Iespaidi par spēli Opcijas

[DarkJedi]

Spēle notiek. Piedalos, mani OOG piespieda atransportēt real life kritušos, taču taisos braukt atpakaļ uz spēli.

Manā kontā viens paladins kuram uz altāra ar asu dunci pārgriezu rīkli. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Tas protams pateicoties, tikai ''ļaunajiem'' GM kuri mani godīgu Mirdzošās Niras priesteri padarīja vienā jaukā mirklī par Falekas kalpu, kam jādara briesmīgas lietas. Lol elfi gan to vēl nezina, bet es braucu atpakaļ uz spēli.

Garie komentāri man būs pēc spēles.

[estraven]

Mjaaa... ko tur bilst. Esmu maajaas jau shonakt, jo bija sajuuta, ka pietiek.

Bija jauki momenti. Dazhi. In-game bija stipri neinteresantaaks par out-game sarunaam, kas ir zinaams raadiitaajs speeles kvalitaatei. Ar miinusa ziimi.

Liela organizatoriskaa nekaartiiba. Praktiski nefunkcioneejosha vai slikti funkcioneejosha ekonomiskaa sisteema. Vispaar galvenais shiis speeles klupshanas akmens ir noteikumu un priekshrakstu paardaudzums un sarezhgjiitiiba, kas neljaava speeli iisti izprast speeleetaajiem, un reizeem radiija sajuutu, ka pashi GM nekontrolee tajaa notiekosho.

Manupraat, suudiiga kvestu sisteema - kvesti, kas apziimeeti ar ciparinjiem, rada situaaciju, kad what you see is not what you get, tas ir, iespeejams, ka kvests, kuru ljaudis dabuus, buus absoluuti nepiemeerots attieciigaa kvestotaaju kontingenta speejaam un iespeejaam un otraadi. Tu nezini, uz ko paraksties. Bija cilveeki, kas neveeleejaas kaujas kvestus un gribeeja sev speelee izvirziit citus meerkjus, tomeer kaut ko reaali darot, dabuuja smagi atrauties jau pashaa saakumaa.

Nav veerts piesieties sadzeerushamies drakonistiem, jo tad vareetu saakt piesieties visiem...

Pozitiivie momenti - bija daudz cilveeku, liela daliibnieku dazhaadiiba (I mean, nevis rasu, bet kontingenta - drakonisti, latvieshu larperi - dazhaadu speeles stilu piekriteeju grupinjas), kas pieljaava improvizaaciju, radoshu pieeju, arvienvaardsakot - ja gribeeja, vareeja atrast, ko un kaa dariit.

Bet - in my humble opinion and only. Speele jau veel nav beigusies. Kas zin, kaada izveertaas peedeejaa diena.

[Kaza]

Skat, skat ^^
Labu laiku domāju uzveidot pavedienu, bet mani atturēja pārāk nesvarīgā loma, ko spēlēju (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Njam,. no spēles esmu (lai gan - esam, runāšu arī otras driādas vārdā) atpakaļ jau stundas, ām, 10. Pašsajūta nu jau OK, tikai tāds nelāgs nogurums un bites sakostā kāja bik surst.

Bet nu par driādu piedzīvojumiem Uvaisā.
Ieradāmies biku pēc divpadsmitiem, ievērtējām pilsētas dzīvi. Ļoti ātri un veiksmīgi uzslējām telti, kas mūs pašas ļoti pārsteidza, jo bijām domājušas, ka vismaz kko noteikti sajauksim (a varbūt tā arī bija, bet katrā ziņā teltī pavadījām gana maz laika, lai to nemanītu). Pēc laiciņa mūs savāca GM Gunta un aizveda uz mūsu jauko ''nekurieni'' meža vidū. Mūsu uzdevums - labi izskatīties, dancot, lēkāt, ķiķināt un flirtēt, tb - sargāt alķīmisko komponentu Dzīvības Ūdeni.
To tad arī darījām. Pēc laika kļuva karsti, ņemot vērā to, ka mūsu mājvieta atradās pļavā. Avota sargāšana pārvērtās par random klīšanu līdz ceļam un atpakaļ, vārgi cerot, ka tomēr kādam savajadzēsies to Dzīvības ūdeni. Rezultāts - drausmīgi daudz odu, drausmīgi daudz cigarešu un pilnīgs pfeeeee. Tad atskrēja šausmīgi pārskrējusies Gunta un aizsūtīja mani pēc kkāda tur kausa uz pilsētu. Tip esot mēs viņu pie beigtiem vilkačiem atradušas, iepaticies un savākušas. Smuka mantiņa, spīd (un maksāja Ls 5.65, btw), ko tur daudz - mums patīk, mēs ņemam. Ko tas dara, kas tas tāds un cik tam liela nozīme - hvz. Arvārdsakot, paķēru kausu un rikšoju atpakaļ uz savu bedri. Kas tur jauns - nekā. Tagad mēs sēdējām tur ar kausu un avotu.
Protams, pēc laika atkal apriebās un atsākām savu skraidīšanu līdz ceļam un atpakaļ. šoreiz mums paveicās un sastapām trīs elfus kas veda līdzi divas cilvēku meitenes. Viens no viņiem mūs izprašņāja mūs par kkādiem mostriem, kas radušiem maģijas rezultātā. Secinājis, ka mēs zinām apmēram tikpat, cik viņš un vēl mazāk, jams visnotaļ galanti pateicās un atvadījās. sasparojušās un dabūjušas sava veida būstu, devāmies atpakaļ pie sava avota, naivi cerot, ka nākamais viņu pieturpunkts būs mūsu placdrams. Lika pagaidīt.
Pēc apmēram stundas mums apriebās tur cepties, tādēļ devāmies aplūkot apkārtni. Laimīgas sagadīšanās dēļ, pirmos izdomājām apciemot elfus, kas vēlākajā spēlē izrādījās varen noderīgi. Elfu cietoksni atradām makten fiksi. Vispirmām kārtām, izlūkojām situāciju pa žoga šķirbām, vai tur maz kāds ir, jo pirmiņ laba ''čupiņa'' elfu aizdevās uz pilsētās pusi. Tomēr Nira bija mūsu pusē un tomēr ieraudzījām kādus trīs elfus, kas cītīgi ko apsprieda. Pēc laba laika klusāku un skaļāku minējumu (pa to lai ku stāvot sarkanajās skudrās, kuras mūsu kājas uzskatīja par varen jauku izklaidi), viņi beidzot mūs sadzirdēja un pienāca pie vārtiem. Pēc neveiklas un samocītas sarunas, secinājām, ka elfi ir tīri jēdzīgi un veikli notināmies. Kur? Protams, atpakaļ uz savu bedri.
Pēc stundas pusotras atskrēja Gunta un beidzot deva mums cerību uz normālu spēli. Izrādījās, ka pasauli pārņēmis mēris, kurš steidzami jāaptur, savādāk drīs visi sēdēs mirušo zemē. Dabūju rikšot uz pilsētu pēc lapeles ar šifrētu pantiņu, kas acīmredzot bija lūgsna trim māsām. Veiksmīgi dabūju savu lapeli un tādā pašā riksītī cilpoju atpakaļ uz savu mājvietu. Vēl vairāk cerību deva Guntas komentārs par to, ka mani jau iespējams tur gaida pārbijušies un izmisuši elfi. Gaidīja? KĀ TAD! Neviena tur nebija, tikai bik ````ed -off driāda, kura bik kusi lēkāja pa pļavu un lasīja puķītes. Tip, domājām izskatīties pēc driādām, kuras ir varen ''driādiskas''. Protams, pēc zināma laika lēkāšanas pa sauli mēs piekusām un, uzlikušas mīksto visam mērim, atgriezāmies ēnā. Tā arī nesagaidījušas nevienu pašu mirēju, devāmies uz ceļa galu, tā teikt, izlūkot, varbūt kāds tuvojas. Un uzskrējām virsū tiem pašiem elfiem, kuri iepriekš mūs iztaujāja par briesmoņiem. Diezgan ātri un viegli viņi pierunāja mūs nākt līdzi uz jamo nometni. Tur ietirgojām almighty lūgsnu pret varen jauku aizsardzības burvestību. Tad sekoja ilga un mokoša dirnēšana elfu nometnē, jo viņi acīmredzot bija diezgan populāri un tādēļ viņus regulāri apciemoja visādi random chari. Kad beidzot viss bija padarīts, mūs aizvilka līdzi noskatīties pasaules glābšanas rituālu ar solījumu pēc tam uzlikt mūsu bedrei apsolīto charmu. Bija interesanti. It īpaši tad, kad kāds vilkacis gandrīz uzkāpa man virsū.
Tas viss aizņēma aptuveni stundas trīs, lai gan varu kļūdīties, bet katrā ziņā mēs beidot nokļuvām mūsu nometnē. Tur mūs gaidīoja nepatīkams pārsteigums. Bet nu, speli uzlikām (tip ja kas, tad visi, kas bija tur un neredzēja mūs, bet lapiņu kokā, turklāt vēl to izlasīja, zinās, kas ar jamiem notika) un saņēmām uzaicinājumu padzīvotie pie elfiem kādu brīsniņu. To arī darījām> Jāsaka, ka ar prieku pametām savu vietu, jo tā tāpat izrādās bija pārāk grūti atrodama.
Elfu nometnē mūs uzņēma ļoti jauki un viesmīlīgi. Iekodām savu paiku, parunājām un tā. Pamanījām ciema priesteri (or mācekli, tā arī nesapratu), kuš viens pats sēdēja uz kkādas segas tālāk no pārējiem. Saštukojām, ka jāiet izklaidēt jams. Izrādījās, ka tas baltais ir marihuānas lauks un ka priesteris pašlaik to ''audzē''. Nu neko, ceram. ka driādu klātbūtne tur deva kādu labumu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)
Gandrīz novērsām priesteri no garīgām lietām un pievērsām viņu laicīgajām. Laikam tas mūsu nosacīto apģērbu dēļ (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Priesteris mūs vislaipni pacienāja ar krājumiem no tempļa pagrabiem. Patiesībā, tā arī sēdējām, noklausījāmies vakara rituālu, kurā apsvētīja visu ciemu un aizsedza Niras Mirdzošās portretu (lai viņai nav jāskatās, ar ko elfi pa naktīm nodarbojas), iztukšojām pagraba krājumus, sapīpējāmies laukā audzēto zāli (lol), vedām sarunas gan in, gan out of game. Pieredzējām nepatīkamu brīdi, kad pie mums ieradās Falekas sekotāji (protams, ārpusspēles) un pamatīgi ````ofoja GM.
Tālāk tā arī ar musm nekas nenotika, atplīsām turpat pie ugunskura un nočučējām līdz pulksten desmitiem. Pēcāk veikli savācām mantiņas un nozudām uz savu placdramu, kur turpinājām vērot, kā zāle aug. Pārsteidzošo, bet līdz pat šim brīdim nevienam nah nevajadzēja to sasodīto Dzīvības ūdeni. Arī par jauniegūto itemu ''Driādas Asaras'' neviens neklapēja ne ar ausi. Pasēdējām, izdomājām visus par un pret un devāmies uz pilsētu, lai sazvanītu civilizāciju un tiktu mājās.

