Pirmie iespaidi Opcijas

[eyedam]

Šis pavediens ir domāts jūsu pirmo iespaidu un emociju izteikšanai par sesto Harija Potera grāmatu - visticamāk vienīgais tāds visā šajā sadaļā. Visiem pārējiem pavedieniem jābūt par konkrētu jautājumu.

Šajā pavedienā visiem rakstiem jābūt vismaz 150 vārdu gariem. Pamatā ir paredzēts, ka katrs izsaka savus iespaidus, var arī atsaukties uz iepriekšējo biedru iespaidiem, bet, lai apspriestu kaut kādas atsevišķas lietas vairāk, lietojiet attiecīgi atsevišķus pavedienus.

=======================

Šajā brīdī tā vien liekas, ka vienīgais lielais iespaids, kas man palicis pēc sestās grāmatas izlasīšanas ir... nāve. Es izlaidu visas žēlabas par iepriekšējās grāmatas ievērojamāko aiziešanu viņsaulē. Siriuss man vienmēr šķitis vairāk vai mazāk garāmejošs personāžs (katrā ziņā, ja nelasa daudz fanstāstu). Tomēr tagad ir aizgājis mans mīļākais tēls...

Šķiet, ka visa grāmata bija kā viens liels cieņas apliecinājums Dumidoram. Līdzīgi kā ūdensļaužu dziesma, līdzīgi kā kentauru goda šāviens ar bultām grāmatas pēdejā nodaļā. Viss pārējais paliek miglā fonā, pelēks, atstādams tikai Dumidora pēdējos vārdus, pēdējos gājienus cīņā ar Voldemortu, savu zinību nodošanu Harijam. Tā vien liekas, ka visa grāmata ved uz to īso mirkli, kurā, ģīmi dusmās sašķobījis, mīklainais taukmatis nosauc slepkavošanas lāstu.

Tāpat kā iepriekš ar Siriusu, arī šoreiz man liekas, ka pats nāves atgadījums ir tāds galīgi lieks, nevajadzīgs. Kaut kas, no kā nebūtu bijis grūti izvairīties. Kaut kas, kas notika tikai tāpēc, ka tas bija nepieciešams turpmākajam sižetam. "Nu, kāpēc?!" saucu es tāpat kā daudzi citi fani, izlasījuši grāmatu un kā sauca pēc Fēniksa ordeņa. Nedomāju, ka šis sauciens izmisīgi prasās pēc atbildes. Teju lielākā daļa fanu jau pareizi tika šo nāvi paredzējusi, liekot priekšā dažādus pamatojumus. Tā vai šā, ātrāk vai vēlāk, bet viņam bija jāaiziet. Tāpat tas ir skumji, un tāpat to negribas saprast. Nevis nevar, bet negribas.

Jaunā grāmata ir otrā starp Potera grāmatām, kuras beigās nenotiek Harija cīņa (saskarsme) ar Voldemortu. Tajā ziņā tā ir līdzīga Azkabanas gūsteknim. Tomēr atšķirībā no visām pārējām, kā man jau teica Nimue, šajā grāmatā nav tā asuma, kas pārējās. Darbība tik ātri nevirzās uz priekšu, nav sajūtas, ka Harijam ar draugiem draudētu briesmas (šeit acīmredzot jāpateicas paaugstinātajai drošībai skolā). Rona piezīmes par to, vai šodien ir nogalināts "kāds, kuru mēs pazīstam", izklausās pārāk ikdienišķas, lai uzbudinātu. Vispārējā satraukuma aprakstīšana lielākoties ir ieslēgta vien pirmajā nodaļā.

Darbība nevirzās ātri uz priekšu, jo grāmata ir vairāk aprakstoša. Turklāt to pastiprināti kavē arī ne viena vien atgriešanās pagātnē. Lai arī Roulinga saka, ka visu grāmatu sižets viņai jau aptuveni ir bijis zināms pirms laba laika, mani vairākas reizes piemeklēja sajūta, ka, lūk, tas fragments tur ir ielikts kā atbilde uz fanu uzdotajiem jautājumiem. Vairākas reizes pat grāmatas personāžu viens otram uzdotie jautājumi man izklausījās kā no fanu mutēm nākuši. Un tā visa grāmata lielākoties nepārtraukti dod atbildes uz nebeidzamiem jautājumiem.

Tāpēc es pieņemu, ka septītā grāmata, kuru Roulinga aprakstīja kā Harija Potera sērijas beigu daļas otro daļu (kamēr šo beigu pirmā daļa ir sestā grāmata), kā sestās turpinājums varētu būt darbīgāka. Sestajā lasītājs mācījās kopā ar Hariju – mācījās lielajam nobeigumam.

