Miglā Tītās virsotnes noslēpums..., [C] [PZP] Opcijas

[Margo]

Šīs LS sākuma darbība risinās kādā mazā ciematiņā-Derfildā. Derfilda patiesi ir mazs miestiņš, kas atrodas netālu no brīnumskaista meža, kalniem, kuru virsotnes vienmēr klātas miglā, un jūras, kas vienmēr zigo kā dimants. Šīs Lomu Spēles dalībnieki, respektīvi jūs, dodaties uz šo pilsētiņu, lai pavadītu tur vasaru. Katram no jums ir savs iemesls, kāpēc dodaties uz Derfildu, taču šo vasaru, jūs kaut kas vilina doties tieši uz turieni.
Šī vasara katram no jums būs neaizmirstams piedzīvojums, kurš būs pilns negaidītu pārteigumu un dabas maģijas...kas to lai zina, kas jūs sagaida, šajā patiesi neparastajā piedzīvojumā...

Sīkāk skatīt ATD!

Mīlīši, saturās, jo mēs...

Sākam!

[Darka]

Sebastians samiedza acis no spožās saules, kas viņa acīs iespīdēja caur mašīnas logu. Viņš ar iznīcinošu skatienu spogulī ieskatījās mātei acīs un tad uzslidināja saules brilles. Bastian, Tev tur būs daudz labāk, pats Tu teici, ka Tavi draugi Tev nav nemaz tik īsti draugi. Lūdzu nedusmojies uz mani... Vai Tu visu nepieciešamo paņēmi? Viņa māte ar smaidu uz lūpām apvaicājās, lai gan varēja manīt, ka viņu māc sirdsapziņas pārmetumi. Sebastians neko neatbildēja, vērās tikai tālumā un domāja, ka līdz viņa atgriešnās viss pilsētā mainīsies. Viņa meitene visticamāk aizies ar viņa "labāko" draugu, jo pazīstot Eduardu, viņš izmantos katru iespēju, lai ieņemtu viņa vietu. Nav jau tā, ka viņš mīlētu Aleksandru, bet viņa bija vienīgā, kas atbilda viņa sabiedrības stāvoklim.
Sebastiān Supero, atbildi, kad māte jautā! viņa domas pārtrauca tēva bargā balss, kas arī nospēlēja pamatīgu lomu viņa vasaras trimdam par labu.
Jā māt, es paņēmu visu, kas dzīvei mežā ir nepieciešams! pārmetoši viņš izgrūda. Mašīnā valdīja tik nelabvēlīga atmosfēra. Viņš no somas izņēma mp3, tajā atskanēja ierastā grupa, kas viņa vecāsmātes vārdiem, nāca no elles. Viņš pievēra acis un cerēja iemigt, bet gabatā sajuta vieglas trīsas, kas nāca no viņa mobīlā tālsruņa. Bija atnākusi īssziņa no Aleksas: Sveiks, Bastian! Es te tā pārdomāju, tā kā Tu nebūsi visu vasaru mājās mums labāk būtu pārtraukt mūsu saistības. Atvaino, bet vasara ir gara. Tas nemaz viņu nepārsteidza, jo Aleksai interesēja tikai labi pavadīts laiks un popularitāte, brīžiem no šīs iekārtotās sistēmas viņam gribējās vemt, bet tad viņš atcerējās, ka viņš taču bija sistēmas augšgalā.
Pagāja divas stundas un mašīna apstājās. Viņš noņēma austiņas tai brīdī, kad māte pateica Esam klāt! Sebastians palūkojās pa logu, viņu pārņēma riebuma sajūta, jo apkārt nebija neviena veikala, ne viena picērija, kurnu vēl kaut kas labāks, tikai sešas mājeles. Vienīgais ko viņš varēja pateikt bija Paldies!!!
Viņš izkāpa no auto un izņēma savas somas.