Helovīna šausmas. Opcijas

[Snorkes Jaunkund...]

Bija 31. oktobris, puspieci. Vecais muižas pārvaldnieks Kristaps, sēdēja pie Draudmuižas metāla vārtiem, un gaidīja kad ierodas muižas izīrētāji. Viņš skatījās debesīs un bija domās iegrimis. Palika arvien tumšāks un tumšāks. Kristapam rokās bija atslēgu saišķis. Viņš paskatījās uz muižu un nodrebēja. Kas tik tur nav noticis. Trakie jaunieši, trakie jaunieši. viņš novērsās.

Pamazām salasieties un ejiet pie Kristapa dabūt muižas atslēgu un dzirdēt ko viņš jums stāsta pa r muižu.

[Pūķēns Sāra]

To jau es arī domāju. Meitene nodomāju dzirdot puiša vārdus, bet skaļi neko neteica. Izdzirdod durvju zvanu viņa piesteidz pie tām uz atvēra.
Sveiks, Edgar. Es jau domāju, ka esi nobijies. Viņa pagāja malā, lai viņš tiek iekšā un piegāja pie Annas.
Liekas, kaut daļa no tā ko vēlies piepildīsies. Viņa paskatījās uz Fīki, kas jau taisījās iet tālāk. Mēs vēlāk varētu izpētīt otro stāvu? Terija pieliekusies pie Annas klusām nočukstēja un ciešāk satvēra papīra lapu, kas vēl jorpojām atradās rokā. Liekas ziņkārība bija vinnējusi saprātu un tagad viņa vēlējās ātrāk tikt prom no visiem, lai izpētītu apkārtni. Ja viena istaba bija tik... tik netverama, tad kādām jābūt pārējām?

[Eņģeļu gūstekne]

Gabriela kā jau to no viņas varēja gaidīt bija tērpusies Nike sporta tērpā brīvā un pilnīgi baltā, mugurā bija bieza jaka arī balta ar playboy zīmi pāri visai mugurai, uz kapuces jau pierasti bija pūciņas. Pie brīvā stila biksēm bija piestiprināta balta ļipiņa[saprotams dibenpusē] bet gaišajā galviņā bija uzmauktas baltas zaķa austiņas. Gabija kā parasti izskatījās satriecoši un jau pa gabalu varēja dzirdēt ka nāk viņa, jo uz pleca viņa bija uzstutējusi savu magnetolu uz kuras tā pamatīgi skaļi skanēja house mūzika. Gabriela pigāja pie durvīm un pamanīja Edgaru Sweiks muļķīt ko klauvē? Meitene jautāja pārkliedzot skaļo mūziku, viņa ar otru roku izvilka savu mobilo un uzspīdināja tā gaismiņu uz milzīgajām durvīm tā lūk kur arī kloķis. Viņa iesmējās un nolikusi telefonu atvēra durvis viņa aicināja nākt arī Edgaru, bet īpaši viņu negaidot ienesās priekšnamā. Māja viņai likās baisa, bet uz doto momentu viņa bija pārāk aizņemta ar mūzikas klausīšanos lai to piefiksētu, kur nu vēl pamanītu tīro sarkano paklāju. Uz brīdi pagriezusi mūziku klusāk Gabija iekliedzās Ev jūs, par mani nēesat aizmirsuši? Meitene devās uz vienīgajām pagaidām pavērtajām durvīm un ieraudzījusi draugus iespurdzās vai mani gaidījāt? Viņa vaicāja

[Memory of Trees]

Gabij, man jāsaka ka tu esi mūsu glābēja! Labi ka iedomājies paņemt maģi!
Teica Alija kas tikai ar piespiešanos bija atrāvusies no skaistās istabas pētīšanas.
Man arī liekas ka vajadzētu meklēt citu istabu!

