Iepriekšējajā kapsulā tā nebija. Šobrīd prāts centās aptvert mašīnas teiktos vārdus, kaut arī apralēli saistījās pie einha un tā atbildes.

[Pūķēns Sāra]

Fins mirkli novērsās, lai mazliet ciešāk palūkotos uz puscilvēku. Viņš jau aptuveni saprata tā teikto. Pārsteigums... mašīna jautā cilvēkam, ko darīt? Un tā pat nav cilvēka radīta. Tika viegli saraukta piere, bet viņš atkal pievērsās vulforam, ar vienu acs kaktiņu vēl joprojām tika pētīts cilvēks un mašīna.

"Dīvaini" Tika uzrakstīts uz sienas, kādu laiku Fins atkal neko nerakstīja, vienas rokas garie pirksti rotaļājās ar zilajiem bikšu stiķiem, "ja būtu zināms bezsamanas ilgums, varētu izrēķināt laiku, kad arahorni pēc mums nāks." Pēc ilgāka klusuma brīža, puisis padalījās savās domās ar vulforu.

[rudo lapu vilcēn...]

Uz mirkli Aldions sarauca pieri. Bet tad nospreidis, ka rakstītais ir tikai pārdomu auglis, vilfors atbildēja.
"Varbūt jau ir atnākuši, vismaz daļēji." viegls galvas mājiens tika veltīts puscilvēkam, pusmašīnai.
Uz mirkli prātā ieplaiksnīja tāda kā ideja. Pacēlis kreiso roku, Aldions viegli uzsita pa bruņām, kas sedza to no plausktas locītavas līdz gandrīz elkonim. Nekas nenotika. Ta slika vulfora skatienam nedaudz samākties.
Tad viņš atkal peivērsās einham, nolaižot roku gar sānmiem.

[Ného]

Kaers, sēdēja savā kapsulā un gaidīja, kad kāds nāks, lai paskaidrotu, kas notiek. Kad pie viņa kasulas bija pienākusi Alexiela, viņš viņā noskatijās ar jautājošu skatienu, bet viņa tam neatbildēja, vien devās pie nākamās kapsulas. Tas, ka viņam netika paskaidrots kas te notiek, vērta heopsītu dusmīgu, viņš piecēlās kājās un pieklauvēja pie stikla. Bet tad viņš tika teleportēts prom. Viņš vēl paspēja nodomāt - Eu, tas nu gan nav labi, šādi rīkoties.

Kaers atradās citā telpā, līdzīgā iepriekšējai, bet mazliet gaišākai. Viņš pamanīja blakus kapsulā jaunu radījumu, kas pirmajā telpā nebija redzēts. Pār viņu nāca arī patīkama atklāsme, ka viņš dzird skaņas no ārpuses. tādēļ viņš mēģināja sasaukt blakus esošo cilvēku. Bet nekas neizdevās, viņš nedzirdēja. tad vēl viņam blakus uzradās viens no iepriekš redzētajiem. Heopsīts pāris reizes uzsita pa stiklu un noslīga sēdus, turpinot gaidīt atbildes.

Pēc kāda brītiņa viņš dzirdēja, ka kāds nāk jeb iet garām viņa kapsulai. Tas bija tas pats androīds, kas bija iepriekšējā telpā. tas piegāja pie cilvēka un sāka ar viņu runāt. Heopsīts ātri pieleca kājās un diezgan skaļi jautāja - Kas te vispār notiek, kādēļ mani nelaiž ārā?

