![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Valara ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 ![]() |
tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.
Aleksandrs Čaks Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz Un vairs nezinu miera ne mirkli. Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet -- tās tukšas es notekās beru. Tad es veros tāpat visos logos, varbūt Tavas acis tur redzēšu spīdam, Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd, Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam. Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst Man no vientuļā mākoņa sejā?... Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst Manā asā un satrauktā dzejā? Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc, Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?... Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Pārvērš vaboles par pogām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 30.03.04 Reģis 2008 ![]() |
Pelegrīns.
Taisnīgā cīņa Tu Esi maza žīdu m.auka, Es – čalis no Arāja rotas. Nu! Paplet vēl platāk kājas, Tā tu mazināsi sev mokas. Re! Mēnestiņš spīd aiz eglēm, Zaķi ved bērnus uz pirti... Viņš, Nolādētais čigāniņš Rāmi vēro šo asinspirti. Kad Noskanēs pēdējais šāviens, Es došos mājās pie Baibas. Un Viņa man prasīs par karu Es teikšu, ka gāja raibi. Kliedz! Neviens tevi nesadzirdēs, Dievs nostājies manā pusē Dievs Ir aiz kauna noslē```` acis Un, pats sevi nicinot, klusē. Tu Esi maza žīdu m.auka, Es – čalis no Arāja rotas. Nu! Paplet vēl platāk kājas, Tā tu mazināsi sev mokas. Lūgšana Sastingušas balerīnas Vienā rindā klusē; Nedod, Dievs, man kādreiz Nostāties stiprāko pusē. Rituālas pašnāvības Pabeigtas līdz pusei; Nedod, Dievs, man kādreiz Nostāties stiprāko pusē. Ziņkārīgi pirkstu gali Ik dienas mūsu brūcēs; Nedod, Dievs, man kādreiz Nostāties stiprāko pusē. Es nu iešu lauka vidū Apgulties un rūsēt; Nedod, Dievs, man kādreiz Nostāties stiprāko pusē. Šo rakstu rediģēja trobelius: 26.01.2006 23:04 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.05.2025 08:14 |