Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Andromeda]

Raiens iedzēra pāris malkus alus un atbildēja uz krodzinieka jautājumu.
Šķiet, ka es vienkārši par agru būšu ieradies. Nespēju ne acu aizvērt. Devos pastaigā gar krastu.

[josephine]

-Visu nakti biji augšā?- Vaicāja vecais pirāts- Tad jau pret vakaru nevarēsi kājās nostāvēt! -

[Flora]

krogā ienaca Ziitko...viņš izskatiijas tieši taa pat kā vakar, kad bija ztstaajis krogu...likas ka pat gaišais un jautrais smaids un viņa luupam ir taads pats.
Labrit krodziniek!!! viņš uzsauca vecajam viram. kapteins vel nav radiijies? tad man ludzu glaazi viina.
pasutijis dzerienu Zitko apsedas taisni tur kur bija sedejis iepriekš...krogaa vel nebij daudz cilveeku, tapec nebij ari nekadu interesnatu sarunu. tad nu atzveelies sava vietaa ertaak puisis saka pacietiigi gaidit, klusitiņam dungojot pie sevis kaadu sen dzirdetu melodiju...

[Andromeda]

Būs jau labi. Man tā gadījies ne reizi vien.
Raiena skatiens klīda apkārt. Krogā pamazām saradās tauta.
Nupat sāka kļūt interesanti.

[josephine]

- Labrīt! - Mortons atņēma sveicienu - Glāzi vīna? Tūliņ būs! -
Vecais paliecās zem letes, izvilka no tās apakšas glāzi un ielēja tajā tumši sarkanu vīnu. to izdarījis, viņš aigāja pie galda, pie kura sēdēja Ziitko un, pasniegdams glāzi, pasmaidīja.

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 11.10.2006 21:49

[mr Bl@ck]

Ja to jātulko kā, ko tu vakar darīji, tad zini es neatceros. Atsaucās Džeks iemalkodams alu un ar labsajūtu nopūsdamies. Kur tad kapteinis mums te tā kā līgumi slēdzmi... Līdzi Džekam bija sainītis ar papīriem kas izskatījās pēc ieteikuma vēstulēm tas tā katram gadījumam.
Atrāvies no šobrīd daudz svarīgākā viņam alus kausaDžeks aplūkoja savus komandas biedrus. Mja nebūs jau tie sliktākie. viņš nodomāja. Labs ir puikas var`but pateiks kā kuram vārdā? Uz vieniem dēļim galu galā skradīsim. Uzsauca Džeks

[josephine]

Mortons viegli pasmīnēja par Džeka izteikumiem un atteica, ka kapteinis droši vien vēl guļot, kā nosists.

[Andromeda]

Raiens pievērsās Džekam.
Mans vārds ir Raiens Grejs. Un tu laikam būsi Džeks?

[mr Bl@ck]

Jā, tas būtu es. Džeks Feiss jūsu rīcībā. atsaucās paspiesdams Raiena roku ar stipru spiedienu. Nu tad sak, sen jau kuģo? Es te tākā pa vakardienu daudz ko aizmirsu un par jaunu atcerējos.

[Flora]

izdzirejis jautajumu Zitko veikli piecelas un ar visu vina glazi devas pie Džeka...
Protams..Zītko Buanels...škiet buušu kuģa namdaris, ta ka saskarsme ar dēļiem man iespeejams iznaaks diezgan tuva... pusis jautraa balsi noteica apseezdamiem viņam blakus...

[Andromeda]

Kopš bērna kājas dauzos gar jūru. Desmit gados pirmo reizi spēru kāju uz kuģa, agrāk gan mani neviens nelaida, bet ja būtu laiduši tad jau no septiņiem gadiem būtu jūrā, tik tādu sīkaliņu nevienam nevajadzētu. Ko lai saka, jūra man ir kā pie sirds pieaugusi! viņš iedzēra vēl krietnu malku alus un pasmaidīja.

[mr Bl@ck]

Eh, Jā jūra jūra, es ar tēvoča palīdzību tiku uz kāda tirgotāju kuģa un tur nu nodienēju ilgi astoņus gadus no matroža uz pirmo stūrmani tiku, bet te ka tevi neraža pirms trim nedēļam vecā labā tupele uz rifa uzskrēja vētrā lēni un nogāja pa burbuli. Džeks ar vēl joprojām jūtamu dzēruma sajūsmu stāstīja. Be nu Zītko Raiens iematam ka pa malkam par jūru. Džeks sacīja paceldams mazliet kausu.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 11.10.2006 22:28

[Andromeda]

Raiens noklausījies Džeka stāstu, pacēla kausu kopā ar Zītko un Džeku.
Par mums visiem tik mīļo jūru!

[Flora]

jaa par juuru vienmer var iedzer , noteica Ziitko saskandinadams ar Džeku.
es gan nu jau kaadu gadu neesmu devies nevienaa riktiiga jūrasbraucienaa...vel pirms dažaam nedeļam piestraadaju par kuģu buuvetaju...taču tas nav prieks manis...park garlaiciiga nodarbe...par laimi ilgi taa vairs nebuss, jūra nekad nebuus garlaiciigi un kuģa vienmer ir ko dariit! pusis nedaudz pastastiija ari par sevi.

