Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Ausminta]

- Velnu tikai piesauksi, ne vēju - Toms šķībi paskatījās uz kanonieri. Tad pasmīnēja. Šī diena sāka izvērsties tīri vērtīga - tik daudz par sekstantiem un visu pārējo, kas saistīts ar navigāciju plus vēl lielgabaliem junga nebija dzirdējis pa visām iepriekšējām dienām, kopā ņemot.

[Roviela]

Vai tad pats pusdienlaiks? Reiks paskatījās uz ēnām. Tā kā īsti vēl nav...
Tad velns lai gādā par vēju, ja tas tur, augšā, to pašlaik nedara, kanonieris nebija iebiedējams, un turpināja svilpot.

[Logan]

Ērnijs bija mazliet pagulējis. Tagad satīrījis kambīzi, viņš gatavoja pusdienas. Melnā Džo nebija, tāpat nebija zināms, kurš ir norīkots virtuvē palīgos, tāpēc ērnijs visu darīja viens.
Brokastsis pēc vētras nebija no labākajām, taču groka esamība laikam lika par to piemirst.

Pagaidām pieturējās bezvējš, taču Portrojālas osta jau bija tuvu, tāpēc pusdienas varēja sarīkot tādas pamatīgākas. Ja kas būs nepieciešams, nopirks.
Kamēr katlā krējuma mērcē sutinājās pākstis, Ērnijs gatavoja šķiņķa steiku. Tas gan labāk garšoja ar rīsiem, taču dārzeņi bojājās ātrāk, tāpēc bija jātērē. Kamēr šķiņķis tika nolikts uz piecpadsmit minūtēm mērcēties pienā, ērnijs devās meklēt Raienu.
Raein, Ērnijs uzsauca, redzēdams, ka uzrunātais klausās stūrmaņu sarunu. man ar tevi par noliktavu jāparunā. Un man vajadzētu kādu, kas sajēdz kaut ko no cūku kaušanas palīgos.
Jo sasodītais Melnais Džo to acīmredzot nedarīs.

[Melnais Akvareļu...]

Arī Karloss klausījās diezgan ieinteresēts klausījāš par lielgabaliem, kaut arī šo to jau zināja. Bija sācis cepināt un vīrietis noņēma cepuri, taču tikai uz īsu brīdi, kamēr novilka kreklu. Pēc tam cepure atkal bija galvā. Skatam atklājās vīrieša augums - diezgan stiegrains un noliesējis, taču ne vārgulīgs. Uz muguras vīrietim bija redzamas vairākas garas, taisnas rētas, kas stiepās no lāpstiņām līdz pat jostasvietai un savā starpā visādi krustojās. Tās bija paliekas no ne-tik-jaukajiem jūrnieku laikiem, pārsvarā jaunības dienām.

[Andromeda]

Raiens klausījās ko Reiks stāsta Džekam par lielgabaliem un no pēkšņā jautājuma bišku apmulsa.
Ē...nu jā. viņš atbildēja uz Reika jautājumu un vēl piebilda Jābūt labam acumēram un pareizai domāšanai vai sasodītam veiksminiekam, lai viss izdotos izcili viņš pasmaidīja. Saule nupat sāka tā cepināt, ka metās raibs gar acīm.
Kad Ērnijs pasauca Raienu, viņš ar prieku aizsteidzās vecajam pirātam pakaļ, jo karstums bija neizturams.
Skaidra lieta, Ērnij! Plāj vaļā kas par lietu! Raiens iesmējās un kātoja lejā uz kravas telpām.

[Roviela]

Reiks tādu brīdi bija svilpojis visādus treļļus, bet izskatījās, ka arī nelabais šodien ir paņēmis brīvdienu, un nekāds vējš necēlās. Beigu beigās kanonieris nospļāvās, lai iztīrītu rīkli, piecēlās no mučeles un norāva no muguras kreklu. To viņš iemērca spainī ar lietusūdeni, un pēc tam slapju atkal uzklāja pleciem.
Īsu brīdi varēja redzēt viņa brūni iedegušo, muskuļoto muguru, uz kuras rēgojās nemaz ne mazāk švīku kā Karlosam, un tādus kā vairāk sārtus savilkumus uz rokām un tāpat uz muguras. Tikai neilgs brīdis, un no tā apskatei palika vienīgi spēcīgās rokas, kam virs delnas locītavām bija manāmi tādi kā negludumi. Tīri vai varēja saprast, kas ir tā pieredze, kuru viņš nenovēlēja jungam.

