Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[josephine]

- Heh, visās tavernās stāstot, paskat tik - noburkšķēja vecais krodzinieks, vēljoprojām rakādamies pa letes apakšu. - Zin, kas man tev tad jāsaka, veco zēn, tu neesi bijis pareizās tavernās - Pabāzis galvu ārā no letes apakšas, teica vecais un piecēlās, rokās šis turēja asinssarkanu saini un uzmeta to uz letes. Putekļi vien nokūpēja. Vecais nošķaudījās un sāka to taisīt vaļā. Izrādījās, tas nebija vis sainis, bet gan vecs, salocīts pirātu karogs. Lorda Mortona karogs.

[echo3]

(OOC - rumu dzer, lai nodzertu bēdas, bet vīnu - lai paliktu labi)

Redzu, daudz esi pa jūrām braucis, pieredzes būs tik daudz, ka tilpni varētu piekraut. - Van Burens noskatīja pienākušo. - Ja apņemies pieskatīt, lai puiši nekrīt ar dzelteno kaiti vai kādu citu draņķību, un kuģa kambīzē citā laikā palīdzēt, tad ņemšu tevi uz Zeehond uz tādiem pašiem noteikumiem kā gados jaunākos. Rīt pirmspusdienā aprunāsim un sastādīsim līgumu. Ar mieru?

[Logan]

Ar mieru. ērnijs pats sev ielēja vīnu, negaidot krogus meitas.
Tāda necerēta veiksme!
Atkal būt jūrā, sajust vēju, pat tikai kā pavāram šķita lieliska iespēja.

[rudo lapu vilcēn...]

Jauneklis bia sēdējis jautrā pulciņā un rāmi cienājās ar vīnu, kapteinis izmaksāja, dažbrīd pa ausu galam paķerdams kādu sarunu fragmentu vai frāzi.
Sarkanais karogs piesaistīja jaunekļa uzmanību. Un tai līdzās piedzima ideja.

Viegli atraisījies no kādas blakuss sēdošas meičas skavām, Tobiass piecēlās kājās, šķelmīgiu uzsmaidījis daiļavai. Piepildījis vīna kausu, viņš peināca pie kapteiņa un pačēla kausu augšup.
Uz veselību, kapitan! Lai ceļavējš vienmēr burās! jauneklis uzsauca un atkrita uz viena no tuvākajiem beņķa.

[echo3]

Nokārtots! - Van Burens aizsmēķēja nupat piebāzto pīpi. Krodzinieks atkal kaut ko tur murdēja aiz letes, un, skat tik! karogu izķeksējis. - Gribi teikt, ka tu zini ko vairāk? - Kapteinis ar vienu aci pašķielēja uz letes pusi.

Puika, un ko tu no manis vēlies? - kapteini atkal kāds iztraucēja no leģendas apceres. - Jūrā tikt? Ko proti?

[rudo lapu vilcēn...]

Jūra liela un plaša, tajād zuadz kas rodams un atrodams.
Esmu jau pāris gadus uz viena kuģa pastrādājis. Ar bij kravinieks. Ārstam par palīgu piestrādāju, šo to arī labot pratu. Buras salāpiju, akd vētra noplēsa, sūci aizarīju, kō tai pašā vētrā uzsita. šo to jau māku. Viss atkarīgs, ko prasiet. Tobiass atbildēja. Puiša jaunā seja kļuva nopietnāka un tumšajās acīs manījās viegla dzirkstele.

[josephine]

Uz kapteiņa jautājumu Krodzinieks neatbildēja, tikai acīs iedegās tāda viltīga prieka dzirkstele.
Ja šis ko gribēs zināt, paprasīs kādā piemērotākā brīdī ... greizi pasmaīdīdams nodomāja vecais vīrs.

[Melnais Akvareļu...]

Karloss paķēra savu spieķi, pēdēja laikā gaita bija kļuvusi grīļīgāka, un aizklumburēja līdz vīna mucai. Vecais jūrnieks bija pieradis pie ruma, taču arī vīnu nesmādēja, kur nu vēl, ja pašam nevajadzēja maksāt. Pielējis sev pilnu krūzi, viņš iekrita kādā tuvējā krēslā un diezgan saviebies pētīja pārējos, sak' jāpaskatās, ar ko kopā būs jāstrādā. Viņs iestrēba pāris malkus, taču rūpīgi klausījās.

