Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Roviela]

(OOC - pēc tāda lielgabala šāviena - un vēl kāds guļ???? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )

Reiks, palīdzējis pie buru uzvilkšanas, bija ticis galā arī ar lielgabalu, kurš bija atdzisis pietiekami, lai to kārtīgi iztīrītu. To lietu nevar atlikt, viena reize, otra, un beigts būs!
Strādājot sēdēdams pustumsā zem klāja, viņš juta, kā kuģis paklausīgi un stabili dodas ceļā. Labi! Nedaudz vēl piestrādāt, tad varēs paslinkot un pagulšņāt, kamēr neuzradīsies kas cits darāms.
Bet vispirms brokastis. Nez, ko šorīt dos? viņš domāja, cītīgi berzdams šaujamo. Viņa pamatīgie muskuļi bija jaušami kustoties arī zem brūnā darba krekla, kas bija nomainījis vakardienas balto.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 18.10.2006 17:46

[echo3]

(OOC - sirds1 - Nu nezinu, ko darīs GM... Tu ATKAL NEIZLASĪJI to, ko rakstījuši citi.)

[Vakardiena]
Van Burens par tādu uzrunu mazliet pacēla vienu uzaci, bet tad nolēma nepievērst uzmanību, - galu galā, puisis tikko uz vēl nepazīstama kuģa uzkāpis. Šodien neko īpašu, Viljam, tikai apskati kuģi, lai zini, kur kas atrodams. No rītdienas gan tev būs viens pienākums, - katru vakaru pēc vakariņām mācīsi kārtīgi lasīt un rakstīt Tomam. Puika izskatās centīgs, varbūt dienās iznāks stūrmanis vai kapteinis.

[Flora]

Zītko pamodaas ka vienmēr brinisķīgaa noskaņojumaa...puisis jau bija aimirsis, kā ir atrasties kuģa kur viss vienmeer šūpojas...
lai nu kaa... brokastis ...ta bija Zitko pirmaa doma no riita...izgājis uz klaaja viņš gan redzeja dažus savus komandas biedrus jau straadajam...sķiet brokastis veel nav gatavas... Sakdams svilpot kaadu jautru dziesmiņu viņš pastaigaajas pa klaaju, ko pagajušaja vakaraa nebija paspeejis ipaši kaartiigi apskatiit...Visspar kuģis bija ļoti laba staavokli - buraas vel ilgi...
tad pusis pagaajas uz savu komandas biedru pusi...varetu jau arii pirms brokastiim nedaudz pastraadat, ja kaadam vajadziiga palidziiba...vienigi , kaut arii pusis pats bija paliidzejis taisiit kuģus un lieliski parzinaja to uzbuuvi, pašus veicamos darbus viņš ipaši neprata....

[Andromeda]

Redzēdams, ka uz klāja viss rit pilnās burās, Raiens atgriezās lejā un devās palūkot, kur kavējas brokastis.
Ērnijs rosījās pa virtuvi.
Labs rīts Ērnij! Gadienā nevajag palīdzēt? Raiens laipni vaicāja.
Padzirdējis, ka jāpabaro vistas un cūkas Raiens to veikli izdarīja un tad atkal atgriezās virtuvē, ko nu jau pildīja ceptas gaļas smarža. Vai nekas netrūkst? Kad nākamreiz piestāsim krastā, iegādāsim. Raiens pasmaidīja platu smaidu, apsēzdamies uz ķebļa netālu no galda.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 19.10.2006 09:39

[echo3]

(OOC - oh, pirāti, pirāti... kauties māk, dzīvot nemāk!)

Brokastis bija lieliskas - Ērnijs bija sevi parādījis kā lietpratīgs koks. Un visas citas ēdienreizes, kur arī Melnais Džo pielika savu roku, apmierināja ne tikai matrožus, bet arī kapteini.

Laiks pieturējās labs, vējš pūta ne par stipru un ne par vāju, kuģa gaita bija vienmērīga un ātra. Komanda pamazām sarada savā starpā, sadalīja pienākumus. Viss iegāja ierastā ritmā. Jaunie komandas locekļi drīz pierada pie kapteiņa prasībām un kārtības, ko gan jebkuram pietiekami čaklam jūrniekam nebija nekādu grūtību ievērot.

