Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[Ausminta]

Pie mātes vai aizbildņa pieminēšanas Toms saviebās. Labprātāk viņš būtu samelojis, ka palicis svešā krastā pēc kuģa izkraušanas, un nekādas mātes viņam te tuvumā nav, ko saukt kaut kādus līgumus parakstīt. Bet, ja nu pieķer, ek, labāk ne.
Toms Makdens. Esmu kuģojis jau gadus divus, pats varu parakstīt. puisis mazliet īdzīgi novilka. Bet, ja nu tiešām vajag... Jums tas holandiešu trīsmastnieks? Varu.. varam atnākt rīt ap pusdienu.
Atvilks māti, ko citu. Ka tik atkal nesāk pinkšķēt, tur jau aiz kauna zemē būs jāielien.
Viņš apskatīja tos, kas stāvēja tuvāk pie bārdainā kapteiņa vai ar viņu sabļaustījās. Tā, topošie biedri. Potenciālie izdzinēji, potenciālie sabiedrotie un potenciāli noderīgie.

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 11.10.2006 00:06

[echo3]

Van Burena pieredzējušajam skatienam nepalika neievērots jaunā jungas sapīkums pie mātes pieminēšanas. Eh, puika! Kā gribas ātrāk kļūt pieaugušam un neatkarīgam! Bet tas ir labi, ka patstāvīgs... un nesameloja arī. - Nevar, Tom. Naudas lietās tā nevar. Kuģi jau ievēroji uz zini, ka holandiešu, un kārtība uz tā ir, kā mums pieņemts. Piecus procentus algas dabūsi rīt, lai vari ko braucienam nepieciešamu nopirkt, trīsdesmit piecus es likšu Holandes bankā, - tos varēs izņemt pēc līguma beigām, un pārējo maksāšu dienasnaudās. No peļņas arī kādu tiesu dabūsi. Viss tāpat kā pārējai komandai. Pakļauts būsi tieši man, dzīvosi augšklājā, blakus kapteiņa kajītei. Strādāsi kārtīgi, jo tikai tā var kaut ko derīgu iemācīties. - Piebilda klusāk, - Cik gadus jūrniekus esmu līdzis, visiem mātes asaras pakaļ lējušas. Tā tas dzīvē iekārtots.

Zeehond! Labs vārds un labs kuģis. Tad gaidu tevi rīt. - Van Burens nobeidza sarunu ar Tomu.

-------------------

Ak namdaris? Nu tad koja tev būs labu labā - visa namdaru darbnīca būs tavā pārziņā. Par līguma noteikumiem dzirdēji? Tad tiekamies rīt, tepat arī līgumu lietas nokārtosim.

Lieliski! Van Burens nobeidza vīna kausu, izsmēķēja pīpi, piecēlās un piegāja pie krodzinieka, kas turpat aiz letes vien rosījās. Tā, garāmejot, paskatījās uz vecā karoga lanckām un uzrunāja krodzinieku. - Tagad eju izkraušanu pieskatīt un citas darīšanas kārtot, vakarā būšu atpakaļ. - Noklusināja balsi tā, ka dzirdēt var tikai uzrunātais. - Tad bez svešām ausīm parunāsim par, - ar vienu aci pašķielēja uz karogu, - to. - Un skaļi, - Vakariņas un istabu tu man sagādā pienācīgas!

Van Burens devās prom.

[josephine]

Pēc vairākām stundām, kad Van Burens bija atgriezies, vecais tavernas īpašnieks pacienāja to ar sātīgām vakariņām. Kad kapteinis bija paēdis, vecais aicināja viņu sekot un aizveda to uz istabu, kur Van Burens varēs palikt pa nakti.
Tad pēc ieilguša klusuma drīža krodzinieks pieklusināti un nedroši jautāja - Jūs ko par četriem lordiem gribējāt zināt? -

[echo3]

Vai man tikai likās, ka Tu ko vairāk par parasto pastāstiņu vari pateikt? Karogs tak arī nebija šķietamība? - Van Burens bija noguris, bet labā omā, - viss šodien bija izdevies, ka labāk nevar vēlēties. - Vai tas, ko zini, ir vērtīgs? Ko, vai, pareizāk sakot, cik prasīsi, ja lūgšu pastāstīt?

Šo rakstu rediģēja echo3: 11.10.2006 15:17

[josephine]

- Esmu vecs! Mantinieku ar` man nav, tāpēc neko daudz neprasu, vien gribu beidzot no šitā tikt vaļā - vecais no kabatas izvilka uz pusēm pārlocītu, vecu, apdriskājušos papīra lapeli - savādāk, tā man nedod mieru. -
Krodzinieks sniedza uz kapteiņa pusi nodriskāto lapu, tad pirms kapteinis paspēja to paņemt pretī to atvēra ielocītajā vietā un kā tēlojot pārsteigumu teica - Re`, skat, tev pagadījusies laimīgā daļa! - Uz lapas tieši vidū atradās trekns krusts, kas bija uzzīmēts tieši pie koka.

