Baznīcas loma cilvēka dzīvē un nāvē Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Dinaer]

laivikā lieldienu laikā apdomājos par to cik svarīga man vispār ir baznīca. pat ņemot vērā manī gadiem ieaudzināto ticību Dievam, baznīca mn pavisam noteikti nestāv prioritāšu augšgalā. Es mēdzu to apmeklēt samērā regulāri bet biežāk lielāks prieks ir par to vietu, kur tā atrodas, vai par cilvēkie (kompāniju), ko spēju tur baudīt apmēram divas stu das - dazkārt ilgāk. bieži vien spēlējot lomu spēles man ir lielāka saprašana kāpēc vai vēlēšanās krist ceļos nekā baznīcā. neredzu tam ne jēgas ne pamatojuma.
iespējams, problēma ir manu zinašanu klāstā, bet, ja es jau tatad neredzu īpašu jēgu no baznīcas, tad vai tai vispār ir kāda ļoti svarīga loma manās un Dieva atiecībās?
Vai man tiešām ir jāiet uz baznīcu, lai apliecinātu savu ticību vai lai būtu ticīga? vai neejot uz baznīcu es smagi grēkoju? manuprāt nē. un šī simboliskā grēku piedošana ko tur var saņemt man nekad nav palīdzējusi. tā nostrādā tikai brīdī, kad tiešām nožēlo'ju un kad man tiešām sāp, bet tas nevienmēr ir baznīcā.

savā ziņā baznīca ir vieta, kur cilvēki iet meklēt dievu, bet ja tu to nespēj tur atrast, ko tad? jo diemžēl baznīca manuprāt mūsdienās vairs nav spējīga funkcionēt tā, kā tā to darīja pirms simts vai divsimts gadiem. ir zudusi zināma jēga no tā visa. sprediķi kas tiek lasīt biezī vien tiek paŗdomāti un mn nereti nākas secināt ka nespēju piekrist visam, ko dziru un nespēju pildīt to, ko no manis vēlas. iespējams, ka tā ir mana vaina, vai vājība, bet nu tā tas ir.

principā jautājums būtu par to cik liela nozīme ir baznīcai mūsu alikos un sabiedrībā?
cik funkcionāla tā spēj būt un vai var ko mainīt?


P.s. lūdzu neapspriest manu piederību kādai konfisijai un neuzsākt strīdu apr to vai Dievs vispār ir. tam ir domāti citi pavedieni.

Žanete

Šo rakstu rediģēja Žanete: 19.04.2006 21:12

[estraven]

A Tu aizej un pastāsti mācītājam savas domas pār to kā pati ražosi dievmaizītes un pļumpēsi Kagoru uz nebēdu.

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Baznīca ir vieta, uz kuru dodas ticīgie, lai tie varētu lūgt Dievu visi kopā, nevis katrs atsevišķi savās mājās. Vienkārši.

Piekriitu Inxam un veel dazhiem, ka Bazniicas funkcija muusdienaas ir gandriiz tikai socializaacijas funkcija. Cilveeki tagad vairaak kaa nekad veelas piedereet pie vismaz kaadas kopienas, iekljauties, buut pienjemti, vai tie buutu LARPeri, pilseetas vieniigaa musulmanju kopiena vai vecmaaminju shuushanas pulcinjsh piektdienaas. Piederiiba kopienai ir (vareetu kalpot kaa) sabiedriibas stabilizaacijas liidzeklis. Mazinaat vientuliibu, radiit sociaalaas saites, blaa blaa utt. Bet taa ir tiesa. Daudzos gadiijumos piederiiba vismaz kaadai kopienai mazina agresiju, iipashi urbaanaa videe.

Tachu, taa kaa runa ir par kristiigo religiju muusdienu Latvijaa:

Kas notiek cilvēka iekšā, kvalitatīvi? Notiek taču kaut kas, ko nevar norakstīt uz tīru sabiedrisko lietderīgumu. Un varbūt tieši tā dēļ baznīca ir patiešām lietderīga, jo kristīgais ceļš ir tikpat labs kā jebkurš cits. Lai gan, jāatzīst, es pati neredzu, ka tas tā notiktu. Drīzāk, baznīcai svarīgāk ir paturēt, ne mudināt attīstīties.

No personiigi subjektiivaas pieredzes - LV Kristiigaas Bazniicas nemudina uz gariigu pashattiistiibu un kvalitaatiivu personiibas izaugsmi, ja pareizi sapratu tavu domu. Veel jo vairaak ne uz personiigu Dieva atklaasmi. Bazniica, kaada taa ir Latvijaa, sludina ''dari nepareizi un buusi ellee'' psihologiju, kuraa ''pareizi'' ir pat ne attieciigaas konfesijas oficiaalaa doktriina, bet katra individuaalaa draudzes maaciitaaja izpratne par to, ko mums ''paveel'' Dievs. Ljoti reti tiek atbalstiita vai izskaidrota prakse ieskatiities sevii un atrast tur saikni ar mieru, Dievu, paardabisko, atjaunoshanos utt. Iebiedeeshana. Diezgan masveidiiga un daljaa gadiijumu pat shausminosha. Tak ar latvieshiem iebiedeeshana kaa paklausiibas liidzeklis vienmeer straadaajusi.
Otra strateegjija ir: mudinaat aizliegt sevii jebkaadus jautaajumus, kas vareetu izaicinaat, uzjundiit shaubas vai radiit pretrunas. Ja tevii ir jautaajumi un pretrunas, tu esi iislaiciigi atkritis no Dieva, zaudeejis saikni ar Kristu. Taa ir peec iespeejas driizaak jaatjauno, citaadi tu esi pagalam. Tobish, turi sevi nepamatoti letargjiskaa staavoklii un neuzdod sev nekaadus jautaajumus. (Tak pretrunas un shaubas par kaadu konkreetu jautaajumu ir ljoti svariigas, lai tu virziitos uz priekshu savaa izpratnee par kaut ko.)

Muusu LV Bazniicai jaadara lielu darbu, lai notureetu pie sevis klientuuru, un taa kaa izpratne par to, kas pasaulee iisteniibaa notiek, tai ir visai maza, liidz ar to mazas iespeejas pielaagot spredikjoshanu u.c. lietas laikmeta garam, Bazniica notur sho klientuuru citaa veidaa - turot cilveekus krietni zemaakaa izpratnes par pasauli liimenii nekaa vinji buutu vareejushi buut. Nesaku, ka taa notiek simtprocentiigi visaas draudzees un pie visiem maaciitaajiem, bet lielajaa vairumaa.

Šo rakstu rediģēja estraven: 21.04.2006 01:11