Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[rudo lapu vilcēn...]

Tobiass ātri un veikli iekārtojaš savā kajītē. Rādijās, ka viarāk vai mazāk tiešām ārsts, vismaz viss nepeiciešamais atradās tieši šeit.
Vakars tika pavadīts iepazīstoties ar kuģi un pārējiem, gan tikko uz klāja uzkāpušajiem, gan matrožiem, kas te jau strādāja.

Nākamo rītu jauneklis sagaidīja možs un diezgan omulīgi noskaņots. Beidzot atkal zem kājām klāja deļi un preikšā garš pārbrauciens. Tā laika varēja iepazīties tuvāk gan ar aprīkojumu, gan pašiem jūrniekiem.
Gatavs darīt to, ko bocmasnis un apstākļi prasīs, nemaz nerunājot par kapteini, Tobiass stāvēja uz klāja.

[echo3]

Reika sarīkotais varenais atvadu salūts sadrebināja kuģi un pilnīgi noteikti lika pamosties visiem pilsētniekiem. Zeehond, jūrnieku kopīgām pūlēm uzvilktām baltām burām piepūšoties rīta brīzē, lēni, bet visai graciozi pagriezās uz atklātas jūras pusi un, gaitu uzņemdams, atstāja krastu un pilsētu izgaistam dūmakā aiz muguras.

[Roviela]

Pēc izdevušamies šāviena Reiks pamatīgi uzsita uz pleca Raienam, kas pagadījās turpat blakus, un bija palīdzējis pie lielgabaliem.
Vareni! viņš nosmējās. Tāds nieks bizzāļu, un tāds blīkšķis, ka vai velna vecmāmiņai ausis aizkrīt!

Tagad varēja nodzēst lāpu smiltīs, un kārtīgi aizvērt lielgaballūku. Ar lielgabala apkopi nāksies drusku pagaidīt, bet tas nav nekas jauns.
Kad kanonieris bija ticis galā ar tiešajiem pienākumiem, viņš devās sīkākā kuģa apskatē, pie reizes palīdzēdams šur un tur, kur nu vajadzēja, sasaukdamies ar komandas biedriem un pajokodams. Sākas īstā dzīve!

Šo rakstu rediģēja Roviela: 17.10.2006 14:21

[Ausminta]

Tomam divreiz nebija jāsaka, un drīz viņš jau stāvēja blakus bocmanim.
- Pienākumi? -
Kapteiņa teikto par atvadīšanos no krasta Toms laida gar ausīm. Ardievas viņu nenomāca. Un šitik skaļas un spožas - nepavisam. Desmit tādas atvadīšanās varētu!

[mr Bl@ck]

Buras tapa atritinātas pēc pavēles un Džeks, manīdams ka tajās jau ieķeras ceļavējš, pagrieza kuģa smailo brugspritu(?) pretim jūrai. Vieta uz kuģa bija gana laba lai arī viņs labprāt mainītu to pret vietu starpklājā kur pēc viņa ieskata bija mājīgāk, bet ja norīkots tad norīkots. Kursu Džeks ar Karlosa palīdzību jau bija izskaitļojis un nu viņš stāvēja savu amiņu pie stūres rata priecīgu skatu vērodams jūru.

[Flora]

kad Ziiitko uzkaapa uz kuģa viņš, noklausiijies kapteiņa sakaamo, un kajjiti uzreiz gan nedevaas...
sagaidiijis atvadu saluuta beigas, pusis vel kaadu briidi palika stavam pie margaam nolokojoties aizejošaja krasta...skumjas gan viņa seja nebija redzamas - vieniigi ikdienišķais smiads uz lupam bija taads savaadaks...
...kad kraasts bija izzudis skatienas Zītko devaas uz savu kajīiti... reizee ta bija ari namdara darbniica...paluukojies apkaart pusis iesvilpaas...apstaakļi tiiri labi! ari darbariku te netruuka...iekaartojies guļvietaa viņš apguulas un aizlicis rokas aiz galvaas domaja...
...patiesiiba domaja par eedienu...Viņš ļoti cereja ka kuģa pavaari bus labi...jo pusim patika eest diezgan daudz un arii pāri viņš parasti neko neastaaja...

