Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[mr Bl@ck]

Vēl mirklis un Aurēlija triektos pret zemi taču, Elkara plānu izjauca spalgās tauru skaņas. Elkars nolaidās līdz pāris metru augstumam, un tad palaida Aurēliju vaļā.
Jums paveicās jaunkundz. viņš lakoniski sacīja un aizlidoja pacelt savu apmetni un arbaletu kas bija nokritis no viņa jostas ieskanoties taurēm. Pacēlis savas mantas un iegājis dalībnieku teltī Elkars apskatīja sevi. nekā seviška nebija tikai pāris vietās sagriezta tinika no Aurēlijas pirmītējā uzbrukuma. Taču nekā bīstamāka par pāris zilumiem viņam nebija bruņukrekls izturēja.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 24.01.2006 21:59