!''Savage garden''-horror hotel!, Pietiekšanās un citi sīkumi ATD PAVEDIENĀ! Opcijas

[Kary]

Nikola nopūtās.
Ja tas tā vel turpināsies man viglāk būtu pasēdēt cietumā. viņa pie sevis to teica.
Tad viņa apgriezās apkaŗt un paskatijās apkārt. Tad Nikola paspēra dažus soļus nostaķ un nostāk. Vinā vēlējās zināt vai būs izdevība izbēkt. Nu ko? Riskēsim! un viņa paspēra velvienu soli. Tādejādi pārbaidīdama sargus.

[Pūķēns Sāra]

Puisis paraudzījās uz meiteni, kas mazpamazītētīm attālinājās. Dens mierīgi varēja to pateikt apsargam, bet viņu intersēja, kas cits. Nu, cik tad tu tālu tiksi? Aizbēgt tev tāpat neizdodies, to es tev saku. Puisis domās nodomāja un palūkojās uz soliņu, kas atradās pretējā virzienā, uz kuru gāja meitene, Būs jautri! Dens strauji pagriezās un ašā solī sāka iet prom, pārliecinādamies, ka apsargu uzmanība ir pievērsta viņam, viņš ar plašu kustību, cik nu to atļāva saliktās rokas uz muguras, apsēdās uz soliņa. Uzmanība bija pietiekami novērsta, lai dotu iespēju meitenei.

[Kary]

Nikola ieraugijusi ka tiek dota iespēja viņar pama'ja ar galu un aiskrēja aiz tuvākās pājas un apskatijās aiz stūri. Vin''s laikam to uzskata par spēli. Tad viņa atspiedaš pret sienu jo sajuta vinu no apsarga sktienu. Esmu gandrīz droša ka viņš pamanija mani! Tad vinā ar lēniem soļiem devās tālāk. Galvanais ka prom.

[mehaniskais koli...]

piebrauca balts autobuss Artēmija jau cerēja ka beidzot tiks prom no saules jo šajos orandžajos tērpos bija neizturami karsts.Bet kā par spīti izrādijās ka viņiem vēl jāgaida "Es te izcepšos!"

[Eņģeļu gūstekne]

Gabija brīdī kad tika izsaukta, turklāt pati pirmā, tikai ieliecās dziļāk gurnos un sapurinājusi blondos matus uzsmaidīja un tad sekoja pārējiem pat nepievērsusi uzmanību apsargam. Tunelis veda un veda arvien tālāk, Gabrielai apnika iet, bet viņa paklausīgi sekoja lai nebūtu muļķīgu komentāru. Kad viņi nonāca pieturā Sieviete uz brīdi pievēra acis un tad ar tādu pašu riebumu uzlūkoja brīvībā dzīvojošos, lai vai kā Gabrielas pašnovērtējums joprojām nebija krities, viņa uzskatīja sevi par dievību, un izskataziņā tāda arī bij'. Autobuss De Faulu īpaši neiespaidoja, viņa kā sieviete izprata šo apsargu būtību, viņi bija nogribējušies maitas kas strīdējās ar savām sievām un dabūja seksu reizi mēnesī vai vēl retāk, visu savu sarūgtinājumu un dusmas izgrūzdami uz ieslodzītajiem. Gabriela palūkojās uz apsargu kas viņai uz pleca bija uzlicis roku gatavodamies atvilkt atpakaļ no autobusa. Beidz es tevi šodien negribu saldumiņ, no manis seksu vari negaidīt. Sieviete naivi uzsmaidīja un atkal jau sapurināja blondāscirtas.

[maksligais_intel...]

Apsargs, kurš pieskārās Gabijai mulsinoši nolieca galvu zemē un neko neatbildēja.

