Miglā Tītās virsotnes noslēpums..., [C] [PZP] Opcijas

[Margo]

Šīs LS sākuma darbība risinās kādā mazā ciematiņā-Derfildā. Derfilda patiesi ir mazs miestiņš, kas atrodas netālu no brīnumskaista meža, kalniem, kuru virsotnes vienmēr klātas miglā, un jūras, kas vienmēr zigo kā dimants. Šīs Lomu Spēles dalībnieki, respektīvi jūs, dodaties uz šo pilsētiņu, lai pavadītu tur vasaru. Katram no jums ir savs iemesls, kāpēc dodaties uz Derfildu, taču šo vasaru, jūs kaut kas vilina doties tieši uz turieni.
Šī vasara katram no jums būs neaizmirstams piedzīvojums, kurš būs pilns negaidītu pārteigumu un dabas maģijas...kas to lai zina, kas jūs sagaida, šajā patiesi neparastajā piedzīvojumā...

Sīkāk skatīt ATD!

Mīlīši, saturās, jo mēs...

Sākam!

[Margo]

Ak mans Dievs!Ītans klusi novilka, jo baidījās pat elpot.
Viņš karājās Terijas tvērienā, taču puisis juta, ka slīd. Ar kājām meklēdams pamatu, viņš sagrīļojās un viņa roka izslīdēja no Terijas tvēriena.
Ar kliedzienu puisis krita lejup. Tad pēkšņi viņš atsitā pret kaut ko cietu un zaud;eja samaņu. Nesasniedzis alas pašu "dibenu", puisis bija atsities pret kādu no "pakāpieniem, kas atradās aptuveni 5 m zemāk. Paldies dievam , ka pakāpieni bija dažāda izbīdījuma, savādāk Ītans būtu zaudējis dzīvību.

[Seila]

Nu super terija ar nicinājumu pret sevi nodomāja skriedama pa pāris pakāpieniem uz leju un piesteidzās pie puiša...
-Tu mani dzirdi?
Viņa rto pakratīja aiz pleciem tomēr atbildi nesagaidījusi satraucās vēl vairāk un ieplikšķināja puisi pāris reizes pa vaigiem...Nu lūdzu atjēdzies...

[Darka]

ooc: Pilnīgi kailu??? Es mūlstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Ļauns smīns uzzagās uz puiša sejas, bet iekšienē viņš tomēr nožēloja, ka uzdrošinājās pacelt roku pret šo būtni. Tomēr manieres kas ieaudzinātas diplomāta dzimtā bija devušas savu. Bet hokeja komandā viņa iemācīja sākumā dūri un tad doma. Un tā kā cerības palikt dzīam ruka, Sebastians cerēja vismaz nenomirt ne ko nedarot.
Par velti entieniem, puisi pārņēma kāds neizprotams nespēks. Viņa acu plakstiņi palika ar vien smagāki, līdz aizkrita pa visam, lai atjēgtos kādā telpā, pavisam kails.
Lēnām pavērās acis. Sākumā viena un tad otra. Galva nedaudz sāpēja, bet tas laikam dēļ neparastā iemidzināšanas paņēmiena. Sebs, piecēlās un pamanīja, ka ir pilnīgi kails!!!! Viņu tas pārāk neuztrauca ne jau pirmo reiz viņš bija kails, sieviešu kārtas pārstāvju sabiedrībā. Bastians ballītēs ne to vien bija darījis. Bez tam viņam nebija no kā kaunēties vai ko slēpt, gluži otrādi...
Atklājis ka ir palicis viens lielajā zālē iekats važās, puisis centās no tām atbrīvoties, bet bez panākumiem. Gluži kā mežonīgs savaļas kaķis, viņš bija šai vietai piekalts, kas iespējams kļūs par viņa kapu.



