Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Flora]

nu pie taadas vetras nebriinos ka buras pliist... Zītko noteica...labi tikko bušu kaut ko dabuujis maaga iekšaa, iešu skatiities kas tur darams...

[Roviela]

Tikai viena bura, Reiks aizrādīja, tikai viena! Man izskatījās, ka salāpīt varēs, jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa buras bija ierēvēta un nav cietusi. Aiziesi, tad redzēsi. Godīgi izklājām, lai pažūst vēl.

[Logan]

Ērnijs nokomandēja Tomu.
Maisi sīpolus, bet kārtīgi, lai sviestā cepas! pats ērnijs ņēma ārā no pannas gaļu. Vētra bija pamatīga, mielasts nopelnīts, lai gan, īstus mielastsu dabūsiet, ja gadīsies kas labs. Tas bija domāts par veiksmi Portjālā.
Atstājis Tomu pie sīpoliem, Ērnijs attaisīja Raiena atnesto ruma mučeli un sāka liet pie tējas. Reiks ieradās kā vienmēr labā omā, šķita, ka vētru nebūtu pat manījis. Džo bija nozudis, kas nogurušo ērniju padarīja īgnāku.
Tom, liec tak tos sīpolus pie gaļas! Nevjag jau melnus!
Ērnijs paņēma labākos traukus un salika maltīti kapteinim.
Sadaliet sev paši, atstājiet kaut ko Melnajam Džo. Un man. balss bija paskarba. Dzeriet rumu, kamēr dod.
Ērnijs devās uz kapteiņa kajīti.
Brokastis, kaptein, un prasītais groks.

[Aiva]

Džess vispār bija domājis tikai uz mirkli pabāzt kambīzē degunu, bet kad te ritēja tādas dzīres, bocmanis nevarēja atturēties nepalicis mazliet ilgāk, bez tam, trakākie darbi bija apdarīti, un arī sausas drēbes uzvilktas.

Nemaz jau tik bieži tādas lietas neatgadījas, kad varēja tā atslābt.

"Priek!" viņš pacēla savu groka glāzi. "Malač vīr, varen strādāj pa vētr."

Džess pārmija pa vārdam ar vairumu klāt esošo matrožu, pūloties atcerēties viņu vārdus, kā arī kā ko katrs vētrā darīja, un tagad dara, sastādot vērtējumu par komandu. Palēnām tā arī groka glaze tukšojās, un tā kā koks bija ļāvis pilnu vaļu, tad Džess tikai pieskatīja, lai mučeli neizlok pavisam sausu, un arī ēdamais paliek nedaudz priekš pavāra.

[echo3]

Van Burens bija pārģērbies, un tagad atpūzdamies zvilnēja krēslā apspriežu telpā, pīpēdams savu pīpi. Tīri labdabīgi vēroja, kā Ērnijs saklāj galdu. Norūca, - Labi! - un ķērās pie ēšanas. - Pasaki bocmanim, lai laiž izgulēties visus, kas pēdējā rīta maiņā strādāja. Es arī tagad kādas stundas atlaidīšos.

[Roviela]

Priekā! Reiks atbildēja bocmanim. Par kuģi un tā komandu!
Viņš vairs nesēdēja uz galda, bet stūrī, netālu no groka "avota". Nekur nebija jāskrien, un kanonieris taisījās lēni un ar baudu iztukšot vismaz trīs kausus pa starpām brokastīm. Ērnijs ir labs koks! Nē, patiešām, te galīgi nebija par ko sūroties.

[Melnais Akvareļu...]

Kad Džeks informēja Karlosu par viņa pienākumiem, Vīrietis, par brokastīm nelikdamies ne zinis, ar visām kartēm un vēl nezkādiem rīkiem izgāja uz klāja. Viņs sāka ar to, ka ilgi un dikti nopētīja kuģa apkārtni, bet pēc tam sāka ņemties ap kartēm un rīkiem. Ēst vecajam jūrniekam negribējās.

[ooc:sorry, ka tik ilgi nerādījos, tagad vajadzētu būt diezgan regulāri (vismaz reizi dienā)]

[Logan]

Ērnijs atgriezās kambīzē.
Bocman, ērnijs uzrunāja Džesu. Kapteinis liek laist visus gulēt.
Pats koks palūkoja sev karašas gabalu un ielēja mazliet ruma.

[rudo lapu vilcēn...]