[Ausminta]

Tā, šitais bārdainis likās lādzīgs. Blakus kajīte, ko, Krejenam kas tāds ne ruma murgos nerādītos. Bet ka tik beigās nenodzenā kā suni, tas arī var gadīties. Tomēr maksāšana izklausījās pietiekoši glauna, un pieci proči jau avansā - neslikti, šitas bija labs ķēriens, makani paveicies, ka kāds no ostas zeņķiem viņu nenocopēja pirmais.
Jā, sasodītās mātes. Kaut gan... Nē, ko tur. Protams, ka viņš neskums. Ja nu vienīgi Betsija. Ek, pārcietīs skuķis, liela jau.
- Līdz rītam, Kapt'n! -
Tad viņš vēlreiz novērtēja topošo komandu. Gaišmatis likās no labsirdīgajiem, ar to problēmu nebūs. Viens no melnmašiem vispār galīgi sapņains, tam pašam varētu sanākt problēmas. Vecais onka gan jau arī būs savējais. Īrs - nu, ja īrs, tad ko tur vairs. Pārējie jau bija lecīgāki. Bet elements, kas viņam galīgi nepatika, bija tabaku košļājošais pirātiskā paskata francūzis, kas sabļāvās ar šķiperi no galdiņa. Aizdomīgs. Varēja būt no riebekļiem. Toties izdevīgā gadījumā šitāds varēja būt arī pamatīgs trumpis. Redzēs, varbūt vispār nenolīgs.
Bet to vēl paspēs. Tagad jāiet. Mortona karogs gan sasodīti interesēja, bet par to jau vecais sīkstulis viņam, sausiņam, neko nestāstīs.
Toms izsoļoja no tavernas.

[echo3]

Skaisti! - Van Burens nosmīnēja. - Laimīgā daļa! Šitādu veiksmi, pat pareizais koks atzīmēts! Vai tikai nebūs tas, kas tepat baznīcas dārzā aug? Dārzs izskatījās svaigi uzrušināts, kad šodien garām gāju.

Tā nav nopietna runa!

[josephine]

-Njā - Pakasījis pauri norūca vecais tavernas īpašnieks - nav gan, ja no tāda punkta skatās. Bet ko lai es tev saku? Ne ko jau tev nespiežu un prasīt arī neprasu! Ak, Svētā fortūna apžēlojies, tas taču ir apsurds! Lords Mortons tam stāv priekšā un brīvu prātu atdod savu apslēpto dārgumu karti un šis saka, tas neesot nopietni! Ka tevi, jupis, netici ar`! Ne jau man vairs naudu vajag! Kau`ču tūliņ pat ņem un jūrā izsvied to nožēlojamo papīra skrandu, tikai atpestī mani no tās! -
Nupat jau vecais vīrs izskatījās pagalam apskaities un grasījās iet prom.

[Andromeda]

Krietu brīdi pēc kapteiņa aiziešānas, Raiens vēl sēdēja krogā un turpināja vērot tā apmeklētājus.
Tad iztukšojis pēdējo vīna kausu, viņš nolika pāris zelta gabalus uz krodzinieka bāra letes un devās laukā.
Bija jau diezgan tumš, bet Raiens nolēma vēl kādu laiku pastaigāties pirms došanās pie miera. Viņš vēroja jūru un viļņus, kas sitās pret krastu.
Rīt sāksies jauni piedzīvojumi...

[echo3]

Piesēdi, vecais draugs, re, īsta holandiešu tabaka, uzsmēķē, nomierini sirdi un prātu! - Van Burens uzlika krodzinieka plecam savu plato plaukstu. - Kas tad steigā svarīgas darīšanas kārto! Pats Lords Mortons, saki... Tad stāsti visu, kur, kas un kā. Vecs, ne vecs, bet pie veiksmes tak arī pats no savas ceturtās daļas neatteiksies?

[josephine]

