Gilfa [C], [BP]. [ATD] Opcijas

[mallest]

Pirms stundas uzlēkusī saule spīdēja jo spoži, bet no tās siltuma nebija ne miņas. Arboriešu sirdīs valdīja satraukums par priekšā esošo dienu. Neviens nezināja ko gaidīt.
Karaļnams tika izgreznots par godu drosmīgajiem, kam šodien bija jāierodas te. Vārtus un durvis rotāja vainagi un gaiteņu sienas bija noklātas ar zilu zīdu. Kaut pils izskatījās grezna tās iemītnieku sejās nebija tāds pats lepnums, kā tai.
Lai tiktu uzgaidāmajā telpā, kur vajadzēja pulcēties, bija jāveic noteikta cermonija. Bija nepieciešams nodot uzticības un padevības zvērestu karalim. Tas aizņēma aptuveni stundu.
Pēc cermonijas, drosminieki tika aizvesti uz atsevišķu telpu, kur viņiem bija jgaida līdz tiks izsaukti pie karaļa.
Uzgaidāmā telpa nebija liela. Sienas rotāja lielas gleznas. Visas attēloja jūru, dažās tā bija rāma, citās - trakoja. Gar telpas sienām bija sakārtoti krēsli, apšūti ar zaļu un sarkanu samtu. Tās bija vienīgās mēbeles stabā. Krēsli izskatījās aicinoši un ērti, bet apsēžoties, tā vairs nelikās. Grīdu apsedza biezs paklājs. Tas izskatījās vecs un izberzts, bet vismaz tīrs. Iespējams kalpones vakar vakarā te tupējušas uz ceļiem un kārtojošas to. Istabai bija viens logs no kura pavēras skats uz pilsētas ziemeļiem un mežu aiz tās. Debesis krāsojās balti pelēkas, par spīti tam, ka līdzās bija saule.

[Pūķēns Sāra]

Selina, piegājusi pie loga, smagi nopūtās. Kāpēc es vispār izvēlējos nākt? Nu labi, kas darīts, darīts atpakaļ ceļa nav. Selina novērsa skatienu no loga un pagriezās, lēni apskatot pārējos. Pirmais pie kā apstājās viņas skatiens bija halflings, viņai nekad nebija bijusi iespēja viņus iepazīt tuvāk. Nu lūk man būs iespēja iepazīt kādu šīs rases pārstāvi, bet visnotaļ garlaicīgi ar viņu noteikti nebūs, to nodomādama pasmīnēja. Viņas skatiens turpināja klīst apskatot pārējos, tur bija vēl divi elfi, kas viņu nepārsteidza. Viens bija apbruņojies, bet otra laikam bija burve,pēc tam viņas skatiens nonāca pie meitenes, kura sēdēja uz krēsla. Viņa tāpat kā Selina apskatīja visus apkārt un viņa par to pasmaidīja, kaut gan te laikam visi viens otru pētīja, atkal mazs smaidiņš.Nu, kas ar mani ir? Viņa ievēroja, ka meitenei nav kurpes nerunājot, jau par zābakiem, viņa nejauši nodrebinājās, interesanti viņai nav vēsi'? vaidzēs kādreiz pajautāt, tad viņas skatiens nonāca pie ziemeļnieciska paskata vīrieša, kas noteikti bija karavīrs. Brr, karavīrs, Selinai jau no bērnības nepatika karavīri, pareizāk viņai bija bail no viņiem. Nu lūk varēsi pārvarēt bailes, kārtējais ironiskais smīniņš.
Interesanti, cik ilgi viņi mūs te mocīs, kā es gribu tikt ārā. Visa šī greznība, ir nevaidzīga un šī cereminija. Selina atkal smagi nopūtās un atgriezās atpakaļ pie ainas pētīšanas, kas bija aiz loga.