Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[mr Bl@ck]

Džeks sēdēja dzēra un klausījās stāstus stāstīja arī to ko pats bija piedzīvojis, bet lielākoties viņš darīja pirmo minēto nodarbi. Ahoi, krodzniek! viņš uzsauca Ielej man vēl vienu groku, un sev arī iedzersim par lordu veselību. Pēc stāsta tie bija lāga zeļļi. Džks skaļi sacīja. Bet ja nopietni neesi dzirdējis, vai kādam kuģim nevajag stūrmani, kopš tā pēdējā tupele uzskrēja uz rifa es sēžu te kā tāda sauzzemes žurka.

[Roviela]

Jedritvaikociņ! nu gan stāsti... kurš tad nezin tos četrus? Tāpat kā to, ka kaut kā nav manīts neviens gabaliņš no kartēm, Reiks izklaidīgi runāja, sēdēdams turpat, gandrīz krodziniekam priekšā pie letes. Viņa izklaidība bija izskaidrojama - kanonieris vairāk bija aizņemts ar meiču sev klēpī nekā ar kaut kādiem dārgumiem, par kuriem nav zināms, vai tādi eksistē. Nedzirdēt stāstu nevar, bet mī un žē! kas tai meičai par daiļumiem! Reiks bez šaubīšanās aizslidināja viņai azotē krietnu skaitu zelta monētu. Nupat tā kā viss ir sarunāts, varētu doties augšā, ja ne tas nepabeigtais stāsts. Nauda, mjā, nauda nekad nav lieka!
Nu, melo vien tālāk! viņš visžēlīgi atļāva, kamēr daiļava smējās un kaut ko koķeti vāvuļoja, spēlēdamās ar Reika zelta ķēdīti.

[josephine]

Viegli pasmīnēdams, par jūrnieka izteicienu, vecais vīrs piešļūca pie letes, ar troksni uzmeta uz tās divus kausus un salēja tajos groku. Atšļūcis atpakaļ uzlika uz ozolkoka galda abus kausus un atspiedies ar vienu elkoni pret galdu paskatījās uz Džeku un teica - Švaki, vecais, nekā jauna šonedēļ! Vienīgi viens vecs vilks pārdod savu šoneri... Tas arī viss! -
Tad vecais pavērās uz Reika pusi un klusītēm pasmīnēdams noteica - Vai tad kāds ko minēja par melošanu? -

Šo rakstu rediģēja Josephine...: 09.10.2006 19:09

[mr Bl@ck]

Ek, katev deviņi pērkoni, neraža nu ko lai dara, atkal nedēļa bez darba. Džks skaļi nolamājās, tad no maisiņa kas bija piesiets viņam pie jostas izvilka divas vara monētas. Lūgtum, par dzērieniem. Bet nu iedzersim lai nevīstoša slava četriem lordiem un jūrniekam mūžam dēļi zem kājām. Džeks skaļi nosaucās pa kroga zāli, saskandināja ar krodznieku un iemeta krietnu malku.

[josephine]

Krodzinieks, saskandinājis ar Džeku kausus, ierāva kādu šļunku un teica - Zin`, vispār tas vecais jūras vilks smieklīgi zemu cenu par to šoneri prasa, teic` esot pārlieku vecs, lai blandītos riņķī un neesot arī īsti neviena gribētāja, kas to tupeli ņemtu. Tā nu es savā vecajā prātā spriežu, ka ja pagadītos kāds labs komersants, varētu to tupeli par sviestmaizi dabūt. Tik jāskatās vai nav kas labojams. -

[Melnais Akvareļu...]

Karloss klausījās krodzinieka vārdos, pastarpām skaļi strebdams rumu. Ar katru saimnieka vārdu, vecā jūrnieka seja saverkšķījās aivien lielākā pretīgumā. Tikai pie vārdiem par bagātībām, tā mazdrusciņ atmaiga
Ko tu te bļausties par kauč kādiem angļiem. Es tev sak' tā - es pats i viens sasodīts spānis un ar šitiem stāstiem tu man' neiepriecināj' vis! Es vēl bij' tikai jauns puiškans, kad man šiteno paps stāstij. Es tev sak' tā - man šitenie lordi riebj, kaučan arī viņiem naudas kā spaļi un prasīt prasās dabūnama.
Viņs iestreba vēl vienu malku ruma un tad turpināja
Bet par to kuģ' ko taisās pārdot pastāst' gan vairāk! Es ar neesu braucis jūrā jau kur tas laiks... kopš pēdējoreiz' izkāp uz zemes, apritējuš triji pilnmēneši!