Šo rakstu rediģēja Darka: 06.11.2006 19:21

[Margo]

Ītans necēlās. Viņš bija nokritis tieši uz pieres, un viņa piere asiņoja. Puisis bija pārsitis galvu. Ītans elpoja. Viņš bija pie dzīvības, tikai zaudējis samaņu un pamatīgi pārsitis galvu.

~~~

Bastians sadzirdēja kādu liegu skaņu. It kā kāds spēlētu flautu. Skaņa kļuva skaļāka, līdz atvērās lielās zāles vārti. Tur nāca vairākas jūrasmeitas smeidošām sejām. Tās visas bija karalienes istabenes. Rinda, kas sastāvēja no astoņām nārām pašķīrās un sadalījās divās daļās. Katrā zāles pusē tagad peldēja četras nāras. Flautas skaņas turpināja plūst.
Tad Sebastians ieraudzīja karalieni. Viņa bija krāšņi saģērbusies. Visa gandrīz vienās pērļu virtenēs. Viņa sēdēja uz kāda krēsla, ko nesa četras sargnāras. Karalienes seja izpauda daili un dusmas vienlaikus.
Tad zēlē ienāca kāda daiļa nāra, kas izrādījās dziedāja. FLautas skaņa patiesībā bija nāras balss tembrs.
Parādi noslēdza vēl četras nāras, kas ienākot zālē, nocēla no "āķa" četrus virves galus un nostājās ap puisi. Katra nāra tagad "bija atbildīga" par kādu Sebastiana ekstremitāti.
Tad iestājās klusums.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela ar visu uzmanību sastingusi klausījās ūdens radību sarunā. Viņa dzirdēja kaut kur pa vidu vīdam Feta balsi tad vēl dažas nu jau pazīstamas. Dzirdēdama viņu sakāmo meitene savilka plaukstas kulakos. Ak dievs, vai tiešām viņi sāk saprast. Viņa klusi nočukstēja aizžmiegusi acis. Atpakaļ realitātē atsauca soļi kas tuvojās vietai kur atradās viņa. Andžela nekustīgi palika tur pat, viņa gaidīja kad Fets un pārējie atradīs viņu. Vienu brīdi pārņēma vēlēšanās iet prom. Bet vairs nebija laika. Kā gan viņa varēja paspēt bez skaņas nokļūt turpat kur pirms tam, ja delfīniem līdzīgie radījumi ātri vien tuvojās. Meitene bija atspiedusies pret sienu atlaidusi kulakus un iebraukusi ar vienu roku slapjajos matos kuru dēļ viņa nedaudz trīsēja. Kā nekā viņa bija izmirkusi gluži slapja.

[Margo]

Nācēji bija tikai trīs.
Fets, šī meitene un kāds pēc izskata vecs dinungs.
Mēs tev palīdzēsim izglābt tavu draugu.teica vecaus dinungs, taču Fets pasmaidīja.
Ferata, dinungu meitene, pagrieza aši galvu uz Feta pusi. Viņa patiesi bija greizsirdīga.
Tikai...viņš noteica.Pēc tam jums mums jāpaliīdz atrast ceļš uz Peraonas upi.