Pēc gandrīz nedēļas, kad vējš pūta sevišķi labvēlīgi un likās, ka Zeehond ir plašās Karību jūras pašā vidū pilnīgi viens, pēcpusdienā Van Burens ar vairākiem saiņiem rokās iznāca uz klāja un lika jungam sasaukt visus komandas locekļus uz pilnsapulci. Vienīgi stūres matrozis palika savā vietā.

Kad visi bija sapulcējušies, nedaudz satraukti, jo nekas tāds īpašs, viņuprāt, nebija atgadījies, kapteinis visus uzrunāja, - Es liku jums visiem sanākt kopā, lai pastāstītu kādu notikumu, par kuru klusēt turpmāk nebūtu prātīgi. Kad noklausīsieties, jums būs jābalso, jo lieta ir pārāk svarīga.

Kapteinis aizbāza roku aiz svārkiem un izvilka salocītu papīra gabalu, tad attina saini - to, kuru uz kuģi bija atvedis Raiens, - un izņēma no tā karogu. Te, - Van Burens atlocīja un pacēla virs galvas papīru, - ir Lorda Mortona dārgumu kartes daļa, un te - viņa karogs. Karte nav pilnīga, šī ir ceturtā daļa no Četru Lordu kartes. Nākošā daļa, iespējams, atrodama Portrojālā. Karogs ir dots kā pazīšanās zīme, ko uzrādīt Lordam Dejam, ja viņš vēl dzīvs.

Un tagad jums jāizlemj, vai turpinām kursu uz Providensu, vai mainām to uz Portrojālu. Izvēliet vispirms trīs no sava vidus, kas pieskatīs, lai balsošana būtu godīga. Tom! Te ir baltas un melnas lozes, un še, maiss, kur tās savākt. Katram iedosi vienu baltu un vienu melnu - baltā - Providensa, melnā - Portrojāla. Iedod lozes arī man, aiznes stūres matrozim un neaizmirsti sevi.

Lai par ko mēs tagad nobalsotu - kopš šī brīža lai visiem mēles būtu aiz deviņām atslēgām!

[Ausminta]

OOC: baigi daudz darbu IRL sagāzušies, būs man kādu laiku īsi posti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Toms, ieraudzījis karogu - to pašu, Mortona, ko toreiz tavernā! - nosvilpās vien, un uzreiz aizsita mutei priekšā plaukstu. Pie tālākajiem vārdiem viņš jau savaldījās nesvilpt, bet zēna grimases liecināja par pamatīgu emociju gammu. Betsij, tu gan esi pareģe!
- Klausos, Kapt'n! -
Kad trīs novērotāji bija izvēlēti, Toms izdalīja lozes visai komandai. Ar skaļu - Nu tad es nesu Bilam ar! - viņš aizauļoja arī pie stūres matroža, tam uztraukti un mazliet nesakarīgi izskaidroja visu kas un kā, bez šaubām, nepiemirstot piebilst sulīgo "mēles aiz deviņām atslēgām". Tad Toms atgriezās sapulces vietā un izstiepis maisu, smīnēdams, bija gatavs saņemt "dāvanas". Kāda vēl balsošana! Uzreiz varēja uz Portrojālu griezt.
O, un viņējā, melnā, jau, protams, tika iemesta pirmā.

[Andromeda]

Ieraudzījis karogu, Raienam prātā atausa sainis, ko bija iedevis krodzinieks. Bij skaidrs kā dienā, ka tajā bijis karogs. Man jau izlikās, ka sainis tāds paviegls... un tad vēl krodzinieks to karogu bij uz letes izklājis...
Raiens ne mirkli nevilcinājies, smaidīdams draudzīgu smaidu uz Toma pusi, maisā ielika melno lozi.
Acīs iemirdzējās piedzīvojumu kāre.

