Noslēpumu dārzs [C], [ATD], [PZP], Rīta Rasas un Ungārijas Ragastes LS ^^ Opcijas

[Ļipa]

Labāku vakaru dārza ballītei māsām būtu bijis grūti izvēlēties. Lai papildinātu dārza skaistumu, debesis bija bagātīgi nosētas spožām zvaigznītēm, gaiss bija silts un gandrīz bez vēja, bet nebija ne miņas no vasaras sutoņas.
Parasti aizvērtie, senatnīgie iebraucamie vārti, šajā vakarā bija plaši atvērti un rotāti gaiši zaļām uguntiņām, kas atgādināja jāntārpiņus. Tādas pašas mazas gaismiņu virtenes stiepās abpus grantētajam, platajam iebraucamajam ceļam, kas ar slaidu loku pieveda pie māsu savrupmājas. Ēka grima vakara krēslā, līdz ar greznajām kāpnēm. Taču no piebraucamā ceļa atdalijās vēl divas gaismiņu virtenītes, kas iezīmēja lielām akmens plāksnēm rotātu celiņu uz izslavēto lielo dārzu, kas tikpat labi varēja skaitīties parks. Celiņš apmeta līkumu ap lielo savrupmāju un kļuva skaidrs, ka ēkā šovakar neko nav paredzēts darīt.
Jau iztālēm varēja redzēt vārtiņus, kas rada gabalus sagaidīja ar lampiņām, kas veidoja abu māsu vārdus un norādīja iemeslu, kāpēc visi ir šeit, un apliecināja, ka viesi ir nokļuvuši īstajā pagalmā.
Ejot uz kārtīgi kopto dārzu, kas pārsteidza ar ziedu pilnbriedu un zālē vietām redzamajam gaismiņām, varēja sajusts uguns pazīstamo smaržu. Vai tikai gardēži netiks cienāti ar desiņām? Skaisti un aizdomīgi vienkārši bija dārza rotājumi.

Māsas nebija aizmirsušas par savu radu mīļākajiem ēdieniem, krēsliem, kur atsēst nogurušajiem un, protams, paaugstinājumu, kas lieti noderēja par skatuvi. Visur bija sīkas, neuzbāzīgas gaismiņas, kas izgaismoja dārzu, tomēr nebija uzbāzīgas. Zālē esošās gaismiņas atgādināja mazus jāņtārpiņus un varētu patikt mazākajiem radiniekiem. Tāpat kā zviedru galds varētu piesaistīt tos, kuri visiem stāsta, ka ietur diētu, jo atradās vietā, kura bija ārpus viesu redzesloka tomēr gana redzamā vietā, lai katrs, kas ienāktu pa vārtiņiem to redzētu.
Arfeja un Efija, kā parasti pilnīgi neatšķiramas, tā sagādādamas radiem galvassāpes, kura tad ir īstā, stāvēja abpus vārtiņiem un sagaidīja viesus visai jautrā noskaņojumā. Reizēm viena vai otra vēl devās uz svinību placi, lai kaut ko piekārtotu, tad atkal atgriezās pie vārtiņiem.

[eziic_miglaa]

Tante paskatiijaas uz vienu maasu. Taa veel bija ciesama.
Tante paskatiijaas uz otru maasu. Un taa nu bija jukusi. Vai arii neaudzinaata. Labaak gan pirmais... praata truukumu veel var attaisnot ar iedzimtiibu, bet neaudzinaatiibu... vinja pie sevis nopukojaas, veerodama to, no abaam, kura tik ciitiigi pateicaas par veel neatveerto daavanu. Vismaz no iesainjojamajiem papiiriem vinjas ko sajeedz... tante tikko manaami pasmaidiija. Vinjai pasai tas likaas ljoti galminieciski un augstmaniigi, citiem vareeja izskatiities arii peec neveiklas skobiisanaas...
Ja buutu veerteejusas, tad nebuutu daarzu paartaisiijusas par karnevaalu vai cirka nometni... vinja atrauca uz glaimiem un sajuusmas izpausmeem. Daarzs vinjai likaas aarpraatiigs, taas abas noteikti nebija izskirstiijusas jaunaakos augstaakaas sabiedriibas zurnaalus ar eksterjeriski interjeriskiem padomiem, kaa arii informaaciju, kur, ar ko un cik reizes augstaakaa sabiedriiba tikusies un kaa iekaartot daarzu, lai tiksanos nemaniitu augstaako sabiedriibu laulaatie.
Tur var izlasiit visu... tante nopuutaas. Es tikai nesaprotu, kaapeec tam nelietim Tomam Geertijam, kuram, ja kas, jau ir triis miilaakaas, vinja uzmeta ziimiigu skatienu maasaam, noraadiidama, ka vinjaam buutu jaapaklausaas savaa gudrajaa, pieredzeejusajaa un cieniigajaa radiniecee, vajadzeeja ceturto Un turklaat Betiju Meju! Taa Meja meitu, kuram deels pazinjoja par dzimuma mainju taa vietaa lai saderinaatos... Juus tacu buusiet to dzirdeejusas!?!