Tobiass vētru paŗcieta diezgan mierīgi, ja neskaita nelabo dūšu. Visa nakts tika nostāvēta lejā, gatavīgā ķerties pie sūkņiem, ja tomēr gadīsies kāda sūce (nedod Dievs). Par laimi nekas nenotika.
No rīta puiis palīdzēja uznest augšā otrburu un nonest lejā saplēsto. rādījaš, ka nāksies pēc tam, kopā ar pirmo namdari, lāpīt, kad būs nedaudz apžuvusi.
Neviena cietušā nebija, tādēļ pārģērbies sausās drānās, jauneklis devās lejā zu kambīzi, broksatīs.
'brīt! viņš nedaudz gurdi sveicināja jau tur sanākušos.
Apēdis savu tiesu un pacēlis groka glāzi pie visiem tostiem, kas tika saukti, jauneklis noguris atgriezās kajītē un likās uz auss, paŗis stundads atpūsties.

Šo rakstu rediģēja Rudens bērns Renīna: 28.10.2006 13:43

[Aiva]

"Labs ir, vir!" Džess, noklausījies Ērnija teiktajā, pacēla balsi pāri vispārējai murdoņai. "Vakardien pirm maiņ, no jumsim trīs paliek dežur, Reik, tev ar vaidzēs, Zitko tāpat. Vis pār pēc brokast var būt brīv atpūst. Uz div pusdienlaikā man vaidžes seš vīr nomainīt tos, kas dežūr tagad. Kāds brīvprāt pieteic? Nē? Labi, tad... tu, tu, tu... tu, tu... un tu..." Džess norādīja uz tādiem, kas izskatījās ne tik smagi nomocīti.

"Pārēj - brokast, un gulēt..."

"Zitko.. kad bur bus apzuvus, aizej novērtēt, vai kam derēs, vai ar tik ielāps."

[Roviela]

Tieš' tā, ser! Reiks norēcās. Ne ļoti skaļi, bet tā, kā teikt, pamatīgi.
Bija jau viņš gulējis visu nakti, ko teiksi, tā viņš bija... bet laiks tagad ir labs, nu, nedaudz vējaināks, kā parasti pēc vētras, tomēr nekādi lielie darbi paredzami nav. Labs ir, dežūra var būt arī patīkama zvilnēšana kaut kur uz klāja, laiski vērojot mākonīšus un lidojošās zivis.

[Ausminta]

Pie sīpoliem Toms saviebās, nepatika viņam sīpoli, vismaz tādi zaļi, kas cepoties koda degunā. Priecājies, ka mizot nevajadzēja... Tā pukojoties, viņš teju tos nesadedzināja.
Bet groks gan jungam garšoja. Daudz nebija nācies tādu dzert, visādi bendesmaisi jau parasti nedalījās. Jā, ļoti labs groks. Pēc otrās krūzes (kurā viņš bija pacenties ieliet vairāk ruma kā tējas, kā īstam vīram pieklājas) pasaule sāka likties savādi rožaina.
- Es piesakos! - Toms braši nobļāvās pēc Džesa jautājuma. - Visu izdarīšu, ko tik vajag! - piecēlies kājās, vasarasraibumainajiem vaigiem kvēlojot, augstu pacēlis nu jau gandrīz tukšo groka krūzi, viņš viegli nozvārojās un tad atkrita atpakaļ krēslā, sejā rotājoties visai muļķīgam smaidam.

[josephine]

Karlosam darbojoties ar saviem rīkiem, cenšoties noteikt "Zeehond" atrašanās vietas koardinātes, viņa uzmanību novērsa trīs delfīni, kas jautri rotaļājās turpat netālu dzidri zilajā ūdenī. Diena bija kā radīta, lai atpūstos no vētras. Bija saulains un patīkami silts, vējš nupat bija galīgi norimis un buras viegli plandījās. Kuģis gandrīs stāvēja uz vietas. Visapkārt, gan uz klāja, gan jūrā valdīja patīkams miers.

[Melnais Akvareļu...]

Karlosa uzmanību uz brīdi bijapiesaistījuši tgrīs delfīni. Tad viņs atjēdzās un ar domu
Esmu dzirdējis, ka citur delfīnus ēdot
atgriezās pie darba. Vēl pēdz brīža viņš bija puslīdz pārliecināts, ka ir noteicis pareizas koordinātas un pārlaida skatu bortam, cerībā, ka neieraudzīs ne kapteini, ne tā saucamo otro stūrmani.

[Roviela]

Karloss neieraudzīja ne kapteini, ne otro stūrmani. Viņš ieraudzīja Reiku, kas stiepa uz klāja galīgi streipuļojošu jungu, kurš, protams, stīvējās pretī, bet no kanoniera stingrās rokas izrauties viņam neizdevās.
Sēdēt te, un ka nekustētu! Pavēle bija nepārprotama un izteikta visai stingrā tonī. Reiks nosēdināja puiku uz klāja netālu no masta, un pats aizgāja kaut ko, ko, stūrmanis neredzēja, darīt pie kuģa borta.
Kanonieris pēc brīža atgriezās ar spaini ūdens rokās, kuru viņš cieši bija nolēmis visu izgāzt uz Toma karstās galvas.