Šo rakstu rediģēja Andromeda: 19.10.2006 16:23

[Logan]

Sapulcē

Ērnija sirds sāka satraukti dauzīties. Vēl pirms mirkļa viņš apdomāja, vai pašam tīrīt maizes krāsni, vai ļaut to darīt kādam no palīgiem. Tas būtu ātrāk, bet večukam pašam gribējās būt drošam, ka viss ir izdarīts kārtīgi. Viņš kambīzi uzturēja ļoti kārtīgu. Melnais Džo bija labs palīgs, tāpat jūrnieks, kas tika norīkots palīgā arī parasti neslinkoja, lai gan saprotams jau bija, viss vēl bija tikai sācies.
Tagad kapteinis pieminēja šo Četru Lordu lietu.
Kas tad tur vēl domājams, ko?
Skrecelīgs rokraksts uzrakstīja vārdu "Portjāla".
Par īstiem, mana pirāta goda cienīgiem pārdzīvojumiem!
Iemetis lozi maisā, Ērnija atvainojās:
Kaptein, man palika plāceņi cepamies, es ieš' pieskatīt, kad izlemsiet, paziņojiet man.
Ērnijs steidzīgi devās uz kambīzi.


Kambīzē

Rupjie plāceņi jau bija gatavi, tāpēc Ērnijs tos izvilka no maizes krāsns.
Sasviedis visus bļodā, viņš devās uz noliktavu.
Jau vairākas dienas kaut kas satrauca Ērnija prātu.

Viņš bija labi iemācījies visādus drogu pielietojumus, brūču apkopšanas, zināja par izplatītākajām slimībām, kas draudēja kuģim.
Viena no tām parasti uzklupa ātri, it sevišķi tiem, kas burāja daudz un krastā bija reti.
Cinga.
Noliktavā nebija svaigu augļu, ja neskaita citronus, jo tie ātri bojājās. Nu izņemot apelsīnus, kas turējās diezgan ilgi. C vitamīna trūkums uz kuģa nebija rets viesis, tam vislabāk palīdzēja augļi.
Iepriekš Ērnijs bija iepraktizējies, sarunājis ar kapteiņiem, un sagādājuis augļus tos salika konservos. Ar tagadējo kapteini tas bija aizmirsies. Laikam bija jāparunā ar Raienu.

Nopētījis noliktavu, Ērnijs atcerējās par darbiem. Viņš sameklēja zirņus, lai varētu uzvārīt biezputru, pie reizes paņemdams arī kūpinātas zivis. Minstinājies, viņš nolēma uzgriezt pie zivīm citrona šķēli. Lai cik skāba, kaut kāds vitamīns tajā bija.


occ: sadabūju drogu grāmatu, grāmatu par jūras slimībām un vēl citas lietas. tagad domājams būs biežāk posti.

[mr Bl@ck]

Dienas gāja mierīgi un gāja parastā rutīna Džeks trīs reizes dienā pārbaudīja kuģa kursu un ar savu dzīvi bija varen apmierināts. Tikai pēc nedēļas atgadījās kas neparasts.

Noklausījies kapteiņa stāstu Džkes ātri vien saprata ka nu ir iekūlies lielākā avantārū nekā jebkad bija dom`jais iekulties, un viņam pat bija svarīga loma te.
Tad kad tika izdalītas lozes Džeks pat mirkli pavārstīja tās rokā, melnā un viņš metīsies ar galvu pa priekšu atvarā, baltā dzīvos mierīgu un cienījamu dzīvi, grūta izvēle nudien.
Nē tēvoc, palūkošu kas bija tavi draugi. Stūrmanis nodomāja un iemeta jungas maisā melno lozi, sajūt5a bija tāda itkā viņš iemestu pirmo lāpstu zemes svā kapā, šermuiļus uzdzenoša bet tomēr jauka sajūta.

[Aiva]

Lozēšana.

Vai tad nepietika paskatīties uz klātesošo sejām, lai noprastu, kas visiem padomā?

Džess svārstījās tikai mirkli, pirms iemeta savu lozi jungas maisā. Protams, melno.

Dārgumi.

Līdz šim gan tos bija gadījies tikai iztālēm redzēt, bet ja reiz Lēdija Fortūna, kā mēdza teikt Džesa bijušais priekšnieks, bocmanis Frensiss Garlends, tev piedāvā izdevību, tikai galīgs muļķis to neizmantotu.

[Roviela]

Tā bija mierīga nedēļa. Vējš kā pēc pasūtījuma, viļņi nelieli, neviens netraucē. Reiks godīgi katru dienu pārbaudīja savu saimniecību, lai arī, īstenībā, nekādas vainas ne reizi neatrada. Pārējā laikā viņš mācījās siet mezglus, ik pa brīdim apnikdams kādam no matrožiem, kuram tobrīd mazāk darba, bet vai tad viņi var priekšniecībai pretī runāt? Dažreiz viņš šo nodarbību aizstāja ar rēķiniem. Ballistika, tā ir nopietna lieta! Jo vairāk zināsi, jo vieglāk būs ātrumā precīzi trāpīt mērķī. Un Reiks švīkāja uz palmu sloksnēm līknes un bultiņas, un pierakstīja svarus un pulvera daudzumus.

