Alķīmiķa dienasgrāmata Opcijas

[Pūķēns Sāra]

Kā būs ar istabiņām. Vai varēsim paši izvēlēties vai mūs sadalīs? Puisis skatījās uz Gidu un tad uz skolotāja, bet tad piecēlās kājās. Ļoti atvainojos par nepieklājību. Mišels Heidemanis. Viņš pasniedza gidam roku, gaidot kamēr tas atbildēs, viņš mazliet pagriezās pret Nanu. Nanuk, būsu tik mīļa un atnesīsi man somu? Viņš mīļi uzsmaidīja meitenei. Nezin kāpēc Nana vienmēr bija viņam atgādinājusi mazo māsiņu, kuras nekad viņam nebija bijis, tādēļ viņš vienmēr pret meiteni tik mīļi izturējās.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 18.12.2006 20:32

[Hikari]

Vispār, es domāju, ka Jūs dzīvosiet divās istabiņās- puiši ar puišiem un meitenes ar meitenēm kopā. gids piedāvāja un palūkojās uz skolotāju Tad nu ejiet uz reģistratūru pakaļ savām atslēgām un es gaidu Jūs pēc stundas lejā viņš sacīja un nozuda skatienam.

Skolotāja pamāja un devās iekšā viesnīcā. Tā bija neliela. Uz grīdas bija parkets, sienas bija gaišos toņos un dažviet uz tām bija uzkārtas ainavu bildes. Pie pretējās sienas bija galdiņš un divi dīvāniņi.

Skolotāja piegājap ie reģistratūras un sāka runāt ar pārvaldnieci.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 18.12.2006 20:50

[Eņģeļu gūstekne]

Esmu pilnīgi pret šim:meitenes ar meitenēm un puiši ar puišiem. Šī sadaļa mums jau 7 klasē šķita muļķīga. šarlote protestēja ar mugursomu ejot iekšā mēs nevaram sadalīties uz pusēm kā paši gribam? Lote lūdzosi paskatījās uz skolotāju ar savām rozā acēm, nu lūdzu.

[Pūķēns Sāra]

Jā skolotāj, lūdzu, lūdzu lūdzu. Mišels bija nostājies blakus Lotei un darīja kā viņa. Nevarēja saprast vai viņš tikai ākstās, lai nokaitinātu Loti vai domā patiesi, bet dunku nu viņš tiešām bija pelnījis.
Viņš vēl bija mazā šokā par Gida attieksmi, nu viņš zināja, ka nav īpaši vecs pēc cita domām, bet tā ignorēt otru cilvēku, tas gadījās pirmo reizi. Bet, ja runājam godīgi, tad tiešām domāju, ka nevajag to meitenes ar meitenēm, puiši ar puišiem, savādāk jau sāk likties, ka jūs domājam, ka nekas cits mums nav prātā... nu jūs jau saprotat.

[Eņģeļu gūstekne]

Mišel, Lote noņurdēja sażvērnieciskā tonī un nemanāmi ielaida dunku puiša ribās, viņa pati sāka smieties. Tātad, kā skolotāj, paliek ar to pašsadalīšanos? Šarlotes balss bija kļuvusi ļoti lietišķa un tas nemaz nesaskanēja ar viņas imidžu.

[gone away]

Arturs arī bija pret sadalīšanos pa dzimumiem istabiņās. Lai gan, no otras puses, viņš arī saprata skolotājas domu par to, kas varētu notikt. Viņš gaidīja, lūkojoties skolotāja un cerēja, ka viņa tomēr atļaus ko interesantāku par šo garlaicīgo sadalīšanos.

[Hikari]

Labi, pierunājāt, jo ar gidu tāpat viss jau ir sarunāts. Es pieskatīšu vienu grupu, gids otru skolotāja paskaidroja un sejā iezagās plats smaids. Nu ko, istabiņas gatavas, ejam augšā! sieviete sacīja.

Uz augšu, uz otro stāvu veda vītņveida trepes, tās bija stāvas un izskatījās pietiekami nestabilas, taču, protams, bija pilnīgi drošas.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana smejoties skatījās uz trakojošajiem Loti un Mišelu. Viņa ar asarām acīs, smejoties pamāja Mišelam, un tad jau arī ķiķinot sāka lēnām iet pakaļ Mišela somai. Viņa to pameta viņam un rotaļīgi parādīja mēli. Bet neceri, ka es to darīšu vēl kādreiz Mišel! viņa smējās. Bet Snickeru gan es gribētu! viņa teica un tad sasveicinājusies ar gidu, devās iekšā viesnīcā, un kamēr pārējie protestēja pret palikšanu istabās, Nana sapņaini aplūkoja viesnīcu.