Kad Nikola bija aizskrējusi aiz stūra. Bija iespēja, ka viņu neviens pamanījs nebija, taču tad sajuta, kādu smagu roku uz sava pleca
- Nu, kur tad skriesiem mazā ? -
Aiz viņas stāvēja, tas pats vecais, pretīgais un nogribējušais Uzraugs, kas mūždien uzraudzīja sieviešu nodaļas kameras un visu ap to. Nikola automātiski paskatījās uz Uzraugu, kas stāvēja vairākus metrus kopā ar visiem un redzeja, ka tas pašsapmierināti smaidīja raugoties uz viņu pusi.

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela pie sevis izmeta triumfējošu nopūtu, bet tik klusi, ka neviens to nedzirdēja un nemanīja. Viņas taktika brīdī kad viņa tika ieslodzīta bija tā noslīpējusies, ka kļūdīties bija neiespējami turklāt viņa jau nebija nekāda palaistuve. Tikai viņas, tā teikt "personīgā apsardze" izpelnījās viņas brīnišķīgi veidotā, tvirtā auguma privilēģijas.

[Kary]

PROM NO TEVIS!
Viņa nokliedzās. Bet tad viņa saprata savu pieļauto kļūdu. Tad vinā skrēja prom. Bet tur protams uzdūrās vel dažam labam apsargam. Domā atrāk! Ko lai daru? Šiten tak nav kur bēkt! Palīgā! viņa visu laiku skatijās uz visām pusēm mēģinot atrast izeju. Bet nu Nikola bija kā pele kaķa slazdā. Nebija vietas kur varētu bēkt.

[maksligais_intel...]

Divi apsargi saķēra katrs aiz savas rokas Nikolu un aizveda atpakaļ līdz pieturai. Neviens nebija dusmīgs un neviens netaisijās ar vinu pat runāt, bet visi tikai atklāti smīkņāja par viņas izgāšanos , pat dažs labs no cietumniekiem.

Piebrauca vecs, smirdīgs un noskrandis skolas autobuss.
- Lūk jūsu limuzīns -
Uzraugs izsmejoši izpļāva un ļauni iespurdzās. Pēc brīža viņš jau bij ceļā atpakaļ uz cietumu...uz cietumu ,kur kāds atgriezīsies un kāds nē....

Apsargi sagrūda iekšā ieslodzītos .Krēslu apvalki bija saskrambāti un daudzās vietās noplīsuši, logi bij aizputējuši un gandrīz nevarēja tiem redzēt cauri.
Visiem atslēdza rokudzelžus izņemot Nikolu.
- Tev vel būs tā japadzīvojās. Neviens jau nevar paredzēt tavu nākamo izgājienu -
Viņas apsargs viņu maigām ievadīja autobusā un klusām nočukstēja.

Kad visi bija sakāpuši autobusā, kāds pusmūža, ļoti jautrs un amzierīgs vecīts spalgā, jautrā balstiņa iesaucās.
- Sveiki viesi manā valstībā, nu jūs varat sēsties, kur gribat, pārgērbties( īpašu skatienu vēltija meitenēm) un darīt, ko sirds vēlas. -
Viņš ieslēdza kādu vietējo kantrī mūzikas staciju un jautri dungodams līdzi sāka ceļu.

Šo rakstu rediģēja maksligais_intelekts*: 24.11.2006 23:18

[Kary]

Lieliski! Un tagad esmu apsmieklu objekts! Par atriebību viņa ātri no viena apsarga kabatas izvilka viņa maku, un paslēpa to savā kabatā. Tad viņa iekāpa autobusā. Nikola ieņēma divas sēdvietas pašā aizmugurē. Tad viņa nopūtās. Un paskatijās sev pār muguru.
-Ev! Vai kāds no jums sliņķiem ataisīs man vaļā rokas?-
Viņa usauca apsargiem kas bija patālāk. Slinķi atradušies! Tāpatām es vel viņiem sadošu.

[maksligais_intel...]

- Uz redzīti , dārgumiņ, -
Apsargi nobļāvās un plus visam vēl tēlo, ka raud un pārdzīvo Nikolas aizbraukšanu.

Autobuss ierūcās un sāka braukt. Pēc katra metra bij sajūta, ka autobuss izjuks. Skaņa bija nepanesama un izpūtējis nelāgi smirdēja.