Tagad kanonieris stāvēja atlaidies pret grotmastu, kad Toms pienesa viņam lozes. Kārtīgi paņēmis abas, kā pienākas, viņš pie sevis ūsās nosmīnēja. Vai nu uz vienu pirātu midzeni, vai citu? Braukšanā un tirgošānā nekāda starpība, bet, ja Portrojālā izdodas dabūt to kartes gabalu un sadzīt pēdas nākamajam, tad... Vienalga, nekas nav zaudēts, tikai iegūt var. Melnā, protams, melnā loze.

[Flora]

Zitko ilgi nedomaja...dimžēl taa viņš vispar gandriz nekad nedarija...
nekavejoties maisaa ielidoja vel viena loze - melnaa...
Pusisim sķita ka ir nepieciešams kaut kas jauns...jau nedēļu viņš atradaas uz ši kuģa un godiigi sakot nedaudz garlaikojas...- pagaidam kuģis vel bija lieliskaa stavokli un labot neko nevajadzeja...
protams...netruuka ari citu darbu, Zitko pat pamazam apguva citas ar kuģošanu saistiitas lietas...taču tiklidz bija jadara kaut kas riktiigaks un nogurdinošaks, pusis dažreiz pamanijas kaut kur nozust...neba jau taa ka viņam nepatiktu straadat un ja lika viņš to dariija no visas sirds un centaas cik speja...bet kapec gan lieki nopuuleties ja varetu nedaudz paslistiities...
...parsti viņam paveicaas kaut kur noliist un jautri uzdziedot paveroot visu no malas...

[rudo lapu vilcēn...]

Tobiass līdz šim vairāk bija strādājis pa klaju. Protams, atradās jau pa kādam matrozim, aks sastiepa kādu cīpslu vai pārplēsa ādu velkot virves, taču nekā nopietna vēl pagaidām nebija, tikai ierastās lietas, ar kurām viņam parasti iznāca darīšanas.
Brīvajā laikā puisis iepazinās ar kuģa uzbūvi, lai vajadzības gadījumā varētu palīdzēt lāpīt sūces un darīt citus nepieciešamos darbus.

***
Sapulcē Tobiass stāvēja blakus citiem matrožiem un ieinterēs klausījās kpteiņa runā.
Tas jau būtu kaut kas interesantāks un neparstāks. puisis nodomāja.
Mirkli vilcinājies, viņš Toma pienestajā maisā iemeta melno lozi. Aiziet, zilā jūriņā! sevi iedrošinājis, viņš gaidīja, kas būs tālāk un kādu rezultātu kapteinis nosauks. Gaidīt varēja gadīties krietnu brīdi.

[Logan]

Kambīzē


Izmērcētos zirņus Ērnijs uzlika vārīties, vienlaikus sākdams griezt gabalos žāvētu speķa gabalu. Kad tas būs apcepts, varēs pielikt ziņu virai.
Plāceņus ērnijs nolika atdzist.
Jāparunā būs ar to Raienu, jādabū kaut kādi augļi.
ērnijs centās atcerēties, kur vispār bija C vitamīns. Skābētu kāpostu mucu nekur nemanīja, tāpat plašajā garšvielu klāstā trūka ingvera, muskatrieksta un koriandra.
Cik ta ilgi šie domā braukt? Cik līdz kādai ostai?
Cūkas sprostā bija palikušas nemierīgas, tāpēc Ērnijs iemeta tām pārpalikušos, sakaltušos plāceņus no pagājšās cepšanas reizes un iebēra sauju putraimu vistām.
Tagad, kad šķietami tuvojās kāds piedzīvojums, bija jāsāk interesēties par medīcīnas lietām. Jānopēr pāris palagu pārsējiem, jāsadabū kādi dēļi lūzumiem, lai nav kuģis kopā jāplēš. Un šaujampulveria maisiņš. Lai ložu radītās brūces var apdedzināt.
Fu. Ka tik šitā domādams nelaimi nepiesaucu.

