Dzejoļi latviešu valodā, kaut kur dzirdēti... un mīļi... Opcijas

[The Shine]

tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.

Aleksandrs Čaks
Atzīšanās
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu?

Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz
Un vairs nezinu miera ne mirkli.
Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.

Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet -- tās tukšas es notekās beru.

Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam,
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst
Man no vientuļā mākoņa sejā?...
Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst
Manā asā un satrauktā dzejā?

Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?...

Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44

[evija..]

Astra Tomsone

ŠAI KLUSĀ VAKARĀ...

Šai klusā vakarā
pie manis nāc.
Es durvis atvēršu
jau viegli piesarkusi,
No prieka noreibšu,
kā senāk, Tevi satikusi.

Šai klusā vakarā
pie manis Tu.
Vēl liegi valsis skan
un svece tvan uz galda,
Tu piederēsi man,
ja netic kāds,
tas maldās.
Šai klusā vakarā
es esmu Tava.

Jauns mēness uzlēcis
un rāda zelta ragus,
Bet zvaigznes mirguļo,
kā sniedziņš egļu zaros.
Līst glāzēs vīns,
tas prieka saldmi nes,
Balts plīvurs visu tin
un spēlē vijoles.

Šai klusā vakarā
Tu esi mans.

~~~

Inga Gaile

Kailsala tuvošanās, papēžiem klaudzot pret asfalta ietvi tumšajās pilsētas šķērsielās.
Vējā šūpojas ielas spuldze, spocīga, blāva gaisma.
Sals aizvelk lūpas ar metāla stieplītēm un iecērt vaigos sārtumu.
Viņa novelk cimdu no labās rokas un ejot atglauž matus.
Krūtis elpo kā divi zvērēni - zem mēteļa, sarkanas šalles, koši zilas jakas un melna krūštura.
Acis ir kailas.
Soļo droši.
Pirmās krunciņas pierē.
Un jutekliskums katrā pieskārienā durvju rokturiem, autobusa sēdekļu turekļiem, papīra lapām, naudas zīmēm, ziediem, cigaretēm, cimdu iekšmalai, košļājamās gumijas paciņai...
Vienatnē pretī ziemai.

~~~

Inga Gaile

Laiks, ````, ir apstājies!
Laiks ir apstājies, ````!
Tieši manī ar visām četrām
baznīcu zvanus skaita.
Es zaudēju mirkli pirms simtā baltā,
uzliesmojums un basas pēdas,
Pusmiegā bikls čuksts:
"Laiks ir ````."

~~~

Inga Gaile

mani draugi ir vilki,
no kūstošiem mežiem
iznāk marta pirmajās dienās,
palu ūdeņus dzer,
piedomotās ietvēs,
saber ogas par acīm.
ieskaitot saules starus,
pasauli iegriezt cer.
pasaules riņķis klusē.
pirms tu pasaki vārdu, kakla iedobītē
izlauzies krokusa skūpsts.