[Pūķēns Sāra]

Puisis uzlūkoja Nikolu,kuru kā paklausīgu sunīti veda atpakaļ pie pārējiem Varēji jau tālāk aizmukt, kājiņas tev garas, kur bija problēma? Puisis ar vieglu smaidu uzlūkoja meiteni, bet tad redzēdams, ka brauc saucamais autobuss, piecēlās kājās. Tas jau nav autobuss, bet grausts gatavais. Autobusam piestājot pie pieturas, Dens nepatikā nodomāja, Tad jau varēja palūgt kādu naudas aizdevumu, es pat varētu viņiem to aizdod.

Dens iekāpa autobusā, Mēs vispār tiksim tālāk par pārsimts metriem? Sajūtot, ka rokudzelži ir pazuduši, viņš paberzēja kreisās rokas locītavu, Nākam reiz padomā par drošību. Puiša sejā iezagās smaids un viņš aizgāja līdz autobusa galam, lieki nešķiezdams laiku, norāva no sevis pretīgo, orandžo apģērbu. Zem tā viņam bija ērtas džinsenes un t-krekls, ap kaklu viņam karājās saucamais kara breloks. Viņš izstaipījās un palūkojās uz fifu tur pat blakus. Tā nekas. Viņš apsēdās pirmspēdējā solā labajā pusē un nevērīgu kustību nometa sev blakus orandžo formu. Šis logs bija tik pat netīrs kā pārējie, tādēļ puiša pirksti atsāka spēlēties ar monētu. Viņš aizvēra acis un pēc brīža tās atvēra, tajās atspoguļojos kaut kas neizdibināms, ne īsti prieks par gandrīz iegūto brīvību, ne īsti skumjas, tajās bija viņam raksturīgā neizdibināmā izteiksme. Viņš palūkojās uz monētu un pārlika to uz otru roku, ļaujot tai arī papriecāties. labāk palikt cietumā, nekā klausīties šo briesmīgo mūziku. Dens paskaļi teica, par nevainīgo kantri mūziku.

Dena acis pievērsās Nikolai, Tavs termiņš? Viņš vienkārši noprasīja

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 24.11.2006 23:45

[.kreizī.]

Neva aši atrāva roas, un devās smirdīgā autobusa aizmugurē. Pretīgais, idotiskais, nolādētais, uzraugs... Nevinda visādi uzraugu aplamāja.Viņa noraudzījās uz apsargu un cietumu ar vislielāko riebumu. Es gribu ātrāk nonākt tajā nolādētajā viesnīcā.... Meitene atklāti paziņoja./. Meitene novilka pretīgo oranžo apģērbu. Zem tās bija ērtas džinsenes, ar cauriem ceļgaliem, melns t-krekls, botes. Viņa vēl uzvilka savu melno cepuri. Apsargs viņai klēpī iesieda melno somu. Meitene tur iebāza cietuma apģērbu.

Šo rakstu rediģēja Lady Delish: 24.11.2006 23:44

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela kārtīgi izkustināja plaukstas locītavas. Jesus Kristus...kā nospiež manas rokas viņa pie sevis nodomāja un paņēma no apsarga somu kuru līdz šim viņai jau 4 arpus gadus neviens nebija atdevis, tajā bija nagu vīlīte, laka, un viņas svītrotā kleita kas viņai bija mugurā tolaik kad viņa sakropļoja savu māti. Vienu brīdi Gabija izpētīja kleitas vīles, tā bija apputējusi, bet joprojām tīra, taču izskatījās mežonīgi maza kā nekā kad viņai mugurā bija bijusi šī kleita pagājuši vai pieci gadi, bet tā vēl no cilvēku modes laikam nebija izgājusi... De Faula novilka briesmīgo maisveida tērpu atklājot briesmīgo cietumā izdalīto vienmuļo balto apakšveļu, tādejādi viņa gan mazlietiņ sakacināja puišus, bet ātri vien noslēpa skatam savus dabas dotumus uzvelkot kleitu. Viņa brīdi uzmanīgi nopētīja apsargus un tad jau atkal pievērsās savai nagu vīlītei protams sākot vīlēt nagus... Viņa ticēja, ka apsargi pamanījuši, šo briesmīgo ieroci viņai atņems.