[rudo lapu vilcēn...]

Aspers bija klusējis, vienīgi smējies līdzi pārējo izdarībām un viegli smaidījis gandrīz nepārtraukti. nu viņš turējās bariņa aizmugurē, ar acīm rūpīgi visu pārlūkodams. Plecā bija uzmesta mugursomas siksna, kura tika pieturēta ar vienu roku. Otra nevaļīgi atglauda pusgaros matus.
Istabiņu sadalījums ieinteresēja. Taču puisis pagiadām nolēma palikt malā. Vai nu kāds viņu kaut kur ievilks, vai arī paliks tukšākajā istabā. Kaut arī visi meš varētu varbūt arī saspieties vienā istabiņā un gidam ar skolotāju atstāt otru. Būtu jautrāk. puisis klusi pie sevis smaidīja, atsaukdamies aicinājumam doties augšā.

[Darka]

Meitene bija vienkārši stāvējusi un klausījusies sarunās, jā dalīšana zēnos meitenēs būtu stūlba, bet tas jau nenozīmēja, ja tagad tā nebūs tad viņa būs ar zēniem. Bet ja būtu tad iņa nenoliedzami būtu vēlējusies vienā istabiņā tikt ar Mišelu. Nu ko lai dara tāds smukulīts viņš bija, to jau allaž viņa zināja, bet visa skolas stresa dēļ tam nebija laika, bet nu varēja trakot kā suns, kas norāvies no saites.

Jā un vēl labāk būtu, ja mēs visi vienā istabiņā būtu. Meitene iesmējās, sakārtodama savu somu, kas nebija diez ko viegla. Meitene piegāja tuvāk skolotājai un kida kungam Bet tas jau laikam nebūtu iespējams.

[Hikari]

Skolotāja uzlūkoja skolēnus un paraustīja plecus Ziniet, mēs esam pietiekami daudz, es šaubos, ka viņiem būs tik liela istabiņa, tas arī viss. sieviete sacīja un norādīja uz trepēm Tapēc nāksies vien dzīvot divās istabiņās. Bet nu, ejam augšā! un, paņēmusi savas mantas, skolotāja devās uz otro stāvu. Otrais stāvs īpaši neatšķīrās izskatā no pirmā, tikai šeit bija viens liels gaitenis, kur pa malām atradās istabiņas. Skolotāja paņēma atslēgas rokās un sacīja Tātad, man Jūs sadalīt pa istabiņām, vai arī paši varēsiet? Pēc mirkļa skolotāja noskatīja visu šeit esošos cilvēkus un pamanīja, ka viena trūkst. Artur, esi tik laipns, aizej, sameklē mūsu aizkavējušos jaunkundzi, Grētu! skolotāja sacīja.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 24.12.2006 13:45

[Margo]

Grēta bja piesnaudusi autobusā. Vakar meitene nebija kārtīgi izgulējusies.
Hmmm...viņa nodomāja un sakustējās autobusa krēslā, iekārtodamās ērtāk.
Tad viņa pielēca sēdus itkā kāds viņu būtu "izrāvis" no miega.
Ak, Dievs...viņa noteica.Es gulēju...
Tad viņa nožāvājās un sakārtoja matus.
Izskatās, ka esam jau klāt...viņa noteica un izlīda no sava krēsla, paņēmusi somu.
Nesaprotu, kurā brīdī es aizsnaudos?viņa sev jautāja un devās, lai izkāptu no autobusa.
Grēta nopētīja vietu, kur viņi bija atbraukuši, tad izstaipījās un izkāpa no autobusa.
Interesanti kā neviens viņu nebija pamanījis un pamodinājis?

[gone away]

Arturs nogāja pirmajā stāvā un palūkojās apkārt- Grētas šeit nebija. Puisis izgāja ārā un pamanīja meiteni stāvam netālu no autobusa. Viņš piegāja pie meitenes un uzsmaidīja viņai Sveika, Grēta. Kur ta Tu tā biji pazudusi? Aizsnaudies vai kā? Skolotāja pēc Tevis jau sūtīja! puisis uzsmaidīja meitene un norādīja uz viesnīcu Visi jau ir iekšā, tapēc iesim nu.

[Margo]

Un kā vēl aizsnaudusies! Grēta iesmējās.
Meitene uzmeta plecā somu un sekoja klasesbiedram un māju.
Kārtīgi, nopētījusi apkārtni, Anna ievaicājās: Vai esmu ko nokavējusi. Tagad gan man spēks būs diezgan-esmu izgulējusies. Varēšu kārtīgi izballēties...
Meitene atkal iesmējās.

