Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[novemberunge]

Gaisu spalga un biedējoša pāršķēla taure. Visi ieraoči, kas pacelti gaisā, visi dunči, kas mesti un zobeni, izslīdēja saimniekiem no rokām un nokrita uz izmīdītās zemes. Pūlis, satraucies un guvis baudu no cīņam sāka gavilēt, līdz kā nazis applausus pārrāva rupjš sauciens:
Paldies visiem par lielisko cīņu! Bet nedodieties vēl prom- pēc pāris minūtēm tiks paziņoti tie laimīgie, kas dosies uz starpgalaktikas turnīru un pārstāvēs tur savu pilsētu, zemi, pasauli!
Zirgi arēnas malās neapmierināti kaut ko nobubināja, līdz tiem klāt pienāca pāris staļļu puikas un ieveda aplokā.
Tā pati balss jau sāka klāstīt par visādām iespējām un zirgu izjādēm, kā arī to, ka svētki turpināsies laukumā aiz torņa, pie Lielās Lavas upes, bet cīnītāji jau bija iztikuši laukā un aizsūtīti sakopties uz kādu mazu, melnu telti, kur viņus, plati smīnēdama, sagaidīja simpātiska velniene melnā mantijā- vietējā dziedniece.
Kādam dūkulītim ir kādi ievainojumi?
Silvans, roku pispiedis pie kakla stāvēja ārpusē. Viens mirklis un skaistā pretiniece būtu viņam rīkli pārgriezusi.
Lēdija uz goda. viņš nodomāja un sāka lūkoties apkārt- tracis, kas veidojās pūlim pārceļoties uz Lielās Lavas upes krastu, bija apburošs un visādi citādi perfekts priekš maskēšanās un bēgšanas.
Kur tā suņa meita palika? princis nodomāja- savu kaujas biedreni viņš bija pazudējis, bet saruna ar to gan nenāktu par ļaunu, kamēr pārējie atkopjas un dziedē brūces.