Ferata sakrustoja rokas uz krūtīm un izskatījās neapmierināta.
Un...viņš vēl piebilda.Tu un tavs draugs nekad nevarēs atgriezties Jūras valstībā.
Dinungu meitene atkal pasmaidīja.

[Eņģeļu gūstekne]

Sebastians. Trauksmes poga tapa nospiesta meitenes galvā. Viņa pamāja. Es piekrītu šiem noteikumiem, ja vien mēs varēsim pasteigties es nejūtos īpaši droša par Bastianu nu vairs ne. Ja vienu brīdi es vēl biju uz robežas starp puiša dzīvības briesmām un normu nu esmu pārliecināta, ka kaut kas nav tā. Meitene nosdrebinājās un palūkojās uz Feratu. Neskaties uz mani tā man naw nekādu sliktu nodomu. Andžela piegāja pie dinungu meitenes un pavisam klusi viņai pie auss noteica Es zinu, ka tev viņš patīk. Tad piegrieza skatienu Fetam. Meitene smaidīja tomēr tas bija atvieglots un tomēr uztraukts smaids. Tātad pēc iespējas ātrāk vajadzētu tikt uz nāru pili. Bet kā lai pie viņām iekļūst nemanāmi? Varbūt ir kāda dzira kas nevis ļauj tikai elpot, bet arī kaut nedaudz mani pielīdzinātu tām žurkām? Andželas sejā bija redzama strikta apņēmība.

[Darka]

Sebastjans klausījās šais skaistajās skaņās, bet izjusdams šādu naidu pret šīm būtnēm, kas viņu šai nelaimē ievilināja, viņš nedaudz pavēroja, kas notiek, bet kad ieraudzīja karalieni, viņš veltīja, tai riebuma pilnu skatienu, pagriez ta muguru un savu kailo pēcpusi un apsēdās uz grīdas tā pauzdams savu necieņu un pretīgumu pret šīm radībām. Viņš necentās bēgt jo redzēja, ka nav iespēju, viņš vienkārši uzgriez nārām muguru un nelikās ne zinis, it kā tās būtu tukša vieta.

[Margo]

Ferata bija apjukusi un nosarka. Fets arī izskatījās apjucis. Meitene paskatījās uz Fetu, Fets nosarka.
Vecākais dinngs pamāja ar galvu.
Labi.viņš noteica un piegāja pie zālīšu plaukta.
Brīdi pudelītes strinkšķēja, tad dinungs nocēla no augšējā plaukta kādu pudelīti.
Šī tevi uz kādu laiku pārvērtīs par vienu no mums, ne par nārām.viņš noteica un pasniedza pudelīti Andželai.
Mums gan nav zināms, kāds īsāks...nepabeidza vecais dinungs, kad pārtrauca Fets.
Izidoms!viņš iesaucās.Tas vecais nelga izlīda no vecā vraka! Tur noteikti ir kāda slepena eja.
Jā, tev varētu būt taisnība, ja viņš patiesi visus šos gadus bijis pie nārām.sprieda dinungs.
Tad dosimies ceļā?jautāja Fets pasmaidīdams uz Andželas pusi.