Tā lūk. Nekas TĀDS nenotika. Varbūt, ka GM vnk nebija laika priekš visiem spēlētājiem, varbūt NPC patiešām ir garlaicīga spēle. Katrā ziņā, ne pile dzīvības Ūdens netika atdota. Iespējams tāpēc, ka viens alķīmiķis atstiepās, otrs zināmais piedzērās un par pārējiem mums vnk nebija ne jausmas. Vienīgās Driādas Asaras beigās atdevām Dveshy par skaistām acīm. Tad jau mums viss bija visnotaļ pie kājas.

Njā. Atliek secināt, ka spēle mums bija visnotaļ vienmuļa. Bet nu - nemaz ne slikta. Ceru, ka jums tur vēl turpinās gana jauka un interesanta spēle, kura paliks atmiņā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Paldies liels Guntai, kas mūs pieskatīja, paldiesiņš elfiem par naktsmājām un Dark Jedi par alu (un zvaigznēm, lol). Arīdzan visiem pārējiem ceļā sastaptajiem kā arī nesatiktajiem čariem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Jums ir par vismaz vienu spēlētāju vairāk, jo otrai driādai šitas viss patika, neskatoties uz negatīvajām spēls pusēm.
Vēl tikai padoms turpmākiem gadījumies - lai vai cik necivilizēta liekas spēles vieta, pieskatiet savu īpašumu un personīgās mantas. Lai vnk nesanāk kā mums (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Kaza: 20.08.2006 00:56

[Miss Doherty]

Man bija gan dzīvības ūdens, gan driādu asaras, bet iegūtas citā veidā, jo tikai ap spēles vidu uzzināju, ka arī tādas vispār ir. Diemžēl nebija GM, kas man pateiktu, ko es iegūstu sajaucot šos divus.. Jā - ko es būtu ieguvusi sajaucot dzīvības ūdeni un driādu asaras?

Patika sistēma, kas bija alkķīķiem.. nu respektīvi - kā viss darbojās. Interesanti. Bet nu man ir smagas aizdomas, ka bija tādis, kas negodīgā ceļā tika pie komponentiem. Bet nu - kam negadās. Jeb - visādi (cilvēki) gadās.

Nu jā. Vairāk laikam neko nav ko teikt.

[Northwatch]

*Nokrekšķinās tā, ka sardzes vīri jau sāk raustīties, vai nebūs atkal pēc malkas jāiet*

Pateicība ļoti ņerkstīgajam krogus personālam par lielisko iespēju pastrādāt krogū un paņerkstēt.

Pateicības GM:
Lia'angia - par to, ka izturēji un darbojies. Visu cieņu.
Jēkabam - par to, ka parūpējies.
Avenalam - par laipnajiem dakteronkuļa pakalpojumiem un ēdelīgo vēju.
Šakālim - par to, ka nedusmojies (vismaz uz mani) nevienā brīdī.
Zenofex - par skaistām acīm.

Manuprāt GM manu viedokli par spēli dzirdēja jau tad, tāpēc neatkārtošos. Lai gan, jāpiebilst, ka fīlings kautko darīt bija. Un tas jau ir labi.

Vēl mazliet - komunicēju kopsummā ar lielāko daļu spēlētājiem, prasot gan palīdzību krogus darbā, gan vienkārši ņerkstot par apkārt notiekošo. Tāpēc īpašie paldiesi:

Gintai - pati zini par ko,
aivvv, Slayer, Mārītim - par malku,
Mārai un Sigitai - par jauki pavadītu laiku,
Mausnam - pati zini par ko,
Puisim no bordeļa - par iespēju kādam iegrūst "smaidi, ````" sindromu.

Protams, liels paldies arī spēles "Rrrrr" un "Prrrr" aka Osītim un Aikim.
Paši zināt par ko.

Vai kautkā tā. Pretenzijas pieņemu visu diennakti.

[Romija]

Paldies GM par spēli!

Biju tikai 19.-20.08, tāpēc sākumu nepiedzīvoju, bet šīs divas dienas bija tīri jaukas.

Bildes no spēles, cik nu sanāca. Labprāt redzētu arī no citiem, kas bildēja.

P.S. Visas bildes ir samazinātas ieskatam. Ja ir konkrēta vajadzība, tad var dabūt arī lielās (3072x2048).

[Adriana]

Visupirmām kārtām vēlējos izteikt pateicību visiem meistariem par spēli, it sevišķi Jēkabam par tēlu un leģendu.

Pirmo mēnesi Falekas tempļa novice Elle pavadīja mierīgi dzīvojoties pa templi un pilsētu, baudot kroga labumus, lūdzot, ziedojot, ārstējot, vedot pie ticības, dalot Falekas cepumiņus un visādi citādi izklaidējoties. Elle joprojām ļoti bieži redzēja murgainus sapņus, dzīve ritēja cēli, bet, jāatzīst, arī visai vienmuļi.
Taču kādu dienu Elles dzīve izmainījās ļoti krasi. Kāds dīvains kungs, dēvēts par Vampīru bankas īpašnieku, piedāvājās iegādāties Elles dvēseli. Jebkādas zināšanas par šo tēmu klostera māsas Ellei nebija devušas, un, zinātkāra būdaba, Elle vēlējās izzināt šo procesu.
Liels bija viņas pārsteigums, kad tā uzzināja savas dvēs’les vērtību! Līdzšinējās dzīves iekrājumi nebija pārsnieguši 25 naudiņas, Ellei nekad nebija šķitis, ka tā dzīvo trūcīgi, taču viņas dvēseles novērtējums – 10 000 naudiņu- pavēra Elles dzīvē jaunus horizontus un jaunas iespējas.
Kungs, protams, solīja daudzas un dažādas priekšrocības un spējas, ne tikai naudu. Solīja, taču nežēlīgi piekrāpa! Elle attapās uz upuraltāra ar ļoti sāpošu kaklu, dievi ducināja savu lēmumu- Elle bija kļuvusi par undead’u. Kamēr viņa izmisumā mētājās pa pasauli līdz nonāca līdz templim, skarbie dievi bija mainījuši savu lēmumu un, sūtot kādu spēcīgu dziru, Elli atjaunoja iepriekšējā – puscilvēka, puselfa, puscilkača- statusā.
Tā kā klostera abate ar priesterieni sāka lēnām gatavoties kādam lielam rituālam, Elle bija nolēmusi veikt uzlabojumus tempļa iekārtojumā. Viņa kopā ar klostera priesteri devās uz pilsētu un cerēja par Vampīru bankas līdzekļiem Maradu bankā iegādāties smaragdus tempļa izrotāšanai. Taču viņas piemeklēja liela vilšanās – abas bankas bija slēgtas. Vajadzēja doties meklēt banku pārstāvjus, tamdēļ tika izveidota spēcīga sešu..septiņu apsargu komanda un pie alķīmiķiem iegādātas dažādas dziras ceļam.
Zinātāji stāstīja, ka viens banķieris meklējams pie maradiem, otrs- pie elfiem. Pie maradiem ceļotāji ilgās pārrunās vienojās tikties pēc dienas pilsētā un veikt darījumu. Laika, lai atrastu Vampīru banķieri un iegūtu līdzekļus darījumam kā arī algas pavadoņiem, kļuva arvien mazāk!
Nonākuši atpakaļ pilsētā ceļinieki devās uz vampīru banku pēc naudas. Izrādījās, ka līdz ar dievu lēmumu par novices atgriešanos iepriekšējā “stāvoklī” arī dvēsele bija palikusi pie Elles, bankā viņas konts bija pilnīgi tukšs. Tomēr Vampīru bankas īpašnieks izrādījās īpaši laipns un pretimnākošs, atmaksājot apsargu algas 240 naudiņu apmērā un piešķirot 3000 tempļa uzlabošanai. Turpmākajās dienās templis tika steidzīgi uzlabots, abate jau devās pildīt lielo rituālu, Elle ar priesterieni pēc atjaunošanas darbiem panāca viņu vēlāk. Rituāls tomēr tika atlikts uz nākamo mēnesi, iestājās nakts, Elli atkal mēģināja pataisīt par vampīru, diemžēl, ļoti nemākulīgi- nabaga novice "devās pie tēviem".

Trešajā mēnesī pilsētā uzradās ceļiniece Ceļiniece. Viņas panākumi bija Mārītim nozagts maks, aizdejošana līdz maradiem, Aksela kaitināšana, saubagotā naudas summa – 1350 naudiņu, galvenokārt pateicoties elfu burvim(?), kurš, vilkdams no maka simtniekus, sacīja, ka pa rokai esot gan tikai sīknauda... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)


Enīvei, pasākums ļoti jauks un no ikdienas relaksējošs, man patika! Protams, spēli tādu padarīja apkārtējie cilvēki- gm, kas tiešām bija nikni sagatavojušies, un paši spēlētāji ar savu attieksmi. (Pē gan visiem, kas kritizējās spēles vidū un vēl pie tam nepārtraukti! Nepatikās man.)

Falekas cepumiņš:
Sīdžmāsteram par super duper kompāniju
Dii par jautra prāta uzturēšanu un citiem pakalpojumiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Akselam viennozīmīgi par asmens laizīšanu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Pārējiem vakara pasēdēšanu dalībniekiem par nerimstošo jautrību (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/biggrin.gif)

Šo rakstu rediģēja Adriana: 20.08.2006 19:50

[eziic_miglaa]

UZMANĪBU!!!!
Šis raksts ir domāts un veltīts galvenokārt Nimuei, kura par katru cenu pieprasīja lasāmu atskaiti par piedzīvoto mītiskajā pilsētā Varmē.Esi jauka, novērtē Tevis dēļ pie datora nosēdētas stundas, pārējos lūdzu atvainot par pārlieku garā un detalizētā apraksta iesūtīšanu.

