Noslēpumu dārzs [C], [ATD], [PZP], Rīta Rasas un Ungārijas Ragastes LS ^^ Opcijas

[Ļipa]

Labāku vakaru dārza ballītei māsām būtu bijis grūti izvēlēties. Lai papildinātu dārza skaistumu, debesis bija bagātīgi nosētas spožām zvaigznītēm, gaiss bija silts un gandrīz bez vēja, bet nebija ne miņas no vasaras sutoņas.
Parasti aizvērtie, senatnīgie iebraucamie vārti, šajā vakarā bija plaši atvērti un rotāti gaiši zaļām uguntiņām, kas atgādināja jāntārpiņus. Tādas pašas mazas gaismiņu virtenes stiepās abpus grantētajam, platajam iebraucamajam ceļam, kas ar slaidu loku pieveda pie māsu savrupmājas. Ēka grima vakara krēslā, līdz ar greznajām kāpnēm. Taču no piebraucamā ceļa atdalijās vēl divas gaismiņu virtenītes, kas iezīmēja lielām akmens plāksnēm rotātu celiņu uz izslavēto lielo dārzu, kas tikpat labi varēja skaitīties parks. Celiņš apmeta līkumu ap lielo savrupmāju un kļuva skaidrs, ka ēkā šovakar neko nav paredzēts darīt.
Jau iztālēm varēja redzēt vārtiņus, kas rada gabalus sagaidīja ar lampiņām, kas veidoja abu māsu vārdus un norādīja iemeslu, kāpēc visi ir šeit, un apliecināja, ka viesi ir nokļuvuši īstajā pagalmā.
Ejot uz kārtīgi kopto dārzu, kas pārsteidza ar ziedu pilnbriedu un zālē vietām redzamajam gaismiņām, varēja sajusts uguns pazīstamo smaržu. Vai tikai gardēži netiks cienāti ar desiņām? Skaisti un aizdomīgi vienkārši bija dārza rotājumi.

Māsas nebija aizmirsušas par savu radu mīļākajiem ēdieniem, krēsliem, kur atsēst nogurušajiem un, protams, paaugstinājumu, kas lieti noderēja par skatuvi. Visur bija sīkas, neuzbāzīgas gaismiņas, kas izgaismoja dārzu, tomēr nebija uzbāzīgas. Zālē esošās gaismiņas atgādināja mazus jāņtārpiņus un varētu patikt mazākajiem radiniekiem. Tāpat kā zviedru galds varētu piesaistīt tos, kuri visiem stāsta, ka ietur diētu, jo atradās vietā, kura bija ārpus viesu redzesloka tomēr gana redzamā vietā, lai katrs, kas ienāktu pa vārtiņiem to redzētu.
Arfeja un Efija, kā parasti pilnīgi neatšķiramas, tā sagādādamas radiem galvassāpes, kura tad ir īstā, stāvēja abpus vārtiņiem un sagaidīja viesus visai jautrā noskaņojumā. Reizēm viena vai otra vēl devās uz svinību placi, lai kaut ko piekārtotu, tad atkal atgriezās pie vārtiņiem.

[eziic_miglaa]

Grizelda Veneranda Kukuu bija ieradusies visaa savaa godiibaa. Un protams, paarlieciiba, ka tiesi vinja ir ieradusies vispareizaak un vispiemerotaak, bija liidzi, taadas lietas maajaas neatstaaj. Tur bija atstaata paarmociitaa grimase peec cetru stundu pavadiisanas sarezgiitaa un laikietilpiigaa vispiemeerotaakaa davanu lentas puska siesanaa. Protams, vieglaak buutu bijis aiznest daavanu sainjotaajai, samaksaat un panjemt gatavu, bet vai tad nu vareeja tik svariigu lietu uzticeet skukjim, kam 30 gadu vecumaa jau cetri beerni, bet viirs - viens vieniigs un tas pats - ne visai lietojams un pavisam ne bagaats. JA jau viiru nevareeja izveleeties, vai nu speetu atrast vieniigo un pareizo puski svariigajai daavanai, ar kuru bija jaapaartrumpu veselas dzimtas veltes taam divaam vientuleem?
Grizelda bija paarliecinata, ka taas abas aptiesiibaa sleepaas tikai taapeec, ka piekopa divainus rituaalus un noteikti izskatiijaas vell diivainaak. Ne velti vinjas nebija tikusaas tik ilgu laiku. Un skaidriibas labad jaapiemin, ka vinja ar so izcili ziimiigo paraadiibu (proti, ka vinjas rados ir biistamas raganas, kas turklaat ir dviines) bija iepaziistinaajusi tiesi sesu maaju iedziivotaajus jeb visus, kas dziivoja 3 km traadiusaa no vinjas majas.

Izraapusies no savas izcilaas masiinas, kura nu jau bija tik antiika (un taatad tik klasiska veertiiba), ka nosaukumu atcereejaas vien soferis, vinja izvilka iesainjoto daavanu un tiiksmiigi ieelpoja gaisu. Tad saviebaas. Aciimredzot, kaada no pukjeem nezinaaja, ka etikjete prasa, lai taa smarzotu peec rpzeem, vijoliiteem vai vismaz kaut kaa dizciltiiga.

Vinjai prieksaaa jau bija barinsh cilveku, visi skaitiijaas vinjas radinieki, bet ja godiigi, tad diez kaa vinja sai domai negribeeja piekrist.
Laba diena, miiljaas namamates! Grizelda sveicinaaja, pat iisti nepaluukojusies, vai maasas tur vispaar ir. Prieks juus redzeet!