Baznīcas loma cilvēka dzīvē un nāvē Opcijas

[Dinaer]

laivikā lieldienu laikā apdomājos par to cik svarīga man vispār ir baznīca. pat ņemot vērā manī gadiem ieaudzināto ticību Dievam, baznīca mn pavisam noteikti nestāv prioritāšu augšgalā. Es mēdzu to apmeklēt samērā regulāri bet biežāk lielāks prieks ir par to vietu, kur tā atrodas, vai par cilvēkie (kompāniju), ko spēju tur baudīt apmēram divas stu das - dazkārt ilgāk. bieži vien spēlējot lomu spēles man ir lielāka saprašana kāpēc vai vēlēšanās krist ceļos nekā baznīcā. neredzu tam ne jēgas ne pamatojuma.
iespējams, problēma ir manu zinašanu klāstā, bet, ja es jau tatad neredzu īpašu jēgu no baznīcas, tad vai tai vispār ir kāda ļoti svarīga loma manās un Dieva atiecībās?
Vai man tiešām ir jāiet uz baznīcu, lai apliecinātu savu ticību vai lai būtu ticīga? vai neejot uz baznīcu es smagi grēkoju? manuprāt nē. un šī simboliskā grēku piedošana ko tur var saņemt man nekad nav palīdzējusi. tā nostrādā tikai brīdī, kad tiešām nožēlo'ju un kad man tiešām sāp, bet tas nevienmēr ir baznīcā.

savā ziņā baznīca ir vieta, kur cilvēki iet meklēt dievu, bet ja tu to nespēj tur atrast, ko tad? jo diemžēl baznīca manuprāt mūsdienās vairs nav spējīga funkcionēt tā, kā tā to darīja pirms simts vai divsimts gadiem. ir zudusi zināma jēga no tā visa. sprediķi kas tiek lasīt biezī vien tiek paŗdomāti un mn nereti nākas secināt ka nespēju piekrist visam, ko dziru un nespēju pildīt to, ko no manis vēlas. iespējams, ka tā ir mana vaina, vai vājība, bet nu tā tas ir.

principā jautājums būtu par to cik liela nozīme ir baznīcai mūsu alikos un sabiedrībā?
cik funkcionāla tā spēj būt un vai var ko mainīt?


P.s. lūdzu neapspriest manu piederību kādai konfisijai un neuzsākt strīdu apr to vai Dievs vispār ir. tam ir domāti citi pavedieni.

Žanete

Šo rakstu rediģēja Žanete: 19.04.2006 21:12

[Sindra]

Nu nevajag man tā uzbrukt.
Es jau nesaku, ka apgalvoju, ka Bībele ir Dieva rakstīta.
Taču baznīca pieņem Bībeli kā Dieva vārda sludinošo grāmatu un Tu viņiem vari iepūst.

Te svarīgs nav mans viedoklis, bet baznīcas viedoklis.
Un baznīca Tev pateiks, ka Bībele ir grāmatu grāmata pie kuras vārdiem Tu nedrīksti neko ne pielikt ne atņemt, jo tad tik Tev tiks pielikts vai atņemts pie Taviem darbiem Pastarajā dienā.

[Axa Night]

Nu nevajag man tā uzbrukt.
Es jau nesaku, ka apgalvoju, ka Bībele ir Dieva rakstīta.
Taču baznīca pieņem Bībeli kā Dieva vārda sludinošo grāmatu un Tu viņiem vari iepūst.

Te svarīgs nav mans viedoklis, bet baznīcas viedoklis.
Un baznīca Tev pateiks, ka Bībele ir grāmatu grāmata pie kuras vārdiem Tu nedrīksti neko ne pielikt ne atņemt, jo tad tik Tev tiks pielikts vai atņemts pie Taviem darbiem Pastarajā dienā.

