![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Velvet goldmine ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.08.04 Stāstnieks 2009 ![]() |
Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu. Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis. Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Loveless ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 06.03.04 Kur: playing the hydrogen sonata Oriģinālākā pareģojuma autore ![]() |
"Es pat varētu piekrist šīm derībām..." Rubēna apdomājot piedāvājumu piekrita, bet teikumu līdz galam nepabeidza, jo raidītā lode bija bīstami tuvu viņas kājām. Loku viņa nepaspēs paņemt, tāpēc cik nu aši spēdama palecās sānis aprēķinot to, ka ar metru vajadzētu pietikt, lai ugunsbumba palidotu garām drošā attālumā.
"...Ja vien būtu pārliecināta, ka jums pietiks naudas" viņa pabeidza teikumu vienlaicīgi ar runāšanu noņemdama no pleca loku, izvilkdama bultu no maka un uzvilkdama stiegru. Šobrīd bultas asais, mirdzošais gals bija notēmēts un pretinieka sastingušo roku, kura nupat bija palaidusi ugunsbumbu. Ilgi nevilcinoties ar precīzu tēmēšanu, Rubēna izšāva un ar brīvo roku sniedzās pēc nākamās bultas. Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 24.01.2006 16:06 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2025 16:59 |