[Flora]

Bura bijs paspejusi saulee ne tikai izžūt bet arii izkalst....taču apskatiijis pliiisumu Zītko secinaaja ka tas nev nemaz tik briesmiigs - kaartigi slaapita bura buus tikpat stipra kaa iepriekš...
tiesa, izskatiijas ka vejš tik driiz atkal neparadiisies...paskatiijies uz augšu debesiis pusis samiedza acis
nu gan...vai nu vetras vai neizsturams karstums... puisis nodomaja

[Logan]

Man jāzina, kas mums krājumos, lai zinu, ko Portjālā piepirkt. Ērnijs atbildēja. Man vajadzētu vismaz šo to no garšvielām. Un pāris vistas, kas noteikti nav noliktavā.

[Andromeda]

Raiens parādīja Ērnijam garu sarakstu, kur bija sarakstītas lietas, kas atradās kravas telpās un cik daudz no tā visa gājis mazumā. Viņš paņēma piezīmju bloku un pierakstīja Garšvielas, vistas.... tad viņš pacēla acis un palūkojies uz Ērniju, prasīja Vai vēl kaut ko īpašu vajag? Skatos mums citroni un žāvētā gaļa iet uz beigām un varbūt vēl kādu lopiņu bez vistām? ko saki?.

[Logan]

Par lopiem runājot, Ērnijs priecājās, ka viņa vēlmes tiek uzklausītas, tur jārunā ar kaptein'. Ja mēs pēc Portrojālas ilgi burāsim, tad vēl kāds sivēns par ļaunu nenāktu, bet ja osta drīz, varam iztikt tāpat.
Ja Portrojālā paveiktos, iespējams, ka nākamā osta tik drīz nebūtu vis.
No garšvielām man vajadzētu krustnagliņas, kanēli, muskatriekstu, kādu maisu ar pupām. Zivju pietiek, tās arī jūrā var dabūt, gaļa žāvētā tiešām jānopērk, sāls ir papilnam, derētu svaigi citrusaugļi, bet maz, lai nesabojājas, tikai pirmajām dienām. Maizi nevajag, to es labāk pats taisīš'. Siera šķiet bija gana, bet vistām graudus vajadzētu, lai labāk dēj. Un jaunu gaili. Ērnijs uz brīdi apklusa, pārdomājot noliktavu saturu. Un nopēr kādu gabaliņu svaigas gaļas. Mums te uz kuģa tas runcis ir, šim sen nekas svaigs nav ticis. Nenāktu par ļaunu vēl divas ruma mučeles un pāris bļodas, kas saplīsa vētrā.
Laikam tas bija viss.

[Roviela]

Vēl tādu brīdi palaiskojies uz klāja, Reiks apņēmīgi piecēlās. Dežūra. Viss! Viņš iet apgaitā pa kuģi.
Tom, nāksi līdzi?
Neskatoties, vai junga seko vai nē, kanonieris brida vien prom. Pēc tāda laiciņa, gribi vai negribi! viņš uzdūrās namdarim, kas pētīja saplēsto buru.
Sausa! nostājies Zītko blakus, Reiks konstatēja acīmredzamu faktu.
Ķersies pie lāpīšanas? Ja tev būtu kāds lieks buru cimds un adata, varētu palīdzēt. Ir?

(OOC - buru cimds ir īpaši cimdveidīgi sašūts stiprinātas ādas gabals, ko uzmauc rokā, lai ar adatu nepārdurtu roku. Pamatīgi ciets, bet bez tā neviens buras nešuj. Uzpirksteņa vietā, tā sacīt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[Flora]

ķeršos nu gan... pusis pasmaididams atbildeeja...kaada paliidziga roka un sarunbiedrs noder vienmer...cimdam un adatai vajadzētu but - pats neko daudz līdzi neņeemu, bet darbnīcā goda godam netrūkst gandrīz nekaaa...
tad pusis atkal paveraaas debesīs - vieniigi šitaa karstumiņaa deļ dabusim pamatiigi pasviist, būs jamēģina vismaz kaut kur ēna nolīst...

[Roviela]

Zem klāja nav labāk, es tikko no turienes, tur tā, ka elpu nevar ievilkt, Reiks noteica.
Nolīdīsim ēnā, kaut kur tepat.
Viņam uznāca darbīgs garastāvoklis, un rokas berzēdams, kanonieris teica:
Kur, tu teici, tev tās mantas atrodamas?
Kad viss bija sagādāts, ieskaitot dzeramo pa rokai un slapju lupatu uz galvas, varēja ķerties pie lāpīšanas. Negāja jau Reikam kā īstam buru meistaram, daudz nebija nācies buras šūt, bet kā to dara, to viņš zinājā. Pārējo pielika noskatītais no tā, kā strādā namdaris, un centība. Lēni, bet rūpīgi.