Es mājās pārrados šovakar. Es nebiju krogus komandā. Es pilnībā izbaudīju savu lomu, varbūt tāpēc man spēle tik tiešām patikās.
Pirms stāstu visu no sākuma un kā bija tās lietas no mana skatījuma, gribu pateikt paldies:

GM-iem - par doto iespēju paspēlēties, par to, ka bija spēle, par to, ka mani iesaistīja, par to, ka ieskaitīja mani fantastiskā komandā, par... ek, PAR VISU.
Gintai - par atbalstu In-game, kad tas bija vajadzīgs, par gatavību uzklausīt un paklačoties OOG, kaut arī reizēm saturiski tā bija jau trīsreiz OOG noklačota infa... Bet ir forši, ja vari par to klačoties ar vienu cilvēku un tā OOG informācija paliek iespējami šaura cilvēku loka (=2) zināšanā... Un par telti arī protams.
Mausnam - par to, ka pēkšņi mums ēdienu atnesa uz pili bijām vairāk kā patīkami pārsteigti. Un par pašu ēdienu arī paldies.
Vampīriem - jūs bijāt brīnišķīgi.
Elfiem - bija tiešām prieks pie Jums doties meklēt ko nu kuro reizi mēs tur meklējām.
Un visiem, visiem pārējiem par to, ka bijāt.
Manai komandai - pat ja jūs te diez vai iegriežaties, es tik un tā gribu pateikt paldies. Ar jusm varētu spēlēt, spēlēt, spēlēt, spēlēt...

Bet nu, JA KĀDAM IR DROSME TIK GARU STĀSTU LASĪT, par spēli.
Kāds gan jau ka piefiksēja, bet kāds arī varbūt nē, man bija iedalīta visnotaļ interesanta loma šajā visā pasākumā, proti, pirmā sieva ciemā jeb vietvalža sieva. KAd to sen, sen piedāvāja, teju pabrīnījos, bet, iepazīstoties ar savu "vīra kungu" un noklausoties, kā viņam biju prezentēta, bija skaidrs - veci lauri, veca slava jāspodrina.

1. diena
Ierados poligonā pirms vai ap diviem piektdienā. Bija izdevies atrast mazos zaļos vārtiņus, kuriem iepretī īsais gājēju ceļš ar visām norādēm, dikten labā garastāvoklī devos iekšā mežā un gāju, gāju, gāju... Parādījās pirmie ļauži, klātu negāju. Bija tak teikts - spēle sāksies ap 11.30, ienākot ar spēlētājiem nerunāt, meklēt meistaru. Kā tad. Būtu es zinājusi pirms tam poligona uzbūvi, struktūru, plānu vai kā nu to nosaukt, būtu prasījusi ceļu uzreiz (ņemot vērā, ka jau spēlējot, sevišķi spēles sākumā) man reizēm joprojām radās problēmas ar pareizā virziena atrašanu...)
Galu galā, kaut kam uzprasījos, tas kaut kas aiz rokas aizveda, parādīja - re, sarkana bante uz pieres, lūk, varenais GM, bīsties un klanies (tb. saņem savu pasi...)
Turpat jau bija mans vīrs, tur arī viņa uzticamais samurajs "čop-čop", turpat vēl pāris pilsētas sargi. Saņēmu pasi, saņēmu ģimenes naudu, ar to pašu brīdi neapzināti kļūstot arī par pilsētas skaidrās naudas kasi, un devos pārtapt vietvalža sievā grāfienē Estellā. Šajā brīdī sākās spēle.

Pāris minūšu mierīga defilē, lai tad nu visi redz un visiem skaidrs, cik es svarīga un godājama, vēl kāds laiciņš tāpat pastaigāšanas pa Falekas tempļa priekšā esošo pļaviņu, lai apostītu gaisu, pa ceļam vēl izstāstīt vīram, ka tam pilsētas sargam, kas aristokrātam atņēmis nazīti, to vajadzētu atdot, lai ir miers pilsētā un cilvēkiem labs prāts (tiesa, atdot nepaspējām. Kad pilsētas sargam tas tika izstāstīts, aristokrāts ienesās ar tekstu "Atdodiet nazi, man to vajag, esmu jau cits tēls, mani piebeidza..." un vēl citām satrauktām frāzēm...)

Un tad sākās prieki. Pie mātes Falekas abates viens pēc otra ieradās ļauži, kam ap roku bija apsieta slimība. Dāmas klosterī ņēmās ārstēdamas, es skatījos un prātoju, vai tam ir kāda nozīme arī no mana skatpunkta, pastaigāju mazliet apkārt, un ko domā - nostājas man priekšā melns apmetnis, paziņo, ka esot vīzija un liek man ķeksēt no bļodiņas diedziņu. Bet protams, baltais (veselība) gan tam sarkanajam, manis izvilktajam bija pieķēries, bet jāņem bija tas slimais un tā nu es lielā sajūsmā devos vien pie abates, izstumdīju visus rindā stāvošos (esmu es varena vai neesmu...) un ātri vien ar manu kaiti tika galā.
Tad, devos jau atpakaļ uz pili, tur jau bija arī atgriezies mans vīrs, un pie mums ieradās pareģe. Samaksājām, viņa arī pareģoja - oi, mīlīši, trakas lietas, trakas lietas, puse pilsētas saslims... Nospriedu - vo, aptrūksies naudas, iešu es arī pareģot. Paskatīšos, kas tikko noticis un pareģošu to citiem.

Tak tā tās lietas nebeidzās. Kaut kādā sakarā elfi bija pie sevis aizstiepuši Falekas priesterieni, kas nu jau labu laiku bija pazudusi. Abate satraukta, mēs ar vīru ne mazāk, garīga persona tomēr. Jāiet pie elfiem. Elfi pie vārtiem ir gan, bet iekšā nelaiž, sākotnējie teksti teju tādi, kā ar prastiem ikdienas garāmgājējiem, ne ar diplomātiskā vizītē atnākušu vietvaldi. Kad nu uzzināja, tad ielaida gan, bet ar to pašu mūsu runasspējas aptrūkās. Priesteriene sveika, vesela, smaidīga, mūsu sarunu tēma izsmelta, saruna beigusies, lāga nesākta. A ko teikt? Atzīties - jā, ziniet, mēs atnācām pārbaudīt, vai gadienā neesat piebeiguši mūsu priesterieni? Ak neesat? Nu, labi, šoreiz karu necelsim... Sākās vervelēšana no mūsu puses par lielo, kopīgo problēmu ar epidēmiju (surprise! - tā tiešām izrādījās kopīga).

Finālā, pēc ilgas skaidrošanas, ka elfi nebūs vainīgi, ja mēs iesim bojā un cilvēki noteikti karu pret viņiem necels'(par mūsu izdzīvošanu viņi būtu mazāk satraukušies, ja zinātu, ka tankam, kuru reizēm dēvēja arī par vietvaldi, piešķirta iespēja reizi dienā teleportēties un zobens, kas nogalina ar vienu cirtienu), izcīnījām iespēju piedalīties lielā rituālā slimības aizdzīšanai. Brīdinājuši priesterieni, savējo, protams, par iespēju teleportēties, ja nu kas, skatījāmies ar, kas nu būs. Uzradās divi mošķi, elfi ar bultām diez ko netrāpīja, bet mošķi bija šokā, kad ar saviem 12 hitiem uzbrukdami vietvaldim saņēma dūrienu un tekstu - tu esi miris... Slimība līdz ar to bija iznīcināta.

Vēl viens notikums, kas man palicis atmiņā no pirmās dienas, bija vakarā.
Mums jau bija patīkams pārsteigums, kad uz pili tika atnestas divas porcijas vakariņu, pēc tam pievienojot vēl pārīti, un mēs varējām ieturēties savā rezidencē. Bija paēsts, parunāts, apspriests šis un tas (ak, neprasiet kas, ziniet, visādi valstiski sīkumi, viens līdzīgs otram, ne visai svarīgi, bet bez tiem nevar...). Viss beidzās ar to, ka mūsu divi uzticamie sargi paziņoja, ka gribot uz bordeli, esot dzirdējuši labas atsauksmes, iešot. Ar vīru teicām uzreiz - vieni bez sargiem nepaliksim (lai kāds tanks pēc leģendas viņš nebūtu...), bet nu, negribas jau arī liegt puikām papriecāties. Tam sekoja dialogs:
-Seržant!
-Jā!
-Marš, uz bordeli, atvest četras smukākās dāmas!
Vēlāk, kad ieradās arī sardzes priekšnieks, četrām pievienojās vēl divas. Ļāvām viņiem priecāšanās nolūkiem izmantot vienu no pils telpām. (Ak, kad jūs redzētu tās aplaimotās sejas pēc priecāšanās... Ja apskatīsiet Dačuka bildēs tās, kurās attēloti Iusat priesteri eiforijas pārņemtiem skatieniem, tad ziniet, priesteri ne tuvu neizskatās tik aplaimoti kā mūsu sargi...) Pēc tam, otrā dienā kaut kas kaut kam, kas to pēc tam pateica man, bija teicis, ka kāda no bordeļa meitenēm, kurai bija sifiliss, savu klientu sarakstā bija minējusi arī sardzes priekšnieku. Par to iztaujāts, priekšnieks atzinās, ka vismaz četriem viņa vīriem arī tāda kaite esot...

2. diena
Principā diena, kad risinājās galvenie notikumi. Priesteri, magi un citi malači skraidīja apkārt, lielo bēdu bēdādami, viens otram sūdzēdami un prātodami, kā ar visu nelaimju sakni tikt galā. Lielākā problēma šajā procesā gan bija fakts, ka nevienam nebija zināms, kur to sakni meklēt. Katram bija pa druskai informācijas un tad arī sākās - viens lāga negribot stāstīt, otram nepatīk ko stāsta trešais, kamēr trešais pats vispār kaut kur pazudis ar ceturto, kā izrādīsies vēlāk, meklēdami, piekto. Turklāt, paralēli kopīgajai lietai katram ir savas ambīcijas un mērķi...

Piemēram, mūsu nekromants ik pa laikam ieņēma galvā kādu jaunu, šaubīgu ideju, parasti tik šaubīgu, ka pirmā doma bija triekt viņu ratā. Vai - pie vampīriem, tiem tak gan jau ka garšotu. Arī viņa rituālo, vēl neizmantoto pentagrammu noturējām par ļaunā gara radītu, aiztriecām turp paskatīties priesterieni, piesaucām magu, šie rausta plecus - ne vienam, ne otram papīros nekā tāda nav. Atskrien nekromants - vai, mīļo valdniek, es vainīgs, es vainīgs, gribu to un šito. Piemēram, izsaukt no mirušajiem aizstāvi. Mja, laikā, kad viedie dara visu, lai no visādiem miroņiem tiktu vaļā, taisni tas vajadzīgs,turklāt, ej nu sazini, kādiem nolūkiem.