Šo rakstu rediģēja Flora: 17.10.2006 16:39

[Aiva]

Džess īsti neredzēja pagaidām ko darīt, jo komanda acīmredzami bija sastrādājusies bez viņa, tāpēc pēc mantu novietošanas viņam atvēlētajā stūrī, zināmā mērā paļāvās uz pašas komandas apķērību un prasmēm, vērojot matrožus rīkojamies, laiku pa laikam tikai sadalot sīkāk kapteiņa vai stūrmaņa dotās pavēles - saskaldot tās no vispārējām - kapteiņa "Pacelt buras!" - uz tādām kā "Pusducs vīr uz fok, atritiniet vaļ galvens burs!" "Jūs, div uz pūps! Marš pie fokmast, palīdz celt klīvers!" un tamlīdzīgi.

Pamanījis pievienojamies jungu, Džess tikai pasmīnēja. "Puis, skats apkārt. Ja redz ko darāmu, tad dar, ja nezin kā dar, jaut man vai kas tuvāk stāv to viet."

Šo vakaru Džess pamatā pavadīja, pūloties iepazīt komandu, kā ko sauc, ko katrs vīrs prot, un cik katrs ir dedzīgs uz strādāšanu.

[Melnais Akvareļu...]

Karloss stāvēja blakus Džekam un rūpīgi nopētīja katru viņa kustību. Vienu roku viņs izmantoja, lai atbalstītos uz kūjas, bet otrā turēja kompasu, ik pa brīdim tajā ieskatīdamies. Vīrietis uzrunāja Džeku
Klau, puis, cik ilg' jav tu stūrmanierē? Es domāj' cik ilg' tev i, kā tagadiņ pa smalkam sak' - karjer?

[mr Bl@ck]

Pietiekam ilg. Astoņ gadSpāniski attrauca Džeks kustinādams stūres ratu. Vajdzīgs locis,pie izejas varen viltīgs sēklis . Džeks uzsauca matrožiem, viens uz reiz metās uz priekš galu. Redz Karloss, var`but labāk padzenāsi tos matrožus lai uz sēkļa neuzsēžamies?

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 17.10.2006 21:07

[Melnais Akvareļu...]

Atoņ' gad'
Karloss pie sevis nomurmulēja, it kā izgaršodams šos vārdus. Pēc nākamajiem Džeka vārdiem, viņs skābi pasmaidīja un teica
Kopš Lordīz' nogāj' pa burbuli, es vai's nav nekāds dzenātājs. Varbūtās tu padzenā matrožus vēlviens skābs smaids un ļau' man pastāvēt pie stūr's rat'?

[Aiva]

"Ei, puiš!" Džess noaurojās pilnā rīklē. "Man vaig vien acīg puiš uz to vārn ligzd fokmast! Un vēl vien puiš pie bugsprit! Tur acs vaļā, lai mēs uz sēkl neuzsēž!"

Džess nopūtās. Sasodīts, locis, kur es te jums loci raušu? viņš pie sevis nodomāja.

"Kāds no jumsīm zināt par to sēkl pie ost izej, par ko mums stūrmans sak?" viņš atkal pacēla balsi.

[mr Bl@ck]

Labs ir, ķeries klāt. Džeks atbildēja dodamies uz priekšgalu. 16 asis dziļš Džeks uzsauca Karlosam, varēja burāt kamēr viņi tika līdz `jūras vārtiem Džeks pārbaudīja dziļumu vēl vairākar reizes un veiksmīgi apgāja smilšu sēkli ko jūra parasti saskaloja līcī.

[Melnais Akvareļu...]

Karloss pieķērās pie stūres un pasmaidīja. Visas grumbas un īgnā izteikme viņa sejā atmaiga un izlīdzinājās
Beidzot atpakaļ savā elementā.

