Miglā Tītās virsotnes noslēpums..., [C] [PZP] Opcijas

[Margo]

Šīs LS sākuma darbība risinās kādā mazā ciematiņā-Derfildā. Derfilda patiesi ir mazs miestiņš, kas atrodas netālu no brīnumskaista meža, kalniem, kuru virsotnes vienmēr klātas miglā, un jūras, kas vienmēr zigo kā dimants. Šīs Lomu Spēles dalībnieki, respektīvi jūs, dodaties uz šo pilsētiņu, lai pavadītu tur vasaru. Katram no jums ir savs iemesls, kāpēc dodaties uz Derfildu, taču šo vasaru, jūs kaut kas vilina doties tieši uz turieni.
Šī vasara katram no jums būs neaizmirstams piedzīvojums, kurš būs pilns negaidītu pārteigumu un dabas maģijas...kas to lai zina, kas jūs sagaida, šajā patiesi neparastajā piedzīvojumā...

Sīkāk skatīt ATD!

Mīlīši, saturās, jo mēs...

Sākam!

[Ausminta]

Nekā viņai iekšienē netrūkstot. Šai meitenei neapšaubāmi bija humora izjūta, Džons gandrīz skaļi iesmējās. Pašapziņas katrā ziņā netrūka. Un, runājot par ārieni .. bet viņš jau nerunāja.
Skatiens gan bija aizkustinošs - Džonam radās iespaids, ka Terijasprāt, viņam jau nu gan kaut kas pietrūkst. Izturības, piemēram. He. Nu nē, viņam vienkārši bija pietiekoši daudz veselā saprāta.
Ko tad dzer, ja pakaļ sūtīta. Bet vienalga. Nu, varam ieiet tai krogā, es domāju.
Viņš pagriezās dzertuves virzienā. Nekāda patīkamā vieta neizskatījās.
Tu jau vari arī pagaidīt ārā, ja negribi, Džons piebilda, iesāņus paskatīdamies uz meiteni. Palikt ar saviem čemodāniem. Ja labi ieklausījās, balss noskaņa bija ķircinoša. Izaicinoša.
Šis plāns gan gāja secen - viņus uzrunāja kāds vietējais, kas bija piebraucis sarkanā džipā. Kalns nāk pie Muhameda, Džons apmierināts nodomāja.
Bija tāda doma nokļūt līdz Derfildai. Vasaras namiņiem, viņš sacīja. Pag, Pjērs, Pjērs. Varbūt tas pats? Lai gan ko tur.
Džons, viņš nosauca savu vārdu. Pieklājības normas, tā teikt.