~~~

Kāda no sargnārām iebelza Bastianam pa muguru ar lielo virvi. Bastians no sāpēm nokrita četrrāpus.
Griezies pret Karalieni!viņa uzsauca.
Sebastians juta, ka mugura iesmeldzas. No kuģa virves uz muguras bija rēta, kas nedaudz asiņoja. Puisis juta sāpes, kas pieņēmās spēkā.

[Seila]

-Nu un ko, lai es ar tevi iesāku?
Terija klusu pajautāja nomesdamās uz ceļiem un pacenzdamās iekārtot ītana galvu sev klēpī. Pamanījusi uzpieres asinis, meutene sameklēja kabatā mutautiņu un uzmanīgi pacentās tās noslaucīt.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela paņēma no dinunga rokām pudelīti ar smaidu sejā. Viņa juta, ka lai vai kā, bet bija redzamas Feta un Feratas simpātijas vienam pret otru. Meitene atvēra pudelīti. Lai nu tā būtu, galvenais lai tāš nelietes neuzostu, ka esmu cilvēks. Andžela izdzēra lielāko daļu no pudelītes satura, ne visu. Viņa pievērsās dinungiem. Es kuģī redzēju eju no kuras nāca gaisma.

[rudo lapu vilcēn...]

Esmu tiaki cilvēks, kas var arī kļūdīties. Kalle atbildēja, kā atvainodamies, tomēr lūgums pēc peidošanas nebija dzirdams balsī.
Jūs sakāt, ka ir jādzīvo, nevis jāfantazē, bet bez fantāzijas, bez sapņiem, pasaule būtu pelēka, tukša. Kā robots, bez dvēseles. Sapnis piešķir dzīvei krāsas. puisī savēlās protests pret šiem vārdiem.
Esmu gatavs pieņemt ko man stādiet pretī! zods tika pacelts nedaudz uz augšu. Esmu gatavs doties kaut vai uz pasaules malu, piedalīties mūžibas dzīrēs un paŗkāpt robežas, kas realitātē nemaz neeksistē.
Ko liksi darīt? Cik tālu iet? acis mazleit dīvaini zibēja. Sirds sitās par pustoni skaļāk, pašam Kallem asiņu šalkai ausīs atbalsojoties kā nepielūdzamam ūdenskritumam.

[Darka]

Bastianam pat prātā nenāca pagriezties pret karalieni, tad jau labāk lai viņu nosit uz reiz.

Es atvainojos, bet netaisos bojāt savu uztveri ar kaut ko tik pretīgu... Seja atkal bija savilkta tik lielā riebumā, it kā mutā būtu paņemts mēsla gabals. Sāpes, ja padomā, nebija nemaz tik lielas, kādas būtu, ja viņu sistu virs ūdens.

[Margo]

[Terij, tu redzi Sofiju, Sofija redz Teriju. Tikai Sofija ir pāris "stāvu augstāk".Ītans pašlaik uz brīdi izstājas no spēles.]

Ītans gulēja un nekustējās, bet strauji zaudēja asinis. Viņš vēl jo projām bija bezsamaņā. Izskatījās, ka nekas vairāk par galvu nav cietis. Patiesi brīnums...

~~~

Zāle it kā aizturēja elpu. Klusums.
Labi...noteica dārdošā balss, un zāles kreisajā pusē pēkņi atvērās kādas divviru durvis. Tur iekšā atkal dega maldugunis. No vietas, kur stāvēja Kalle neko daudz nevarēja saskatīt.
Vairs belss neko neteica. Pagriezies puisis ieraudzīja, ka ēnas vairs nav. Izdzirdēja tikai klusus soļus.
Nāc, ja jau esi tik spējīgs.viltīgi ieskanējās dārdošā balss, bet nepārprotami, jau no otras istabas.