[echo3]

Krogus durvis ar blīkšķi atvērās, un pa tām lācīgā gaitā ienāca vīrs jau gados, ģērbies nedaudz padilušā melna samta kamzolī un biksēs. No skata redzams - pieradis pavēlēt, un ne jau kādus "krasta žurkas", bet prasmīgu jūrnieku komandu uz tālbraucēja kuģa. Seja vīram bija īgna.

Pie letes piegājis, ar nedaudz dīvainu akcentu basā norūca, - Ostā jaunumi redzami, ne krogā, jūs kurmju bars! Nupat reidā nostājās mans "Zeehond". Tik tālāk kā jau parasti - puse komandas prom! Krodziniek! Vīna mučeli uz galda, es izmaksāju visiem!

Tad noaurojās, kā kad vētra būtu jāpārkliedz, - Ir te kārtīgi jūrnieki vai nav?! Es komandu meklēju!

[josephine]

Mazliet saviebies, Krodzinieks pievērsās spānim. Ko nu viņš nevarēja ciest to nevarēja!
- Nu, ka tev saku, tāda štelle ir! Kas zi`, varbūt var savākties, jūs te, kas bez darbiem tavernā kvern. -

[Flora]

Zītko neuzkriitoši seedeja kaadaa kroga attalaka nostuuriiti un izklaidiigi kaut ko pie sevis dungoja ik pa briidim iemalkodams malciņu ruma...Tommer tad krodzinieka staastītais uz briidi piesaistiija viņa uzmaniibu....četri lordi? puisis nodomajja...kaada gan starppiba vai patiesiiba vai meli, galvenais staasts interesants...
Zitko šeit seeedeja jau krietnu briidi...un tavernas tuvumaa vispar uzsrureejas jau vairaakas dienas - centaas komandu atrast...kaut gan diez vai butuu istais apziimejums, jo patiesiiba viņš vel ne ar vienu nebij runaajis...bija takš daudz interesantaakas lietas ar nodarboties, piemeeram seedešana taverna, ruma dzeršana un klausiišnas piedzerušos pirātu staastos...

Tiesa runas par veeca šoneļa pardošanau atkal piesaistiija puša uzmaniibu. ja kaads nopirks un gribbes doties juura, varetu pievienoties komandai...par to ka viņš tiktu uzņemts puisis nešaubiijas- galu galā viņam vienmeer tik trakoti veicaas!!!!

[mr Bl@ck]

Klus vecais. Nobļāvās Džeks uz spāni ar vienu no nedaudzajām frāzēm ko viņš zināja spāniski. Bet, vecajam taisnība. Saki kas, kas tad to tupeli pārdod un kur tā pietauvota. kauč par spīti tam spānietim jāaiziet un jāapskatā varbūt pie viena i vietiņu atradīšu.
Ierodoties vecajam jūrniekam Džeks atpaluka smaidā. Ahoi Kaptein jums stūrmani nevajag?

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 09.10.2006 19:35

[Melnais Akvareļu...]

Karloss izstrēba savu krūzi tukšu un piecēlās kājās. Pieklumzājis tuvāk jaunatnācējam, viņš nokrāca
Es būtum stūrmanis jau kopš pilngadības, pietam tā vien prasās izbraukt jūrā. No laba prāta apskatītu kuģi un ar tev' vairāk parunāt', jo pie šādiem tādiem mūsu dienās nevar vis iet!

[Roviela]

Ko Tu te par šoneriem stāsti... Reiks nebija tik viegli atraujams no tīkamās nodarbes, bet vienu lietu viņš zināja - nekādi dārgumi un mēnešiem to meklēšana neatmaksā šoneri, lai kāda tupele tā nebūtu.
Par velti neviens nedos, par sviestmaizi būs jāmaksā tik daudz, ka to satrunējušo graustu pēc trim mēnešiem jūrai rādīt nevarēs! Tā nav nopietna runa, viņš skaļi nomutēja meiču, pirms paskatīties uz ienākušo kapteini. Oho! Tas jau izskatās labāk.

