Pirmie iespaidi |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Lūgums neaizrauties ar jaunu pavedienu veidošanu pa labi un pa kreisi - par visiem sīkumiem, par ko tik vien varētu iedomāties.
Ja vēlies aizsākt jaunu tematu, tad runā par jautājumu, kas tevi interesē, par ko tev ir, ko teikt, un kuru tu patiešām vēlies apspriest.
Katra jauna pavediena pirmajam rakstam ir jābūt vismaz 150 vārdu garam (šajā lūgumā kopā ir 76 vārdi). Pretējā gadījumā pavediens tiks dzēsts, neskatoties uz to, kādas atbildes būs iesūtītas.
Pirmie iespaidi |
22.07.2005 10:37
Raksts
#1
|
|
Neuzbilstamais Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 23.07.03 Kur: Latvija, Rīga Klusais okeāns 2010 |
Šis pavediens ir domāts jūsu pirmo iespaidu un emociju izteikšanai par sesto Harija Potera grāmatu - visticamāk vienīgais tāds visā šajā sadaļā. Visiem pārējiem pavedieniem jābūt par konkrētu jautājumu.
Šajā pavedienā visiem rakstiem jābūt vismaz 150 vārdu gariem. Pamatā ir paredzēts, ka katrs izsaka savus iespaidus, var arī atsaukties uz iepriekšējo biedru iespaidiem, bet, lai apspriestu kaut kādas atsevišķas lietas vairāk, lietojiet attiecīgi atsevišķus pavedienus. ======================= Šajā brīdī tā vien liekas, ka vienīgais lielais iespaids, kas man palicis pēc sestās grāmatas izlasīšanas ir... nāve. Es izlaidu visas žēlabas par iepriekšējās grāmatas ievērojamāko aiziešanu viņsaulē. Siriuss man vienmēr šķitis vairāk vai mazāk garāmejošs personāžs (katrā ziņā, ja nelasa daudz fanstāstu). Tomēr tagad ir aizgājis mans mīļākais tēls... Šķiet, ka visa grāmata bija kā viens liels cieņas apliecinājums Dumidoram. Līdzīgi kā ūdensļaužu dziesma, līdzīgi kā kentauru goda šāviens ar bultām grāmatas pēdejā nodaļā. Viss pārējais paliek miglā fonā, pelēks, atstādams tikai Dumidora pēdējos vārdus, pēdējos gājienus cīņā ar Voldemortu, savu zinību nodošanu Harijam. Tā vien liekas, ka visa grāmata ved uz to īso mirkli, kurā, ģīmi dusmās sašķobījis, mīklainais taukmatis nosauc slepkavošanas lāstu. Tāpat kā iepriekš ar Siriusu, arī šoreiz man liekas, ka pats nāves atgadījums ir tāds galīgi lieks, nevajadzīgs. Kaut kas, no kā nebūtu bijis grūti izvairīties. Kaut kas, kas notika tikai tāpēc, ka tas bija nepieciešams turpmākajam sižetam. "Nu, kāpēc?!" saucu es tāpat kā daudzi citi fani, izlasījuši grāmatu un kā sauca pēc Fēniksa ordeņa. Nedomāju, ka šis sauciens izmisīgi prasās pēc atbildes. Teju lielākā daļa fanu jau pareizi tika šo nāvi paredzējusi, liekot priekšā dažādus pamatojumus. Tā vai šā, ātrāk vai vēlāk, bet viņam bija jāaiziet. Tāpat tas ir skumji, un tāpat to negribas saprast. Nevis nevar, bet negribas. Jaunā grāmata ir otrā starp Potera grāmatām, kuras beigās nenotiek Harija cīņa (saskarsme) ar Voldemortu. Tajā ziņā tā ir līdzīga Azkabanas gūsteknim. Tomēr atšķirībā no visām pārējām, kā man jau teica Nimue, šajā grāmatā nav tā asuma, kas pārējās. Darbība tik ātri nevirzās uz priekšu, nav sajūtas, ka Harijam ar draugiem draudētu briesmas (šeit acīmredzot jāpateicas paaugstinātajai drošībai skolā). Rona piezīmes par to, vai šodien ir nogalināts "kāds, kuru mēs pazīstam", izklausās pārāk ikdienišķas, lai uzbudinātu. Vispārējā satraukuma aprakstīšana lielākoties ir ieslēgta vien pirmajā nodaļā. Darbība nevirzās ātri uz priekšu, jo grāmata ir vairāk aprakstoša. Turklāt to pastiprināti kavē arī ne viena vien atgriešanās pagātnē. Lai arī Roulinga saka, ka visu grāmatu sižets viņai jau aptuveni ir bijis zināms pirms laba laika, mani vairākas reizes piemeklēja sajūta, ka, lūk, tas fragments tur ir ielikts kā atbilde uz fanu uzdotajiem jautājumiem. Vairākas reizes pat grāmatas personāžu viens otram uzdotie jautājumi man izklausījās kā no fanu mutēm nākuši. Un tā visa grāmata lielākoties nepārtraukti dod atbildes uz nebeidzamiem jautājumiem. Tāpēc es pieņemu, ka septītā grāmata, kuru Roulinga aprakstīja kā Harija Potera sērijas beigu daļas otro daļu (kamēr šo beigu pirmā daļa ir sestā grāmata), kā sestās turpinājums varētu būt darbīgāka. Sestajā lasītājs mācījās kopā ar Hariju mācījās lielajam nobeigumam. |
|
|
13.02.2006 15:27
Raksts
#2
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā Grupa: Tulkotāji Pievienojās: 06.10.04 Kur: Pie sienas. Mūžīgā opozīcijā |
Iespaidi...bet sanāca,ka nekādu iespaidu nav. Nav emociju,nav sajūsmas-nekā. Izlasīju Jauktasiņu Princi "mehāniski",kā skolas obligāto literatūru.
Nē. Mans viedoklis atšķiras-grāmata kopumā man nepatika. Tāda sajūta,ka Roulinga varēja uzreiz rakstīt 7-to grāmatu,kā sākumu izmantojot pēdējās 3 JP nodaļas. Sākums bija daudzsološs,pēc tam "gumijas vilkšana" 250 lpp. garumā,un pēc ta, BĀC- Dumidora nāve. Atvainojiet,bet tāda sajūta,ka grāmata ir uzrakstīta tāpēc,ka tai vajadzēja būt uzrakstītai. Es nevarēju sajust autora emocijas,garasstāvokli,dvēseles atmosfēru. Bet nav tik traki. Es biju patīkami pārsteigta,vērot Drako un viņa mātes psiholoģisko portretu. par to,ka Hariju sapāros ar Džinniju,es domāju jau sen. Un re-tiešām. Ar savu intuīciju es varu lepoties! Beigas...absolūti nekādu iespaidu,nekādu emociju. Nu nogalināja Dumidoru- nu un tad? Kad nogalināja Siriusu,es nespēju atguties vairākas stundas,tik aizkustinoši tas viss bija aprakstīts... Tie miroņi (infer...neatceros) vienkārši piedur. Kaut-kas tāds vārētu būt rakstūrīgs amērikāņu šasusmenēm,bet ne HP grāmatai. Un nez kāpec man liekas,ka Strups tomēr būs "labs". Esmu vīlusies. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 29.05.2024 13:55 |