~~~

Nāra gribēja zvetēt vēlreiz, taču to apturēja karaliene.
Upurēšana pie akmens...viņa atgādināja.
Tad nāras nostiepa virves. Tās nebija diez ko garas. Katra Bastiana ekstremitāte tika vilkta uz savu pusi. Likās, ka puisis tūliņ tiks pārrauts uz pusēm. Nāras nejuta žēlastību, vairs ne. Puisis tika pacelts pāris centimetrus no grīdas un nests ārā.
Sebastians tika nests ar muguru pret jūras dibenu, tādēļ visu viņš neredzēja. Gājiens turpinājās. Vispirms pa vārtiem izgāja Nāras ar bastianu, tad karaliene, tad dziedātājnāra, kas atkal bija sākusi dziedāt. Šoreiz kādu skumju meldiņu. Un gājienu noslēdza istabenes.
Ārā pulcējās vēl nēras. Likās, ka tikai viņas ir noskumušas. Tikai tās no viņām, kas nepiederēja pie Karaliskā galma.
Bastians juta, ka tiek nests uz lilās statujas pusi.

~~~

Labi.noteica Fets.
Izdzer visu, citādi vēl dabūsi peldēt ar vienu spuru!puisis turpināja.
Vecais dinungs un Ferata noskatījās, kā Andžela izdzer pārējo mikstūru.

Andžela sajuta pretīgu garšu mutē. Tad smeldzošu sajūtu vēderā. Lauza kaulus. Griezās galva. Kāds spēks vilka pie zemes.
Meitene paskatījās uz sevi. Lēni sākot no pirkstiem pār viņas ādu sāka izplatīties pelēks veidojums. Peldkostīms, kas meitenei bija mugurā, tika it kā noreuts un nokrita tur pat viņai līdzās.
Mugura smeldza visstiprāk. Tur parādījās spura.
Kad pārvērtības bija galā, meitenes āda līdzinājās dinungu ādai. Viņa patiesi tagad bija viena no viņiem. Par to liecināja arī spuras:viena uz muguras, divas uz elkoņiem un divas uz potītēm, taču uz rokām un potītēm tās bija salīdzinoši mazākas.

Fets pasmaidīja, bet Ferata atkal iespieda savas rokas sānos un meta skatienu zibeņus uz Andželu.

[Eņģeļu gūstekne]

Andžela vienu brīdi gan gribēja protestēt un nedzert visu jo šķidrums nebija īpaša delikatese. Tomēr atceroties par Bastiānu meitene nopūtās un izdzēra dziru. Sajūta nebija no patīkamākajām bija vēlēšanās kliegt, taču Andželas raksturs bija mainījies jau kopš brīža kad viņi bija nokļuvuši bākā, meitene bija saprotoša un draudzīga, pat drosmīga. Andžela klusēja un iekodusies lūpā pacieta visas nepatīkamās pārvērtības. Brīdī kad parādijās muguras spura gribējās kliegt pat tā ka ausis pārsprāgst. Bet meitene tikai knapi dzirdami iesmilkstējās un gaidīja kad pārvērtības beigsies. Kad reibonis, kas vienu brīdi grasījās vilkt pie zemes un viņai pat nemanot bija pievilcis Andželu pie zemes uz ceļiem, beidzās. Viņa nedaudz samulsusi atkal piecēlās kājās pilnvērtīgi. Neaprakstāma ziņkāre lika nopētīt sevi no galvas līdz kājām. Tā arī Andžela darīja līdz beidzot sāka atgūties no pārsteidzošā šoka. Viņa palūkojās uz Fetu. Smaids rotāja dinunga seju, arī viņa pasmaidīja. Tad skatiens pievērsās Feratai. Gribējās smieties, Ak viņa izskatījās tik greizsirdīga. Andžela palūkojās uz saviem kādreizējajiem ugunssarkanajiem matiem, tie joprojām izcēlās uz ķermeņa tikai tagad tie izskatījās simtkārt ugunīgāki kā nekā sarkans uz pelēka...

[Seila]

Un tad vienā brīdī Terija pēkšņi atcerējās, ka ne jau viņa vienīgā bija saukusi ītanu tajā brīdī, kad viņš krita, bet pirms viņas saucciena vēl kāda balss sija izkliegusi zēna vārdu un tātad bija vēl kāds kuru satrauca tas, kas notika. Viņa pacēla galavu un pacentās saskatīt to, kas bija tur augšā un pēc kāda brītiņa viņai patiešām arī izdevās ieraudzīt Sofiju.

[rudo lapu vilcēn...]

Kalle izslējās un viegliem soļiem devās uz zāli. Stāja bija droša un acīs jautās apņēmība. viņš nepadosies. Lai arī aks tiks liks priekšā un lai arī ko viņam liks darīt. Vienalga kas šī apr vietu bija patiesībā un kādos purvos viņš tagad grimtu Kalle nebija spējīgs atka"pties. Tāpat kā viņam bija jāierauga pūķis viņam bija arī jāuzzin kas slēpjas šais zālēs.
Puisis sekoja dīvainajam ēnainajam stāvam.

[Darka]

Puiša pretošanās bija neiespējama, visas ekstremitātes tik rautas, katra uz savu pusi, bet saprast kur viņš dodas nespēja. Gar acīm pavīdēja nedaudz savādāku nāru sejas, kas likās pat jūt līdzi... Bet kam? Vai tiešām pašam puisim? Tas bija pēdējais salmiņš pie kā ķerties.

Vai tiešām ne viena no Jums nespēj šim ārprātam darīt galu? Puiša zilās acis vērās nārās, kas nebija no galma.

[Margo]

Dažas no nārām saklausījās. Vecākās tikai stāvēja ar noliektu galvu. Karaliene izskatījās pārāka. Sejā bija smīns. Arīsargnāras pasmīnēja. Tikai istabenes izskatījās bēdīgas, no gājēju pulka.
Nekas veirāk arī nenotika. Nāras palika, tur stāvam.
Gājiens turpinājās. Līdz akmens upurēšanas galdam bija atlikuši tikai kādi astoņi metri.

Vari pamēģināt vēl šitā ietekmēt tās nāreles... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

