Helovīna šausmas. Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Bija 31. oktobris, puspieci. Vecais muižas pārvaldnieks Kristaps, sēdēja pie Draudmuižas metāla vārtiem, un gaidīja kad ierodas muižas izīrētāji. Viņš skatījās debesīs un bija domās iegrimis. Palika arvien tumšāks un tumšāks. Kristapam rokās bija atslēgu saišķis. Viņš paskatījās uz muižu un nodrebēja. Kas tik tur nav noticis. Trakie jaunieši, trakie jaunieši. viņš novērsās.

Pamazām salasieties un ejiet pie Kristapa dabūt muižas atslēgu un dzirdēt ko viņš jums stāsta pa r muižu.

[Snorkes Jaunkund...]

Istaba izgaismojās. Draugi skatījās uz zemi.
Tur gulēja lupatu pauna, tai cauri varēja redzēt sūcamies kaut ko tumšu. Kā asinis. Tumšais plankums aizņēma pat nelielu daļiņu uz grīdas. Kas bija tajās paunās iekāšā? Vai tiešām kāds beigts...cilvēks?

[Margo]

Anna nopūtās, bet sāka bils kaut ko tikai tad, kad abas bija zālē.
Viss kārtībā...viņ noteica un paksatījās draudzenei acīs.
Man arī ir bail.viņa noteica un pārlūkoja zāli.Varbūt nevajadzēja atrauties no pārējiem...viņa noteica un palūkojās atpakaļ uz gaiteni.
Un iteresanti.viņa paskatījās uz durvīm.Šīs neizksatās it kā nāktu no seniem laikiem. Viss te tāds noputējis, bet šīs durvis pilnīgi tīras un mūsdienīgas.
Viņa vēlreiz paskatījās uz zāli.
Iesim pasaukt pārējos?viņa noteica.Šī vietiņa kā darināta ballītēm!
Īstenībā bija bail būt tikai divām vien zālē, kura bija tik liela.

[Ļipa]

Mmm... Nu, labi...
Fīke pasmaidīja un apskatijosies apkārt secināja, ka daži jau ir aizklīduši nez, kur.
Varbūt vajadzētu sameklēt virtuvi un uzvārīt siltu tēju?
Meitene ierosināja Edgaram, kurš savu roku turēja Fīkei uz pleca.
Nu...
Viņa domīgi iesāka.
Es tā domāju, ka ja jau tēja ir katrās mājās, tad arī katrā virtuvē būs!
nebēdnīgais skatiens atgriezās viņas sejiņā.

[Miss Doherty]

Pie pils/muižas vārtiem piebrauca dzeltens taksometrs un no tā izkāpa trūcīgi ģērbta jauna meitene. Pārlaidusi skatienu apkārtnei, viņa viegli šūpodamās gurnos devās uz mājas durvju pusi, apstājās un trīs reizes pieklauvēja.

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela nedroši apgriezās uz riņķi brīdī kad dzirdēja pirmo klikšķi durvis aizslēdzās pēc otra klikšķa meitene pamanīja spožās melnās durvis. Es nezinu... Gabija klusā praktiski nesadzirdamā balsī noteica un lēnām atkāpās līdz pat Danielam. Emm.... Kapēc mēs bijām sākuši runāt par durvju aizslēgšanos? Viņa jautāja piespiežoties pie puiša krūtīm un saķerot viņa roku spīlēs. Man šis joks nemaz nemaz nepatīk. Gabriela joprojām pārbiedētā balsī noteica un tad ielūkojās Danielam acīs Ko tu domā?

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 24.10.2006 12:28

[Bizii van Dope]

nav nekādas nojausmas, Gabriela.Daniels izmocīja, vērdamies ejā, kas atradās aiz melnajām durvīm. Puisis zināja, ka ir divas iespējas. Pirmā - sākt skaļi bļaut palīgā. Varbūt kāds sadzirdētu un izlaistu viņus no šīs telpas, otrā - doties iekšā pa biedējošajām durvīm.
Daniels aptvēra meiteni un domīgi paraudzījās apkārt. Nekas nespēja viņiem palīdzēt tikt prom no šīs telpas.
Es domāju, ka mums ir divas iespējas.viņš izlēma izteikt savas domas.Pirmā - sākt bļaut palīgā, otrā - doties iekšā pa durvīm. Kura tev liekas vislabākā?

[Eņģeļu gūstekne]

Gabija mirkli apdomāja Daniela izteiktās iespējas un tad atbildēja tā kā viņasprāt tai brīdī likās labāk. Es nekad neļautu visiem mūsu draugiem izsmieties par mums tikai tamdēļ, ka mēs esam nobijušies no durvju aizslēgšanās. nu vai vismaz es esmu... Gabija nedaudz izlaboja. Un apņēmīgi palūkojās uz eju. Tad ejam iekšā?

