!''Savage garden''-horror hotel!, Pietiekšanās un citi sīkumi ATD PAVEDIENĀ! Opcijas

[maksligais_intel...]

Īss raksturijums :

Jūs esat 5 – 10 cietumnieki, kas ir nokļuvuši Losandzelošas stingrā režīma cietumā.
Jums visiem palēnām pienāk izlaišanas laiks un, tamdēļ, lai to saaīsinātu, jums tiek piedāvāta iespēja pastrādāt, kāda pussagruvušā, vecā viesnīcā Ņujorkā, kur jūs visu sakārtosiet un tālāk tiks doti rīkojumi, bet ierodoties viesnīcā jūs neesat diezko sajūsmināti. Godīgi sakot, jūs esat šokā, neko tādu nebijāt gaiidijuši. Viesnīca izskatās pēc kanalizācijas notekas, kura ir pamesta jau vairākus gadus. Viss ir klāts aiz zirnekļtīkliem ,skraida žurkas, prusaki un smird. Jā jums tas vis būs jāsaved kārtībā un jadzīvo šeit vesels mēnesis, taču jau pirmajā naktī šeit sākt notikt pagalam dīvainas lietas

Viesnīca:

Šādi izskatās no ārpuses :

(IMG:http://www.horrorchannel.com/img/story/cs-bullock.jpg)

viesnīcas gaiteņi:

(IMG:http://www.kapstadt.org/images/articles/urlaubsbilder-fotos-kapstadt/abandoned-house-g.jpg)


vēlāk uzzimēšu karti, lai vieglāk orientēties un mēģināšu atrast arī noteiktu telpu izskatus, bet doma ir uztverta 

Viesnīcas vēsture:

Pirms gadiem 70 šī bija viena no Ņujorkas smalkākajām un dārgākajām viesnīcām – ‘Savage garden’’ ,kur apgrozijās Ņujorkas un citu vietu augstākie slāņi.
Visiem labi zināms, ka viensīcas īpašnieks Fransuā Ženē( francūzis) bija iesaistījies nelikumīgās darīšanās un viņam bija daudz ienaidnieku. Tas arī tika manīts, kad pēc 7 gadu viesnīcas uzplaukuma laikos Ziemassvētku balles laikā tika aizdedzināta slavenā ‘’Savage garden’’, tas bija viens no spilgtākajiem ugunsgrēkiem Ņujorkā un par to zināja visa Eiropa. Bija daudz cietušo, viesnīca nenodega līdz pamatiem, to izdevās glābt.
Pēc ugunsġrēka dzēšanas sākās aktīva Fransuā Ženē meklēšana pa visu viesnīcu un visbeidzot to atrada pašā augstākajā stāvā pakārtu savā kabinetā.
Protams radās problēmas sakarā ar pussagruvušās viesnīcas pārmantošanu un tika meklēta Fransuā ģimene, diemžēl tā arī tika atrasta noglināta savā villā Malibu piekrastē. Gan pie Fransuā, gan pie viņa ģimenes tika atstātas divas vienādas zīmītes ar neizskaidrojamiem simboliem un tekstu franču valodā, kas tika angliski pārtulkots – ‘’ Un tas vis dēļ tavas spītības.... ‘’ un vēlreiz sekoja tie paši simboli, taču šoreiz priekšā tiem bij uzrakstīts skaitlis 4.
Tā arī viesnīcai nevarēja atrast mantiniekus, un toreiz tik slavenā ‘’Savage garden’’ spokojās tagad jau neapdzīvotā Ņujorkas ielā, kur pat klaidoņi nemājoja, jo tika dzirdējuši baumas, kas tur notiek .....

Spēles gaita :

Tātad jūs ieradīsieties viesnīca un jūs sagaidīs veca tantiņa, kas te par spīti visam dzīvo šajā ēkā, jo palikusi uzticīga šai vietai – bijusī ‘’Savage garden’’ administratore.
Viņa jums ierādīs telpas un pastāstīs vēl smalkāk par viesnīcas vēsturi.
Jums par palīgu būs arī velviena ģide – vienīgā izdzīvojusī viesnīcas apkopēja( kas starpcitu būs viena no dalībniekiem ) .
Jūs iekārtosieties viesnīcā un par pārējo es , kā būdama GM par visu par parūpēšos un apsolu, ka nelikšu jums garlaikoties. Galvenais, lai jūs būtu aktīvi ! 