[_BijušaisPareģis]

Bāaac... Kad es izlasīju grāmatu, es to vienkārši uzmetu uz galda un galīgi nevēlējos tai pat pieskarties... Itkā jau tikai vārdi, ar roulingas roku rakstīti vārdi, bet tik nepatīkami...

Tiešām tā arī ir, kā Roulinga teica tajā intervijā - "Atkal nonākam pie tā ka es esmu slepkava?" Un arī man tagad negribās viņu saukt nekā citādi, kā par slepkavu... Safanojusies te par normālāko personāžu vākšanu, un tagad laiž ne pa jokam... (Nav jau brīnums, ka tas kēkss no aizokeāna zemes, uzzinājis no kāda spoilera par Dumidora nāvi, uztaisīja pašnāvību ar atstātu zīmīti "manai dzīvei tagad vairs nav jēgas... Ja jau viņš bija safanojies par Harču tiktāl, ka ikdienā staigāja apkārt ar burvju cepuri, tas viņam varētu būt visai smags trieciens...)

Bet tā arī laikam jābut. Tās būtu pārāk "laimīgas beigas", ja viņam tomēr atrastos kāds radinieks, ar kuru viņš varētu dzīvot laimīgi vēl daudzus gadus, un vienmēr viņu pieskatītu un palīdzētu viņam atvākt Volodzju visvarenākais no tajā brīdī dzīvojošajiem burviem visā burvju pasaulē. Jābūt taču kaut kādam līdzsvaram - jo neizmērojami priecīgas beigas būs jau tad kad viņš atvāks Volodzju, tādēļ tagad attiecīgi jābūt kaut kam skumjam. Labi vismaz, ka pirms nāves Dumidos paspēja Harčam visādas muļķibas samācīt un paskaidrot visu - kas un kā, savādāk viss tiešām būtu totālā pak**ā...

Vispār par šo grāmatu. Kā jau Roulinga pati teica, mēs uzzināsim daudz par Volodzjas pagātni un tā arī bija. HP6 man, personīgi izskatās pēc tāda kā "informācijas bukletiņa" kurā ir daudz kas paskaidrots, piejaukts šis tas jauns, un tas viss tikai, lai 7. grāmatā viss "action" notiktu ne pa jokam.

Protams, plus vēl neizskaidrojamais naids pret veco kropli Puņķimusu - izlasot grāmatu es biju ne pa jokam noskaņots uz visa apkārtējā šķaidīšanu. Bet ganjau ka Roulingai ir normāls attaisnojums, savādāk es tiešām viņu ienīdīšu. Un vēl Neizlēmīgais Drako, kas vienmēr paceļ vairāk, nekā spēj panest... ganjau šis pievienosies labajiem vai vismaz kaut ko labu izdarīs, tā arī es nobalsoju MuggleNet aptaujā.

Vispār man šobrīd ir tāda sajūta, ka septītajai daļai jābūt vai nu vidēja garuma, kur viss būs neloģiski saspiests, ka notikumi sekos viens otram, un nobeigums nebūs nekāds spožais, vai arī grāmata tiešām būs nereāli gara, kur vismaz viss norisināsies loģiski ātri, un nobeigums būs normāls. Harijam kā nekā jāatrod vēl 4 hockruxi, un pat Dumidors viņus ilgi meklēja, kur nu vēl Harča! Nu ok, viņam atkritīs mācības, tādēļ būs vairāk laika, bet vienalga...

Vispār iespaids par grāmatu normāls. Noteikti nu neierindosies manā listā kā mīļākā, bet kā trešā mīļākā aiz "Uguns Biķera" un "Fēniksa Ordeņa" gan.

[pepera]

ta nu mani iespaidi par sjo gramatu-------gramata likas ļooooti druma. kad lasiju otro nodalju man bij tad šoks par to ka sturps ir (vel jo projam) ļoti uticigs nāvēdis! godigi sakot tad kad vins runaja ar narcisu par malfoju un citam ar to saistitam lietam man likas vienkarsi neticami tas ko vins saka...un isteniba mani vel joprojam nepamet sajuta ka Roulinga to par strupu izdomajusi pedejaja bridi,jo man tas liekas neticami. kad lasiju iepriexejas gramats man likas ka ir kads īpas noslepums vai kaukas tads kas saista strupu un dumidoru, jo likas ka vins tiesam uzticas strupam no visas sirds.............un Dumidora nave (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif) soks murgs man bija tik bedigi to lasot. visi tie notikumi...bija briesmigi!!! si gramata mus ir neizbegami pietuvinajusi beigam .vispar es nespeju iedomaties ka gramata beigsies apmeram ta '' un vins dzivoja laimigi lidz muza galam'' un divi briesmigie harijam tuvo cilveku zaudejumi ir man vismaz liek secinat ka gramata beigsies NElaimigi.......

PS. par tiem horokrustiem labak nemaz nerunasim