![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Velvet goldmine ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.08.04 Stāstnieks 2009 ![]() |
Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu. Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis. Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Velvet goldmine ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.08.04 Stāstnieks 2009 ![]() |
Sarežģīts, bet vientuļš putns! Silvans vienkārši nomurmināja un ar spārnu vēzienu pacirtās uz augšu, tiesa, 'zvaigzne' savu darbu veica labi un trāpījums pa pēdām lika uz mirkli pazust līdzsvara izjūtai. Princis turpat gaisā sagrīļojās un izaicinoši pasmīnēja. Viņa tumšajās acīs mirdzēja pretinieces dunča atspulgs.
Pūķādas bruņas lai caururbtu ar dunci? Jūs leikat man smieties. tomēr nesmējās viņš nemaz un, savicinājis gaisā roku, uzrīdīja Evelīnai neredzamus vēja suņus, kas kā virpulis sagriezās ap lēdiju, cenzdamies likt arī viņai pazaudēt orientāciju. Tikmēr Silvans strauji izvairījās no iespējamā metiena un pieplanēja pretiniecei tieši klāt, sava garā zobena galu piespiesdams pie viņas muguras. Spārniem ir daža laba priekšrocība, milēdij. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2025 17:23 |