Dalībnieki:

*5 – 10cietumnieki
*1 mājkalpotāja ( šī būs ļoti specifiska loma, jo šeit jums būs jādarbojas pilnīgi saskaņā ar GM.Šis būs vienīgais dalībieks, kurš zinās puslīdz manu stradēģiju un visu pārējo, tamdēļ šim cilvēkam būs jābūt ļoti aktīvam, jo patstāvīgi mēs sazināsimies pa PZ un es teikšu ,kas un kā.Protams tas nenozīme, ka būs jārīkojas pilnīgi kā es teikšu, taču no ceļa noiet nevarēs, jo atceraties, jūs NEESAT cietumnieku pusē )

Anketa cietumniekiem:

Vārds, Uzvārds:
Vecums:
Īss bio(+ģimene)
Noziegums dēļ, kura nokļuvāt cietumā:
Cietumā piespraistais laiks un cik jau esat nosēdējuši:
Bilde(obligāti)
Raksturs:

mājkalpotājas anketa:

Vārds, Uzvārds:
Vecums:
Cik ilgi strādāja hotelī:
Bio:
Raksturs

Mājkalpotājas anketu lūdzu sūtīt pa PZ, taču cietumnieku tepatās. Kad būšu apstirpinājusi anketu vai arī būsiet izlabojuši kļūdas, kuras es pateikšu iepostosiet vēlreiz anketu ar sarkaniem burtiem! Tas , lai vieglāk pēctam būtu orientētēties un atrast svarīgāko (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Kā arī jums tiks katram piedēvētas maģiskās spējas, jo bez tām jums tur neiztikt, taču tās es ptieikšanās beigās sadalīšu, lai būtu interesantāk un nebūtu nez kādi supervaroņi.

Paldies un ceru uz sadarbību (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[.kreizī.]

Neva gāja visiem līdzi un joprojām smīnēja un bija sabozusies. Neva vēlējās ātrāk tikt istabiņā. Istabiņas gan jau ka nebūs labākas parcietuma kamerām... NEva nodomāja.

[mehaniskais koli...]

"Gabija ir drudzis to tač var redzēt viņa ir drebuļi un viņa ir bāla kā spoks!"Artēmija pie sevis domāja
reizē soļodama augšup pa trepēm kas bija uz robežsa starp pilnīgu sabrukšanu un vēl divu dienu stāvēšanu.
"Kaut nu man tiktu kāds normāls pārī istabiņa !" Artēmija prātoja kurš no šei esošajiem būtu visepiemērotākais biedrs .

Šo rakstu rediģēja ev_angel: 27.11.2006 12:49

[Seila]

man tas viss ne pavisams nepatīk aksels iedomājās paņemdams visas personīgās mantas kuras viņam bija atdotas un sākdams kāpt augšā pa kāpnēm uz istabiņām.

[mehaniskais koli...]

Artēmija kāpa viena no pēdējām prātodama par katra vārda nozīmi ko bija teikusi Žozefne . Viņa viegli slīdēja pa trepēm augšup ,kad pēkšņi pakāpiens ielūza un viņa krita atmuguriski uz margu nebija ko cerēt ,izskatijās ka tās tur nav jau sen .
"Es nevaru nekam pieķerties trepes ir sliktā stāvokļi ,meiģināt ko darīt nevar aiz manis kāds bija bet kas?" Artēnija ātri prātoja zinādama ka tulīt sekos kritiens.

[Pūķēns Sāra]

Dens pagaidīja kamēr visi paiet viņam garām un tikai, tad sāka iet. Es pēc pāris mēnešiem tikšu laukā, ko man uztraukties. Paslaucīšu putekļu, pamūrēšu sienas, padarīšu vēl kaut ko tamlīdzīgu un būs jau beidzies mans termiņš. Puisis izdzirdēja lūztošu skaņu un negaidīti viņam virsū krita Artēmija. Knapi noturējies kājās, viņš atjēdzās, ka meitene refleksīvi bija stingri satverta un pievilkta sev klāt, lai viņa nenokristu. Dens pārsteigts palūkojās uz leju. Nē nu,tas jau paliek smieklīgi. Puisis turpināja turēt meiteni, bet apjukums tika veikli apslēpts un tagad tā vietā parādījās nemanāms smīns.

[mehaniskais koli...]

"laid vaļā es jau nvaru pati nostāvēt !"Artēmija teica skarbi un skatīdamās viņam acīs"Vai arī dabūsi pa seju!"viņa vēlreiz teica jo viena roka viņai bija brīva un nevelti viņu sauca par kaķi.

Šo rakstu rediģēja ev_angel: 27.11.2006 16:37

[Pūķēns Sāra]

Neuztraucies, manās vēlmēs neietilpst tevis turēšana vai padziļināta pētīšana. Puisis atlaida vaļā Artēmiju, Bet vismaz varēji pateikt paldies, ka izglābu tavu pakaļu no zilumiem, nevis te tēlot Miss-Es-Esmu-Viss Labākā. Uzsvēris pēdējos vārdus, viņš vienaldzīgi pagāja garām meitenei, it kā tur stāvētu tukša vieta.