[Flora]

Ziitko ieveeroja kaa Reiks straadaa...pareizi dari viņš noteica...šitādās lietaas laiku nevajag taupiit galvenais lai salapiits pietiekami labi...citaadi vel kaadas vetras laikaaa naaktos smagi nožellot... pusis pasmaidiija savu gaišo smaidu Man ar taa reiz gadiijas...Biju vel galiggi jauns un braucu kopaa ar tevoci uz kaada kuģa, it kaa biju viņa maceklis, taču vispaar pildiiju tur visus kuģapuikas pienākumus...
tad nu vienreiz ar viena bura sapliisa. tevocis nolema atļaut man salāapit, nu bet tu jau zini kā to kuģapuikas visi izriiko - bija daudz daraba,no skata jau salapiiju diezgan labi, bet visspar toreiz biju diezgan slinks...
tad nu vienreiz uznaaca arii vētra, no sakuma bura tureejas labi...bet tad...nu jau zini kas notika....
Nekas briesmiigs jau nebija, tikai šoreiz bura bija pagalam... Nākamajā dienā visi pēc vētras jutaas tik draņķīgi, ka tiklīdz pagadīijas kāds briivāks brīitiņš trenkāja mani pa visu kuģi , lai iekaustiitu - tā teikt - izgāst uz kaadus slikto garstavokli ...taču man palaimeejaas...nonoķēra...brāzienu dabūji tikai no tēvoča... tiesa taadu pamatiigu.... pusis beidza stastīt un iesmeejas...noklussedams vieniigi to, ka tolaik viņš,bēguļojot no matrožiem, kas dusmīgi par nekam nederiigu kuģapuiku, pavadiija lielaako dalu laika....
Pēc tam sāku straadāt pie tevoča kuģubuvetavaa...tur kaut kaa arii iemacijos visu ko protu... Zitko vel noteica paskatiidamies uz Reiku vai viņš vispaar klausiijas...
Cik tad ilgi tu jau kuģo...?

Šo rakstu rediģēja Flora: 01.11.2006 19:49

[Roviela]

Reiks izskatījās centīgs, bet ne gluži tā, kā neko apkārt nedzirdētu. Šuve burā klājās lēni, bet vienādiem dūrieniem viņam aiz labās rokas (OOC - buru šuj no labās puses uz kreiso (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smartass.gif) ).
Es? Ko nu par mani... No gadiem sešiem esmu uz ūdeņiem. Sākumā tāpat, ar zvejniekiem kopā..,
viņš tā kā grasījās nokost diegu ar zobiem, bet tad pārdomāja un nogrieza rūpīgi ar nazi,
.. pēc tam uzreiz par jungu uz karakuģa. Par kanonieri gribēju mācīties. Re, izmācījos arī. Dresūra bija, ka Dievs pasarga! Bet vērtīgi. Ko tolaik iekalu, to vis lēti neaizmirsīsi.
Reiks, kaut ko atcerējies, iesmējās: Francūži mani atcerēsies! Trīs kuģi, tas nav joks.
Viņš palika nopietnāks: Bet ar pēdējo nepaveicās... nogremdēja kuģīti. Par nelaimi, francūži izzvejoja, nu, citu jau vispār tuvumā nebij'. Kas šiem! Zobus grieza vien, pie masta piesēja un pie pirmās izdevības pārdeva tuvākajā plantācijā. Vienreiz neveiksmīgi bēgu, to var redzēt, Reiks pamāja ar galvu atpakaļ, kā norādīdams uz savu muguru, otrreiz izdevās. Tā ij notiku Sentkisā. Kanonierus labus vajag visiem, pāris komandās parīvējos, bet nevienā nepaliku, nepatīk man gluži tirgoņus pa jūrām vaktēt. Kārtīga kauja, tā ir cita lieta.
Un tu kā te tiki?
Viņš runāja skaļi, kā jau pieradis, nemaz neraizēdamies, kas vēl to var dzirdēt. Nekas slēpjams jau nebija.

[Andromeda]

Raiens pierakstīja visu ko Ērnijs bija nosaucis un tad devās laukā no noliktavas un aizslēdza durvis. Tad viņš savā mantu lādē nolika piezīmju bloku. Vēlāk būs jāaiziet parunāties ar kapteini, par šo lietu iegādi.
Raiens nolēma un grasījās iet ārā uz klāju, kad pusceļā teju uzkāpa rudajam runcim uz astes. Viņš paņēma kaķi rokās un noglāstīja tam galvu. Runcis jutās varen apmierināts un sāka murrāt.
Ak tu vecais pirāts! Raiens iesmējās, tad nolika kaķi uz grīdas dēļiem.
Tas murrādams vēl brīdi skatījās uz Raienu un tad lēnā solī, kātoja uz Kambīzes pusi.
Uz klāja nonācis, Raiens paprasīja pāris matrožiem, lai parāda kā sien mezglus . Kad es tā skatījos no malas, nemaz nelikās, ka tas ir tik sarežģīti Raiens smiedamies teica un pētīja cik veikli un stingri matroži sēja dažādākos mezglus. Tad arī viņam sanāca, protams, ne tik labi kā matroža ietrenētajai rokai.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 01.11.2006 21:51