[echo3]

Kad Toms bija apskraidījis sapulcējušos jūrniekus, un, smaidīdams pa visu ģīmi, pienāca pie kapteiņa, arī Van Burens kā pēdējais iemeta maisā savu lozi. Par balsošanas iznākumu viņam, protams, šaubu nebija. Tā būs Portrojāla.

Tom, nes maisu apspriežu telpā, un jūs trīs nāciet līdzi, - Van Burens pamāja ar galvu uz izvēlēto pārstāvju pusi. Pārējiem ārā nepacietīgi gaidot, bet klātesošajiem, - uzmanīgi vērojot, - Toms izbēra uz galda maisa saturu. Starp daudzajām melnajām lozēm vīdēja tikai divas baltas. Pārskaitījuši lozes, vai visi ir nobalsojuši, komandas pārstāvji, Toms un kapteinis iznāca atkal uz klāja.

Stūrmaņi, - mainīt kursu uz Portrojālu! - Van Burena dobjais bass pārskanēja visu kuģi. Tad klusāk jungam, - Tom, savāc visas lozes atkal kopā. Vēl var noderēt.

[mr Bl@ck]

Tieši tā Kaptein. Uzsauca Džeks izdzirdis pavēli, viņš devās uzsavu kajīti un pēc mirkļa atgriezās no turienas nesdams kompasu un sekanstantu. Pēc sekstanta noteicis saules augstumu un pēc kompasa ziemeļus Džeks aprēķināja kuģa atrašanās vietu un mazliet aprunājies ar KArlosu deva nepieciešamās pavēles lai pagrieztu kuģi vēlamajā virzienā.

[Roviela]

Reiks nevērīgi iemeta lieko lozi jungas pastieptajā maisā. Domās jau stāvēja Portrojāla. Tāda, kādu viņš to atcerējās no vienīgās reizes, kad gadījās tur pabūt. Pilsēta pati nav nekāda milzu lielā, toties tur lielīgi runāja, ka reidā var stāvēt vai pustūkstotis lielu un mazu kuģu. Kanonieris tos bija mēģinājis pat skaitīt, bet, galu galā rēķinos nojucis, bija nospriedis, ka daudz melots nebūs - burinieku ostā bija nemērā daudz.
Uzmanīties vajadzēs brīdi pirms pilsētas - tur var uzpērties kādam neveiksminiekam, kas negrib ostā atgriezties tukšām rokām. Nonākot tuvāk pilsētai, sāks darboties citi likumi - vietējai varai tirgoņi ir mīļi, un, parasti, tiek sagaidīti vairāk kā laipni.
Citādi tur bija tāpat kā visās pārējās ostās, ja nu vienīgi izpriecu vietu un noliktavu ostas tuvumā vairāk.
Ar prom tikšanu būs grūtāk vienīgi tad, ka kāds pārdzēries nejēga kādā krogā palaidīs mēli, it īpaši, ja kaut ar pušplēstu vārdiņu pieminēs dārgumus.

Pa to laiku Reiks manīja, ka kuģis taisās mainīt kursu. Kā tad bez manis? Kanoniera paša saimniecība bija pilnīgā kārtībā, un viņš izmantoja izdevību demonstrēt savu spēku pēc bocmaņa komandām.

[josephine]

Pēc piecu dienu burāšanas Port Royalas virzienā, sākās spēcīga vētra. Kopš izbraukšanas no St.Kitts tā bija pirmā vētra, ko "Seehond" jaunajai apkalpei kopīgiem spēkiem jāpārvar.

[echo3]

Vējš cēlās pamazām, līdz bija skaidrs, ka gaidāma vētra. Van Burens pavēlēja nostiprināt visu, kā pienākas tādos gadījumos, un atstāt tikai tik buru, lai kuģis nezaudētu vadību un klausītu stūrei.

[Roviela]

Vispirms pārbaudījis, vai lielgabali uz lafetēm nostiprināti pietiekoši stingri un vai lielgaballūkas nejauši neatsitīs vaļā, Reiks, uzvilcis drānas, kas viņam bija īpaši vētrai un nejaukam laikam, devās palīgā matrožiem pie burām. Tur darbaroku nekad nevar būt par daudz.