Gilfa [C], [BP]. [ATD] Opcijas

[mallest]

Pirms stundas uzlēkusī saule spīdēja jo spoži, bet no tās siltuma nebija ne miņas. Arboriešu sirdīs valdīja satraukums par priekšā esošo dienu. Neviens nezināja ko gaidīt.
Karaļnams tika izgreznots par godu drosmīgajiem, kam šodien bija jāierodas te. Vārtus un durvis rotāja vainagi un gaiteņu sienas bija noklātas ar zilu zīdu. Kaut pils izskatījās grezna tās iemītnieku sejās nebija tāds pats lepnums, kā tai.
Lai tiktu uzgaidāmajā telpā, kur vajadzēja pulcēties, bija jāveic noteikta cermonija. Bija nepieciešams nodot uzticības un padevības zvērestu karalim. Tas aizņēma aptuveni stundu.
Pēc cermonijas, drosminieki tika aizvesti uz atsevišķu telpu, kur viņiem bija jgaida līdz tiks izsaukti pie karaļa.
Uzgaidāmā telpa nebija liela. Sienas rotāja lielas gleznas. Visas attēloja jūru, dažās tā bija rāma, citās - trakoja. Gar telpas sienām bija sakārtoti krēsli, apšūti ar zaļu un sarkanu samtu. Tās bija vienīgās mēbeles stabā. Krēsli izskatījās aicinoši un ērti, bet apsēžoties, tā vairs nelikās. Grīdu apsedza biezs paklājs. Tas izskatījās vecs un izberzts, bet vismaz tīrs. Iespējams kalpones vakar vakarā te tupējušas uz ceļiem un kārtojošas to. Istabai bija viens logs no kura pavēras skats uz pilsētas ziemeļiem un mežu aiz tās. Debesis krāsojās balti pelēkas, par spīti tam, ka līdzās bija saule.

[Ungaarijas ragas...]

OOC: Viss ok, es vienkārši uzrakstīju par to brīdi, kad ierados un tur jau nav teikts pirms vai pēc tevis, tā ka vari droši turpināt uzskatīt, ka es tur jau biju... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Irvins iesmējās, izskatījās, ka ar šo meiteni varēs tīri labi parunāt.
"Jauks vārds!" Irvins galanti noskūpstīja Mrai roku, kā bija redzējis to darām pāris augstdzimušākus ļautiņus.
"Nu tāds bišķiņ augstāks jau ir, laikm jau ne pārāk bieži halflingi pie karaļiem dodas ciemos. Bet re cik ērti šitā kājas atpūtināt," viņš paņirbināja kāju pirkstus un tās pašūpoja.
Visbeidzot viņš palūēja uz savu somu, bet smaids bija kļuvis tāds kā blēdīgs: "Nu kastrolītis tur arīdzan atradīsies, tik diez vai tik liels, lai visiem iznāktu un tik diez vai es būšu varonīgais pavārs, man labāk patiktos būt varonīgam dēkainim, kas zemju zemes izbridis, troļļus un vēl viskaut ko pievārējis un vecumdienās stāsta par saviem piedzīvojumiem pie kamīna sēdēdams.
Bet ko nu es par sevi vien! No kuras puses tad jūs ceļa vēji uz šejieni atpūtuši?"