[Margo]

Terij? Anna pēc neliela brīža klusām bilda. Tu neuzskati mani par pilnīgu jukušo, bet man liekas, ka šī māja mani vēro...
Tad viņa nedroši pasmaidīja, it kā tas bijis kā joks, taču patiesībā...tā bija taisnība. Visu laiku likās, ka kāds viņu vēro.
Viņa vēlreiz pārskatīja zāli, kura likās tik spocīga, bet reizē romantiska un skaista.
Anna neuzdrošinājās spert soli tālāk. Viņa bija gatava kustēties tikai kopā ar draudzeni. Būt vienai kaut kur šajā mājā?Šī ideja viņai uzdzina šermuļus.

[Pūķēns Sāra]

Es tevi saprotu. Bija vienīgais, ko viņa bilda. Viņa jau bija atvērusi durvis un, pat nepametot skatu uz Annu, spēra pirmos soļus zālē, skatītājam no malas varētu likties, ka viņa ir kā apburta. Pēc pirmajiem soļiem viņa, var teikt, iedejoja zālē un dziļi jo dziļi ievilka tās gaisu.
Tik skaisti. Viņa tikai tagad paskatījās uz Annu. Nāc, no sākuma izpētīsim visu pašas, ko mums dod šo iespēju citiem?

[Margo]

Anna nostājās līdzās Terijai.
Skaisti...Anna noteica to pašu, jo tieši tā viņa jutās.Skati no šausmu filmām...viņa nodomāja.Tagad vien pietrūkst spoku lēdijas un kungi, kas dejo zālē...
Viņa reizē sevi baidīja un reizē fantazēja.
Viņa paņēma savu kleitu aiz malām un izvirpuļoja riņķi pa zāli.
Diriģent, mūziku!viņa nosmējās, jo bailes it kā bija izgaisušas, tomēr sirds nedaudz drebēja.

[Bizii van Dope]

Jā, tur tev taisnība.Daniels palocīja galvu un apņēmīgi ieelpoja. Puisis atkabināja Gabrielas rokas no viņa rokas un vienkārši satvēra meitenes roku, lai viņai būtu drošāk.Tad ejam! Neko vairāk kā sirdstrieku mēs dabūt nevaram.puisis mazliet pasmaidīj un devās uz durvīm.
Ceru, ka tikai sirdstrieku....

[Snorkes Jaunkund...]

Daniels un Gabija piegāja pie durvīm. Tur bija maziņa tāda kā priekštelpa un maziņas durvis. Laikam pa tām vajadzēs ieiet pieliecoties. Tad pēkšņi atskanēja milzīgs būkšķis un māja pat nedaudz nodrebēja. Melnās durvis sakustējās un ar smagu "bams" aizcirtās.
Anna un Terija stāvēja milzīgajā zālē, kad pēkšņi kaut kas ļoti skaļi noblīksķēja, tā ka māja pat nodrebēja. Viena svecīte uz galda nokrita un pēc pāris sekundēm bija aizdedzies galdauts. Tas pieņēmās spēkā un pamazām lielā zāle sāka piepildīties ar dūmiem.
Tikmēr pārējie stāvēja tumšajā istabā un skatījās uz lupatu saišķi. Edgars parāva Fīki aiz rokas. Tu nemaz nebaidies? viņš norādīja uz zemi. Nāc, pieiesim tuvāk, bet pēc tējas aiziesim vēlāk, ok? Viņš sāka vilkt Fīki dziļāk istabā. Un tad kaut kas noblīkšķeja, māja nodrebēja un lupatas pat mazliet sakustējās.

riita_rasa, neviens nekur nav izklīdis, visi tur pat vien stāv. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 24.10.2006 16:25

[Margo]

Kas pie Svētā Pētera!Anna noteica , jo nevarēja saglabāt līdzsvaru.
Pēkšņi meitene ieraudzīja liesmas, kas bija pārņēmušas galdautu.
Anna iekliedzās.
Terij!meitene kliedza, jo stāvēja netālu no galdiņa.
Uguns izplatījās strauki. Laikam veco koka mēbeļu dēļ. Dūmi arī sāka izplatīties ātri. Drīz vien jau tie pelēkiem mutuļiem piepildīja telpu.
Anna klepoja un mēģināja aizsegt seju ar rokām. Acīs koda dūmi.
Neko neredzot viņa bez orientēšanās spējām mēģināja atrast draudzeni un izkļūt ārā no zāles.