[Seila]

Aksels brīdi pasmīņājis par Nikolas izgājienu, sagaidīja kad piebrauca autobuss un iekāpa tajā iekšā it kā nekas sevišķs nebūtu noticis. Apkārt notiekošais viņu patiešām ļoti minimāli interesēja un vīrietis to ļoti labi zināja. Tāpēc viņš vienkārši nosēdās. Par domu, ka varētu pārģērbties viņš pat neieinteresējās. vismaz pagaidām.

[Snorkes Jaunkund...]

Šika pēc sava vārda nosaukšanas klusējot pakāpās uz priekšu un ar pilnīgi ledainu sejas izteiksmi, nekustīgi stāvēja.
Tad kad viņus saslēdza rokudzelžos, un veda uz autobusu, puisis turējās baram pa vidu, un visu laiku tikai blenza uz priekšu, nesakot ne vārda.
Tiklīdz, kā visi bija iekāpuši autobusā, Šika atzvēlās vienā no krēsliem, bet skatiens pievērsās Nikolai. Viņa bija ļoti runīga, un tad puiša seja apmācās un viņš pēkšņi veltīja viņai slepkavas cienīgu skatienu. aiztaisi muti, netīrā! viņš pavīpsnāja un atkal aizgriezās.

OOC: bet jūs neņemiet to pārāk nopietni, es to tikai tēloju, labi?

[Kary]

-To vel to adabūsi atpakaļ!-
Viņa pie reizes vel nokliedzās.
-11. gadi piespriesti un 8. nosēdāti-
Tad Nikola visu laiku dīdijās no vinas puses uz otru. Tad viņas dibens uzdūrās kam asam. Tad vinā ar pirkstiem to izvilka nesaprazdama kas tas ir. Kas tas var bu't? Ass, metāls, un garšs? Atspere! Tad ņemot palīgā savu spēku vinā izrāva atsperi no sēdekļa. Tad vinā tās galu ķibināja gar roku dzelžiem. Kautka'tie debīlie verķi ir ja'dabū no mnais nost!
-Varbūt palīdzēsi?-
Viņa vaica'ja puisim kas bija pie viņas.

[.kreizī.]

Meitene noraudzījās, ka Nikolai vienīgajai nav attaisīti rokudzelži. Meitene novīpsnāja. Neva pēkšņi piecēlās, un piegājusi pie autobusa tumbām, nogrieza skaļumu. Viņa atgriezās vietā.

[Seila]

Tas kā kāda o cietuma meitenēm piecēlās un nogrieza klusāk mikrofonu skaļumu Akselam lika mazlietpasmīkņāt. galu galā ne jau viņi bet gan citi - tie, kas nebija redzami, bet noteikti, ka bija- pašlaik bija galvenie un bija pilnīgi vienalga ko dara cietumnieki, jo ja kāds no vadības to vēlēsies tad viss notiks pilnīgi savādāk. Puisis to labi saprata, bet viņš nenoturējās neuzsmaidījis ar pateicīgu smaidu sievietei, jo galva vienalga nedaudz bet sāpēja.

[Snorkes Jaunkund...]

Ha, gribu gan redzēt. Nu, nāc, izdari man kaut ko. Šikamaru kacināja Nikolu, un izsmejoši smaidīja. Puisis piecēlās un izstiepa rokas, sāka tās kustināt, un centās sakaitināt Nikolu, vēl joprojām smīnēdams, un skatīdamies uz viņu. ak, es skatos, tev vēl nav noņemti rokudzelži. Nu jā, daži psihiski traumētie jāatstāj saķēdēti, vai ne? viņš iesmējās un tad ejot atpakaļ uz savu vietu, vēl piemiedza meitenei ar aci.