Baznīcas loma cilvēka dzīvē un nāvē Opcijas

[Dinaer]

laivikā lieldienu laikā apdomājos par to cik svarīga man vispār ir baznīca. pat ņemot vērā manī gadiem ieaudzināto ticību Dievam, baznīca mn pavisam noteikti nestāv prioritāšu augšgalā. Es mēdzu to apmeklēt samērā regulāri bet biežāk lielāks prieks ir par to vietu, kur tā atrodas, vai par cilvēkie (kompāniju), ko spēju tur baudīt apmēram divas stu das - dazkārt ilgāk. bieži vien spēlējot lomu spēles man ir lielāka saprašana kāpēc vai vēlēšanās krist ceļos nekā baznīcā. neredzu tam ne jēgas ne pamatojuma.
iespējams, problēma ir manu zinašanu klāstā, bet, ja es jau tatad neredzu īpašu jēgu no baznīcas, tad vai tai vispār ir kāda ļoti svarīga loma manās un Dieva atiecībās?
Vai man tiešām ir jāiet uz baznīcu, lai apliecinātu savu ticību vai lai būtu ticīga? vai neejot uz baznīcu es smagi grēkoju? manuprāt nē. un šī simboliskā grēku piedošana ko tur var saņemt man nekad nav palīdzējusi. tā nostrādā tikai brīdī, kad tiešām nožēlo'ju un kad man tiešām sāp, bet tas nevienmēr ir baznīcā.

savā ziņā baznīca ir vieta, kur cilvēki iet meklēt dievu, bet ja tu to nespēj tur atrast, ko tad? jo diemžēl baznīca manuprāt mūsdienās vairs nav spējīga funkcionēt tā, kā tā to darīja pirms simts vai divsimts gadiem. ir zudusi zināma jēga no tā visa. sprediķi kas tiek lasīt biezī vien tiek paŗdomāti un mn nereti nākas secināt ka nespēju piekrist visam, ko dziru un nespēju pildīt to, ko no manis vēlas. iespējams, ka tā ir mana vaina, vai vājība, bet nu tā tas ir.

principā jautājums būtu par to cik liela nozīme ir baznīcai mūsu alikos un sabiedrībā?
cik funkcionāla tā spēj būt un vai var ko mainīt?


P.s. lūdzu neapspriest manu piederību kādai konfisijai un neuzsākt strīdu apr to vai Dievs vispār ir. tam ir domāti citi pavedieni.

Žanete

Šo rakstu rediģēja Žanete: 19.04.2006 21:12

[Dinaer]

sindra - vai tiešām vienīgais iemesls lai ietu uz baznīcu ir tāpēc, ka tā saka citi.
galu galā arī mācītāji kādreiz bija parasti mirstīgiem, bet varbūt daži par tādiem (mācītājiem) jau piedzimuši?
kāda jēga iet tikai tāpēc, ka tā ir jādara un nevis tāpēc, ka vēlies un saproti?

un ja kas, tad svētais vakarēdiens pirms pasniegšanas tiek svētīts, jeb padarīts par tādu un nekuru nav teikts ka to drīkstētu darīt tikai mācītāji.
mācūtāji manuprāt nav svētie, bet gan cilvēkie, kas to ir mācījušies un tāpēc to dara. kā piemēram pavārs cep maizi, vinš to noteikti dara labāk kā daudzi citi jo ir to mācījies un dara pareizi, bet tas nenozīmē, ka jebkurš cits nevarētu sākt cept maizi. un ja nu viņam izdodas jau ar pirmo reizi?

varu piekrist tam, ka baznīca spēj iepotēt zināmas morāles un ētas normas (pareiz nepareiz, labi slikti), bet ko vairāk? jā es esmu iesvētīta šai noteiktajā konfisijā, bet m vairs neliekas, ka esmu spējīga vai pat vēlos pildīt visus šis konfisijas noteikumus. nevarētu teikt, ka iesvētījos tāpēc, ka pati tā gribēju. tagad tas sāk kļūt par slogu manai sirdapziņai, bet vai reliģijai tiešām tādai jābūt? protams reliģijai nav jātaisno, viss ko mēs darām vai nedarām, bet bet manuprāt tai nevajadzētu ierobežot tevi tik ļoti, ka jūties neerti.

Dievs ir vissvarens un redz visu, un jātdzīs, ka arī man daudz labāk, patīk ar viņu "runāt" vienatnē un nevienmēr baznīcā. bet tas alikam ir stirpi personisks jautājums

uzskatu, ka baznīca ir deizgan stabīla turoties uz pārbaudītām vērtībām, tomēr ir savu aliku izdzīvojusi, u tas ko tur var dzirdēt tomēr būs vairāk vai mazāk aktuāls vienmēr, bet kā jau axa minēja - viss atkarīgs no tūlkojuma, jeb interpretējuma. ja mūsdienu visatļautība ir pret baznīcas tradīcijām, tad man ir grūti iekrist baznīcai, jo nevienmēr visatļautība ir slikta (vismaz manuprāt, atvainojos par vārdu izvēli).
problēma rodas aŗi tajā, ka biezī vien par grēku tiek pasludināts tas, kur tu itnemaz nejūties grēkojis, protams var lūgt piedošanu uz nākamajiem grēkiem vai brīdi, kad tiesām jutīsi nožēlu, bet nu jā - tā tiešām ir liekuļošana. tas ir tāpatās kā pirkt pārtikas preces tikai tāpēc, ka ir atlaides, gadījumā ja noderēs - drusku pastūlbi.

baznīca manuprāt nav ceļš pie Dieva, ceļš ir katra paša ticība, bet baznīcai vajadzētu būt tai kur tu vari aiziet brīžos, kad tava ticībi ir vaja.

pieņemu k manas domas šais jautājumos vēl mainīsies un iespējams, ka neemsu vēl precīzi noformējusi savu atbildi, bat tas tā - pagaidām.