[Eņģeļu gūstekne]

Leio reizi pa visām reizēm tomēr atgriezās šai nospiedošajā realitātē. Lūpu kaktiņi atkal parāvās uz augšu un viņš dīvaini mierīgā garā atkal pieskārās kapsulai. Šoreiz viņš telpu saredzēt kaut nedaudz nemaz necentās, metiolīds atcerējās visu redzēto atmiņā un tagad jebkurā gadījumā to varēja atstāstīt kā visas redzīgās būtnes. Leio pat nepagriezās pret māsu, viņš vienkārši bungoja pa kristālisko kupolu ar garajiem pirkstiem. Mana intuīcija saka, ka tomēr drīzumā pienāks brīdis, kad mūs atlaidīs, ja nē, tad sarunas ar mums tiks iesāktas noteikti, par to es nemaz nešaubos. Metiolīda skatiens pat nemanot bija pievērsies būtnei kura noteikti nebija dabiski veidojusies, viņš to neredzēja, bet ik viena skaņas šūniņa, kas atradās uz ķermeņa sajuta androīda darbību. Miermīlīgais smaids kļuva platāks un kailais ķermenis aizvien vairāk uzsūca šīs sievišķās mašīnas teikto.

[Hikari]

Lacus turpināja vīt savu laiku kā apaļas pērles uz diega, sēžot kapsulā un nedarot neko, gaidot nez kādu nu tur brīnumu, taču nu tas pamazām bija sācis apnikt, jo likās, ka brīnums tomēr nepienāks un viņu neviens no šīs dīvainās vietas neizlaidīs. Tas likās savādi. Meitene piecēlās un atkal sāka letitēs pāris centimetrus no kapsulas grīdas, lūkojites apkārt. Nu jau lielākā daļa kapsulas iemītnieku bija pamodušies no sastinguma un bezsamaņas, kā pieļāva Lacus. Pāris jau bija sākuši komunicēties savā starpā, taču meitenei nelikās, ka ir liela jēga to darīt, viņa atzina. Bija vien jāgaida šis kaut kas, kas, cerams, nolems ierasties pietiekami ātri.

[Pūķēns Sāra]

Cilvēciskajā sejā iegūlās, kas līdzīgs smaidam. "Varbūt tur tev ir taisnība" Viena roka izslīdēja caur zilajiem matiem un izņēma no tiem gumiju, lai atkal to ieliktu atpakaļ matos.

Finam atkal kļuva garlaicīgi, viņš piecēlās kājās, jo, kā jau pirms teleportācija, viņš sēdēja. Viņš ar gandarījumu izstaipījās, tas viens nelaimīgais solis, un viņš jau atradās kapsulas vienā galā.

Eihma centās atcerēties kapsulas plānu, kuru bija redzējis zīmējam metiolīdu. Tas tika precīzi atainots uz kapsulas sienas. "vai pamanīji, ko tādu, kas ļautu tikt ārā?" Kapsulas plāns tika atkārtots

[Margo]

Enaoli neko neatbildēja brālim. Viņas uzmanību bija piesaistījis kas cits. Pirmkārt ja cilvēkiskā sievišķā butne, kas bija ieradusies telpā. Meteolīde nopētīja androīdu. Otrkārt, tas bija vulfors un einhs, kas centās sazināties.
Enaoli vēroja abu būtņu "sarunu". Simboli un zīmes, ko abi centās sazīmēt gaisā vai pie kapsulas sienas, Eanoli bija pazīstami. Skatiens atkal aizceļoja pie androīda. Izskatījās, ka arī brālis uzmanīgi cenšas izzināt šo būtni. Arī Enaoli sekoja brāļa piemēram un centās izzināt, to, kas geidāms. Centās izjust apkārtejo telpu.
Cerēsim, ka drīz būsim brīvi. viņa minēja Meio un pacēlās pāris centimetru augstāk.

[Miss Doherty]

Paldies par jautājumu, es jūtos labi.
Nē, es nevaru izdarīt tā, lai jūs viens otru dzirdētu. Šī materiāla fizikālās īpašības to nepieļauj. Alexiela prot..

Viņa spēji pagriezās par 30` un atbildēja heopsītam
Sveicināts, heopsīt, izpētes laboratorijā! Tu pašlaik atrodies sektorā 1325k un pašlaik tiec pakļauts novērošanai. Tu tiksi izmantots kā heopsītu rases izpētes objekts. Nākošā stadija...
Alexiela apklusa. Cilvēks būtu seju savilcis apjukuma grimasē.