[Melnais Akvareļu...]

Karloss nopētīja diezgan interesanto Reika darbošanos un mazliet čerkstošā, bet ieinteresētā balsī uzkliedz
Kas ta nu? Ko puiškans sad'rīj's?

[Roviela]

Reiks, nākdams ap stūri un vēl neredzēdams, vai Toms sēž turpat, kur tam likts, pablenza uz stūrmani caur pieri, un tad iesmējās.
Pielakās groku, vai tīru rumu, takš nepamanījām! Tagad šim dežūra, kā bocmanis lika, bet puika kājās nestāv. Ar vēsu ūdentiņu uz galvas būs darīts, tā domāju.

(OOC - noteikti jāpagaida Ausmintas gājiens. Varbūt pašlaik Toms jau masta grozā ierāpies. Parunāt gan varam)

[Ausminta]

Tikmēr Toms drošā solī (vismaz viņam pašam likās, ka ļoti drošā - vienīgi kuģis dīvaini zvārojās zem kājām, noteikti vēl no vakardienas vētras) bija ticis līdz pretējam bortam, un pārliecies tam pāri (nē, tiešam sasodīti šūpo) sāka sabļaustīties ar delfīniem, no malas gan īsti nevarēja saprast, kādas tirādes tiem tika veltītas.
Te junga attāli sadzirdēja brašā stūrmaņa balsi. Lieliskais stūrmanis! Viņa elks, vecais jūras vilks, kas izvedīs kuģi caur visām vētrām.
- Jo-ho-ho un pudele ruma... - viņš nebalsī iedziedājās, jau blakus stūrmanim, un uzsita Karlosam pa plecu, ar otru roku ieķerdamies stūrē. - Vai pastūrēt iedosiet? - un, nekādu atbildi, protams, nesagaidījis, pārlaimīgs pamatīgi sagrieza stūri.

[Roviela]

Labi, ka nebija vēja! Reiks pāris lēcienos bija klāt, un pār jungu nolija spainis ūdens. Nolicis koka spaini malā, kanonieris ar abām rokām saņēma puiku ap vidu un atrāva no stūres pinnes.
(OOC - kuģim nav stūres rata, ir bīdāms bomis - pinne)

Tāpat, Tomu padusē pasitis, kanonieris pārdomāja, ko tagad darīt. Stiept uz kapteiņa priekštelpu, kur šim koja? Ja kapteinis pamodīsies, tad Dies' pasarga! junga dabūs nedēļu tupēt ieslēgts pie maizes un ūdens. Reiks paskatījās uz slapjo būtni, ko turēja rokās un pasmaidīja. Brašs puika! Grib būt vīrs. Nē, nevajag šim nedēļu aresta, būs jāmēģina parunāt.
Viņš nostatīja jungu uz kājām.
Tagad klausies! Rums ne rums, bet tas, ko solīji, jādara. Teicies visiem dzirdot palikt par dežurantu, lai tie, kas vētrā nostrādājās, dabū atvilkt elpu, tad nelīdzēs tev ne pātari ne asaras, būs jādara! Vīrs un vārds, saprati? Kapteinim tagad nerādies acīs! Citādi tupēsi ieslēgts nedēļu, un uz Portrojālu nemaz netiksi redzēt, kas un kā.

[Ausminta]

OOC: Ok. Pinne. Un piedod Karlos, nesapratu kur tu esi.

Toms stulbi samirkšķnāja un paskatījās uz augšu. Slapji, ļoti slapji. Priekšā peldēja Reika smaidošā seja, sākumā izplūdusi, tad arvien skaidrāka, skaidrāka... Ko viņš te tikko bija teicis?
Pie deviņiem velniem!
Toms ar piedurkni mēģināja noslaucīt seju, bet sālsūdens, kurš no tās pilēja, nežēlīgi iekoda acīs. Toms kaut ko nesaprotami nolamājās. Tad pacēla sarkanās acis pret kanonieri.
- Tikai nesaki Kapteinim! - balsī nu skanēja patiesas izbailes. Viņš pameta tramīgu skatienu uz stūres pinni. Vai tikai viņš tikko nebija to bīdījis? Velns... - Kā es varēju zināt, ka tas velna rums... - viņš vēlreiz nozvārojās, bet nu jau bija gandrīz atžirbis. Tad junga, likās, tā kā sakaunējās par tādu gļēvulīgu lūgšanos, un izstiepies, cik vien taisni iespējams šādā stāvoklī, izspēra - Viss būs kārtībā, kanonier! Es jau ķeros pie darba!-