[Eņģeļu gūstekne]

Es zinu, ka esmu Dievs, tagad klanieties manā priekšā jo Es esmu klāt Gabriela iesmējās un izslēgusi maģi nolika to uz zemes. Tātad ko aplūkojat? Gabija vaicāja ieskatoties istabā. Tā aizrāva. Ej te ir patiešām skaisti... īstā vieta tusiņam. meitene noteica un nometusi savu mīļo mugursomu blakus maģim piesteidzās pie flīģeļa. Viņa bija neprātīga Evanescence fane un tādēļ bija svēti apsolījusies iemācīties spēlēt klavieres tāpat kā Amy Lee... un pašas doto solījumu viņa bija izpildījusi. Atvērusi klavieru vāku meitene sāka spēlēt vienu no viņas mīļākajām grupas dziesmām Good Enough kuras iesākums bija 1:07 minūšu gara klavierspēle. Skanēja patiešām labi un neskatoties uz straujo temperamentu kas piemita Gabrielai dziesma bija līriska un vietai pilnīgi atbilstoša.

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 19.10.2006 15:45

[kmn]

Izdzirdējusi sakisto melodiju Džo atkal tuvojās jau iepriekš izpētītajai istabai. Sveika, Gabij! Prieks tevi redzēt. Cik jauki ka esi paņēmusi līdzi arī savu maģi - man ir diski. šitam Stefana pleijerim tikko izbeidzās baterijas. labi vien ir.
beigusi savu sakāmo un ieraudziījusi pie paklāja stāvošos jauniešus, viņa piesteidzās tiem klāt. Nu? ko interesantu ieraudzījāt? viņa noteica un arī sāka uzmanīgi pētīt cēlo paklāju. Tas izskatās pilnīgi jaus. večukam nu gan ir iekšas.

[Snorkes Jaunkund...]

Kamēr gabrielea spēlēja, un pārējie kaut ko darījās apkārt, Edgars piegāja pie Nātana un sniedza viņam roku, kā to dara visi zēni. čav vecais. Reālā vieta, mums te ir. Es atnesu dažas pudeles sarkanvīnu un tagad ekstra! Maximā ieraudzīju bumbieru sakē. Labais ne? Nopirku piecas pudeles. viņš no somas, kura bija pārmesta pār plecu vilak visu ārā un krāva uz grīdas. paklau, ejam kaut kur citur. Tas paklājs mani biedē. puisi iesmējās, bet vienalga turpināja krāmēt labumums no savas somas ārā.
Pēkšņi atskanēja šausminošs, tirkšķošs troksnis, it kā simtiem labi noasinātu nagu vilktu pa tāfeli.
Patiesībā klavierēm bija pārtrūkusi stīga. Edgars sāka skaļi smieties.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 19.10.2006 17:41

[kmn]

Atskanot šausminošajam troksnim Džo pielēca tuvāk puišiem - kaut kas tāds nebija vēl dzirdēts, taču uzzinot patiesību arī pievienojās smiekliem. Gabriēl, tu mūs pamatīgi izbiedēji! viņa noteica un paņēma vienu no Edgara atnestajām pudelēm. Drīkst? viņa jautāja. Izskatās daudzsološi. Nātanam ir arī vīns. Negribi? viņa teica un paķēra vēl vienu pudeli, ko piedāvāt pārējiem.

[Margo]

Anna ielūkojās istabā. Viss likās tā it kā nebūtu mainīts jau kopš senlaikiem. Uz vecajiem grīdasdēļiem soļi skanēja nedaudz dīvaini.
Anna gribēja pieiet pie flīģeļa, taču Terija viņu panāca un iečukstēja kaut ko ausī.
Paslēp taču, to karti!viņa nočukstēja.Iesim vienas.
Šīistaba bija fascinējoša, bet sirds alka izpētīt visu.
Bija nedaudz bail, taču alkas pēc dēkām nerimās. Bija taču Šausmu nakts!
Anna grasījās noglāstīja melnās klavieres, tad pacēla vāku. Vāks atsitās pret koku, tas nelikās tik spocīgi, jokanēja mūzika. Taustiņi bija noputējuši. Anna nospieda pāris taustiņus. Noskanēja patīkamas harmonijas.
Viņa sen nebija spēlējusi klavieres. Šis talants bija aizmirsts no bērnu dienām, kad viņai tās spēlēt bija mācījis vectēvs.