Tiešām - apjukums. Pus-732 neizprata savu uzbūvi līdz galam. Vienīgi Saimniekiem bija visas shēmas un dati par katru.. par kādu katru? Viņiem vienīgajiem bija pieejama visa informācija. Grūti pateikt - piesardzība vai nevērība. Tā ka - izskaidrot notiekošo savās sistēmās un mikroshēmās viņa nespēja. Turklāt jāņem vērā jau iepriekš teiktais - Dans bija krietni sajaucis 'prātu'.

Viņu nodarbināja jautājums - kā nodrošināt sakarus starp visiem telpā esošajiem? Un vispār - kas tā par jocīgu grupu? Protams, neviens negribēja šeit palikt, bet šie nudien nebija standartvariants. Pārlieku darbīgi. Vai šiem bija paradzēts kāds cits pielietojums un tāpēc netika pielietota mentālā apspiešana? Tādā gadījumā - nevar zināt, kad uzradīsies kāds no anhorniem. Viņa pildīja tikai savu mazo darbiņu un netika informēta par augstākstāvošo gaitām. Un ja nu viņi ierodas pēc maza laika? Alexielas cilvēciskā daļa, lai nu par ko šaubījās, bet par vienu bija pilnīgi skaidra - saspiesta un izmesta viņa negrib tikt.

Dan Rod, es domāju, ka vajag steigties.

[Roviela]

Jā, Alexiela, es tev piekrītu! Dans atzinīgi teica androīdei. Viņai ir taisnība. Ja nav daudz laika, un, visticamāk, tā nav, lai gan viņa iepriekšējā pieredze teica, ka šodienas eksperimentu laiks ir garām un līdz rītdienai nekas nenotiks, tomēr vienmēr var atrasties kāds arahorns, kas vakarā sadomā apskatīt jaunieguvumu, lai izlemtu, ko ar to darīt rīt, tad labāk nekavēties ar ilgām pārrunām ar katru šeit esošo caur trešajām personām. Turklāt tādā veidā Alexiela pārlieku pārslogos savu mehāniskās atmiņas daļu, un to atkal pēc instrukcijas vajadzēs tīrīt.
Tagad, lūdzu, klausies. Tu zini, kur atrodas kuģis. Tukšs, bet izmantojams star cluster klases kosmiskais kuģis. Ja neatceries, to tu viegli vari noskaidrot. Es zinu, ka tāds pašlaik stāv ostā, bet es nezinu, kā līdz tam tikt tā, lai mēs visi netiktu pamanīti. Tu vari to noskaidrot bez pūlēm. Kamēr tu to dari, lūdzu, izlaid mūs visus ārā no kapsulām, lai varam ātri parunāt par tālāko.

Viņš bija nobriedis riskēt. Tāpat nekas sliktāks ar viņiem nenotiks, ja viņus noķers, kā tad, ja viņi paliktu te.

[rudo lapu vilcēn...]

Vulfors uzmanīgi sekoja einha vilktajām līnijām, viegli saraucis pieri. Galva trika nogrozīta un viņš viegli uzrakstīja: "Diemžēl, grūti pateikt."
Tad uzmanību piesaistīja puscilvēks, pusmašīna, kas sarunājās ar kādu. Atbildes un jautājumus, ko viņai uzdeva, nevarēja dzirdēt, tikai androīdietes balsi.
Sāk palikt interesanti. Aldions sauausījās, uztvēris vārdus, kas šķeit tika veltīti cilovēkam, kas bija jau pirms viņiem šajā telpā.
Skatiens atkal pievērsās einham. Uz kapsulas sienas tika uzvilkti vēlviena simbolu virkne: "Iespējams tas enbūs vajadzīgs." vēlviens viegls ma'jiens tika veltīts pusmašīnai.