Alķīmiķa dienasgrāmata Opcijas

[Hikari]

Tātad, spēle sākas.

Šodien ir saulaina vasaras diena. Eksāmeni jau ir aiz muguras, izlaidums vēl nav bijis. Lai sagādātu neaizmirstamas atmiņas par 12 klases beigām Jūs (spēles dalībnieki) kopā ar savu skolotāju esat nolēmuši doties ekskursijā uz izslavētajām alām, kurās notiek dažādas dīvainības. Norunātā tikšanās vieta ir skolas pagalms, pie ieejas. Jūs visi pamazām tur pulcējaties un skolotāja (es) Jūs tur jau gaida. Autobuss, ar kuru Jums jādodas ceļā, vēl nav piebraucis, tapēc vēl atliek laika sarunām, par eksāmeniem, kuri tikko ir beigušies un citām lietām.

vairāk par pašām alām un pārējo lasiet šeit- spēles ATD

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 10.11.2006 14:11

[.kreizī.]

Mia ar smaidu un bēdām sejā raudzījās uz Mišelu un Līvu. Atkal meitene nov'ērsās, un klusībā cerēja. Pašai jautāt? yeah right! VIņš jau gan ir tajā Līvā i'ķēies,un par aniazimirsis. Ja tā, tad tā.




OCC:Mišel,tu man spēles laikā pajautā! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) Nu vai man tu patīc. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

[Pūķēns Sāra]

OCC. Nu nezinu, nezinu, varbūt tev arī ceļos krist (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) , bet nezutraucies man ir citi plāni un nemaz nav tik peļami, tā kā vari neuztraukties.

Sajūtot Līvas nadziņus pār puiša ādu pārskrēja patīkamas tirpas. Viņš vēlējās, kaut Līva beigtu un tas viss reiz beigtos, bet ne jau tādēļ, ka tas viņam nepatiktu, bet tādēļ, ka viņš pats nezināja, ko darīt. Mišels aizvēra acis un izbaudīja Līvas rotaļas, kaut no ārpuses neko nevarēja pateikt.

Mišela sejā iezagās, kas līdzīgs smaidam, kas stipri vien atgādināja smīnu. Bet varbūt šoreiz tev ir taisnība? Viņš apklusa, bet atd atvēra acis un palūkojās uz Līvu. Tev tā neliekas? Atšķirībā no smaida, kas bija iezadzies viņa sejā, balss bija pietiekoši nopietna, lai neko nepārprastu.

Viņš palaida vaļā Līvu un, piecēlies kājās, kārtīgi izstaipījās. Šī kustība bija pēkšņa un pietiekoši strauja, lai pārsteigtu pilnīgu visus. Lūdzu, Isidor. Mišels pabīdījās nost no ceļa, palaižot Isidoru, kuram vajadzēja iet, vai viņš to darīja tikai, lai palaistu Isidoru vai kāda cita iemesla dēļ, nebija jēgas minēt.

Hei cilvēce, varbūt kaut ko uzpēlējam, ja jau mums ir kārtis? Puisis pievērsās pie visiem klātesošajiem, bet tas Mišela sejā parādījās viltīgs smīniņš. Līvuci, vai padosi manu somu? Viņa balss atkal bija pilna jautrības un draiskulības, nekas neliecināja par neseno nopietnību.

[Eņģeļu gūstekne]

Šarlote sēdēdama netālu no abiem ar puspavērtu muti bija mēgjinājusi uzsūkt it visu, bet tas jau tikai tāda joka pēc beigu beigās meitene tomēr bija atkal apsēdusies savā vietā un priecīga klausījās savā pleijerī Good Charlotte dziesmu Gohst of u... viņa dungoja līdzi dziesmai līdz brīdim kad Mišels strauji un pilnīgi negaidīti piecēlās izstaipījās un iesaucās kaut ko par kārtīm. Lote nesaprašanā sāka smieties. Mišel tu nēesi normāls... tu gribi mums sirdstrieku piebiedēt. Tu tā kā tāds viesulis pēkšņi uzplaiksnī. Lote parādīja puisim mēli un un meta ar Vēl neattaisītu Snickeru... muļķis.