nu es jau negribēju uzbrukt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) sorry, ja tā sanāca (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
protams, ka Bībele ir principā noteikumu un likumu kodekss reliģijai...attiecīgi arī mans viedoklis vairāk vai mazāk ir bijis, ja tu paraksties uz kādu reliģiju, tad tu paraksties arī uz visiem tās nosacījumiem - un ja tev nepatīk pat viens no noteikumiem, tad nav pat ko tur savu degunu oficiāli bāzt!
jebkurš var lasīt bībeli un no tās iegūt kādu labu atziņu...jebkurš var arī aiziet uz baznīcu, pasēdēt tur, pameditēt, apdomāt savas problēmas un smelties gaisotni...taču, ja tu iesvēties reliģijā, tad jau vairs nav kur sprukt un nāksies vadīties pēc tās noteikumiem vai arī pakļauties atbilstošam sodam

Šo rakstu rediģēja Axa Night: 20.04.2006 15:24

[Martins]

(Beidzot pavediens, kuru man ir interesanti palasīt.)

Lūdzu turēsimies, cik iespējams, pie (vietējo kristīgo) baznīcu apspriešanas.

Kā redzam, pat to cilvēku, kuri sevi uzskata par ticīgiem, viedokļi par Dievu un baznīcu, atšķiras un pat ļoti atšķiras. Vairums še nav labās domās par kristīgajām baznīcām. Atcerieties, ka Latvijā to ir vairāk kā viena un viņu viedokļi, tai skaitā ar ticību saistītos jautājumos, ne vienmēr sakrīt. Jebkurā gadījumā, brīnums, kā ar tādām apzinātām iekšējām pretrunām vispār ir iespējams turpināt ticēt kristīgā Dieva pastāvēšanai, Kristus un citu Bībeles tēlu realitātei.

Tāpat izskatās, ka daudzi jauc periodisku aiziešanu uz baznīcu kā ēku, atpūtas un meditācijas vietu ar aktīvu darbību baznīcā kā sabiedriskā organizācijā. Vai iešana uz baznīcu nozīmē piederību (luterāņu, katoļu) baznīcai? Manuprāt, nē. Lai runātu par piederību, mazākais, ir regulārī brīvprātīgi jāpiedalās konkrētās baznīcas noteiktajos rituālos un jācenšās pildīt tās izvirzītās prasības.

Uz sākotnējo jautājumu, vai baznīca(s) kā organizācija ir lietderīga, man gribas atbildēt ar - jā ir. Joprojām daudziem tā ir iespēja socializēties, tikties ar līdzīgi domājošiem, justies noderīgiem, saņemt "autoritatīvas" konsultācijas sev svarīgos jautājumos, pieredzēt neikdienišķu garīgu pārdzīvojumu. Ja cilvēks ir audzināts un barots ar (visai pretrunīgām un mūslaikiem neatbilstošām) kristīgām dogmām, tad viņam ir daudz vieglāk iekļauties baznīcā atrodamajā sabiedrībā, nekā jebkur citur. Diemžēl tādu cilvēku joprojām pietiek. Tas, ka visus augšminētos labumus var iegūt arī ārpus baznīcas, kļūst otršķirīgi. Īsts kristietis nevēlas biedroties ar tādiem, kuri saka - "Vecais Koijots. Vot to es saprotu." Baznīca sniedz viņam iespēju neredzēt un nedzirdēt "ļaunu". Kopā ar pamatīgu rituālu, samudžinātu dogmu un aizliegumu komplektu.

Grūti pateikt, vai piebiedrojoties kādai no kristīgām baznīcām cilvēks vairāk iegūst vai zaudē. Kaut vai tāpēc, ka tas, kas audzināts par kristieti, visbiežāk tāds arī paliek un nemaz neuzzin, kā būtu dzīvot ārpus baznīcas. Tomēr viņam (kristietim) baznīca kā centralizēta organizācija neapšaubāmi ir ieguvums. Vai tāda tā ir visiem pārējiem? Domāju ka nē. Es, personīgi, nemaz neskumtu, ja rīt delfi.lv izlasītu, ka visas kristīgās konfesijas Latvijā tiek izformētas, baznīcu ēkas tiek nodotas vietējām pašvaldībām un dievkalpojumus turpmāk vadīs paši draudzes locekļi pēc saviem ieskatiem.