[josephine]

Krodzinieks smīkņādams novēroja kādu haosu izraisīja vecā kapteiņa ierašanās. Uzsvilpis vienai no krogus meičām, krodzinieks teica atnest prasīto vīna mucu.
Tad pievērsies ienācējam jautāja: Uz kurieni ta` peldēsi?

[echo3]

(OOC - meiču norīkoja mucu velt! Kur krogus puiši?)

Nogaidījis, lai krodzinieks iekārto vīna mucu, bārdainis, pats no letes paņēmis palielu kausu un to piepildījis, nogruntējās uz ķebļa pie lielas apgāztas mucas.

Kapteinis Van Burens, kravas trīsmastinieks Zeehond, - iepazīstināja visus ar sevi. - Kurp došos? Turp, kur kravu kāds gribēs nogādāt! Pagaidām izkrauju, - būs jums te šādas tādas preces uz izķeršanu.

Pārlaida skatienu ieinteresētajām sejām, aizkūpināja pīpi, tad ar tās kātu norādīja uz "Ahoi!" saucēju. - Nu, kurš te pirmais ko par jūrā braukt gribēšanu runāja?

(OOC - atvainojos par mastu skaitu. Ir trīs masti. Kuģis ir apmēram tāds:)
(IMG:http://www.majesticweathervanes.com/Images/HMenlarged.jpg)

Šo rakstu rediģēja echo3: 09.10.2006 20:04

[Melnais Akvareļu...]

Es ar tev' runāju!
Karloss nīgri nošņāca
Kravas vienmastnieks, ko a? Tev stūrmani vajag vai nevajag? Saki kā ir un beigta balle!

[mr Bl@ck]

Tas būtu es, Džks Feiss, Stūrmanis jau astoņus gadus. Uz zemes esmu jau mēnesi un makten gribās atkal dēļus zem kājām. Ja vajag atsauksmes pajautājiet krodzniekam mans iepriekšējais darvb devējs, lai viņām vieglas smiltis, te bieži apgrozījās. Džeks strāuji nobēra savu sakāmo pienācis pie kapteiņa.

[Bizii van Dope]

Viljams strēba biezo alu un ar visai ieinteresētu skatienu nolūkojās uz kādas formīgas krogusmeičas pēcpusi. Viena viņa smadzeņu daļa domāja par meiču, bet otra par stāstu kuru izstāstīja tavernas īpašnieks.
Visbeidzot vīrietis novērsa skatienu no meitenes un sāka klausīties kroga apmeklētāju sarunās.
Ha! Bērnu pasakas!viņš savā vīrišķīgajā balsī bravūrīgi novilka un atgāzis galvu izdzēra atlikušo alu.
Vils ar lielo roku uzsita uz galda un palūkojās uz krodzinieku.
Vēl kausu alus!viņš uzsauca vīrietim un palūkojās uz vīrieti, kurš sevi nosauca par kapteni Van Burenu.
Erifrots sajuta interesi par šo cilvēku.
Es gan nekā neteicu, taču, ja jūs varat piedāvāt, ko interesantu kārtīgam jūrniekam es esmu pati uzmanība.vīrietis teica.

[josephine]

Paklausīdama krodzinieka komandai viena no krogus meičām ielēja kausā alu un, viegli šūpodama gurnus, piegāja pie galda, pie kura sēdēja Viljams, uzligdama uz galda kausu, uzsēdās uz tā arī pati un koķeti pasmaidīdama piemiedza ar aci.

[echo3]

Sēdies, Džek!... Un tu arī! - Van Burens palūrēja uz spāni. - Vajag man stūrmani. Vēl labāk, ja tādi ir divi, te, šitajās salās, velns kāju var nolauzt, ne tikai cilvēks kuģi uztriekt! Jefiņš, kas man šurpu stūrēja, aiz priekiem, ka galā ticis, tā pārdzērās, ka noplunkšķēja pār bortu pāris jūdzes no ostas. Izķeksējām gan, bet tūlīt arī burā bija jātin un jālaiž atpakaļ.

Nu tad stāsta, pēc kārtas, ko katrs prot, - kapteinis iedzēra no kausa un ielika pīpes kātu mutē, elkoni atspiedis uz mucas.