Vecais krodzinieks paskatījās uz kapteini ar skatienu kurā bija jaušamas bailes - Traks vai? Kur es tādu naudu grūdīšu, liekas problēmas un nepatikšanas, kas tu domā, ka aiz nez ko darīt mēs tās bagātības aprakām? Tādas liekas saistības man nav vajadzīgas. Tev to karti atdodu tādēļ, lai man būtu miers, nevis vēl lielāks uztraukums. Šitā taverna nav jau nekas dižs, bet man takš pilnīgi pietiek un pāri paliek no tiem ieņēmumiem. Augām dienām te ļauži apgrozās un iztikt var vairāk nekā labi. To naudu negribu acīs redzēt, tā man kā rēgs par tiem laikiem, cik daudz kas slikta darīts tās dēļ, tfu, tu, atpestī mani no tā. - krodzinieks nopietni teica, smēķēdams Van Burena piedāvāto tabaku.
- Un ko tu? Brīnies par to, ka uz tās lapeles tik vien kā viens koks un krusts virsū? Vai tad ar neesi to teiku dzirdējis- smiedamies un klepodams reizē, turpināja vecais - Katra no četrām daļām atsevišķi ir nekam nederīgas, bet kopā tās veido karti, pēc kuras dārgumus var atrast. Kur meklējamas pārējās daļas, grūti spriest. Vienīgais par ko es esmu gandrīs pilnīgi pārliecināts - Dejs noteikti ir Port Roijālē. Viņam tur sieva un pats ar to pilsētu burtiski dievināja, tā ka nekur citur viņš atrodams nebūs. Par pārējiem nezinu, kur nu kurais. paklau, vecais, es tak tev nesaku, ka tev noteikti ir jādzenas pa visu Karību jūru meklējot nožēlojamas papīran skrandeles. Ja tā labi padomā, tas tiešām ir pavisam nejēdzīgi! Labāk vienkārši to visu aizmirsti. Maz iespējams, ka tu ar to visu atradīsi. Kaut ko tādu varētu uzņemties tikai neārstējams sapņotājs un es tā skatos, ka tu noteikti tāds neesi. -

[echo3]

Van Burens nopietni paraudzījās vecajā vīrā, kas kādreiz bija bijis dižs pirāts. - Ak tādas tās lietas. Karti tava miera labad es paņemšu, bet ar vienu noteikumu - ja mums veiksies, es tavā dzimtajā pilsētā likšu uzbūvēt kapellu tavas dvēseles aizlūgumam. No kurienes tu esi?

Kapteinis domīgi nopakšināja savu pīpi. Tad jautāja, - Kartē ir redzama salas daļa - kas tā par salu? Un vai jums četriem nebija kāda noruna vai pazīme, kā vienam otra sūtņus pazīt?

[josephine]

- Sala tā nebij gan - domīgi atteica Mortons, mēģinādams atcerēties kaut ko precīzāk - tajā pusē bija ezers, laikam. Lai nu kā, paņem manu karogu, tas būs par pazīšanās zīmi.
- Es i` no Port Royalas, kā mēs visi četri . - nevērīgi atteica Mortons

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 11.10.2006 20:23

[mr Bl@ck]

Nevar gan... Norūca Džeks atiedams no letes un iekārtodamies vecajā vietā. Rums un vīns skurbināja viņa prātu un uzdzina viņam atmiņas. Bet ilgi viņš tajās negremdējās. Ek ja jau drīz jābrauc drīz jūrā ta pielakšos šovakar pilnīgā lopā, lai jūrā nav vajadzības Nodomāja stūrmanis ar acīm nolūkodams kādu smukāku meiču turpat netālu...

[echo3]

(OOC - Labrīt, tā nebija sala... Karību jūrā, kur vispār ir tikai salas! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Kurā kontinentā tad norakuši? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) )

Nu labi, šo darījumu būsim noslēguši. - Van Burens nopūtās, salocīja karti un iebāza iekškabatā. Vecais pirāts tiešām galīgi vecs palicis, pat vietu, kur dārgumus noracis, vairs neatceras. - Rītā parūpējies par brokastīm, un vienu brīvu istabu, papīru un rakstāmrīkus sagādā, lai varu ar saviem jaunajiem kuģaļaudīm līgumus noslēgt.

[josephine]

- Tiks darīts! - Atbildēja krodzinieks un aizsteberēja prom.

[Andromeda]

Tik tikko ausa rīts, kad Raiens varen labā omā vēra kroga "Pirātu midzenis" durvis.
Viņš piegāja pie bāra letes un uzsauca krodziniekam Labrīt! Man lūdzu vienu alus kausu ceļa kājai.
Rīta pusē krogs bij pustukšs, tāpēc viņš apsēdās tur pat netālu.

[josephine]

- 'Brīt, 'brīt! - Atteica Mortons un ielēja īram kausā alu. - Vai ta pārējie vēl guļ, vai? -

[mr Bl@ck]

Tikko bija pasniegts alus pa durvīm burtiski ievēlās Džeks. Lieki teikt ka viņš izskatījās mazliet samīcīts un plūda no viņa ruma un vīna smaržu sajaukums un arī nenosakāms aromāts ko varētu saukt par smaržām.
Bija redzams ka jūrnieks tika uzdzīvojis uz pilnu klapi. Alu, un lielāku kausu. izdvesa Džeks pienākdams pie letes un apsēsdamies krēslā. Ar labo roku viņš balstīja galvu kas acīmredzot deva par sevi ziņu.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 11.10.2006 22:10

[josephine]

Mortons ielēja alu arī Džekam un, to pasniegdams, smejoties teica - heh, jaunība, jaunība! Kur tas laiks! -