[Pūķēns Sāra]

Terija noraeģēja krasi. Viņa nodzēsa no tuvākā galda sveces un nogrūda visas mantas nost, paķērusi galdautu viņa pieskrēja pie degošās vietas un mēģināja to apdzēst.
Anna, aizskrien pasaukt pārējos, vai mēģini atrast ar ko šo visu nodzēst, ja mēs ļausim ugunij izplesties no muižas nekas daudz nepaliks pāri. Viņai bija grūti parunāt, dūmi bija pārāk biezi, bet viņa zināja, ka nevar visu atstāt un skriet prom.

[Hikari]

Brīdī, kad istabā iedegās gaisma, Nātans sastinga, lūkodamies uz to, kas pavērās viņa skatienam. Kaut kāda pauna. Itin kā jau nekā tāda, un tomēr... Paunai cauri sūcās kāda savādas krāsas viela, tā bija iztecējusi jau uz grīdas. Vienu brīdi puisis gribēja sadūšoties un pieiet pie saiņa un aplūkot to, kas tur ir iekšā, jo viņš nodomāja, ka tas varētu būt kāds joks, taču viņš to nepaspēja, jo jau nākamajā brīdī atskanēja savāds blīkšķis un visa māja noblīkšķēja. Kas pie...? Nātans jautāja, pagriezies pret pārējiem, turoties pie sienas.

[Margo]

Anna nedzirdēja Terijas teikto skaidri, tču pietiekami, lai saprastu.
Novilkusi savu apmetni viņa to padeva Terijai un pati klepodama izskrēja pa stiklotajām durvīm. Viņa skrēja pa gaiteni ar asarām acīs un nu jau mazāk klepodama.
Gaitenis likās bija palicis īsāks, nekā šķita pirms tam, taču Anna nodomāja, ka tas tikai tādāļ, ka viņa skrēja.
Meitene lieliski zināja ceļu uz klavieru istabu.
Viņa skrēja zābaku papēžiem skanot pret grīdu. Viņa ieskrēja koridorī. Atspiedusies pret sienu viņa bez elpas uzsauca: Ei!viņa kliedza aizelsusies, taču tālāk par koridoru negāja. Viņai nebija spēka. Meitene noslīdēja uz grīdas un smagi elsoja. Skriešana un dūmi...

[Ļipa]

[ooc= oki, ja viens ir pie durvīm, otrs kaut kur neskaitās izklīšana, tad labi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) ]

Vēl viens spiedziens izlauzās pār meitenes lūpām un viņa iekrampējās tuvāk esošajā rokā.
Tie taču nebija tie trīs klauvējieni?
Fīke klusi nočukstēja un uzmanīgi paskatījās apkārt, ja pirms mirkļa viņa būtu nebēdnīgi atraukusi Edgaram, ka viņai tiešām nav bail, tad tagad kaut kā īsti negribējās tā teikt.
Mēs esam visi, vai kāds tiešām kaut kur klauvēja?
Meitene nodomāja.

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela triicoshiem celjiem piespiedusies Danielam sekoja mazajaa telpaa. Meitenes zaljajaas aciis bija manaamas bailes. Vinja paluukojaas pustumsaa uz puisi un satraukti iesmeejaas kad izdzirdeeja puisha teikto. Tad aizcirtaas durvis un vinja gandriiz vai izleca no bikseem. Apmetusies pa 180 graadiem Gabija pieskreeja pie durviim un centaas taas atveert

[Bizii van Dope]

Viņi abi iegāja pa durvīm un tās aizcirtās.
Ko tādu es jau paredzēju...Daniels īgni nodomāja un saglabāja mieru.
Gabriela sāka raustīt durvis.
Nenervozē, Gabriel.Daniels mierīgi sacīja un atvirzīja meiteni no durvīm.Tā raustot tu tās nedabūsi vaļā.viņš noteica un sāka lūkoties apkārt pēc kādas iespējas tik brīvībā. Vīrietis saspringti domāja.

[Eņģeļu gūstekne]

Tew taisnība. Gabriela noteica un iesmējās šī situācija patiesībā viņai pat patika. Šeit bija tumšs, blakus bija tikai Daniels turklāt puisis saglabāja pilnīgāko mieru. Tad arī viņai tā vajadzēja. Gabija iespītējās pati uz sevi un pēkšņi pilnīgi nomierinājās norāvusi no gaišajiem matiem baltās zaķa austiņas viņa dzirkstoši smaidīja... Ak dievs šī māja ir vienkārši unikāla tāda sajūta ka tā būtu dzīva. Skaties ka tev neiekož pēcpusē durvju rokturis.