[Hikari]

Saule jau laidās otru pamales pusi pamazām, kad autobuss klusi apstājās. Beidzot viņu ceļojums bija galā. Klase bija piebraukusi pie kādas nelielas, trīsstāvu mājiņas. Tā bija veidota no guļbaļķiem, mājai bija liela terase. Uz tās bija vairāki galdiņi, pie kuriem cilvēki ieturēja ēdienreizes. Mājai bija daudz logu, tātad, pietiekami daudz istabiņu, lai izmitinātu nelielu skaitu cilvēki. Izkārtne pie namiņa vēstija, ka šī ir vietējā viesnīca un reizē arī tūristu uzziņas birojs atradās šeit pat iekšā ēkā. Pie namiņa, plati smaidot, klasi jau gaidīja gids.

Visapkārt viesnīcai auga daudz lapu koku, apkārtnē bija liels mežs un alas no šejienes atradās pāris kilometru attālumā.

Mīļie mani skolēni, mantas atstājiet autobusā un kāpiet ārā. Un ejiet pie ieejas, gaidiet mani skolotāja nokomandēja

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 17.12.2006 13:36

[Ného]

Isidors atgriezās savā sēdvietā, kad bija "pagrūstījis" autobusa šoferi, kas izrādās bija viņa tēvoča draugs, kas agrāk ir satikts. tā kā izdevās sarunāt nosimulēšanu šai atrakcijai.

Puisis paņēma savu somu un izkāpa no autobusa. Un gāja līdz mājas ieejai, pa ceļam nopētīdams to un apkārtni - gaiss šeit patīkami smaržoja, jeb vienkārši bija svaigs un varēja dzirdēt putnu dziesmas, kas salīdzinot ar pilsētas skaļumu likās tik mierīgas, ieaijājošas.

[gone away]

Arturs izkāpa no autobusa un, uzkāris savu somu uz pleciem, devās pie mājiņas ieejas, kur viņus jau gaidīja gids, kurš izskatījās tīri iepriecināts par kaut ko. Puisis palūkojās apkārt- vietiņa nebija nekāda sliktā, šeit izskatījās pat tīri labi. Arturs uzlūkoja sauli un pie sevis nodomāja Diez cik tālu ir tās alas un vai mēs paspēsim, pirms paliks pavisam tumšs vai arī iesim rītā?

[Darka]

Tālākais brauciens bija kļuvis nedaudz garlaicīgs, tāpēc Līva bija izvilkusi savas megalielās ausis un nodevusies Muse valdzinājumam. Iepriekšējie notikumi viņu tikai nedaudz ieintreģēja, bet pa visam nedaudz, jo viņa bija aktrise, kas ātri spēja pārkārtoties no emocījām uz emocījām. Tagad viņa domāja par kaut ko citu, par tālāko izglītības ceļu, par braukšanu uz ārzemēm... Par visu, kas tuvojās savā ceļā nesaudzēdams ne vienu.

Autobusam apstājoties Līva nedaudz sarāvās, noņēma ausis un klausījās skolotājā. Somas atstāt? Nu ne jau ar to, kas tajā iekšā!!! Bez tam tā nebija vienīgā soma, bija vēl viena - lielāka. Līva uzmeta mugursomu mugurā, tajā nožvankstēja kaut kas šķidrs un meitene izkāpa no autobusa, pievienodamās jau izkāpušajiem.

[Eņģeļu gūstekne]

Visbeidzot kad Šarlote diezgan orģinālā veidā bija atbrīvojusies no sava šokolādes batoniņa un pagarlaikojusies autobuss apstajās. Lote izstaipījās un izkāpa no busiņa, viņa aizvien smējās par Isidoru kurš bija pagrūdis šoferi. Meitene izkāpusi ārā piekārtoja drēbes. Beidzot viņa smējās un piegaja pie gida. Sveiki dzīvesspriecīgā balsī nodūdoja Šarlote.