Nekromantu pielikām pie nopietnāka darba - lai parunājas ar nesen atrasta līķa garu, kurš atrasts ar vampīru simboliku. (vampīri bija dievojušies, ka neesot vainīgi un neuzbrukšanas norunu nav pārkāpuši) Viss beidzās ar to, ka gars norādīja uz klātesošo vampīru šefieni kā vainīgo, privātā sarunā dāma teica - nu jā, norāvos no ķēdes, katram gadās. OK, katram gadās, kad nākamreiz taisaties uz gadīšanos, nāciet, pateiksim, ko ēst. Šī afēra galu galā beidzās ar to, ka atļāvām vampīriem ēst elfus, uz kuriem jau bija sakritusi kaudze visādu nelāgu aizdomu, pilsētas ļaužu nolaupīšanu ieskaitot. Un galu galā, gan jau pratīsies garausaiņi, ja vajadzēs, un ja ne - nu tad nekā, i ne līķīti neatradīs, tos pieteicām noglabāt labi neatrodami un tālu no Varmes.

Galu galā, arī nekromants dabūja visu, ko gribēja. Tiesa, pirms atļāvām viņam dabūt visu, ko grib, šim nācās mūsu maga klātbūtnē dot zvērestu - būšu labs, nekaitēšu vietvaldim, viņa ģimenei un uzticīgajiem pavalstniekiem. Un ja tomēr? Nekromantiņš mirst nost uz līdzenas vietas. Tad nu viņš ir aizstāvi varēja saukt, i savu torni ierīkot, lai jau tiek viņam prieks. Visubeidzot, puisis pārstiepa lielo, vareno Nekromantu karaļa kroni un paziņoja, ka vakarā gribot vietvaldi kronēt, lai atdzimtu kaut kādas lielās un varenās spējas. Vēlāk, saliekot kopā visus apstākļus, piekritām, ka tāda kronēšana notiek.

Pirms kronēšanas vēl pamanījāmies pavadīt priester-mag-baru uz kādu rituālu, kas beidzās ar kaušanos un mīklu minēšanu (žetons Guntai par fantastisko vīzijas atainojumu, Dačuka bildēs tās ir tās, kur viņa dzeltenā ģērbā), tur par atrašanos vistuvāk kaut kam kaut kādā brīdī (tā arī nesapratu neko precīzāk) dabūju imunitāti pret cirtieniem uz 12 stundām, sajutos traki varena (ar tādu piedevu un vēl vīru ar visu zobenu pie sāniem), sajutos vēl priecīgāka un laimīgāka kā eiforiskais Iusat priesteru duets, Iusat plīvuru dabūjuši.

Nu, un tad kronējām karali, galvenokārt, lai varētu tikt galā ar spēles centrālo problēmu (precīzāk jums varētu aprakstīt magi vai priesteri, viņi ar to ņēmās idejiskā līmenī). No pils visi izdzīti, izņemot rituālam vajadzīgos, es sargāju durvis. Brīdī, kad šis tika kronēts, pa visu poligonu aizgāja mistiskais vilnis, kas visiem lika mesties ceļos.

Te nu bija slepenais rituāls, nu arī arhimags, no kura bija jāprot noslēpties 12 stundas kā no vienīgā iespējamā karaļa slepkavas šajā laikā (un arhimags pēc idejas arī ļoti gribēja nobeigt karali...) zināja, ka tas ir noticis. Necik ilgi, klauvējiens pie durvīm, kuras jau sargāja sardzes priekšnieks, vampīri klāt, esot sajutuši (vēji, vārdā GM papūtuši), ka šiem jauns karalis kronēts, kas tagad pār viņiem valdīšot. Mūsu plāns bija mazliet citāds - saglabāt maksimālu slepenību līdz 11.30 no rīta. Pārņēmu sarunu.
-Esam atnākuši apsveikt jauno karali!
-Karali? Te nav karaļa.
-Bet mēs jutām (mums meistari norādīja, ka te jānāk meklēt..), ka ir kronēts mūsu jaunais karalis. viņš ir mūsu jaunais valdnieks. Vai jūs nejutāt to vilni?
-Ojā, bija, bija, vilnis te arī... Bet valdnieks Varmē ir tikai viens, pārvaldnieks.
-Hmm... Laikam būsim sajaukuši.

Un viss. Ar to beidzās vampīru apvārdošana. Biju gatavojusies uz pamatīgāku apstrādi. Bet laikam jau vampīru maņas nav tik stipras kā likās...
Tūlīt pēc kronēšanas atrisinājām vēl vienu no problēmām, kas galvassāpes sagādāja jau krietnu brīdi. Runa bija par gredzenā ieslēgto dēmonu, kas ik pa laikam panodarbojās ar terora kustības popularizēšanu (tiesa, terora komandā viņš joprojām bija vienīgais). Gredzens bija pilī, GM Jēkabs stāsta NPC dēmonam situāciju.
-Tevi pirms laika ieslēdza gredzenā, bet neizdarīja visu līdz galam. TU atkal atdzimsti, lai strādātu sliktas lietas. Bet -tev tas ir sanācis krietni nelāgā laikā un vietā.

Tātad, vietvaldis, nu jau karalis, kontrolēja visu ko, ieskaitot šo dēmonu, nobeigt viņu bija viena mājiena jautājums. Iesākumā domas dalījās - atstāt kalpībā vai nogalināt. Un tad pēkšņi visi bija vienisprātis - bija izskanējusi tāda interesanta ideja teleportēt dēmonu uz elfu pilsētu, lai ņemas tur. Tā arī tika darīts - ar aizliegumu nogalināt viņam tika dots rīkojums maksimāli sabojāt elfiem dzīvi no mūsu puses un imunitāte pret jebko no GM puses. Gribētos zināt, ko viņš pie elfiem sadarīja...
Ar to laikam arī beidzās 2. diena. Ne sliktāka par pirmo.

3. diena
Nu, jāatzīstas, šī diena vairāk izpaudās kā jauniegūtā statusa baudīšana (grāfiene --> karaliene ir gana nopietns kāpums). Pie reizes pieklājīgi pasūtīju pie velna hercoga revidenti ar visu komandu, galu galā, ne hercogs būs tas, kas mani inspicēs manā valstī un manu vīru ne tik. Pie reizes bijām arī kaut kur prom, kur tika veikts beidzamais rituāls, aiztaisīts kaut kāds portāls, visas bēdas aizskalotas un prieks Varmes Nekromantiskajā karalistē atgriezts uz, cerams (es liktu uzsvaru uz šo vārdu...), visiem laikiem.

Nu, ņemot vērā, ka uz spēli devos bez liela noteikta mērķa, varu teikt, ka saturiski tā pārspēja jebkuras manas cerības (nerunājot nemaz par paaugstināšanu amatā...), man visu laiku bija ko darīt, ja tas nenāca no GM puses, tad vienmēr bija kādas diplomātiskas pārrunas o vest vai lietas, kas iestāstāmas vīram, vai vēl, kas ko darīt ļāva manas lomas specifika. Iespējams, lielā mērā tas noteica, ka man šī spēle bija tiešām izdevusies.

Šo rakstu rediģēja eziic_miglaa: 20.08.2006 20:55

[mausns]

Liiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiels paldies meitenēm par izturību krogā par spīti visām kolektīvajām ņerkstēšanām. Īpašais paldies gan jāadresē mūsu kurinātājpuisim par viņa izturību visas šīs dienas noņemoties pie ugunskura...
Meitenes, viss bija OK!

Superīpašais paldies visiem GM, Aivvv, Mārītim un vilkačiem par darbu, sadarbu un ne darbu.

Iespaidus uzrakstīšu vēlāk.....

[enj]

O.K., pateikšu arī kādu vārdu, sava veida spēles atskaiti. Kam nepatīk, lai nelasa.

Tātad - biju Keins, oficiāli - kroga apsargs, patiesībā klejojošs piedzīvojumu meklētājs un kontrabandists, kurš, savārot sūdus, vienkārši kādu nosit, un pārvācās uz jaunu vietu.

Ierados tikai pašā TH vakarā, jo visu dienu centos steigā kaut ko sakarīgu uztaisīt ekipējumam (vienalga - paliku bez bruņām (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) bet tajās es izceptos, tāpat bija karsti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ). (Pēc visas tās springšanas pusgada garumā par tērpiem un apaviem, vai vispār pielaidīs, bija savādi redzēt dažus main character'us botās un šņorzābakos, bet labāk jau tā, nekā kādu, kas ir reāli gatavojies spēlei, tiešām nepielaist (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure.gif) ). Tieši sākās atklāšana, tjipa - spēle jau notiek, bet vēl viss kas jāiekārto, krogs jau strādā, bet nevienam nav laika, un vispār - pilnīga anarhija. GM'iem pret anarhiju ir pamatotas pretenzijas. Bet nu gadās arī pirmais in-game abloms - jāslēdz krogs (OOG prasība, rītā taču jāstrādā), jāmet ārā cilvēki, bet izrādās, ka viens no viņiem ir pilsētas sardzes vadītājs, turklāt pašlaik aizvieto gubernatoru (OOG es to, protams, nezināju (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) - no kurienes, lai arī IG tas būtu jāzin). Vobščem nepatīkams IG starpagījums.

FR bija jāceļ māja - fiziski jāceļ, IG viņa tur jau atradās, sanāca tīri laba villa, ar slepenām durvīm uz ārpilsētu, kā jau kontrabandistiem pieklājas, un laikam vienīgā poligonā (ja neskaita objektus bunkuros) ar veramām durvīm. Aizmūķēju, un pabāzu $100, lai rēgojās no zem telts stūra - Varmes zagļiem par prieku (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Vēl nepārtraukta OOG ņemšanās ar krogu - visādas tehniskas lietas, 5 cV komandā, neskatoties uz papildus personu atbalstu, uz tādu baru ir 3x par maz. Man jau neērti, bet meitenēm vispār pilnīgs ārprāts.

Beidzot mazliet piegriezās, apkārt redzu cV, kuriem iet aktīvi kvesti, nolēmu, ka arī jāsāk kvestot. Izejot pa brīdim, apstaigāju apkārtni, atradu altāri kalnā, pamesto pilsētu Rigoru, ar bariņu aristokrātu aizgājām pieklājības vizītē pie maradiem un elfiem, bet maradi uz vietas nebija (vai arī mēs viņus neuzmodinājām), a elfi bija aizņemti, un mūs nepieņēma, lai arī uzaicināja iegriezties vēlāk. Toties uzzināju kur tas viss atrodas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Tā, nekas īpašs nenotiek, zagļi un kontrabandas tirgotāji pie manis nevēršas, vampīru bankas solītie "riska kapitāla grupas" (to biš laupītāju finansēšana) darbi arī nav, laikam būs vien jāmaina spēles stils.