[Ausminta]

Drusku paspējis palīdzēt pie burām, Toms izdzirdēja bocmaņa saucienu un, protams, bija gatavs kāpējs.
- Tūliņ, bocman, - viņš braši atsaucās un rāpās augšā.
Ho, ho. Saule lec. Ē, un kas gan tur pamalē redzams?

OOC: GM?

[josephine]

Laiks bija spirgts un skaidrs, tikai pa retam šur tur varēja redzēt pa kādam spalvu mākonītim, arī barometrs nekādu lietu nesolīja. Pūta mērens, vienmērīgs vējš un diena solījās būt skaista.

[Ausminta]

- Pa labi sēklis. Attālināmies! Garām! Priekšā tīrs! Rifs pa kreisi! Garām! - Toms ik pa brīdim ieaurojās, iekārtojies masta grozā un juzdamies varen apmierināts ar dzīvi. Es par jums visiem augstāk, he he, varoņi. Toms vēl pagriezās pret pilsētu un pamāja tai plašu simbolisku atvadu žestu. Līdz drīzai vai nedrīzai saredzēšanai. Ek, Betsija... Toms pameta aci uz karogu. Spožs un ne-pirātīgs. Bet tie dārgumi... Nekad neko nevar zināt.
Laiks bija brīnišķi labs.

[Andromeda]

Raiens rūpīgi noglabāja atslēgas, kuras bija iedevis kapteinis.
Izgājis uz klāja, viņš lūkoja vai kādam nav vajadzīga palīdzība darbos.
No augšas atskanēja jungas balss, kas vēstīja par sēkļiem. Raiens paskatījās uz augšu. Masta grozā sēdēja Toms izskatīdamies varen priecīgs un apmierināts ar visu.

[rudo lapu vilcēn...]

Tobiass lkīdz ar citiem jūrniekiem bija palīdzējis pie burām, kuģim izejot atklātā jūrā. Spirgts vējš tīkamiu atsvaidzināja un austošā saule lika apsmaidīt. Jā, bija atgriezies īsatais darba ritms, ītā dzīve, pie kuras bija jau tik ļoti pierasts, ka negribējās šķirties ne par kādu cenu.

[Logan]

occ: Atvainojos. Un pieņemu, ka man dāžam lietām/vietām ir brīva piekļuve.

Ērnijs nemodināja Melno Džo [viņš guļ?], mierīgi sagatavojās jaunajai dienai. ieelpojis uz klāja svaigo jūras gaisu, vecais pirāts devās uz kambīzi.
Rudais runcis jau bija iekārtojies un, tāpat kā pārējie uz kuģa esošie, gaidīja brokastis.
Aizdedzis ar oglēm maizes krāsni, Ērnijs iejauca mīklu rupjiem plāceņiem un devās uz noliktavu. Vienā no nodalījumiem atradās dažāda gaļa.
Pirmās brokastis, laikam takš kaut ko smeķīgāku vajadzēs, pirāts nodomāja un sameklēja apcepšanai kūpinātas gaļas gabalu.
Vistu radītais troksnis atgādināja Ērnijam, ka jāpaintresējas, kurš norīkots palīgos virtuvē. Tam būtu jāliek pabarot vistas un cūkas.
Ar gaļas gabalu rokās, Ērnijs atgriezās virtuvē.
Klusi dungodams vecu pirātu dziesmu, viņš sāka gatavot.
Tik labi bija būt atkal jūrā.

[Bizii van Dope]

ooc: Ja kas garumzimju nebuus. Man kaut kas nojuka ar taam.

Taa nu vinji visi uzkaapa uz klaaja.
Vils uzsmaidiija kapteinim un devaas lejaa kopaa ar veel citiem kuri bija noriikoti guleet lejaa.
Viljams iekaartojaas kaadaa kajiitee un briidi paseedeejis uz laavinjas malas izleema celties kaajaas un iznaak uz klaaja, lai pajautaatu kapteinim vai vinjam ko nevajag no Viljama.
Viirietis uzmekleeja kapteni un uzsmaidiija vinjam.
atvainojiet, ka nu trauceeju, bet gribeeju zinaat vai man tik tieshaam neatriidies daraami kaadi darbi?vinjs apjautaajaas.