[Snorkes Jaunkund...]

Nana tagad vārgi smaidot izkāpa no autobusa, un paskatījās apkārt. Jauki. Ceru, ka te arī ies jauki. meitene jau smaidot un pamazām atgūstot savu dzīvespriecīgo garastāvokli, nodomāja. Viņa piegāja pie Šarlotes. Čav, Lote! Tev te patīk? Es ceru, ka mnum ste būs jautri. viņa teica meitenei, kurai bija nostājusies priekšā.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 18.12.2006 11:59

[Eņģeļu gūstekne]

Šarlote atzinīgi pamāja Nanai, es domāju, ka te būs izcili jautri. meitenes lūpās bija uzradies neparasti izaicinošs smīns. Kad tev un pārējiem būs zili, zaļi, lillā mati domāju mums ar Mišelu noteikti būs jautri. Lote uzjautrināti nodomāja un nu pasmaidīja nedaudz sazvērnieciski. Ar mūsu klasi nevar nebūt jautri, mēs esam reāli.

[Pūķēns Sāra]

Mišels burtiski izlidoja no autobusa, sega, uz kuras bija sēdējuši viņi abi ar Līvu bija pārmesta pār plecu, bet uz otra atradās melnā soma.
Būū! Kamēr Lote runāja ar Nanu, viņš bija pielavījies pie Lotes un no aizmugures to sagrābis, sāka kutināt. Mēs esam lieli reālisti, ļoti lieli. Viņš nostājās blakus meitenēm un bija jebkurā brīdī gatavs mukt prom, jo zināja Lote tā neatsās visu. Un Nana, Viņš mīļi uzsmaidīja meitenei, Ja šis mazais monstrs, Mišels norādīja uz Loti, Iedomāsies mani aizskart, vai tu mani aizstāvēsi? Viņš sataisīja kucēna cienīgas acis un lūkojās uz Nanu, Es tevi uzcienāšu ar Snikeru. No kabatas tika izvilkta viens mazais snikera batoniņš, ar kuru autobusā viņam meta Lote

[Eņģeļu gūstekne]

Ak, tu... Šarlote paķēra batoniņu un mēģināja noķert Mišelu, viņš galu galā zināja, ka meitenei šausmīgi kut. Tu, es tev kamēr tu gulēsi degunā sabāzīšu ausu sēra bumbiņas. Meitene smējās mēģinot noķert puisi, jo viņš kā jau vienmēr zināja, ka meitene viss neteiks Ak, tu mani kutināji, un?

[Pūķēns Sāra]

Žēl, ka mans plāns nesanāca, bet paldies, ka uzklausīji. Mišels ātri uzmspieda buču uz Nanas vaiga un sāka bēgt no Lotes. Viņš noslēpās aiz Līvas muguras un izmantoja viņu kā šķērsli, paralēli sakot, Tātad tu līdzi nēsā ausu sēra bumbiņas? Vai arī tev gadījušās tādas netīrākas ausis? Viņa teiktais nebija īpaši skaidrs, jo viņš to visu bija izmocījis caur smiekliem, nenoliedzami viņi abi atgādināja divus mazus bērnus, bet kas tad viņi bija?

[Eņģeļu gūstekne]

Man ir nenoliedzami netīras ausis Caur smiekliem mēģināja izstostīt Šarlote un tad viņa strauji paķēra Mišelu aiz rokas neskatoties uz to, ka priekšā bija Līva kuru Lote nedaudz pagrūda. Noķērusi Mišelu Lote piegāja viņam blakus vai varbūt netīras ausis ir tev? Un es viņas izurķēšu un piestampāšu tavu degunu. šarlote aizvien smējās, tad viņa atlaida Mišelu un saķēra vēderu, smiekli bija kļuvuši neizturami.