~~~

Pienācis tuvāk kalle redzēja, ka šī zāle ir koridorveidīga. Malās bija kolonnas un to starpās dega maldugunis.
Iegājis iekšā zāle viņš ieraudzīja lielu akmens plātni otrā zāles galā, kas itkā bija piestiprināta pie sienas. Tur bija tāda kā iedobe ar cilvēka aprisēm. Tās malas bija rotātas ar izgrebtām cilvēku galvām. Dažas kliedza, dažas bija izmisumā, citas ar izvalbītām acīm.
Ēnainais stāvs bija nostājies tai blakus.
Esi sveicināts Fantāziju zālē.tas noteica kāda sievietes bals, kas likās maiga un glāstoša un maldugunis iekvēlojās spožāk, tad dažas apdzisa.
Kalles prātā uzplaiksnīja kāds momenta. Tas neskaidrs apdzisa. Tad nākamais jau bija spēcīgāks. Kalle redzēja sievieti garā baltā kleitā, sēžam akmens tronī. Viņas mati bija balsti kā sniegs. Pati viņa bija bāla. Ropas kvēloja sarkanas kā rozes dārzā. Acis...tās bija tukšas. Tajās nebija dzīvības. Tās bija melnas kā naksts. Tāam nebija pat zīlīšu. Rokas bija uzliktas uz troņa malām. Kleitas piedurknes tās apsedza, nokarājoties līdz pat grīdai. Arī klaitas apakšmala bija tik gara, ka noklāja visu zemi zam troņa.
Atkal moments pazuda, kā nebijis.
Nāc!strikti uzsauca dārdošā balss, taču Kalle atkal bija kā nohipnotizēts. Gribējās dzirdēt maigo un glāstošo balsi. Gribējās redzēt smalko sievieti tronī.

~~~

Laiks doties.teica vecākais dinungs un norādīja uz alas ieeju, kas bija redzama turpat netālu.
Fets un Ferata pagāja garām Andželai un nostājās pie ieejas. Tad pirmais pa to izlēca Fets. Ferata meta dusmu zibeņus un tikai tad izgāja caur plūstošajām durvīm. Ārpusē jau bija sapulcējušies kādi desmit delfīni.
Iesim.noteica vecais dinungs un vedināja Andželu uz alas ieejas pusi.

~~~

Apakšā ieskanējās vienradžu zviedzieni. Viņi bija satraukti, to varēja nojaust. Kas bija noticis? Vai viņi bija pārbijušies no puiša kliedzieniem? Vai arī viņi bija redzējuši Ītanu krītam?

[Kad Sofija iepostos, kas noticis notikumi risināsies tālāk.]

[Kalevale]

Hā! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Kas tur ir? Sofijas galvā traucās domas, viņa nezināja, ko darīt, Ītans, kā nekā gulēja ar pārsistu galvu un viņai bija bailes, ka tas varētu pamest viņu. Un ne tikai viņu, arī vēl kādu... Hei? Sofija vēlreiz iesaucās. Prātā jaucās doma par to, ka tieši viņa bija tā, kas nogrūda Ītanu, ka tieši viņai arī ir jādara viss, lai atgrieztu to atpakaļ. Atstāt viņu te nevarēja. Knibiņš! Prātā ienāca doma. Nijādas! Varbūt viņi kā var palīdzēt? Kaut gan šaubos, bet tik un tā... Labāk kopā, jo viņi arī ir ar mums. Tagad ar mums! Sofijas domas apstājās un ieklausījās, gaidīdamas atbildes saucienu.