[Ausminta]

Vispār Tomam krogi riebās, bet tajos varēja iegūt daudz visai vērtīgas informācijas un, pats galvenais, satikt visai vērtīgus cilvēkus. Piemēram, kapteiņus, kas meklēja sev apkalpi. Dienests pie Krejena bija beidzies līdz ar vecā ķēma pieķeršanu kontrabandas pārvadāšanā, un nolādētais velns, protams, bija pamanījies palikt parādā par dienestu, jo sēdēdams aiz restēm jau neko nesamaksāsi. Tagad Toms tupēja krastā jau otro nedēļu, mātei uz kakla, un tas viņam riebās par visu vairāk. Bet šodien krastā izkrāvās vien kuģis. Tas jau bija cerīgi.
Tā prātodams, Toms pavēra "Pirātu Midzeņa" durvis. Uzdzīve gāja pilnā sparā, bet pie letes sēdēja kāds tēvainis, kurš visdrīzāk piederēja pie Tiešām Noderīgajiem Cilvēkiem. Neapšaubāmi, un šobrīd aktīvi noritēja komandas vākšana. Pamājis sveicienu vienai no pazīstamajām krogus meitenēm (viņi dzīvoja blakus būdās), Ketai, viņš piesēdās kādā no brīvajiem krēsliem pie letes un, saspicējis ausis, ķēra katru vārdu. Pie karoga atritināšanas viņš klusām nosvilpās. Tas nu reiz bija interesanti. Šito vecais krogus žurks vēl nebija rādījis. Nu, vismaz Tomam klātesot.
Kaptein, jums jungu uz klāja vajag? viņš noprasīja, sagaidījis izdevīgu brīdi.

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 10.10.2006 15:39

[Flora]

Nu jau tika atritinatas arii pratu karogs un viennoziimigi bija skaidrs ka te vaacas jauna komanda!!!
Bingo!... Ziitko nodomaaja un izdzeeris lidz galam glaazi devas uz savas nakamas komandas, kapteiņa pusi...

[mr Bl@ck]

Labs ir kapytein tad nu pirmdien. Džeks sacīja un bez pprasīšanas pielēja savu nupat izdzerto kausu pilnu ar vīnu. Ieraugot krodznieka izvilkto karogu viņš klusu nosvilpās, pazina viņš karogu. Saki veco zēn , kā tu pie paša Lorda Mortona karoga tiki? Džeks klusā un aizgrābtā balsī sacīja pieliekdamies tuvāk krodzniekam lai varētu to labāk papētīt un vēl ta lai citi to nemanītu.

[Bizii van Dope]

Vils izgrūda klusu atraugu un ar vienu rāvienu izdzēra visu alu, kurš bija palicis kausā. Viņš palūkojās uz Tobiasu, kurš jau likās bija tik piedzēries, ka jau sāka runāt kā tāds dzejnieks.
Vīriets nogrozīja galvu un uzsmaidījis šarmantu smaidu meičai, kura sēdēja uz viņa galda devās pie viņa mucas tikai tagad par to atcerējies.
Viņš ielēja vīnu un pacēla kausu.
Uz mūsu visu veselību!Viljams norēcās un atšāvis galvu izdzēra pus kausu.
tad viņš mazliet aprebis atsēdās savā vietā un ierāva meiču sev klēpī.
Es esmu piedzēries.Erifrots truli nodomāja un iegrābās meičas krūtīs.Manis pēc!

[josephine]

Vecais krodzinieks sāka saraustīti smieties par Džeka jautājumu. Eh`! ja viņš zinātu... tad i viss tā nerunātu vēl joprojām smiedamies, nodomāja vecais vīrs.
- Kam man tev teikt, kur dabūju? Tavs maks tik vērtīgu informāciju nepanesīs! - Nu jau palikdams nopietns, atbildēja krodzinieks.