[Pūķēns Sāra]

Pirmkārt es domāju, ka jutīšu, ja ņemsies pa manām ausīm, bet otrkārt, tev laikam ļoti gribas ņemties pa manu degunu? Mišels smējās no sirds, un kad pamanīja, ka Lote no smiekliem vai smok nost, tas pielika pēdējo punktu un viņš atkrita zālīte. Savas mantas viņš bija atstājis blakus Nanai, jo neuzskatīja, ka būtu droši ar tām skraidīt kā aptrakušam. Ja tu vēl ko teiksi, es nomiršu no smiekliem. Jau atgūstot elpu, viņš skaļi noteica.

[Eņģeļu gūstekne]

Nokritusi uz ceļiem Šarlote kārtīgi ievilka elpu un aizvien ar smaidu uz lūpām sacīja. Man nav nekādu pretenziju par tava deguna dārgumu izzagšanu. Lote parādīja Mišelam mēli. Kāds te nav dzirdējis skolotājas norādījumus, somas bija jāatstāj busiņā. Šarlote iekliedza Mišela ausī un nokrita turpat blakus guļus.

[Pūķēns Sāra]

Ja tu gribi, lai palieku bez kameras, digitāla fotoaparāta un vēl pāris dārgām lietām, tad saki to bez aplinkiem. Mišels atbļāva meitenei un atgūlās atpakaļ zālītē, Vēl pie tam, vai nezināja, ka mans deguns ir privātīpašums? Pa viņu urķēties ir atļauts tikai man, vai arī tev vajag samaksāt lielu naudas summu, lai dabūtu atļauju. Puisis jau atkal bija atsācis smieties un tagad, tāpat kā nesen Lote, bija saķēris vēderu.

[Eņģeļu gūstekne]

Tu tiešām nēesi normāls. Jau atkal smejoties teica Lote, pēc mirkļa viņa aptvēra, ka Mišela sacītais bija balta patiesība un burtiski uz 2 minūtēm nozuda busiņā, atpakaļ viņa atnāca ar savu mugursomu. Hmm... Tev taisnība, somā ir lietas kuras es negribētu lai nozog vai kā savādāk. Šarlote noteica balsī kas liecināja, ka Mišels ir triumfējis, viņa jau atkal nometās zālītē noliekot mugursomu blakus, tā nošķindēja krāsainās matu lakas pudelītēm saskaroties.

[Darka]

Kā sargsuns Līva bija klusi stāvējusi uzticīga savai somai un tam, kas tur iekšā, bija taču jānosvin eksāmenu beigas. Šoreiz tās bija bagātības, jo nevarēja zināt, kur šeit atrodas tuvākais veikals un sazin kādi šai apvidū noteikumi. Tāpēc Mišela aizskriešana aiz muguras nebija pats labākais, jo meitene iespiedzās.

Aaaa!!!! viņa sastinga un gaidīja kādu grūdienu, lai nenokristu un nesasistu savu dārgo mantu, kas bija jaucama ar kolu vai kādu citu šķidrumu. Tāds arī sekoja, bet meitene satvēra somu un noturējās uz kājām.

Fuuu... Bērni, manā somā ir pārāk dārgas mantas, lai es nokristu! Līva samāksloti sāka paijāt vavu somu.

[Hikari]

Skolotāja pienāca pie savas klases un sacīja. Mēs jau nekur tālu šobrīd nebūsim, iesim uz savām istabiņām, to cilvēku somas, kuras palika autobusā, tūlīt tik uznestas uz mūsu numuriņu.

Tad pie grupiņas piegāja gids un visiem uzsmaidīja. Esiet sveicināti. Kad iekārtosieties savās istabiņās, domāju, ka mēs varētu norunāt pēc stundas tikties šeit pat lejā uz terases, ko par to sakāt? Ar to jums būtu jāpietiek, lai sakārtotos un nedaudz atvilktu elpu no ceļojuma. vīrietis sacīja.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 18.12.2006 20:18