[Pūķēns Sāra]

Paši, paši varēsim sadalīties! Mišels noteica skolotājai un pagriezās pret Loti, Ar tevi bez nekādām pārrunā vienā istabiņā, Viņš jautri pasmaidīja, tas tikai atvieglotu nakts plānu, lai nevajadzētu vēl lavīties, lai satikot, bet varbūt tieši otrādāk, ja katrs būtu savā istabiņā, tad... .Vispār domā pati, un apsver visus aspektus. Mišels piemiedza Lotei ar aci, tā teidams, 'tu tak saproti, par ko iet runa!'.
Viņš pagriezās pret Nanu, Ko teiksi, vai nāksi vienā istabiņā ar lielo, briesmīgo Mišelu, kurš pa nakti tev atņems visus mangas žurnālus un mēģinās viņus izburtot? Puisis jautri smaidīja, Un, kurš gribēs nākt kopā ar šiem diviem varbūt trijiem, trakajiem? Viņš pievilka klāt Nanu, Tātad tu tak esi ar mieru būt viena no trakajām? Tad es tev arī iedošu to Snickeru. Viņš jautri viņu uzrunāja, bet trešais trakais visticamāk bija domāts, Lote, kurai bija jāizvēlas pa labu plānam, kurā istabiņā būt.
Līva, dod pagaidām man to somu, izskatās, ka viņa tevi novilks līdz zemei. Mišels jautri uzsauca meitenei, kura mocījās ar savu somu.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 25.12.2006 14:46

[rudo lapu vilcēn...]

Puisis nepārtraukti pie sevis klusi smaidīja. Noskaņojums bija labs, pat ļoti labs.
-Lieliski. Un kurš nāks kopā ar mani vienā istabiņā?- Aspers silti eismējās, pārlaizdams skatienu pāri klasesbiedriem. Viņam bija gandrīz vienalga kur viņi nakšņos un ar ko kopā. Nakts solījās būt jautra jebkurā varianta.

[Margo]

Grēta ātri aizsoļoja līdz nakšņošanas namiņam. Pavērusi durvis, meitene iegāja iekšā.
Hallo...viņa iesaucās un pasmaidīja, tad nolika uz grīdas mugursomu.
Kāpēc mani neviens nepamodināja?viņa it kā dusmīgi noteica, bet sejā rotājās smaids.
Meitene bija kārtīgi izgulējusies un tagad viņa bija ļoti jautrā garstāvoklī.

[Pūķēns Sāra]

Tu goļot izskatījies pēc eņģeļa, un mēs neesam cienīgi, lai traucētu tik dievišķu būtni. Mišels jautri noteica Grētai, Vēl pie tam, tu jau neteici, lai mēs tevi modinātu. Man jau likās, ka tu vienkārši atpūties, jo nakts var būt pārāk darbīga un tā var prasīt vairāk enerģijas kā te kāds ,izņemot mūs abus, var iedomāties. Puisis piemiedza meitenei ar aci, gaidīdams kārtējo dunku, kuru godpilni bija nopelnījis.

[Margo]

Ka tik eņģelītis tev tūliņ neuzsūta kārtīgu eņģeļa pateicību...Grēta sirsnīgi iesmējās un piegāja pie Mišela. Savu Dievišķo enerģiju, jel, es pataupīšu kaut kam citam... Grēta teatrāli, bet vēljoprojām smaidot noteica.
Tad viņa pievērsās pārējiem.
Kas labs notika pa to laiku, kamēr eņģelītis uzpildīja enerģijas krājumus?viņa nosmēja un paskatījās uz Mišelu.

[Pūķēns Sāra]

Es atbildēšu, ja jūsu augstība ļauj. To sakot puisis atlaida Nanu un nometās Grētas priekšā uz ceļa, nolaidis galvu. Tā kā pieņemu, ka ļaujat, es pastāstīšu. Mišels vēljoprojām nolaidis galvu teica, Mani apmētāja ar snickeriem, Isidors pagrūstīja šoferi, kaut māc lielas aizdomas, ka tas bija labi noslīpēts teātris, tad mēs atbraucām un izkāpām laukā no autobusa. Lote no prieka pavāļājās pa zālīti un domājams to arī pagaršojas, tad mēs uzkāpām augšā un skaļi boikotējām, ka mūs vēlas sadalīt puiši ar puišiem, meitenes ar meitenēm, izcīnījām uzvaru un tagad cenšamies sadalīties. To visu sakot, puisis vēljoprojām atradās uz ceļa. Vai jūsu augstība atļauj man piecelties?