[mehaniskais koli...]

"tu neesi tā vērts lai teiktu paldies!"viņa notieca un ātri skrienot tik garām dennam

Šo rakstu rediģēja ev_angel: 27.11.2006 17:18

[Tējas Tantiņa]

Tad dosimies vai kā? Nikola nepacietīgi noteica. Ja tev nav labi, tad saki, lai tev var palīdzēt, ja viss ir kārtībā, tad beidz tēlot. viņa noteica tonī, kas nozīmēja, ka tas viņu kaitina. Jāapietas kā ar mazu bērnu... nu vai zini. Nikola mazliet piekārtoja matus, lai svaigāks izskats. [neko nesakarīgāku nespēju izdomāt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ] Kad beidzot visi sāka kustēties, arī meitene paķērusi savu pekelīti gāja augšā pa trepēm, bet centās to izdarīt pēc iespējas prātīgāk, jo tās neizskatījās drošas.

OOC: bāc, man šī spēle sāk iepatikties...

[Grēkmeistars]

Patriks vienkārši klausījās pārējos un pavadīja laiku pētīdams viņu izskatus. Kamēr visi pamazām sāka savā starpā iepazīties, Patriks centās norobežoties cik vien iespējams, lai kāds neiedomātos paprasīt, par ko viņš sēž... Viņš piegāja pie vecās mājkalpotājas.
- Vai es drīkstu jums ko lūgt? Par istabiņām... Vai es drīkstu viens? viņš čukstēja.

[Pūķēns Sāra]

Artēmijas uzvedība lika viņam pasmaidīt, Kā tāds mazs bērns. Dens klusām pie sevis nočukstējis, pasmaidījia vēl platāk, bet smaids tika ātri apslēpts. Viņai tikai knupīti un mīksto mantiņu,un neko vairāk. Puisis jautri pie sevis domāja, šī meitene mācēja uzjautrināt viņu.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 27.11.2006 17:33

[mehaniskais koli...]

Artēmija soļoja augšup pa trēpēm"Kā man tas viss ir apriebies es zinu ja es atklāšu kas es esmu mani var nogalināt bet es šos cilvēkus nevaru izturēt viņi ,tik vienkārši un primitīvi par slekpavībām,izvarošanu,parastu bankas aplaupīšnu nekā interesanta nekā noderīga tikai parasti cilvēki kas ir garīgi traumēti .Vai es arī ,nē lauīšana ir man profesija mana ģimenes ir mafija un es arī savādāk nevar būt man vecmamma bija laupītāja mana māte tāda bija un es arī tāda esmu .Viņi pat nav algotņi kas kaut ko saprot tikai vienreizējs gadijums....Bet kas es esmu ,es esmu Aula vēlāk viss piederēs man ,tas ir jānopelna ..."Artēmija bija dziļi iegribusi savās domās ka pat nepamanija ka viņi ir jau augšā."Vakarā vajadzē meditācijas seancu viņa skumīgi nodomāja"

Šo rakstu rediģēja ev_angel: 27.11.2006 17:58

[maksligais_intel...]

- Tad jau redzēs - Žozefīne vienaldzīgi atteica Patrikam.
Viņa kāpa pati pirmā un pavisam droši tikai pārkāpjot dažus pakāpienus itkā zinādama, kas no tiem ir gaidāms, bet citiem neteica ne vārda.

Apmēram istabas izskats ir iepostots ATD sadaļā

Beidzot visi uzkāpa kādā ļoti šaurā,saurā ejinā, kur vis bij itin melns un smērēja drēbes, jo viss bij pilnīgi sadedzis.
-Nu redz šis ir vienīgais stāvs - trešais - personāla stāvs , kur ir palikušas dažas ciešama stāvokļa istabiņas, kur dzīvoja mūsu viesnīcas personāls . -
- Jūs varēsiet palikt šeit - Žozefīne smīnēdama iegrūda Artēmiju un Denu pirmajā istabiņā.

OOC: Vēlāk ierādīs arī vannasitabas telpu, virtuves un viesistabas, bet tas bišku vēlak līdz jūs apradīsiet ar jaunajām guļamistabām

Šo rakstu rediģēja maksligais_intelekts*: 27.11.2006 21:38

[mehaniskais koli...]

"Šeit kopā ar tevi !"Artēmija iespiedzās pēc piecām sekundēm atguvusi savaldīšanos viņa skarbi pateica"Es netraucēju tevi tu mani!"
Viņa piegāja pie vienas skapja puses un atvēra to salikusi iekšā visas mantas viņa apsēdās uz gultas malas un sāka meditēt!