SA no rīta sāku aktīvi meklēt nepatikšanas, un re - tieši pie pilsētas kvest-karte, dabūju gredzenu, sak pēc stundas (spēles diena) pienāc pie meistariem. Izrādās, ka tagad manī iemiesojies dēmons, kuram vajag upurus, max laiks 3h, toties, ja manu ķermeni nogalina, tas pēc stundas atdzimst no jauna, tāds pats kā bijis. Jā, vēl bija labais ļaunais spoks, no kura dabūju maģiskos akmentiņus. Aizvilkos uz otru galu (kur gan vēl taisīt dēmonu uzbrukumu, ja ne pie pamestajām pilsētām (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), tur, protams, neviena nav, toties norakstīju veselu kaudzi ar kvest-kartēm (meistari, nudien, pacentušies). Staigāju maskā, lai nepazīst, un atceļā sastopu trīs labi pazīstamus vilkačus. Viens no viņiem ir ļoti labi pazīstams, un mani atpazīst pēc smakas. Izrādās, ka viņi meklē tieši mani, un pēkšņi brūk virsū. (Izskatās, un arī pēc OOG - pasūtījuma slepkavība, KĀDA KONKRĒTA PERSONA mani ļooti nemīl ... bet gan es to ... ). Viens pret trim, negaidīti, bezcerīgs gadījums (ehh, būtu man kāds izstāstījis vismaz to, ka pusdēmonam ir 5 hiti, nevis 2). Nu ko, varu iedomāties, cik pārsteigti viņi būs, ieraugot mani sveiku un veselu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) . Bet situācija ir nestandarta (viņi grib manu galvu, kā pierādījumu, a kas ar to notiek pēc brīža, un vispār viss setings ir neskaidrs), ejam skaidroties pie GM, pa ceļam vilkači laupa un ēd mierīgos ceļiniekus, starp tiem gadās arī ličs, kas pieceļās no līķu kaudzes, un, skaidrojot "es neesmu dzīvs. es neesmu dzīvs." vienu vilkati noplēš, un tikai tad pārējie saprot, ka viņš ir jāsit (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) . Vienalga, informāciju nekādu saprātīgu no GM nesaņemu, vazājos riņķī kā mirusī dvēsele, pablenžu uz to, kā kvesto elfi, un eju atdzimt piemērotā vietā.

Pēc tam atkal pa ceļu - barot izsalkušo dēmonu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . 2 bruņoti maradu karotāji - mērķis noteikti par stipru (vēl arvien nezinu, arī OOG ne, ka esmu daudz krutāks, nekā domāju), aristokrātu pāris - dēmons rūc, laizās un šņakstina zobus, bet tie man labi čomi, kaut kā noturos (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) , un tad trīs ceļotāji, kas šajos bīstamajos laikos vieglprātīgi ceļo bez apsardzes. Daru visu, lai cīņa būtu līdzīga - drraudīgi nostājos ceļa vidū, un elfu valodā (pēc tam arī cilvēku, jo elfiski viņi laikam nesaprot) skaidroju "Stop ! <pauze> Jums ir kas tāds, kar pieder man ! <pauze, šie vēl taisnojas - nē nē, mēs jau neko (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) > Tās ir jūsu dvēseles !<pauze>" Tad es lēni izvelku zobenu, nostājos, un beidzu bremzēt (viss, varējāt aizmukt vai organizēt pretestību - bet tagad būs vien jāmirst (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ). Viens uzreiz gar zemi (ceru, ka neiezvēlu par stipru), otru arī turpat panāku un piebeidzu, trešais sakitās aizbēdzis (nu neko, IG atpazīt viņš mani nevar). Izrauju dvēseles no nelaimīgo vēl siltajām miesām, un dodos pie GM. 6h varot neuztraukties, dēmons paēdis, tik kaut kādiem tur personāžiem esot spēja mani sajust. Nu ko, turēšos pa gabalu. Lēnā garā mana cilvēciskā un dēmoniskā esība nonak tīri labā saskaņā. Kas smieklīgi, taisot leģendu par amuletu, ierakstīju tajā, ka dēmoniskas esības tas no maģijas pasargā labāk, nekā normālas, jo radīts speciāli pusdēmoniem, un pēkšņi bac - esmu pusdēmons (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) . Nododu GM vienu kvest-karti - esmu atradis karavānas atliekas, tieku pie čipiem un alķīmiskajām komponentēm (vispār vajadzēja nodot visas, bet nokautrējos - viens spēlētājs nogrābis visus kvestus, ko tad darīs pārējie (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) ).

Vienā no izgājieniem pa centrālo ceļu sanāk labākais moments spēlē - tikko esmu novilcis bruņu cimdu (karsti taču !) - izvelkas miris bruņinieks smagajās bruņās, kuru interesē mana miesa. Te nu beidzot attaisnojās trenniņos pavadītās stundas - pieveicu viņu (pats paliku uz nullēm), lai arī cīnoties gandrīz pusceļu noskrēju. Nu ko - izņirgājos par līķi kā pieklājas, lai neatdzimtu, un velkos uz nometni ārstēties. Tā kā cīņā asmu pārsitis pirkstu (lai nolādētas ir kļūdas blokos (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ) un notraipījis kreklu ar asinīm, tad atspēle sanāk visai pārliecinoša (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) . Paldies Nirai mirdzošajai un tās laipnajam priesterim, esmu atkal vesels. Pie viena iepazīsos arī ar Niras paladinu. Vispār šis kults man paliek daudz simpātiskāks.

Satiekos ar chariem, kuri taisa algotņu ģildi, piesakos tur, ir uzdevums - apsargāsim karavānu. Beidzot kāds reāls actions. Bet nekā - sardzes pārstāvji palūdz uz brītiņu, domāju - viņiem palīdzēt ko vajag - seko muļķīga apsūdzība, kas piesedz īsto mērķi - kāds tomēr ir saodis dēmonisko klātbūtni. Atkal jāgaida GM, jo man nav ne jausmas, ko vajag atspēlēt, kā ir jāreaģē uz maģiju pusdēmonam, kuram pret to ir zināma resistance. Vobščem sēžu cietumā (vajadzēja jau aizbēgt, bet beidzot taču ir jāuzzina, kas es esmu, un ko varu). Uzzinu tikai par 5 hitiem, un to, ka jāatdzimst man būs pie gredzena (pēc stundas), eju pie GM par NPC. Būt krutam monstram pie mainkvesta organizācijas ir tīri jauki (varbūt šinī spēlē vispār vajadzēja iet meistaru komandā). Beidzot vēlu vakarā atrodas mazliet laika arī manām vajadzībām - dēmons atdzimst vietvalža (tagad jau karaļa) pilī, pārsteigtās kompānija acu priekšā. Kompānijas domas dalās, es esmu par to, ka varētu apvienot spēku - "Padomājiet, jūs taču paši nogaliniet cilvēkus savām vajadzībām - likums, taisnība, vara , nauda ... jums stāv priekšā niknas cīņas, un nemirstīgs dēmons var būt ļoti noderīgs komandā ... kāpēc jāpūlas izdarīt to, kas nav iespējams - mani iznīcināt ... etc." Un kādam spontāni rodas ideja nosūtīt mani uz elfu nometni - baidīt elfus "Tikai nevajag nevienu nogalināt vai savainot ... ! Glāsti vinus ar nagiem ... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ...". Karalim - Lordam Ištvānam - ir daudz maģiskā spēka, kas iedarbojas arī uz dēmoniem, viņs dod pavēli, un mēs ejam teleportēties pie elfiem. Mūsu ausainie brāļi sēž pie ugunskura un atpūšas no dienas darbiem, dēmona parādīšanās ir liels pārsteigums. Padarīt viņi man nekā nevar (karaļa un GM maģija), es savukārt izklaidējos, iemēģinot vilkaču un monstru nagus visādiem praktiskiem darbiem (izvilkt svešu zobenu, izdzert kolu - žēl , ka nebija nekā cita, etc.). Elfi nebija īpaši nobijušies, toties viņi noteikti jutās "really ````ed off" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) . Maģijas iedarbība beidzās, un es kātoju atpakaļ uz pilsētu savā cilvēka formā. pēc GM teiktā, man tagad ir izdevīgi sadarboties ar lordu Ištvānu, caur kuru varot dabūt visādus upgreidus (personīgas dabas jautājumus atliksim uz laiku, kad būšu pacēlies līdz addona līmenim - ja spēle vilktos vēl kādas trīs dienas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ).

SU pieceļos ap desmitiem, palikušas vairs tikai dažas stundas, pavazājos līdzi Karalim, bet tur nav nekāds actions. Sardze jau aizbrauc mājās, pilsētā ir qq konflikts ar vilkačiem, kuri ir iznesuši vampīrus, Sardzes priekšnieks gan sola kautiņu, taču beigās viņi ar karaļa miesassargu sarīko mistisku dueli ar vilkaču līderi, kuram ir ūberkruts zobens, un kurš uzvar. Mani GM'i pie pasākuma nepielaiž, žēl, nedabūju izkauties. Paliek tikai sardzes priekšnieka pēdējā griba - "Satiec vilkati - vari droši nogalināt !", bet spēle jau beidzas.

Secinājumi :
Pirmais brīvdabas fantasy LARPs aizvadīts, ir daudz skaidrāks, kā tas notiek.
Meistaru komanda bija pārāk maza, tāpēc viņi tika pārslogoti, tieši tāpat arī kroga komanda.
Man personīgi spēle gāja diezgan vienmuļi un bremzīgi, toties, kad notika actions, tad bija reāli labs.

Skaidrs, ka citreiz ir jātaisa pašam sava komanda, un ilgi pirms spēles nekaunīgi jāspiež meistariem taisīt sev un komandai personīgos kvestus, jo tiem, kuriem tādi bija, gāja daudz, daudz interesantāk. Un tāpat jāspiež ārā arī OOG informācija, lai nav kā tādam muļķim pie katra sīkuma jātraucē GM viņu svētīgajā darbā.

Ja kas, tad visā nepatīkamjā es vainoju galvenokārt sevi, jo nebiju to paredzējis iepriekš un pieņēmis nepieciešamos mērus, paldies GM un pārējiem dalībniekiem par spēli.

ENJ, from ENJ Industries headquarters.

Šo rakstu rediģēja enj: 20.08.2006 23:31

[eziic_miglaa]

Ak, jā, pievienoju divas leģendas, par vienu no kurām pārsteigts bija arī pats spēles pasaules radītājs.

Leģenda Nr.1
Autori: Maradu komanda, kas to cītīgi sludināja visiem, kas bija gatavi klausīties.
Kā radās elfi?
Iesākumā bija maradi (viņi ir bijuši vienmēr un nekad nav radušies). Viņi dzīvoja savu dzīvi, bet mežā bija pērtiķi, protams, dumji un neattīstīti. Maradi bija labi, palīdzēt gribēja, dažiem cirvjus iedeva.
Tie, kas cirvjus dabūja, ar laiku attīstījās, par cilvēkiem evolucionēja.
Tie, kas cirvjus nedabūja, par elfiem evolucionēja un no kokiem tā arī nav nokāpuši.