[Flora]

jaa..izklaussas ka tev dziive bijusi diezgan interesanta. Zītko skaudīgi novilka...kaut gan Reika vietaa atrasties viņš tomeer diez vai griibētu....skiet arii diezgan grūta, ne tikai interesanta ...pusis nodomaja...neba jau taa ka viņu biedetu gruutibas - viņš, kas dzimis visīstākajaa laimes krekliņaa, vienkārši tik reti saskaraas ar iistām gruutībām, ka taas viņu biedeja...
kā šeit tiku? nezinu...Apnika man taa vienkāršaa dzīve. Visu laiku tikai viens un tas pats. Tad nu vienu dienu sakravaju mantas un aizgaaju...atceros - nevienam pat nepateicu ...atstaaju ziimīti tēvocim... Palaimejaas - ostaa kuģis taisni uz turieni kur man vajag, turklāt var mani uzņemt...Tā nu nokļuvu St. Kitts tavernaa...uzsturejos tur dažas dienas un taisni laikaa - atrodas kapteinis kam vajadziiga komanda....
Var jau buut ka izklaussas stulbi - pamest nodrošinaatu amatu un atalgojumu, bet man vienalga....jūra mani vienmēr vilinājusi...jūra un piedzīvojumi...

[Roviela]

Drusku par daudz interesanta, Reiks pasmējās. Tā pēdējā daļa varēja izpalikt, bet žēloties gan tiešām būtu grēks. Piedzīvojumi... mjā... pagaidām ir labi, bet ja Portrojālā kāds palaidīs mēli, tad gan būs piedzīvojumi! Esi tur bijis? Es vienreiz biju. Kuģu ka biezs, visādu laimes meklētāju arī. To, kam nekas nebūtu pretī pret vieglu peļņu, tos vispār saskaitīt nevar. Ja padzirdēs, ko mums vajag, mums vesela karavāna piesiesies pakaļ, ja vispār no ostas izkļūsim. Re, tā es domāju par tiem piedzīvojumiem. Kapteiņa vietā es, laikam, nelaistu komandu nemaz krastā, bet ko nu tur... tas arī pats par sevi būtu aizdomīgi. Portrojālā tas pirmais darbs ir uz tuvāko krogu prom, un pēc tam pie meičām, cik kuram tās naudas kabatā.

[Aiva]

Pret pievakari Džess bija puslīdz atguvies pēc negulētās vētras nakts, lai pieceltos un izrīkotu pārējo komandu.

Pirmais gājiens bija augšā uz klāja, pārbaudīt, kā kuģis un kā sokas tiem, kas bija norīkoti dienas maiņā.

Atradis bezvēja laiku un vīrus iegrimušus buras lāpīšanā, Džess atzinīgi pamāja ar galvu.

"Prātīg darīt, kad pabeigs, ja vēl cepinās, tad novelk starp fok un grot apakšēj rāj, lai paēna uz klāj," viņš piezīmēja, novērtējis lāpīšanas darbus. "Kā ar kurs, kur vētr mūs aizdzinus, ir noteikt?"

Bocmanis apstaigāja klāju, pastāvēja uz priekšvadņa ar aplaizitu gaisā paceltu pirkstu, pasvilpoja mazliet, bet neko vairāk nepieminēja. Devās lejā uz kambīzi, noskaidrot par vakariņām.

[echo3]

Van Burens bija piecēlies tieši pirms pusdienām. Karsts, tātad bezvējš, un stāvam. Svārkus kapteinis atstāja karājamies uz krēsla atzveltnes, uzvilka zābakus un uzlika platmalu cepuri, pirms devās ārā uz klāja. Kā tad, jūrā ne vilnīša.

Uz klāja nevienu no stūrmaņiem neieraudzījis, kapteinis devās uz stūrmaņu kajīti noskaidrot, kurp tad vētra īsti kuģi aizpūtusi. Noskaidrojis, pārstaigāja kuģi, vēlreiz novērtēdams, vai kas nav pēc vētras jālabo. Ieraudzījis saplēsto buru un tās lāpītājus, garāmejot norūca, - Labi! - un turpināja gaitu lejā, uz starpklāju. Arī tur visu kārtībā atradis, Van Burens kāpa atpakaļ uz klāja un devās uz apspriežu telpu, kurā Ērnijs jau bija uzklājis pusdienu galdu. Oho, kā vecais pacenties! un kapteinis nesteidzīgi, ar baudu ieturēja pusdienas.

Paēdis, Van Burens nosēdās turpat apspriežu telpā un sāka pārdomāt tālākos plānus. Jā, - par Portrojālu...