Šo rakstu rediģēja ev_angel: 27.11.2006 21:49

[Seila]

Akselam diezgan ļoti gribējās redzēt kādas izskatās isyabiņas tomēr viņš savaldījās un neizteica nevienu jautājumu. patiesībā viņa noskaņojums bija diezgan vienaldzīgs un viņu pārāk neinteresēja tas kāviņi dzīvos, kaut gan no otras puses tas bija diezgan interesants jautājums.

[Pūķēns Sāra]

Puisis negaidīti tika iegrūsts kādā istabā kopā ar Artēmiju, Kas te...? Apskaidrība nāca ātri un krasi, Lai dievs man palīdz. Dens apskatīja istabiņu.
Kā jau pirms tam teicu, manās interesēs nav tava tuvāka pētīšana, tā kā es nemaz nedomāju, ko darīt. Viņš nolika somu pie durvīm un piegāja pie kāda galdiņa, pārbrauca pār to ar pirkstu. Pirksts bija gandrīz melns no putekļiem un sodrējiem, bet palūkojoties uz galdu tajā vietā, kur bija nobraucis pirksts, atklājās tumši brūna, izsmalcināta koka faktūra. Puisis noslaucīja pirkstus un palūkojās uz Artēmiju, kura bija iekārtojusies uz gultas malas.
Ko tu dari? Dens ar mazu izsmieklu balsī jautāja.

[Snorkes Jaunkund...]

Šika uzgāja līdz istabām un pagriezās pret Gabiju. Tu paliksi ar mani vienā istabā? ar seksīgu smīnu viņš atspiedās pret durvju stenderi, bet tūliņ pat no tās lādēdamies atlēca. Sasodīts, te viss smērē drēbes. un paņēmis Gabiju aiz rokas, viņš atvēra durvis.

[Grēkmeistars]

Nosmīnēdams par Žozefīnes atbildi, Patriks turpināja iet tālāk pa netīro gaiteni, ielūkodamies netīrajā istabā, kurā tikko tika iemitināti Artēmija un Dens. Gluži kā cietumā. Visur kā cietumā.
Un ja nu es varētu palikt bīstams? Nevaldāms? Ja nu es nejauši kādam nodaru pāri? viņš, bērnišķīgi smaidīdams, čukstēja Žozefīnei.

[novemberunge]

Brīnišķīgi! Un ar kādu idiotu sabāzīs kopā mani? Nefas nodomāja, izteikti garlaikoti stāvēdams malā un visādi cenzdamies nepiedurties sienām- viņa nožēlojamais, rūtotais krekls jau tā bija netīrs- kāpēc to smērēt vēl vairāk?
Vīrietis nožāvājās. Roka, protams, nereaģēja un necēlās, lai piešautos priekšā mutei. Viņam par to bija vienalga.

-Nejauši,- viņš atkārtoja kādu vārdu, ko bija paķēris, neuzmanīgi klausoties kāda tuvāk stāvošā čaļa, šķiet, Patrika čukstos, -Deru, ka tu arī cietumā nokļuvi nejauši,- viens vārds pārauga par sarkasma pilnu teikumu. Nefam šōbrīd krita uz nerviem pilnīgi viss, pat viņš pats, tāpēc iespējas kādam salauzt degunu vai uzzilināt aci bija augušas par pāris desmitiem. Godīgi sakot, viņš šobrīd pats sevi atspārdītu par tik idiotisku uzvedību, bet, ko darīt? Mocīja garlaicība. Mocīja dusmas. Mocīja dumpinieciskums, ko visi centās viņā apslāpēt. Gribējās bēgt. Aizbēgt. Varbūt... nomirt? Jā! Viņš taču varētu izdarīt pašnāvību!

Nefas plati, aizdomīgi pasmīnēja un, atmetis no sejas garos, tumšos matus, sāka pētīt savus nagus. Protams, nekādi manikīra mākslas darbi tie nebija, toties simtreiz interesantāki par apkārtējajiem.

[Grēkmeistars]

Jā, pavisam nejauši nokļuvu cietumā, šaubos, ka tu šeit gadījies speciāli Patriks pagriezās un noteica. Viņš nevēlējās ne ar vienu strīdēties, šis vīrietis arī izskatījās pēc tāda, kas diezin vai ir pastrādājis ko tādu, kas prasītu spēku. Kaut vai... jebkurš padzīvojot cietumā mainīsies. Muļķīgi domāt, ka iespundēts cietumā, cilvēks nožēlo savas kļūdas.
Patriks iedomājās vai viņš, ja izkļūtu no cietuma, atkal sāktu pastrādāt tos pašus noziegumus. Cietums manī grib iedvest bailes.