[Roviela]

Uz kāpnēm atskanēja soļi. Kāds lēni un nesteidzīgi kāpa lejā. Cerīgi paceltās acis, kas gaidīja kapteini, ieraudzīja kanonieri, kas žāvādamies un staipīdamies kāpa lejā. Viņš izskatījās apmierināts kā runcis, kas izlaizījis veselu podu krējuma.
Nokāpis līdz letei, uzmeta uz tās vairākus zelta dublonus. Varēja manīt, ka, lai nu kā, bet viņam vēl nav kabatas tukšas. Vai daudz tur atlicis, to gan nekādi nevarēja pateikt.
Meičas tev ir uz goda! Reiks atzinīgā balsī noteica krodzniekam.
Tas par negaidītām naktsmājām un brokastīm. Būs drīz? Un kausu vīna.

To nokārtojis, viņš noskatīja bariņu, kurā bija savākušies vismaz daži, kas tā kā vakar pieteicās tai pašā komandā...
Paņēmis savu vīna kausu, Reiks slāja turp, un nosēdies uz tuvākās mučeles stādījās priekšā:
Kapteini gaidām? Es tāpat. Reiks Gatijs ir mans vārds, un būšu kanonieris. Ek, kā nagi niez nopētīt, kas kapteinim par dižgabaliem, kā viņš tur izteicās, uz tā tirgoņa ir. Seši gabali! Tas nav mazais kuģis.

Viņš iedzēra malku vīna.
Par ko spriežam? Un kā jūs vārdā dēvēt visus?

[Bizii van Dope]

Vils ievēlās krogā galīgi izspūris un sažņurdzīts. Pie tam no vīrieša nesa pēc alus un vīna, taču alkohola reibumā viņš nebija.
Viljams stingrā gaitā atsoļoja līdz letei un palocīja galvu saviem biedriem.
Labs rīts!viņš zemā, mazliet aizsmakušā balsī sacīja. Viņa acis bija mazliet aizpampušas.Man lūdzu pamatīgu kausu alus uz paģirām!Erifrots teica un nokrekšķinājās, lai neliktos tik aizsmacis.

[echo3]

Van Burens noteiktā gaitā nokāpa pa trepēm, pārlaida skatienu krogā sanākušajiem, atpazīdams vakardien līgtos jūrniekus. Ievēroja, ka Viljams un arī rudais īrs jau klāt, tāpat Džeks, smaidīgais gaišmatis un brašais kanonieris. Kapteinis apsēdās tajā pašā vietā, kur vakar, un uzsauca krodziniekam, - Brokastis un vīnu! Vai istaba kārtībā?

Gaidīdams, kamēr krodzinieks izpilda pasūtījumu, piebāza un aizsmēķēja pīpi.

[Bizii van Dope]

Vils daudz apkārt neskatīdamies apsēdās un izmocīja smaidu.
Jā, ir gan. Vienkārši grūta nakts.viņš noteica un nopūtās.Saproti paģiras pēc kārtīga dzēruma, tad vēl meiča, kura no rīta izrādās iemīlējusies tevī....Murgs normālam vīrišķim.vīrietis noteica un dziļi nopūtās.
Un lūdzu brokastis arī!Erifrots uzsauca krodziniekam.

[josephine]

Vecais pirāts atnesa visiem brokastis un salēja dzeramos, pats ar lielu interesi klausoties vīru runās.
- Kad ta` laidīsiet jūrā? - Mortons vaicāja kapteinim - šitie jau te dīdāds un nevar sagaidīt, kad tiks uz dēļiem. -

[Logan]

Ērnijs visu nakti bija pavadījis klusi sēdēdams vienā kroga kaktā, atgāzies koka krēslā, pārlasot savas vecās piezīmes, kā viņš sauca dienasgrāmatas, par braucieniem jūrā.
Tāpat viņš pārlasīja nobružātu lapu saišķi par dažādām zālītēm. Jau kur tas laiks, kad viņš naktīs saldi gulēja, tagad laiks bija sajucis. Naktis bija vislabākās darbam.
Redzot, kā topošā kuģa komanda pamazām lasās kopā, Ērnijs piecēlās un, mazliet pieklibodams, apsēdās tuvāk.
Labs rīts, balss mazliet ķērās, izklausījās čerkstoša. Krodzniek, vai ruma glāzīti drīkst lūgt?
Ērnijs bija, paša vārdiem sakot, kļuvis par "makten pieklājīgu sauzemes žurku", jo krogā bija pavadīts ilgs laiks. Cik ilgs? Kas to lai zina...
Neko vairāk Ērnijs neteica, bet klausījās sarunas.
Jūra... Jūras vilinājums... Vecās pirāta asinis virmuļoja kā kādreiz slavas gados.