Leģenda Nr.2
Autors: Viens no elfiem, pierakstīja, stāstāmā formā izveidoja Falekas abate un vietvalža sieva kādas nopietnas diskusijas par reliģiskām atšķirībām laikā.
Kā rodas elfi?
Visas pasaules elfiem uir viena liela, svēta, gaiši zila puķe, kas tumsā spīd. Viņi to visu laiku nēsā no ciema uz ciemu, no ciema uz ciemu. Kurā ciemā puķe bijusi, tajā visas elfietes paliek stāvoklī, lai pēc deviņiem gadiem dzemdētu mazos elfiņus. Turklāt, deviņus mēnešus no šiem deviņīem gadiem, mātes klēpī aug mazais elfiņš, bet atlikušo laiku viņa ausis. KAd elfiņš piedzimst, viņam veic apgraizīšanu. Ausu.
Pirmos divdesmit gadus māte mazoi elfiņu baro ar krūti. Bet, tā kā elfi ir noraidoši pret jebkādu šķidrumu, kas nāk no dzīvas būtnes ķermeņa, tad mazajam elfiņam tiek barotas lembas. No mātes krūts.

Tā, lūk...
2. leģenda radās, kad elfs centās izstāstīt, ka Nira ir labāka par faleku un katrā otrajā teikumā nonāca pretrunās pats ar sevi, pīdamies savos vārdos nepārtraukti.

[mausns]

Nu esmu drusku pamodusies un sanāks kas vairāk par iepriekšējo nelielo paldies.

Iesākumam:

Pieklīdušas - ēdamkarote, dakša un tējkarotīte.
Bez zināmas atrašanās vietas - zila termosa vāciņkrūzīte, divas baltas termosa vāciņkrūzītes, caurspīdīgs plastmasas trauciņš ar sarkanu maliņu.

Dveši, Tevis dotie aizkari ir pie manis. Taps izmazgāti un atdoti. (Kaklarotiņu atdošu bez mazgāšanas).

Kad līdz galam izkravāšu somas, varbūt vēl kas taps šajā sakarā.

Cīņā ar galveno spēles kvestu - krogu, nav jau gluži tā, ka mums bija tikai smags darbs 29,17 stundas diennaktī. Izdevās jau arī dažas mazas papildus būšanas. Viena no manām krogusmeitām iedzīvojās divos vīros vienlaicīgi un uztraukājās par to, lai viens neuzzinātu par otru; par otru krogusmeitu man tā īsta skaidrība netapa - dzīva vai beigta (jebkurā gadījumā vienalga strādāja). Pašas meita kā jau luteklīte ik pa laikam bija jāsauc pa visu laukumu....
Tas, ka nogurušas bijām visas četras, laikam jau pieder pie lietas. GM nogura vairāk skraidot pa visu poligonu.
Pašai sanāca arī dažas pastaigas pa pilsētu (žēl, ka līdz elfiem un maradiem tā arī neizkasījos - laikam jau darba dēļ īpašas vajadzības nebija. Gan vieni, gan otri tāpat līdz mums atnāca).

[Roviela]

Paldies tiem, kas spēles laikā reāli strādāja, lai citiem būtu labi! Izklaidēties ta prot katrs, bet ar to strādāšanu ir kā ir. Tāpēc liels paldies tiem, kas reāli darbojās. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
Paldies manai svītai, ar kuru mēs, manuprāt, gluži jauki sadzīvojām visu šo laiciņu.
Paldies krogam - kas, neskatoties uz to, ka viņiem patiešām bija daudz ko darīt, nesa ēdamo un dzeramos uz mūsu rezidenci.

Etasi! Milzīgs paldies par bildēm. Ļoti ātri un operatīvi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Es noteikti gaidu garāku pārskatu no GM par to, kas tur vispār notika, jo beidzamajā skaidrojumā es tā arī pilnīgi neko nesapratu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Tāpat es dodu viņiem atļauju publicēt hercoga revidentes vēstules hercogam (protams, ja viņi tās nav izmetuši). Atkārtot otrreiz to, ko tur sarakstīju, tāpat manas suņumeitenes vēstules (tās drīkst publicēt tikai ar suņumeitenes personīgu atļauju) viņas Ernestam (vai kā viņu), kas tika sūtītas caur vampīru teleportu tieši hercogam, mēs vienkārši nespējam.

Tātad - Viņa Augstības Uvaisas Lorda Protektora hercoga Stenlija pilnvarotās revidentes marķīzes de Levo īss pārskats par notikušo. (Padomājiet, ka šo penteri vajadzēja iemācīties manam bardam, lai pie vajadzības noskaitītu katram, kas prasa "kas tu tāda?" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Ieradāmies sestdien, ne pārāk agri no rīta, vispirms iztraucējot elfus, lai noskaidrotu, kur ir pilsēta. Pilsētu atradām. Vampīru bankas vadītājs, savā nodabā ar sevi sarunājoties (mums bija baltās bantes), pavēstīja, kur atrodami meistari. Vispirms izvēlējāmies vietu, kur celt savu rezidenci, nometām mantas, un gājām "piedzimt". Piedzimām visai ātri, revidentei sadeva visādas krutās aizsardzības pret viskautko, ko vien varēja iedomāties, bards dabūja aizsardzību pret uzbrukumu, kamēr spēlē blokflautu (tāpēc visai daudz klejoja viens un spēlēdams (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ). Un plusā metriem sarkanās bantes, ar ko apjozt māju - tā teikt, pret visu.
Tikušas galā ar dzīvojamiem jautājumiem, devāmies meklēt pilsētas vārtus - lai svinīgi ierastos. Tas neizdevās, jo tieši tobrīd vārti bija salūzuši un viens no lielajiem balsta baļķiem ar lielu blīkšķi novēlās zemē. Iegājām pilsētā tāpat un pa taisno uz vietvalža rezidenci. Viņš tur nebija, toties iztramdījām sardzi, kas satraukumā sāka organizēt - grīdas slaucīšanu rezidencē, šņabja slēpšanu, priekšniecības saukšanu, ekskursiju pa pilsētu un ko tik vēl nē. Dežurants salutēja ar dunci pie deniņiem, jo tas nejauši bija pagadījies rokās.
Seržanta (viņš bildēs redzams sākuma stāvam sardzē pie mūsu tenta) pavadībā devāmies ekskursijā pa pilsētu, un pats elfu lords apgalvoja, ka ekskursija šā gida pavadībā esot neaizmirstams pasākums. Pasākums beidzās krogā, kur, par spīti tam, ka tas bija slēgts, mēs ēdām cepumus, dzērām tēju un kafiju un gaidījām vietvaldi ar sievu. Viņi drīzumā uzradās, nez kāpēc dikti satraukti (laikam tāpēc, ka par manu īsto ierašanās iemeslu viņiem nebija ne mazākās nojausmas), un vietvaldis pēc sasveicināšanās aizgāja ar vārdiem "es jums atstāju manu sievu". Ko viņš ar to domāja, palika drusku neskaidrs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
Izklāstīju oficiālos ierašanās iemeslus un paraudāju par to, ka man nav suņa. Un ka ceru tādu dabūt šai pilsētā. Vēlāk izrādījās, ka pilsētā nav neviena suņa, bet tas bija drošākais līdzeklis panākt, lai revidente vispār neko nedara. Nepārprotami apspriedām, ka "suns - tas ir dzīvnieks ar četrām kājām un, vēlams, asti". Bet pat tādu nebija. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Monstriem, kas apsēduši pilsētu, esot divas kājas. Neder, tātad.

Nu ko, noklausījos, kas katram sakāms, aprunājos ar maradiem - kam nepatika 20% nodokļu likme, viņi gribot 10%, rakstīju pirmo atskaiti.
Tā, ik pa brīdim paklejojām pa pilsētu, paklausījāmies baumas, utt.
Vakarā aizsūtīju savu bardu un neredzamu suņumeiteni līdzi kvestā, kam pēc GM domām, vajadzēja beigties vēl gaismā, bet beidzās, protams, pilnīgā tumsā, kāpēc sestdienas vakarā izpalika dzīres un turnīrs, par ko man patiešām žēl. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Pēc manas svītas atgriešanās mierīgi likāmies gulēt, ko centīgi darījām līdz pusdesmitiem no rīta svētdien.

Mans bards, kas bija stingra Niras Mirdzošās piekritēja, vēlējās atdabūt iepriekšējā vakarā sagandēto veselību, bet Niras Mirdzošās templī, kā jau visu laiku (starp citu - revidente parunājās ar visiem, bet Niras Mirdzošās templī nekad neviena nebija, ar ko runāt!!!) - nebija neviena, kas kaut ko varētu darīt. (Un kāpēc mēs par to nebrīnamies? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) ) Un iepriekšējā dienā uz vēlmi "parunāt ar Niru Mirdzošo", priesteriene, vai kas tur, kas sēdēja templī, atbildēja, ka "Nira nerunājot ar kuru katru". Bards apvainojās un nolēma pievērsties Mātes Falekas kultam, kuras abate bija pieejama vienmēr. Klosteris nopelnīja 1000 naudiņas par šito, tieši vampīru bankas izsludinātos 20%.
Rituāls un dziedēšana ir redzamas bildēs, arī dāvinātā koka stādīšana pie klostera (vai tempļa) vārtiem.

Padzirdējām, ka vietvaldis ir kļuvis par karali, gribējām šo apsveikt, bet neskaidrās politiskās situācijas dēļ, to tā arī neizdevās izdarīt.

Jo - revidente nebija sūtīta ar galveno domu - kontrolēt vietvaldi vai nodokļus, bet gan noskaidrot, kur parādās tik daudz mošķu, vai vietējie tiks ar šiem galā, un vai blakus esošajām provincēm nav jāsatraucas. Un bija vienalga, kas izsauc mošķus vai kur tie rodas - galvenais, vai Uvaisa kopumā nav apdraudēta. Kas tur - viena attāla Vārmes province (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Diemžēl, no hercoga (GM aizņemtības dēļ, protams) nepienāca neviena atbilde, bet man ir aizdomas, ka visā Uvaisā nesen nodokļu likme ir samazināta uz 10%. Ko vairs nevar teikt par Vārmi. Tāpat jaunais karalis ir zaudējis iespēju piedalīties Lordu vēlēšanās un vismaz uz 5 gadiem dabūt visu Uvaisu. Tā, protams, ir viņa paša izvēle. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Man tā bija zināma atpūta pāris dienas, jo es nebūt nevēlējos skraidīt apkārt caurām diennaktīm, kā jau tas ar GM mums bija sarunāts.
Vienīgi žēl, ka tiešām nesanāca parunāties ne ar vienu Niras Mirdzošās augstāku pārstāvi, tāpēc viņi nedabūja nekādas "pļuškas" no hercoga, kamēr vien hercogs vēl bija galvenais Vārmē. Pārējie arī kaut kā neiedomājās, ka atnakot pa taisno pie revidentes un pasūdzoties par grūto dzīvi, reāli var dabūt visādus uzlabojumus spēles laikā. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Piedodiet, ka tik gari sanāca, paldies tiem, kas izturēja un izlasīja līdz galam.

