Gilfa [C], [BP]. [ATD] Opcijas

[mallest]

Pirms stundas uzlēkusī saule spīdēja jo spoži, bet no tās siltuma nebija ne miņas. Arboriešu sirdīs valdīja satraukums par priekšā esošo dienu. Neviens nezināja ko gaidīt.
Karaļnams tika izgreznots par godu drosmīgajiem, kam šodien bija jāierodas te. Vārtus un durvis rotāja vainagi un gaiteņu sienas bija noklātas ar zilu zīdu. Kaut pils izskatījās grezna tās iemītnieku sejās nebija tāds pats lepnums, kā tai.
Lai tiktu uzgaidāmajā telpā, kur vajadzēja pulcēties, bija jāveic noteikta cermonija. Bija nepieciešams nodot uzticības un padevības zvērestu karalim. Tas aizņēma aptuveni stundu.
Pēc cermonijas, drosminieki tika aizvesti uz atsevišķu telpu, kur viņiem bija jgaida līdz tiks izsaukti pie karaļa.
Uzgaidāmā telpa nebija liela. Sienas rotāja lielas gleznas. Visas attēloja jūru, dažās tā bija rāma, citās - trakoja. Gar telpas sienām bija sakārtoti krēsli, apšūti ar zaļu un sarkanu samtu. Tās bija vienīgās mēbeles stabā. Krēsli izskatījās aicinoši un ērti, bet apsēžoties, tā vairs nelikās. Grīdu apsedza biezs paklājs. Tas izskatījās vecs un izberzts, bet vismaz tīrs. Iespējams kalpones vakar vakarā te tupējušas uz ceļiem un kārtojošas to. Istabai bija viens logs no kura pavēras skats uz pilsētas ziemeļiem un mežu aiz tās. Debesis krāsojās balti pelēkas, par spīti tam, ka līdzās bija saule.

[Ausminta]

"Liecies takš mierā!" Mrai iespurdzās un parāva roku atpakaļ, kad Irvins pieliecās to noskūpstīt. "Ko vēl nesadomāsi! Laikam svinīgās ceremonijas un apkārtējā vide uz tevi slikti iedarbojas, " viņa uzjautrinājās.
"Ak tad troļļu kāvējs gan? Un tas tavs troļļu zobens?", viņa pamāja uz ieroci, kura spals vīdēja pie halflinga jostas. "Nu es savukārt nodarbojos ar kopā likšanu pēc tam, kad tādi rīki vai tādi troļļi pastrādājuši. Un vēji neatpūta, pati atnācu. Ne tālu - tepat no meža, kas Arboras ziemeļos. Vācu tur visādus augus, brūvēju dīvainas dziras, audzēju kazas un mācos no skolotāja. Viņš mani te atsūtīja papraktizēties, " Mrai noteica nopietnā balsī un iesāņus smīnīga palūrēja uz halflingu. "Nē, protams. Gribu zināt, ko spēju. Vēl jau arī cēlā Arboras glābšanas misija, bet tas jau arī tikai egoistisku apsvērumu dēļ - lai manas kazas nenoslast."
Jauki bija niekus parunāt, kamēr vēl varēja, un halflings bija patīkams sarunu biedrs.

Šo rakstu rediģēja Ausminta: 26.01.2006 13:42