![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.04.04 Kur: rasā Draudzīgākais forumietis 2009 ![]() |
Labāku vakaru dārza ballītei māsām būtu bijis grūti izvēlēties. Lai papildinātu dārza skaistumu, debesis bija bagātīgi nosētas spožām zvaigznītēm, gaiss bija silts un gandrīz bez vēja, bet nebija ne miņas no vasaras sutoņas.
Parasti aizvērtie, senatnīgie iebraucamie vārti, šajā vakarā bija plaši atvērti un rotāti gaiši zaļām uguntiņām, kas atgādināja jāntārpiņus. Tādas pašas mazas gaismiņu virtenes stiepās abpus grantētajam, platajam iebraucamajam ceļam, kas ar slaidu loku pieveda pie māsu savrupmājas. Ēka grima vakara krēslā, līdz ar greznajām kāpnēm. Taču no piebraucamā ceļa atdalijās vēl divas gaismiņu virtenītes, kas iezīmēja lielām akmens plāksnēm rotātu celiņu uz izslavēto lielo dārzu, kas tikpat labi varēja skaitīties parks. Celiņš apmeta līkumu ap lielo savrupmāju un kļuva skaidrs, ka ēkā šovakar neko nav paredzēts darīt. Jau iztālēm varēja redzēt vārtiņus, kas rada gabalus sagaidīja ar lampiņām, kas veidoja abu māsu vārdus un norādīja iemeslu, kāpēc visi ir šeit, un apliecināja, ka viesi ir nokļuvuši īstajā pagalmā. Ejot uz kārtīgi kopto dārzu, kas pārsteidza ar ziedu pilnbriedu un zālē vietām redzamajam gaismiņām, varēja sajusts uguns pazīstamo smaržu. Vai tikai gardēži netiks cienāti ar desiņām? Skaisti un aizdomīgi vienkārši bija dārza rotājumi. Māsas nebija aizmirsušas par savu radu mīļākajiem ēdieniem, krēsliem, kur atsēst nogurušajiem un, protams, paaugstinājumu, kas lieti noderēja par skatuvi. Visur bija sīkas, neuzbāzīgas gaismiņas, kas izgaismoja dārzu, tomēr nebija uzbāzīgas. Zālē esošās gaismiņas atgādināja mazus jāņtārpiņus un varētu patikt mazākajiem radiniekiem. Tāpat kā zviedru galds varētu piesaistīt tos, kuri visiem stāsta, ka ietur diētu, jo atradās vietā, kura bija ārpus viesu redzesloka tomēr gana redzamā vietā, lai katrs, kas ienāktu pa vārtiņiem to redzētu. Arfeja un Efija, kā parasti pilnīgi neatšķiramas, tā sagādādamas radiem galvassāpes, kura tad ir īstā, stāvēja abpus vārtiņiem un sagaidīja viesus visai jautrā noskaņojumā. Reizēm viena vai otra vēl devās uz svinību placi, lai kaut ko piekārtotu, tad atkal atgriezās pie vārtiņiem. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Atver vēstuli ar SĒRG-u rezultātiem ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: HPētnieki Pievienojās: 23.02.04 Kur: miglaa runaajoties ar balto zirgu... vai arii pie laaciisa skaitot zvaigznes, eedot ievaariijumu un dzerot teeju... vai arii raadot puucei celu uz attieciigo kliiniku... ![]() |
Grizelda maniija gan, ko tas neaudzinaatais vecis dara, protams, vinju siis izdariibas nesajuusminaaja. Bet ko trakam padariisi. Lai gan...
Tante savulaik bija apguvusi visus iespeejamos kursus, kas vien bija aprakstiiti visos iespeejamajos augstaakaas sabiedriibas zurnaalos. Protama leita, lielaakaa dalja no studeejamiem materiaaliem taa arii palika neizvilkti no gultas apaksas, bet paaris teikumus no katra kursa vinja izlasiija gan. Piemeeram - reizeem der pretinieku paarsteigt ar vinja pasa ierociem. Tante, kas kaadu briidi ciitiig bija ignoreejusi veci, kurs joprojaam skaitiijaas vinjas radinieks, noleema likt so padomu lietaa. Vinja piegaaja vinjam klaat. Ak, ar teatraalu patosu vinja iesaka savu runu. Redzu, kaadam te ir liela apetiite... Vinja panjeema karoti un iekraava teevocha skiivii krietnu kaudzi salaatu. vai nav vienalga, kaadu, veel vairaak vienalga - vai nelgam tie garsoja. Ziniet, man vislabaak garso siis... Pat nepaskatiidamaas, kaadas maiziites pagraaba vinjas pieredzeejusii sauja un taadas pat, iemiiciitas un katraa zinjaa ne visai pievilciigas peec skata, uzkraava pa virsu salaatiem. Graafam de Saluaa arii bija taada kaite, daudz eest un piekraameet pilnu skiivi ziniet. Tiesa, peec peedeejaas izeesanaas vinjam atklaaja diloni un vins pats uzseedaas uz dieetas, kuru jau gadiem izmantoja vijna sieva. Runaa, ka tajaa vakaraa vinjs eeeda tiesi saadas oliivas... Apbriinojami iisos runas pluudus pavadiija mehaaniska rokas kustiiba, kas pa vienai vien kraameeja kaudzei uz skiivja pa virsu melnaas oliivas, kuras bija saliktas uz kaada skiivja kaa dekoreejosie elementi. Tad roka apstaajaas. Bija jaaseko kulminaacijai. savukaart vinja meita bija pavisam jukusi, vinjai patika ieziesties ar putukreejumu, tas darot vinjas aadu skaistaaku. Ziniet, jums arii dereetu.. tante paskieleeja uz veci. Peec briiza vinja sejaa bija ieliets viss kaada meerces trauka saturs. tik tiesaam paliidz... tante novilka. Un kaa tad ne, tavu seju vairs neredz.. Panjeemusi no galda salveti, kur noslauciit rokas, vinja bez liekaam runaam, netipiski kluseedama aizgaaja nostaak. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 17.05.2025 00:48 |