[Northwatch]

Caurspiidiigie traucinni ar sarkano malinnu atrodas melnaa maisa passaa apakssaa.

[Goldberry]

Kopumā uzskatu, ka nedēļas nogale pavadīta visai veiksmīgi. Iespējams, ka spēles organizācijā bija visai daudz dažādu misēkļu un šis tas no visa man šķita ne-gluži pieņemams, tomēr nenožēloju, ka aizbraucu uz spēli un tas ir visai pozitīvi. Tiesa gan nu esmu visai pārliecināta, ka man daudz labāk patīk what you see is what you get vai vismaz virtualitātes mērenamums.

Nolēmu, ka šī ir no tām spēlēm, kur prasās pateikt paldiesus.

Visiem, kas respektēja manu valodas barjeru
Brāļiem un māsām iekš ticības par (daudzkārtējo) pasaules glābšanu un interesantuma ieviešanu
Axelam par sadarbību
Andzam par jautrību
Avenalam par pozitīvismu
Kormaka brigādei par izpalīdzīgumu
Kamazam par to ka uzradās īstajā vietā un īstajā laikā

[Dinaer]

hmm - nedēļas nogale aizvadīta visnotaļ patīkami, ja neskaita sīkumus, kā iesnas kas tagad pieņēmušās spēkā, nogurumu un vēl neizkrāmētas mantas, kas atrodas mājās.

tātad par mani - es biju (pilnā vārdā) Angelika Beauprī, vampīrs - tieši padota vienīgi Sesīlijai (mums bija problēmas ar hiarhiju, jeb mēs paši to īsti nesapratām).

pirmajā vakarā kad tika savākta komandas sanāksme liekās , ka gals klāt, un ka neizdzīvosim, pat līdz otrajam vakaram, bet mums smagi noveicās ar to, ka neviens mūs tā īsti nogalināt nemaz netaisījās. Pie problēmām nosaukšu to, ka daļa spēlētāju bija pavisam jauni, un tas, ka mēs viņus arī pa dživei īpaši nepazinām, par labu nenāca. Bet būt vampīram (vismaz sākumā) bija visnotaļ interesanti.

Man visnotaļ patīkamā kārtā izdevās radīt un realizēt tieši tādu savu tēlu kā biju to iedomājusies - izcili perversu pilsētas vampīru (sīkumos gan neiegrimšu - tas smagi pārsniedz PG - 13).
kā savu mērķi biju izvirzījusi veidot sabiedriskās atiecības ar pilsētu, kas patiesībā bija visnotaļ viegli. rūpējos par bordeli, par ēšanu un par citiem sīkumiem, kas bija kārtojami, ar pilsētu, tās valdību, vai sardzi. domāju, ka sanāca visnotaļ labi.
atceros, vakaru, kad tiko ierados uz spēli, vēl bez spēles pases, nesaģērbusies tērpā un vēl bija jāsarunā pirms spēles viena lieta ar sardzes vadītāju Randu - viņš tiko saņēmis pasi, un es vienkārši pasaucu viņu ārā parunāties. runājam, tur par mūsu situāciju, pēc kāda laika viņš tā pētoši sāk skatīties uz mani visā augumā. es drusku samūlstu no šāda skatiena, un uzreiz saņemu arī atbildi: "es tagad skatos un runāju ar pliku vampīru", pēc kā man viss tapa skaidrs - pabeidzu sarunu, dabūju pasi un haratņiku, jo kā izrādās pliki vampīri piesaista visnotaļ daudz uzmanības. jātdzīst, ka man tik tiešām izdevās visu sarunāt.

nākošā diena ritēja visnotaļ mierīgi - vakarā bija bordeļa atklāšana.
pa dienu, biju jau pāris reizes iegriezusies, pārbaudīt, kas un kā, un vakarā mums bija tik tiešām privāts pasākums. atnāca vampīri un tika saaicināta vēl daļa pilsētas elites, kas nu bija atroda tai bŗidī uz vietas pilsētā. pavadīju tur visnotaļ interesantu vakaru. vakara gaitā no pilsētas sardzes priekšneika Randa tika saņemta pat ļoti interesanta un patīkama dāvana - vakariņas, kurām, pat nebija jāiet pakaļ.

nākošajā dienā, es pavadīju visnotaļ lietderīgu aliku bordelī, kārtojot gan darīšanas , gan vienkārši izklaidējoties (kā izrādās patīkamo tik tiešām var apvienot ar lietderīgo). Jau ap desmitiem, sāku uztraukties, kur pazudusi Sesilija, kura nebija devusi par sevi ne ziņas jau pāris dienas (stundas). protams Andreas (Axels) pateica, ka uztraukties nevajag, jo viņa pati esot tā teikusi. drusku vēlāk, vējš (GM) papūta, ka nu tagad gan ir pienācis laiks uztraukties. ātri savācāmies un devāmies pie elfiem, jo pēc pēdējām ziņām viņa bija tur. ziņas maldīgas - tagad viņas lokācija itkā bija kāda slepena vieta, kur tikt iekšā var tikai elfi un driadas. rīts gudrāks par vakaru - uzzinot, ka viņa dzīva, vairāk vai mazāk likos mierā, bet neko vairāk arī neuzsākām.

pirmtam, vēl vakarā jūtos impulsu, ka ir jauns karalis - pirmā domā, jādodās pieklājības vizītē rūpējoties par to, lai gadījumā, ja tas nav vietvaldis, mēs tik un tā netiktu apdalīti no privilēģijām, kas mums jau ir piešķirtas. paņēmu dāvanas, ko sākumā biju paredzējusi kā kāzu dāvanas un gāju pie vietvalža - ja šeit ir jauns karalis, tad sveikšu jauno karali ar karalieni ar dāvanām - galu galā, par savu vietu jādomā, ja jaunā karaļa šeit nav, tad sveikšu veco vietvaldi kāzu jubilejā. rezūiltātā, kā vietvalža sieva atrinājās, mēs tā arī nevienu nesveicām. nogalināt tik tiešām nebija mērķis un arī vajadzības nekādas.

visnotaļ interesanta bija arī saruna drusku agrāk, es biju atnākusi pie vietvalža ar ideju, ka mans bordelis varētu apkalpot viesus dzīru laikā, kas tika arī sarunāts, tālāk panesās runa par to, ka musm nepatīk elfi:
- vai jūs mīlat elfus?
- nu nē, jeb precīzāk, jā .... es mīlu viņus ēst ...
- (vietvalža sieva) perfekti, un jau sāku uztraukties ko priekš jums ielikt cietumā, bet ja jau jums garšo elfi, tad lūdzu ... mums viņi sagādā tikai galvas sāpes. pilsētā ēst viņus gan nevajadzētu, bet atļauja to darī klusu un tīri jums tiek dota.

principā viss bija vienkārši perfekti, līdz pazuda Sesilija. tad radās jautājums par hiarhiju. man tika paziņots ka jaunais klana galva ir Aikis (bankas vadītājs), visnotaļ interesanit, jo klanā taču ir matriarhāts. bet nu neko - neiešu taču palaist muti, būdama priekš vampīra gana vāja un pietam nepilngadīga.

vēl interesants bija brīdis, kad izdomāju aiziet apmācīti pāris izdzīvošanas lietās savus jaunos vanpīrus aristokrātus.
mērķis, bija medīt - pastaigas vieta, galvenais cēļš, līdz krustcelēm un atpakaļ.
tur ejot satikām parīs cilvēkus, bet falekas priesterienes ēst negribējās.tieši pie krustecelēm uzskrienam virsū mazam puikam , kas meklēt zālītes priekš alķīmiķa - neko darīt. ēdīsim šo pašu.
atpakaļ ceļā, ejam kopā ar puiku. viņš gan ļoti uzmanīgs - cenšas turēties pa gabalu, bet nesanāk, pagaidām, kāmēr ceļš tukš. dodu zīmi māceklim, lai viņš viņu nomedī.
pievilināt mazo gan nesanāca - ļoti ietiepīgs, tāpēc tika pielietots brutāls spēks viņu noķerot un nokožot. vilkacis aiz mums satīrīja. interesants piedzīvojums.

nākošajā rītā kā pārsteigums jāsecina, ka vilkači no mums ir atbrīvojušies.
un nākošajā brīdī, kad esmu apēdusi ķiršus un kļuvusi depresīva, es tieku nolaupīta, un pēcāk arī upurēta aizliegtajā kalnā. bet mans tēls tik tiešām var lepoties ar skaistu nāvi. izvirzu savu kandidatūru , kā miss upuris arī šogad. pievienoju to klāt titulam miss ķīlnieks.

vinotļa liels bija mans pārsteigums, kad man (ne GM ) paziņoja, ka man var būt bērns no cilvēka (nekomentāšu pārsteiguma iemelus (PG - 13)).

"cilvēka dzīve ir vienmuļa līdz brīdim, kad viņš nomirst" - vampīri piekopj nekrofīliju, pārvēršot nāvi par piedzīvojumu. nekrofīlisms iet roku rokā ar ninfomānismu.

visu laiku tika slavētas elfu delikateses un kaifs, kas rodas, tās baudot - pārbaudīt gan nesanāca.
bija mēģinājums pret vampīriem veiktr bioloģisko teroru, sūtot pie mums saindētas bordeļa meitenes. tas feiloja

liels paldies par spēli, tiem, kas man to padarīja tik interesantu. paldies GM - kas laiku pa laika bija klāt, bet jūsu tik tiešām bija par maz.

man visu spēli naudas pericipā nebija - bet visu nepieciešāmo es tik un tā spēju sarūpēt. tākā par ekonomiku nemācēsu izteikties.

nepatīkami, bija tas, ka spēles laikā atklājas kautkas, jauns vai nezināms, precīzāk - kas tāds, kas nebija notiekumos pirms spēles, vai varbūt, kas tāds, ko katrs tūlko pa savam, tāpēc, bija situācija, kad nebija īsti saprotams, ko darīt.
laiku pa laikam daudz, kas neibja izskaidrojams - kāpēc, tik daŗit tā un ne savādāk, ja jau pir spēles skaisdri bija uzrakstīt, ka alinaci ar to rasi, veidot ir vairāk nekā sarežģīti abpusēju iemeslu dēļ.

bet tā spēlēt bija tik tiešām interesanti - tieši komplicētās sabiedrības dēļ. kā aŗi priekšnoteikumi, kas diemžēl tika tūlkoti dažādi.
ir lietas, ko man neizdevās īstrenot kā bribētos, bet tas visticamāk pašas vainas dēļ.

paldies dveši, kas tomēr komandu savāca, un centas arī saturēt - žēl, ka nozudi.
paldies arī korogam - par vip vip telpu un apkalpošanu.
milzīgs paldies bordelim - par visu ... un ja izdosies, tad labprāt, redzētu jūs vēl kādā spēlē. jūs bijāt brvīgas un burvīgi.
paldies kristapam - par tik tiešām uzticīgo vilkaci miesassargu.
paldies arī citiem, par patīkamiem spēles brīžiem - itīpaši guntai, ezītim miglā, axelam, aikim un pārējiem, kas zinās par ko.