[Andromeda]

Raiens sēdēja kroga nomaļākajā stūrī. Uz galda viņam priekšā stāvēja ruma pudele un kauss. Rumam Raiens ij pieskāries nebija. Viņš vēroja apkārt notiekošo kņadu un dažādo tautu, ka še bija novākusies. Viņa acis bija skaidras un dziļas kā bezdibenis. Raienam patika iztēloties dažādo jūrnieku dzīvesstāstus un kad krodzinieks stāstīja stāstu par četriem lordiem viņš īpaši saspicēja ausis. Šādi stāsti viņam ļoti gāja pie sirds.
Jūra un viss kas ar to saistīts Raienam bija kā pie sirds pieaugusi.
Kad tavernā ienāca kapteinis, asnis viņam dzīslās sāka ritēt straujāk. Viņš vēlējās atkal doties jūrā un krietu brīdi gaidījis, saņēmās un devās pie kapteiņa.
Varbūt jums atrastos arī kāds darbiņš man? Raiens drošā un labi nostādītā balsī jautāja.
Protu veiksmīgi darījumus bīdīt un ar lielgabaliem apejos ciešami.

[echo3]

Ahā! Gan kaulus, gan buras māki lāpīt! - Van Burens pats nosmīkņāja par savu joku. - Nebūs bail sašķaidītu kāju vai roku nogriezt? Gadās, ka vajag, gadās! Lai gan pie burām un citām lietām darba būs vairāk, vismaz tā cerēsim. Pienāc rīt pirms pusdienas, noslēgsim līgumu gods godam.

Nupat kapteiņa priekšā vai rinda bija sastājusies. Vistuvāk stāvēja izstīdzējis zēns un cerīgi raudzījās Van Burenā. Jūrā pirmoreiz, vai arī uz sēkļa esi palicis, reņģīt? Vajag man jungu. Rīt atnāc kopā ar māti, tēvu vai aizbildni - kas nu tur par tevi zina - noslēgsim līgumu.

Pēdējais pie kapteiņa pienāca rudais īrs. Ā, šis būs labs! Uz kuģa darba nekad netrūst, būtu tikai kārtīgi darītāji, - kapteinis bija kļuvis filozofisks. - Sāksi jau rīt. Kā līgumu apstiprināsim, tā būs jāpieskata pārtikas un citādu vajadzīgu lietu iegāde, lai braucienā nekā netrūktu. Kārtosim darīšanas kopā, tā labāk veiksies. Der?

[Flora]

Ziitko pienaca pie kapteiņa...hei kaptein ! pusis smaidot uzsauca...varbut man ar vel kaada vietiņa uz klaaja bus palikusi?

[Miss Doherty]

Džo tik smīkņāja par visu šito padarīšanu. Kaut jāteic - nupat jau sāka palikt interesanti.

Nav gan mana darīšana, bet ja jau tik labs darījumu lietās, izkārto kapteinim, ka šis tiek pie pekstiņa par četriem lordiem..
Džo nolēma pacienāties ar kapteiņa uzsaukto vīnu un daudz nedomādams, piegāza pilnu savu lielo alus kausu.

[Andromeda]

Protams der! Raiens bija sajūsmā un aizmirsis uz galda stāvošo rumu, ielēja kausā vīnu.
Jaunumi bija lieliski un tā vien prāts nesās uz dziedāšanu. Raiens apsēdās tuvāk bāra letei un sāka dungot vecu pirātu dziesmiņu. Tad viņš ievēroja karogu ko krodzinieks bija uz letes izklājis.
Interesanti, kur gan krodzinieks dabūjis to karogu, bet mazums kas gadās....

[echo3]

Van Burena garastāvoklis ar katru sarunāto jauno komandas locekli bija strauji kāpis uz augšu, ko vēl pastiprināja izdzertais atzīstami labais vīns un smaržīgā pīpes tabaka. Te jau bija ne krogs, bet jūrnieku krātuve, - smel kaut ar kausu! Kad pie mucas pienāca arī smaidīgais gaišmatis, ko kapteinis jau bija paguvis ievērot pārējo vidū tieši patīkamā smaida dēļ, viņa jautājums tika uztverts pat ļoti vēlīgi. Uz klāja jāguļ nebūs, - Van Burens nenoturējās, nepavilcis puisi uz zoba, - ja vien ko derīgu proti. Kāds tev amats? Tad redzēsim, cik mīksta koja tev lemta.

[Flora]

amats? Zītko smaidot parjautaja.. ja vajag tad varu šo to salabot - jau ieprieks esmu labojis dažādus kuģus..āaa un vajadzibas gadijumā pratiišu ari kauties...

Šo rakstu rediģēja Flora: 10.10.2006 21:25