[Snorke flīģelis tāds kā mūzikas skolā? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/biggrin.gif) ]

[Ļipa]

Āāaaa....
Līdz ar flīģeļa stīu pārtrūkšanu Fīke iespiedzās cik tik plaušas ļāva un apķērās Nātanam ap kaklu tā, ka varētu puisi ožņaugt. Tikai līdz ar Edgara smiekliem viņa atlaida Nātana kaklu un droš paliek nedroš pavirzījā sno viņa tālāk.
Muļķis tāds...
Viņa nolamājās, atstājot izvēles tiesības vai tas bija adresēts Nātanam, Edgaram vai sev. Sapurinājusi cirtaio galviņu viņa nostājās istabas vidū un pievērsās Edgara nešļavai.
Tev glāzes arī ir?
Tas šķita svarīgs jautājums, jo šajā kleitā viņa no pudeles dzert nevēlējās.

[Eņģeļu gūstekne]

Kad noskanēja pretīgais troksnis Gabriela atleca no klavierēm un dusmu pārņemta tās aizcirta ciet, kā nekā viņa pati pamatīgi izbijās. Nav smieklīgi es nespēlēju nekādu operas spoka da da da damm, tā kā es nēesmu pie tās stīgas pārplīšanas vainojama. Meitene taisnojās, bet paskatoties uz draugu smieklu izķēmotajām sejām arī viņa sāka smieties. Kā vienmēr es izdaru kaut ko kamdēļ jūs smejaties. Vai tas ir kāds sods? Gabija skanīgi smējās un pieskrēja pie savas somas ar labi dzirdamu švīks attaisījās rāvējslēdzējs un meitene izvilka no somas 4 piena pudeles. atskrūvējusi pudeli viņa iemalkoja kārtīgu devu rasas piena. no malas tas izskatījās varen kuriozi, bet patiesībā jau tas nebija viss parasts piens, bet gan Gabrielas mīļākais alkoholiskais dzēriens moka ar pienu. Kāds grib? Viņa vaicāja norādot uz pakām

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 20.10.2006 12:44

[Hikari]

Nātans savēkšņīja seju, kad klavierēm pārtrūka stīga- tā bija nepatīkama skaņa puiša ausīm. Tad viņš pagriezās pret Edgaru Bumbieru sakē? Es nekad neesmu dzirdējis, ka sakē gatavo no bumbieriem, man likās, ka japāņiem ir tikai rīsu sakē. puisis pārsteigti sacīja, pārcilājot savas zināšanas par japāņu kultūru un cenšoties atcerēties, vai ir dzridējis par bumbieru sakē. Piekam, man neliekas, ka japānā aug bumbieri, un ja tas patiesi ir sakē no bumbieriem, tad noteikti ne no japānas. Nātans prātīgi teica. Tad puisis pagriezās pret Džo un sacīja Man ir vēl viena pusaldā sarkanvīna pudele, otru jau Karo savāca pašā sākumā puisis pasmaidīja. Tad viņš palūkojās uz Gabijas piedāvāto moku ar pienu un, atcerējies pāris lietas, sacīja Mmm, moka ar pienu, pārāk saldi priekš manis

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 20.10.2006 12:46

[Eņģeļu gūstekne]

Ko negribi būt saldais? Gabriela iesmējās un draudzīgi papliķēja pa Nātana vaigu. Gribat es jums pastāstīšu vienu traki uzjautrinošu ziņu? Gabija sarkastiski noteica Drīz arī Miko būs klāt. Meitene iesmējās un iedzēra vēl malku savas piena pakas.

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 20.10.2006 12:57

[rudo lapu vilcēn...]

Marko Asejs, draugu vidū dēvāts par Areju, nesteidzīgi iegrieza mašīnu ielā un nobremzēja pie muižas, kurā, vismaz šodien vēl bija, tika noruna'ts svinēt Helovīnu. Pusgarie mati bija saņemti ar melnu lenti astē uz muguras, lai netraucē.
Līdzko atslēga bija pagriezta, mašīna dīvaini noklikšķēja. Uzmetis aizdomīgu skatienu panelim, viņš atmeta ar roku. Ja arī kas notiks, nekas. Tāpat šim verķim bija jau paŗāk daudz gadu un pārāk liels nobraukums, lai tas funkcionētu pilnīgi.
Iegrūdis atslēgas vienā no lielajām kabatām, Arejs izkāpa no mašīnas un devās uz muižs durvju pusi. Pagaidām vēl visa nepieciešamā aparatūra, lai uzrīkotu pamatīgu tusu, palika mašīnas bagažniekā un uz aizmugurējā sēdekļa, līdzās elektroakustiskajai ģitārai.