[Ausminta]

Nu ko, mana pirmā larpu pieredze izvērtusies visnotaļ pozitīvi. Pirmo pusotru dienu gan pavadīju boksterējot un tamlīdzīgi, bet tālāk jau process noķēra, un pat tīri iepraktizējos alķīmiķa amatā. Sistēma izdomāta super, cepuri nost idejas autoru priekšā. IG visvairāk izbaudīju vazāšanos pa meža neceļiem nakts vidū, bet OOG dziedāšanu - paldies biedriem.
Sveiciens konkurējošajai alķīmiķei, kuras plāns kādu no mums piebeigt ar efektu ūdens +10, iekārdinot ar visa zināšanu, gandrīz izdevās. Ā bet driādu asaras+dzīvības ūdens efekts ir ūdens +11 un hmmm kaut kas spēcīgs, kas tieši, to mēs tomēr nepaspējām atklāt, par spīti rosīgajai sadarbībai ar maradu speciālistiem. Toties sasniedzām vienu no tradicionālajiem kārtīga alķīmiķa virsmērķiem - atrast savienojumu, kas pārvērš dzelzi zeltā. Šķiet gan, ka šajā pasaulē zelts diemžēl neko augstu nekotējas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)
Paldies GM par spēli un jo sevišķi par pacietību attiecībā uz "mazo puisīti" un viņa neatlaidību (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[bondaronkuls]

nu ko lai saka liels paldies gm par to ka paradijat kadas lietas nevajag likt spele lai es tas lietas nepielautu wolf songa

tas lietas butu
ekanmomija vajag maz naudu iepludinat spele lai vina truktu nevis lai par 2000 pirktu vienu cigreti jo nav kur likt naudu un vajag lietas kurneudu varetu visu laiku ieguldit
virtualitate nu protams ir vajadziga bet nu ne tadas devas nu biki virtuala spele var but un pat ir ieteicams bet nu tas kas jums tur bija tas bij jau stingri parspilets
kvestus nu secinhaju ka vajag ari socialosd kvestus un dzudz ka ari prieks socialajiem kvestiem ir vajadzigs kads npc huh par laimi ir jau sarunats un nu ta ka tas bus socialais kvests tad ni vinam n ebus jakaujas un jatelo vilkatis ar 30 hitiem un n u nevajag parspil;et ar ja gribi kvestu ej ala un skaties kas tur ir vardabut kvestu ne kur citur ta pat vinu nebija gm vbajag skraidit un dot individualos kvestus visiem nevis tikai caliem kuri ir galvenajas lomas kadiem maksimums 10
pilseta un krogs cietums un 50 arceri kas sez uz sienas kura ir 100 m augsta uari laikam nav tas forsakais jo ja tur ir krogs tad vina ir kadiem cilvekiem jastrada unh vini to speli isti izbaudit nevar ja ir cietums atd tu ka dzerajs pieceries ilgak par 3 minutem nevari but jo pa tam 3 min tevi noker un teu tur ir jasez pus stundu respektivi nav forsi nu un par 50 arceriem nu tur jau takal augstak mineta virtualitate
kaujas istema nu tik gejisku kaujas sistemu vel nebiju redzejis un sadu varetu izdomat tikai pegiki nu kamon ja teu ir cains tad teu var trapit tikai pa grudaku pirmakrt ja teu ir vairoks tad teu nevar vispar trapit un nu padomasim reali piliks calis caina terpies skraida apkart es vinam ne jau par sokam kajam mei9ginasu trapit bet tiesi par ceinu kur vinam ir brunas tas kaut ka izklausas biki stulbi secinajums ja teu ir brunas vinas tev pieliek hitusa nevis samazina trapijuma zonu tas butu daudz sakarigak
magijas nu man jau skiet ka magiem ir jabut krutiem suportam nevis ta ka vini var nogalinat jebkuru faiteru un ja nak masa virsu tad ta viniem ir pukite nerunajot par magiju ka tu ar ierociem esi neievainojams 15 min andzam tada bij lol magiem var but visadas socialas magijas nu ja neko labaku nevarat izdomat tad ta pati patiesibas teiksana nevis uber kaujas masinas
nu jatzist ka sini spele bija ari vierna pozitiva lieta man loti patika ka stradaja alkimija bet diemzel tas ari viss
nu un vel es secinaju ka vajag pielais terpu ja tas ir atbilstos sistemai un vina telam nevis nepielais jo man tas nepatik vai tas tels ir parak bistams jo meza vare iekost erce lai gan par mezu nevajag staigat jo tur neka nav
par poligonu secinaju ka poliganoam ir jaburt ka kautkadai figureai nevis punktiem un kuri ir savienoti ar taisnem respektivi ar celiem
ka ari nu ir secinajums ka mums nevajag dazus krutos telus un masu ar leimajiem piemeram nevajag mums telu kuram banka stav 55000 tukstosi nauds un kuram ir duncis kas nogalinja ar vienu sitien un zobens kas dilo 15 dmg man skiet ka visiem teliem ir jasak vairak vai mazak ka nekam ipasi krutam un speles laika vini atistas par krutakoem vai ari paliek luzeri ja tev velas nu un tas izpaustos ta ka ja kopa ir 5 leveli 5 levels griesti tad tu saca ar 1 vai otro nu maksimums treso bet tad ir jabut uber legendai
vel man ir secinajums ka vajag izauksmes iespejas teliem kauvai to pasu levelu sistemu ieviest ar expi vai ka savadak lai izpildot kautko vin reali kautko ari dabutu un justos gandaric jo visiem patik ka vinu tels izaug
par legendam nu man jau neskiet ka spele ir jaiesuta legendas ja ta pat ar vinam vairumu neko gm nedara un nesagatavo personigos kvestus es saprotu ka tas ir briesmigi gruti katram ielikt kadu personigio kvestu ko vinam pasaka sakuma nu bet vai tad to tiesam ne3var izdarit jo ja to izdara tas taks uzreiz liek tam cilveciunam aktivi darboties un nemties nevis skatities ka zale aug
ps liels paldies gm par to ka man paradijat kadas lietas un kadu speli nevajag taisit
ka ari paldies aivvv andzam kas kau nedauidz uztraisija jautribu spele ar saqviem superigajiem teliem
ka ari izsaku lidzjutibu cilvekiem kas stradaja kroga
pagaidam vis ka ko vel atceresos tad iepostosu

Šo rakstu rediģēja bondaronkuls: 21.08.2006 12:50

[aivvv/troll drea...]

pagaidaam nav pietiekamas pieejas internetam uz pietiekami ilgu laiku lai iiepostotu visu kaartiigi taccu varu teikt ka ssajaa LARPaa bija vissliktaakaa organizaacija kaadu es esmu redzeejis un tas ka larps pilniibaa neizgaazaas ir tikai speeleetaaju nopelns un man iipass prieks par to ka drakonisti speeleeja daudz labaak nekaa es biju gaidiijis un arii tie kas larpaa bija pirmo reizi lloti centaas (protams ar iznneemumiem)

taccu skatiisimies aciis patiesiibai uvaisas kreesla izgaazaas slikti izstraadaato noteikumu deel gm mazaa skaita deell komunikaacijas truukuma deell starp gm un gm nespeejas izmantot potenciaalos npc


plass detalizeets apraksts kritika un ieteikumi no manis noteikti sekos visticamaak kaa riit un es pamatossu visus savus nepaaraak pozitiivos izteikumus par sso speeli

ubags kaarlis(karlitos)

[Lia'angia]

Piekrītu, ka GMu bija daudz par maz. Un, ka ekonomika nebija labi izstrādāta. Diemžēl, ne pārāk funkcionēja rācijas, kuras citās spēlēs krietni atvieglo GMiem dzīvi.
Kad pēdējo reizi redzēju spēlētāju sarakstu, tajā bija 109 cilvēki - uz 5 gm tas ir stipri par daudz, mēs fiziski nepaspējām būt visur, kur vajag, un nepalaidām stipri daudzus personīgos kvestus tieši laika trūkuma dēļ. Kaut gan bija spēlētāji, kas savus personīgos kvestus dabūja un izpildīja pat ar uzviju.
Ar lokācijām ir tieši tas pats. Lai būtu kaut cik tik bieži piesauktais wysiwyg vai kā nu tur, pie katras lokācijas vajadzētu sēdēt vismaz NPC un gaidīt, kad kādam spēlētājam labpatiksies tur uzrasties. Tā bija ar avotu un driādām, kuras, kā paši redzējāt, žēlojās, ka bijis traki garlaicīgi.
Lai gan es piekrītu, ka bija daudz kļūdu, tomēr negribu piekrist, ka spēle izgāzās. Tie, kas paši gāja un meklēja piedzīvojumus, kas PAŠI aktīvi komunicēja un meklēja spēles kašķus un draudzības, nevarēja sūdzēties par garlaicību. Tie, kas sēdēja zem eglītes un vēroja, kā aug zāle, un gaidīja, ka GM pienāks klāt un iedos kvestus rokās, tā arī palika sēžam, jo mums bija gana noņemšanās ar tiem pirmajiem. Kā teica Osītis: "Tad, kad es pats sāku iet un darīt, man palika interesanti". GMu uzdevums ir nevis bīdīt spēli, bet radīt pasauli, kurā spēlētāji var ņemties paši, ar pēc iespējas mazāku GMu iejaukšanos, vismaz tā domāju es.
Atvainojos spēlētājiem, sevišķi vampīru-vilkaču komandai, kuriem nevarēju veltīt tik daudz laika, kā viņi bija pelnījuši.
Secinājumi priekš manis - nedomāju, ka vēl kādreiz GMošu, vismaz tik lielā spēlē ne - man trūkst i stingrības, i autoritātes, ja daži spēlētāji var pilnīgi klapēt ar ausīm uz maniem norādījumiem. Tomēr man bija patiesa bauda vērot daudzu spēlētāju sagatavotības līmeni - skaistos rituālus (vilkaču ziedošanas rituāls bija kaut kas neaizmirstams!), dzēlīgās sarunas starp pretiniekiem, patiesās rūpes par draugiem un visu pārējo, kas rada sajūtu, ka tu šajā pasaulē dzīvo.