Sparīgi peiklauvējis pie durvīm, Arejs devās iekšā muižā.
Aūū! Sveiki visapkārt cilvēki un ne cilvēki! puisis līksmi iesaucās, ieraudzījis draugus.

[Bizii van Dope]

Daniels bija pienācis pie milzīgās muižas durvīm un stāvēja lūkodamies uz augšu.
varen iespaidīga mājele.puisis nodomāja un piekārtoja savu vilkača masku. Viņam mugurā bija melns apmetnis ar kapuci. Un galvā bija kapuce, lai viņš izskatītos spocīgāk, taču rokās bija galīgi nespocīga papīra turza ar saldumiem un maisiņš ar alkoholu.
Puisis smagi un stripri piesita pie durvīm, domādams, ka labāk nelīst svešā mājā tā vienkārši bez uzaicinājuma iet iekšā.

[Eņģeļu gūstekne]

OOc: pieņemsim ka Gabriela sit kanti Danielam... protams ja tu sekosi viņai ar tieši tādu pašu attieksmi


Gabriela izdzirdēja klauvēšanu. Meitene pieskrēja pie durvīm un atvēra tās vaļā pa ceļam vēl sabužinājusi Areja astē sasietos matus sveiks. Viņa atmeta puisim sveicienus un tad vērsās pie Daniela nopētījusi no galvas līdz kājām atnācēju, ieskatījusies saldumu turziņā un apgriezusi puisi uz riņķi viņa konstatēja ka tas ir Daniels. Jā tavu dibenu nevar neatpazīt viņa iesmējās un uzleca Puisim ap kaklu.

[Memory of Trees]

Pārtrūkstot flīģeļa stīgai Alija bija salekusies tā, ka uzkāpa uz savas kleitas malas. Kura savukārt plīst netaisījās un tā vietā meitene attapās uz grīdas.
Lieliski! Vienkārši perfekti!
Viņa neapmierināti ņurdēja. Roka nedaudz sāpēja, bet tas bija nieks.
Kāds man palīdzēs piecelties?
Alija pastiepa roku pret draugiem.

[rudo lapu vilcēn...]

Sveika! puisis atsauca Gabijai.
Ienācis telpā ar flīģeli, viņš īsi pārlaida skatienu paŗ'jiem.
Protams, kāpēc gan ne? pusis pastiepa roku pretī Alijai un palīdzēja piecelties.
Es laikam esmu ieradies tieši laikā. Vai jau īsto istabu atradāt? Es no brālēna aizņemos apartūru. Ja te nav elektrības, izvlikšu mašīnas aķi. Visi vadi līdzi. Arejs runāja ātri, visu laiku viegli smaidot.

[Memory of Trees]

O paldies Arej!
Meitene paņēma puiša sniegto roku un piecēlās.
Zini tikai divi cilvēki padomāja par mūziku. Tu un Gabija! Vai nav muļķīgi?

[Bizii van Dope]

ooc:Nju labi. Lai jau tā būtu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Daniels apmulsis kādu brītiņu stāvējā kā sālsstabs, kamēr Gabriela lēkāja viņam apkārt un kārās kaklā, tad puisis izlēma atbildēt ar to pašu un sakustējies atplauka jautrā, mazliet maigā smaidā.
Tik tiešām?viņš apjautājās un apšķielēja uz savu pēcpusi.Hm..Nu nezinu, nezinu...Starpcitu sveiki tev arī.Daniels šķelmīgi pasmaidīja un iegāja iekšā mājā.
Uz kurieni jāiet?puisis pajautāja Gabrielai kaut arī dzirdēja troksni un nojauta uz kurieni viņam jāiet, taču viņš nemaz nesteidzās.

[rudo lapu vilcēn...]

Nebūt ne! puisis labskanīgi iesmējās. Tieši tam jau daļa no mums ir domāta, lai padomātu par nepieciešamo. puisis smaidīja.
Nu, kad atradīsim piemērotu telpu, palīdzēsiet tak sanest tumbas un visu pārējo, ieskaitot aķi? viņš uzrunāja pārējos.